bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 29.06.2017 | Vārda dienas: Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
LatviaLatvija

Eksperts: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir «slims»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Medicīniskos terminos izsakoties, Latvijas nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus pašlaik ir slims. Tas būs vesels tikai tad, ja visi darījumi notiks par reālu tirgus cenu, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, – atbirs. Tā uzskata NĪ jomas speciālists, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs, sakot, ka īpašumu tirgum un tajā strādājošajiem jāpieņem šī diagnoze, jāsauc lietas īstajos vārdos un «jāizslimo vīruss», lai atgrieztos ar jauniem spēkiem un jaunu pieredzi.

Daņiļevičs norāda, ka nav saprotams, kāds ir vietējais NĪ tirgus: vai tas ir pircēja vai pārdevēja tirgus. Projektu īpašnieki, nosakot īpašuma cenu, ne vienmēr īsti saprot, kādas ir patiesās gala patērētāja prasības. Savukārt pircējs nevar atrast sev piemērotu piedāvājumu, lai gan tirgū to ir daudz. Kā piemēru Daņiļevičs min Jūrmalu, kur vēl «buma» laikā tika sabūvēts ļoti daudz dzīvokļu (pašlaik Jūrmalā pieejami ap 700 dzīvokļu), nedomājot, kādas ir pircēja patiesās vēlmes.

«Neko nevajag mākslīgi radīt,» uzsver Daņiļevičs, piebilstot: «Kāda jēga izaudzēt desmit tonnas kartupeļu, ja tirgū ir noiets tikai piecām tonnām? Jau tagad būvniecība notiek tādā apjomā, ko pat piecos gados visu pārdot nevarēs. Lai gan pēc statistikas datiem redzam, ka mūsu iedzīvotāji atpaliek no Eiropas pēc vidējā mājokļa apjoma rādītāja, tomēr jāsaprot, ka daudzi nepērk īpašumus, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nevar būt tirgus dalībnieki. Toties tas liek attīstīties īres tirgum. «Pelēkā sektora» daļas pārsvars īres tirgū, manuprāt, ir arī tādēļ, ka no vienas puses VID visus saimnieciskā darba veicējus liek «vienā maisā», bet iedzīvotāji savukārt baidās no lielās birokrātijas.»

Eksperts norāda uz problēmu: 2000.gadu sākumā uzbūvētie mājokļi, kuri stāv un vēl gaida savu pircēju, jau ir morāli un arī fiziski novecojuši, tiem atkal ir nepieciešamas investīcijas, lai tos savestu kārtībā un izveidotu tādu «preci», ko tirgus pieprasa. Arī banku NĪ kompānijām ir daudz objektu ar «nesaprotamiem» īpašumiem, un neziņu, ko ar tiem turpmāk darīt. «Domāju, ka ap 2018. gadu šos īpašumus būs jāatzīst par nelikvīdiem un jāpieņem sāpīgs lēmums par to norakstīšanu zaudējumos,» saka eksperts.

Viņš atgādina, ka kredītu došanas buma laikā nopirktie īpašumi pašlaik nonāk tirgū par cenu, par kādu tie bija kādreiz nopirkti, jo tās īpašnieki vairāk nespēj pildīt savas kredītsaistības bankas priekšā. «Ir arī cits pamatojums pārāk augstai cenai, ko prasa par īpašumu: piemēram, milzu summas, kas ieguldītas remontā. Nu un tad? Īpašums maksā tik, cik tas maksā. Tirgū pastāv trīs īpašuma cenas un divas no tām ir neprecīzas. Pirmā un otrā ir «nepareizās», jo tās ir ātrās realizācijas cenas, bet trešā ir pareizā – tā ir tirgus cena, kādu naudas summu pašreizējā situācijā pircējs ir gatavs maksāt. Tie, kuri prognozē tirgus sabrukumu, kļūdās. Sabrukuma nebūs, vienkārši vienā brīdī mākslīgi sadārdzinātā pārdevēja cena pārvērtīsies par normālu, tirgus cenu,» uzskata Daņiļevičs.

Ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ ļoti būtiski samazinājusies nerezidentu interese par Latvijas īpašumiem. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret īpašuma iegādi bija īstajā brīdī, lai pēc finanšu krīzes veicinātu ārvalstu pircēju interesi par Latviju un atdzīvinātu tirgu.

«Pašlaik, ja arī notiek darījumi ar nerezidentiem, labvēlīgais emocionālais fons nu ir zudis, tagad katram klientam ir savs stāsts, savs iemesls, kāpēc tas pērk īpašumus Latvijā. Vairāk novērojama racionāla pieeja: vai tā būtu investīcija, lai vēlāk šos īpašumus izīrētu, vai nu tas ir ieguldījums savā, iespējams, nākamajā dzīvesvietā. Tomēr pēdējā laikā attieksme pret nerezidentiem ir ļoti mainījusies: «austrumu» nerezidentam, pat ar vistīrāko biogrāfiju un vislabāko gribu, daži esošie ierobežojumi kļūst nepārvarami. Pašlaik izveidojās situācija, ka gaidot bagāto ārvalstu investoru, sēžam uz saviem īpašumu portfeļiem, vietējiem nepārdodam, cenu arī nemainām… Cik ilgi tā gaidīsim? Kas būs, ja bagātais ārzemnieks nemaz neatnāks?» retoriski jautā Daņiļevičs. Nākotnē lūkojoties, eksperts neredz, ka varētu veidoties lielas ārvalstnieku pircēju grupas, kurus varētu interesēt īpašumi Latvijā par tādām cenām un tādā kvalitātē, kā tas ir pašlaik.

«Pozitīvi, ka beidzot varam sākt runāt par vietējo pircēju, kuram bankas atsākušas piedāvāt kredītus, tomēr tādu darījumu nav daudz. Pēdējo mēnešu laikā vietējais tirgus ir mazliet «iekustējies», ko veicina zemi kredītprocenti – ap 2,5% gadā. Tomēr vietējo pircēju darījumu lielākais īpatsvars sastopams īpašumu grupā līdz 100 tūkst. eiro. Redzam, ka mūsu pircējs galvenokārt iegādājas ekonomiskus mājokļus. Latvijā jaunām ģimenēm vajadzība pēc dzīvokļiem cikliski pastāv, šodien šī aktualitāte ir diezgan asi jūtama, tomēr tirgus viņiem nepiedāvā atbilstošu preci, jo līdz šim tika radīti projekti ne pēc tām kategorijām, ko vietējais pircējs var atļauties,» secina Daņiļevičs.

Galvenie komponenti, kas pašlaik ietekmē NĪ tirgu ir: nodokļi, likumdošana un kreditēšana, secina eksperts. «Būtisks moments ir īpašuma nodokļa pārskatīšana. Ir noteikums, ka Valsts zemes dienests kadastra vērtības noteikšanā ņem vērā īpašuma vērtību pēdējo trīs gadu laikā, tomēr jau pieredzējām, ka dienests netiek līdzi tirgus izmaiņām: vai nu bija par lēnu un neiekasēja nodokļos, ko varēja, vai arī var būt otra galējība: būs sasniegts augsts vērtības līmenis, lai gan tirgus realitātē ir nokrities. Ļoti būtisks ir arī jautājums par vienīgo īpašumu: uzskatu, ka likumdevējam tas ir jāaizsargā,» skaidro eksperts.

Viņš netic, ka Latvijā tuvāko gadu laikā jūtami augs algas, neredz arī jaunas, lielas pircēju grupas, kas nāktu no ārvalstīm. «Pašlaik «kustība» tirgū ir minimāla. Vai kāds analizē reālo piedāvājuma-pieprasījuma situāciju? Bet varbūt šī kustība, kas ir tirgū, ir normāla? Uzskatu, ka beidzot ir iestājusies realitāte, kādam būtu jābūt īpašumu tirgum Latvijā, ņemot vērā mūsu izmērus un iedzīvotāju skaitu, ģeogrāfisko novietojumu un ekonomisko situāciju,» saka eksperts. Par tuvākās nākotnes perspektīvu runājot, viņš saka: «Tirgus speciālistiem, kas strādā īpašuma jomā, stāv priekšā konsultatīvais darbs – ilgstošs, milzīgs darbs, izprotot konkrēto tirgus situāciju. Tirgus būs vesels tikai tad, ja darījumi notiks par reālām cenām, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, – atbirs.»

Ref: 102.000.102.14029


Pievienot komentāru

Globālajā kiberuzbrukumā saredz saistību ar Ukrainā izstrādātu grāmatvedības programmu

Vairāku kiberdrošības uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka šīs nedēļas starptautiskajā kiberuzbrukumā, kas visnopietnāk skāris Ukrainu, bijusi iesaistīta Ukrainā izstrādātā grāmatvedības programma MEDoc.

Mainīsies Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvs

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas izveidošanu.

Aptauja - 94% eiropiešu galvenokārt uzņem attēlus ar viedtālruni

Pētījumi rāda, ka viedtālruņi aizvieto citas ierīces, kļūstot par svarīgāko ierīci ceļojumam. 94% eiropiešu uzņem attēlus ar viedtālruni, noskaidrots Huawei vasaras pētījumā. Vairāk nekā 70% telefonā izmanto kartes. Čemodāns un viedtālrunis ar svarīgākajām lietotnēm kļuvuši par neatņemamu ceļojumu sastāvdaļu.

Itālija varētu ostās neielaist kuģus ar Vidusjūrā izglābtiem migrantiem

Itālijas valdība brīdinājusi Eiropas Savienību, ka valsts pārāk lielā migrantu pieplūduma dēļ varētu liegt ostās iebraukt ārvalstu kuģiem, kuri tajās atved migrantus. Itālijas pārstāvniecības ES vadītājs Maurizio Masari vēstulē brīdinājis Briseli, ka situācija ir kļuvusi «neilgtspējīga».

Lietā par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas krājbankas valdes locekļiem atbildētāju vidū arī Bondars

Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis, pašreizējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars.

Lietuva vienojas par dabasgāzes piegādi no ASV

Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības uzņēmums Lietuvos Duju Tiekimas šonedēļ pavēstījis, ka parakstījis vienošanos par dabasgāzes piegādi no Amerikas Savienotajām Valstīm un ka pirmā piegāde gaidāma augustā.

Degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai pieteikušies trīs uzņēmumi

Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai Valsts vides dienestā pieteikušies trīs uzņēmumi - SIA Clean R, SIA Ragn-Sells un SIA Eco Baltia vide, norāda VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VID: LU maģistrantūras absolventi saņem gandrīz par pusi lielāku algu nekā bakalauri

Latvijas Universitātē maģistra grādu ieguvušie vidēji saņem par 40% lielāku algu nekā bakalauri, liecina jaunākie pieejamie, apkopotie Valsts Ieņēmuma dienesta dati par LU absolventu darba samaksu. 

Notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu

Pašlaik notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu, piemēram, vai plānoto paaugstinājumu veikt divu vai trīs gadu laikā, komentē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra.

Lembergs visus apsveic, ka nauda nesmird!

Ne vien valsts galvenās amatpersonas novēloti komentē žurnāla Ir rīcībā nonākušas «Rīdzenes» sarunas, bet arī pats runātājs smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs veltījis tikai divarpus minūtes, lai komentētu situāciju, vienlaikus nosaukdams žurnālisti par politisko prostitūtu.

Lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, uzņēmumiem jāsaņem LEI kodi

Juridiskām personām, kuras veic vai arī plāno veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, ir laikus jāsaņem LEI kodi, lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ieteikumi iedzīvotājiem pirms gaidāmās ģimenes ārstu protesta akcijas

Ņemot vērā Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pieteikto protesta akciju no šā gada 3.jūnijā, Nacionālais veselības dienests sniedz ieteikumus iedzīvotājiem situācijai, kad ģimenes ārsta praksē netiek nodrošinātas ārsta konsultācijas.

Valsts galvenās amatpersonas uztrauc - oligarhu sarunas veicinās neuzticību politiķiem

Ja šādas sarunas, kā oligarhu sarunas notiek, tas vēlreiz pierāda, ka sabiedrības neuzticība politiķiem pieaug trešdien, 28.jūnijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

RD koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus lemšanā par biļešu cenām

Rīgas domes koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus komisijā, kas lemj par biļešu cenām sabiedriskajā transportā, BNN ziņo Rīgas domes opozīcijas frakcija Latvijas attīstībai.

Otto Ozols: Viens Latvijas prezidents ir ticis nopirkts kā cūka uz tirgus plača..

«Skarbākā atziņa ir tā, ka Latvijas valstī tik milzīga ietekme bijusi personām ar tik plakanu un seklu domāšanu,» situāciju par nesen žurnālā Ir publicēto Rīdzenes sarunas portālā Delfi.lv komentē latviešu publicists Otto Ozols.

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunu darba vietu nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.