bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Eksperts: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir «slims»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Medicīniskos terminos izsakoties, Latvijas nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus pašlaik ir slims. Tas būs vesels tikai tad, ja visi darījumi notiks par reālu tirgus cenu, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, – atbirs. Tā uzskata NĪ jomas speciālists, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs, sakot, ka īpašumu tirgum un tajā strādājošajiem jāpieņem šī diagnoze, jāsauc lietas īstajos vārdos un «jāizslimo vīruss», lai atgrieztos ar jauniem spēkiem un jaunu pieredzi.

Daņiļevičs norāda, ka nav saprotams, kāds ir vietējais NĪ tirgus: vai tas ir pircēja vai pārdevēja tirgus. Projektu īpašnieki, nosakot īpašuma cenu, ne vienmēr īsti saprot, kādas ir patiesās gala patērētāja prasības. Savukārt pircējs nevar atrast sev piemērotu piedāvājumu, lai gan tirgū to ir daudz. Kā piemēru Daņiļevičs min Jūrmalu, kur vēl «buma» laikā tika sabūvēts ļoti daudz dzīvokļu (pašlaik Jūrmalā pieejami ap 700 dzīvokļu), nedomājot, kādas ir pircēja patiesās vēlmes.

«Neko nevajag mākslīgi radīt,» uzsver Daņiļevičs, piebilstot: «Kāda jēga izaudzēt desmit tonnas kartupeļu, ja tirgū ir noiets tikai piecām tonnām? Jau tagad būvniecība notiek tādā apjomā, ko pat piecos gados visu pārdot nevarēs. Lai gan pēc statistikas datiem redzam, ka mūsu iedzīvotāji atpaliek no Eiropas pēc vidējā mājokļa apjoma rādītāja, tomēr jāsaprot, ka daudzi nepērk īpašumus, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nevar būt tirgus dalībnieki. Toties tas liek attīstīties īres tirgum. «Pelēkā sektora» daļas pārsvars īres tirgū, manuprāt, ir arī tādēļ, ka no vienas puses VID visus saimnieciskā darba veicējus liek «vienā maisā», bet iedzīvotāji savukārt baidās no lielās birokrātijas.»

Eksperts norāda uz problēmu: 2000.gadu sākumā uzbūvētie mājokļi, kuri stāv un vēl gaida savu pircēju, jau ir morāli un arī fiziski novecojuši, tiem atkal ir nepieciešamas investīcijas, lai tos savestu kārtībā un izveidotu tādu «preci», ko tirgus pieprasa. Arī banku NĪ kompānijām ir daudz objektu ar «nesaprotamiem» īpašumiem, un neziņu, ko ar tiem turpmāk darīt. «Domāju, ka ap 2018. gadu šos īpašumus būs jāatzīst par nelikvīdiem un jāpieņem sāpīgs lēmums par to norakstīšanu zaudējumos,» saka eksperts.

Viņš atgādina, ka kredītu došanas buma laikā nopirktie īpašumi pašlaik nonāk tirgū par cenu, par kādu tie bija kādreiz nopirkti, jo tās īpašnieki vairāk nespēj pildīt savas kredītsaistības bankas priekšā. «Ir arī cits pamatojums pārāk augstai cenai, ko prasa par īpašumu: piemēram, milzu summas, kas ieguldītas remontā. Nu un tad? Īpašums maksā tik, cik tas maksā. Tirgū pastāv trīs īpašuma cenas un divas no tām ir neprecīzas. Pirmā un otrā ir «nepareizās», jo tās ir ātrās realizācijas cenas, bet trešā ir pareizā – tā ir tirgus cena, kādu naudas summu pašreizējā situācijā pircējs ir gatavs maksāt. Tie, kuri prognozē tirgus sabrukumu, kļūdās. Sabrukuma nebūs, vienkārši vienā brīdī mākslīgi sadārdzinātā pārdevēja cena pārvērtīsies par normālu, tirgus cenu,» uzskata Daņiļevičs.

Ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ ļoti būtiski samazinājusies nerezidentu interese par Latvijas īpašumiem. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret īpašuma iegādi bija īstajā brīdī, lai pēc finanšu krīzes veicinātu ārvalstu pircēju interesi par Latviju un atdzīvinātu tirgu.

«Pašlaik, ja arī notiek darījumi ar nerezidentiem, labvēlīgais emocionālais fons nu ir zudis, tagad katram klientam ir savs stāsts, savs iemesls, kāpēc tas pērk īpašumus Latvijā. Vairāk novērojama racionāla pieeja: vai tā būtu investīcija, lai vēlāk šos īpašumus izīrētu, vai nu tas ir ieguldījums savā, iespējams, nākamajā dzīvesvietā. Tomēr pēdējā laikā attieksme pret nerezidentiem ir ļoti mainījusies: «austrumu» nerezidentam, pat ar vistīrāko biogrāfiju un vislabāko gribu, daži esošie ierobežojumi kļūst nepārvarami. Pašlaik izveidojās situācija, ka gaidot bagāto ārvalstu investoru, sēžam uz saviem īpašumu portfeļiem, vietējiem nepārdodam, cenu arī nemainām… Cik ilgi tā gaidīsim? Kas būs, ja bagātais ārzemnieks nemaz neatnāks?» retoriski jautā Daņiļevičs. Nākotnē lūkojoties, eksperts neredz, ka varētu veidoties lielas ārvalstnieku pircēju grupas, kurus varētu interesēt īpašumi Latvijā par tādām cenām un tādā kvalitātē, kā tas ir pašlaik.

«Pozitīvi, ka beidzot varam sākt runāt par vietējo pircēju, kuram bankas atsākušas piedāvāt kredītus, tomēr tādu darījumu nav daudz. Pēdējo mēnešu laikā vietējais tirgus ir mazliet «iekustējies», ko veicina zemi kredītprocenti – ap 2,5% gadā. Tomēr vietējo pircēju darījumu lielākais īpatsvars sastopams īpašumu grupā līdz 100 tūkst. eiro. Redzam, ka mūsu pircējs galvenokārt iegādājas ekonomiskus mājokļus. Latvijā jaunām ģimenēm vajadzība pēc dzīvokļiem cikliski pastāv, šodien šī aktualitāte ir diezgan asi jūtama, tomēr tirgus viņiem nepiedāvā atbilstošu preci, jo līdz šim tika radīti projekti ne pēc tām kategorijām, ko vietējais pircējs var atļauties,» secina Daņiļevičs.

Galvenie komponenti, kas pašlaik ietekmē NĪ tirgu ir: nodokļi, likumdošana un kreditēšana, secina eksperts. «Būtisks moments ir īpašuma nodokļa pārskatīšana. Ir noteikums, ka Valsts zemes dienests kadastra vērtības noteikšanā ņem vērā īpašuma vērtību pēdējo trīs gadu laikā, tomēr jau pieredzējām, ka dienests netiek līdzi tirgus izmaiņām: vai nu bija par lēnu un neiekasēja nodokļos, ko varēja, vai arī var būt otra galējība: būs sasniegts augsts vērtības līmenis, lai gan tirgus realitātē ir nokrities. Ļoti būtisks ir arī jautājums par vienīgo īpašumu: uzskatu, ka likumdevējam tas ir jāaizsargā,» skaidro eksperts.

Viņš netic, ka Latvijā tuvāko gadu laikā jūtami augs algas, neredz arī jaunas, lielas pircēju grupas, kas nāktu no ārvalstīm. «Pašlaik «kustība» tirgū ir minimāla. Vai kāds analizē reālo piedāvājuma-pieprasījuma situāciju? Bet varbūt šī kustība, kas ir tirgū, ir normāla? Uzskatu, ka beidzot ir iestājusies realitāte, kādam būtu jābūt īpašumu tirgum Latvijā, ņemot vērā mūsu izmērus un iedzīvotāju skaitu, ģeogrāfisko novietojumu un ekonomisko situāciju,» saka eksperts. Par tuvākās nākotnes perspektīvu runājot, viņš saka: «Tirgus speciālistiem, kas strādā īpašuma jomā, stāv priekšā konsultatīvais darbs – ilgstošs, milzīgs darbs, izprotot konkrēto tirgus situāciju. Tirgus būs vesels tikai tad, ja darījumi notiks par reālām cenām, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, – atbirs.»

Ref: 102.000.102.14029


Pievienot komentāru

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.