bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Eksperts: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir «slims»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Medicīniskos terminos izsakoties, Latvijas nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus pašlaik ir slims. Tas būs vesels tikai tad, ja visi darījumi notiks par reālu tirgus cenu, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, – atbirs. Tā uzskata NĪ jomas speciālists, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs, sakot, ka īpašumu tirgum un tajā strādājošajiem jāpieņem šī diagnoze, jāsauc lietas īstajos vārdos un «jāizslimo vīruss», lai atgrieztos ar jauniem spēkiem un jaunu pieredzi.

Daņiļevičs norāda, ka nav saprotams, kāds ir vietējais NĪ tirgus: vai tas ir pircēja vai pārdevēja tirgus. Projektu īpašnieki, nosakot īpašuma cenu, ne vienmēr īsti saprot, kādas ir patiesās gala patērētāja prasības. Savukārt pircējs nevar atrast sev piemērotu piedāvājumu, lai gan tirgū to ir daudz. Kā piemēru Daņiļevičs min Jūrmalu, kur vēl «buma» laikā tika sabūvēts ļoti daudz dzīvokļu (pašlaik Jūrmalā pieejami ap 700 dzīvokļu), nedomājot, kādas ir pircēja patiesās vēlmes.

«Neko nevajag mākslīgi radīt,» uzsver Daņiļevičs, piebilstot: «Kāda jēga izaudzēt desmit tonnas kartupeļu, ja tirgū ir noiets tikai piecām tonnām? Jau tagad būvniecība notiek tādā apjomā, ko pat piecos gados visu pārdot nevarēs. Lai gan pēc statistikas datiem redzam, ka mūsu iedzīvotāji atpaliek no Eiropas pēc vidējā mājokļa apjoma rādītāja, tomēr jāsaprot, ka daudzi nepērk īpašumus, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nevar būt tirgus dalībnieki. Toties tas liek attīstīties īres tirgum. «Pelēkā sektora» daļas pārsvars īres tirgū, manuprāt, ir arī tādēļ, ka no vienas puses VID visus saimnieciskā darba veicējus liek «vienā maisā», bet iedzīvotāji savukārt baidās no lielās birokrātijas.»

Eksperts norāda uz problēmu: 2000.gadu sākumā uzbūvētie mājokļi, kuri stāv un vēl gaida savu pircēju, jau ir morāli un arī fiziski novecojuši, tiem atkal ir nepieciešamas investīcijas, lai tos savestu kārtībā un izveidotu tādu «preci», ko tirgus pieprasa. Arī banku NĪ kompānijām ir daudz objektu ar «nesaprotamiem» īpašumiem, un neziņu, ko ar tiem turpmāk darīt. «Domāju, ka ap 2018. gadu šos īpašumus būs jāatzīst par nelikvīdiem un jāpieņem sāpīgs lēmums par to norakstīšanu zaudējumos,» saka eksperts.

Viņš atgādina, ka kredītu došanas buma laikā nopirktie īpašumi pašlaik nonāk tirgū par cenu, par kādu tie bija kādreiz nopirkti, jo tās īpašnieki vairāk nespēj pildīt savas kredītsaistības bankas priekšā. «Ir arī cits pamatojums pārāk augstai cenai, ko prasa par īpašumu: piemēram, milzu summas, kas ieguldītas remontā. Nu un tad? Īpašums maksā tik, cik tas maksā. Tirgū pastāv trīs īpašuma cenas un divas no tām ir neprecīzas. Pirmā un otrā ir «nepareizās», jo tās ir ātrās realizācijas cenas, bet trešā ir pareizā – tā ir tirgus cena, kādu naudas summu pašreizējā situācijā pircējs ir gatavs maksāt. Tie, kuri prognozē tirgus sabrukumu, kļūdās. Sabrukuma nebūs, vienkārši vienā brīdī mākslīgi sadārdzinātā pārdevēja cena pārvērtīsies par normālu, tirgus cenu,» uzskata Daņiļevičs.

Ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ ļoti būtiski samazinājusies nerezidentu interese par Latvijas īpašumiem. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret īpašuma iegādi bija īstajā brīdī, lai pēc finanšu krīzes veicinātu ārvalstu pircēju interesi par Latviju un atdzīvinātu tirgu.

«Pašlaik, ja arī notiek darījumi ar nerezidentiem, labvēlīgais emocionālais fons nu ir zudis, tagad katram klientam ir savs stāsts, savs iemesls, kāpēc tas pērk īpašumus Latvijā. Vairāk novērojama racionāla pieeja: vai tā būtu investīcija, lai vēlāk šos īpašumus izīrētu, vai nu tas ir ieguldījums savā, iespējams, nākamajā dzīvesvietā. Tomēr pēdējā laikā attieksme pret nerezidentiem ir ļoti mainījusies: «austrumu» nerezidentam, pat ar vistīrāko biogrāfiju un vislabāko gribu, daži esošie ierobežojumi kļūst nepārvarami. Pašlaik izveidojās situācija, ka gaidot bagāto ārvalstu investoru, sēžam uz saviem īpašumu portfeļiem, vietējiem nepārdodam, cenu arī nemainām… Cik ilgi tā gaidīsim? Kas būs, ja bagātais ārzemnieks nemaz neatnāks?» retoriski jautā Daņiļevičs. Nākotnē lūkojoties, eksperts neredz, ka varētu veidoties lielas ārvalstnieku pircēju grupas, kurus varētu interesēt īpašumi Latvijā par tādām cenām un tādā kvalitātē, kā tas ir pašlaik.

«Pozitīvi, ka beidzot varam sākt runāt par vietējo pircēju, kuram bankas atsākušas piedāvāt kredītus, tomēr tādu darījumu nav daudz. Pēdējo mēnešu laikā vietējais tirgus ir mazliet «iekustējies», ko veicina zemi kredītprocenti – ap 2,5% gadā. Tomēr vietējo pircēju darījumu lielākais īpatsvars sastopams īpašumu grupā līdz 100 tūkst. eiro. Redzam, ka mūsu pircējs galvenokārt iegādājas ekonomiskus mājokļus. Latvijā jaunām ģimenēm vajadzība pēc dzīvokļiem cikliski pastāv, šodien šī aktualitāte ir diezgan asi jūtama, tomēr tirgus viņiem nepiedāvā atbilstošu preci, jo līdz šim tika radīti projekti ne pēc tām kategorijām, ko vietējais pircējs var atļauties,» secina Daņiļevičs.

Galvenie komponenti, kas pašlaik ietekmē NĪ tirgu ir: nodokļi, likumdošana un kreditēšana, secina eksperts. «Būtisks moments ir īpašuma nodokļa pārskatīšana. Ir noteikums, ka Valsts zemes dienests kadastra vērtības noteikšanā ņem vērā īpašuma vērtību pēdējo trīs gadu laikā, tomēr jau pieredzējām, ka dienests netiek līdzi tirgus izmaiņām: vai nu bija par lēnu un neiekasēja nodokļos, ko varēja, vai arī var būt otra galējība: būs sasniegts augsts vērtības līmenis, lai gan tirgus realitātē ir nokrities. Ļoti būtisks ir arī jautājums par vienīgo īpašumu: uzskatu, ka likumdevējam tas ir jāaizsargā,» skaidro eksperts.

Viņš netic, ka Latvijā tuvāko gadu laikā jūtami augs algas, neredz arī jaunas, lielas pircēju grupas, kas nāktu no ārvalstīm. «Pašlaik «kustība» tirgū ir minimāla. Vai kāds analizē reālo piedāvājuma-pieprasījuma situāciju? Bet varbūt šī kustība, kas ir tirgū, ir normāla? Uzskatu, ka beidzot ir iestājusies realitāte, kādam būtu jābūt īpašumu tirgum Latvijā, ņemot vērā mūsu izmērus un iedzīvotāju skaitu, ģeogrāfisko novietojumu un ekonomisko situāciju,» saka eksperts. Par tuvākās nākotnes perspektīvu runājot, viņš saka: «Tirgus speciālistiem, kas strādā īpašuma jomā, stāv priekšā konsultatīvais darbs – ilgstošs, milzīgs darbs, izprotot konkrēto tirgus situāciju. Tirgus būs vesels tikai tad, ja darījumi notiks par reālām cenām, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, – atbirs.»

Ref: 102.000.102.14029


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.