bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Eksperts: Nav šaubu, ka gan algām, gan pensijām ir jāaug

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gada inflācijas temps virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gadā kopumā inflācija būs ap 2,5%, kā arī gaidām straujāks nodarbinātības pieaugums, un uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas, savu prognozi par turpmāko gadu pauž Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

BNN iepriekš vēstīja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām šī gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pēc straujā kāpuma iepriekšējos mēnešos februārī cenas pieauga vēl par 0,4%. DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka tā ir standarta prakse ziemas izskaņā. «Varētu teikt, pat ļoti tipiska mēneša inflācija februārī. Taču pērn februārī cenas auga tikai par 0,1% pēc netipiska krituma par 0,5% janvārī. Šis tā saucamais bāzes efekts nodrošinājis, ka jau no tā augstā 2,9% līmeņa janvārī gada inflācija pakāpās vēl augstāk, līdz 3,3%.»

Savukārt Swedbank ekonomiste Linda Vildava par preču cenu izmaiņām pauž savu viedokli: «Preču cenas augs uz izejvielu – naftas un pārtikas – cenu rēķina, kuras pērnā gada pirmajā pusē bija krietni zemākas nekā šobrīd. Tā kā straujš naftas un pārtikas cenu pieaugums šogad vairs nav gaidāms, gadam virzoties uz priekšu, izejvielu cenu kāpuma efekts uz preču cenām lēnām mazināsies.»

DNB bankas eksperts norāda, ka pārtikas un degvielas cenu kāpumi bija gaidāmi. «Tie ir tieši saistīti ar notikumiem reģionālajā svaigpiena tirgū un pasaules izejvielu biržās. Patēriņa cenu kāpums šajās kategorijās vienkārši nevarēja nenotikt, jo neviens pircējiem nekompensēs izejvielu cenu izmaiņas. Par viegli interesantu ziņu var saukt sakaru pakalpojumu cenas kāpumu par 6,3% gada griezumā, acīmredzot saistībā ar Eiropas vienotā tirgus padziļināšanu šajā nozarē, kas veicina cenu konverģenci operatoriem labvēlīgā virzienā.»

«Pārtika februārī veidoja gandrīz pusi devuma gada inflācijā, tās caurmēra cenas pieauga par 6,1%. Tāpēc izskan domas, ka noteikta veida ienākumu, piemēram, pensiju līmenis būtu vairāk saistāms ar pārtikas cenām, nevis kopējo patēriņa grozu. Zināmā mērā tas būtu ļoti loģiski, taču te ir sarežģījums. Pārtikas cenas mainās ne tikai uz augšu, bet arī uz leju, dažkārt visai ievērojami,» par pārtikas cenām skaidro DNB bankas ekonomists.

«Jebkurš politiķis, kurš šādā brīdī ļautu automātiskajam ienākumu koriģēšanas mehānismam strādāt vai pretotos ierosinājumiem neļaut šim mehānismam strādāt, tiktu pasludināts par tautas ienaidnieku un ragaviņu ražotāju lobistu. Nav šaubu, ka gan algām, gan pensijām ir jāaug,» savu pārliecību pauž Strautiņš.

«Ekonomikas attīstības jēga ir ienākumu pieaugums, tas nav pašmērķis. Taču šim pieaugumam ir jābūt saistītam ar vienlaikus loģisku un politiski prognozējami strādājošu mehānismu. Noteikti būtu vēlama lielāka nākotnes algu kāpuma ietekme uz pensijām, nekā to paredz šobrīd strādājošais mehānisms. Pensionāriem ir morālas tiesības baudīt labklājības pieaugumu, ko nācija panāk arī pēc viņu aiziešanas pensijā. Taču, lai šādas izmaiņas varētu veikt, Latvijā ir vajadzīgi pasākumi, kas maina strādājošo un pensionāru skaita attiecību, piemēram, pensionēšanās vecuma celšana un/vai repatriācija un imigrācija. Arī spēcīga iekšējā migrācija, bez šaubām, bet tā notiks jebkurā gadījumā,» norāda Stautiņš.

Savu redzējumu par turpmāko ekonomikas izaugsmi Swedbank ekonomiste min, ka šogad iespējams sagaidīt ātrāku ekonomikas izaugsmi. «Tostarp naskākas Eiropas Savienības fondu ieplūdes dēļ, straujāku nodarbinātības pieaugumu un ātrāku bezdarba līmeņa samazināšanos nekā pērn. Tā rezultātā uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas. Līdz ar to iekšējo faktoru spiediens uz cenām varētu nedaudz pieņemties spēkā un atspoguļoties straujākā pakalpojumu cenu izaugsmē. Gada inflācijas temps virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gadā kopumā inflācija būs ap 2,5%.»

«Ilgākos laika posmos reālie ienākumi Latvijā aug, lai kādas būtu cenu svārstības. Tam pateicoties, pārtikas izdevumu īpatsvars patēriņa grozā sarūk visām galvenajām sociālajām grupām. Vienīgais ilgtspējīgais nabadzības risku mazinātājs ir ekonomikas attīstība, nevis smalkas manipulācijas ar atsevišķu sociālo grupu ienākumiem,» norāda DNB bankas ekonomists.

Ref: 225.000.103.161


Pievienot komentāru

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

NVO mudina nodokļu regulējumā saglabāt motivējošu sistēmu uzņēmējiem ziedot

Dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji mudina Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot.

Apstiprināts parlamenta budžeta pieprasījums 2018.gadam

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 20.jūlijā, apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī.

Tiesībsargs saņem ASV pateicību par ieguldīto darbu cilvēku tirdzniecības apkarošanā

Tiesībsargs Juris Jansons saņem Amerikas Savienoto Valstu pateicību par ieguldīto darbu cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Aizvadītajā nedēļā, tiekoties ar ASV vēstnieci Latvijā, tiesībsargs pieņemšanā saņēma nominācijas apliecinājumu.

Alus ražotāji: Spēlēšanās ar nodokļu reformu var iznīcināt alus brūvēšanu Latvijā

Būtiski palielinot akcīzi alum, netiks sasniegts mērķis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu, jo daudz straujāk pieaugs citu alkoholisko dzērienu realizētais apjoms, norāda Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš, komentējot valdības plānus paaugstināt akcīzes nodokli alum.

Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, informē Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Latvijas skolēnu skaits pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai

Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Šī gada sešos mēnešos reģistrētas 4 558 laulības

Pēdējos trīs gados dzimušo skaits Latvijā ir salīdzinoši nemainīgs – 22 tūkstoši gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem provizoriskajiem demogrāfijas rādītājiem šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie. Salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, tas ir par 990 mazuļiem mazāk.

Plāno noteikt sociālās aprūpes līmeņus

No 2018.gada 1.janvāra pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jānosaka katram klientam, kas saņem, vai pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu, aprūpes līmenis un atbilstoši šim līmenim jāpiemeklē un jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums.