bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Eksperts: Nav šaubu, ka gan algām, gan pensijām ir jāaug

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gada inflācijas temps virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gadā kopumā inflācija būs ap 2,5%, kā arī gaidām straujāks nodarbinātības pieaugums, un uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas, savu prognozi par turpmāko gadu pauž Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

BNN iepriekš vēstīja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām šī gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pēc straujā kāpuma iepriekšējos mēnešos februārī cenas pieauga vēl par 0,4%. DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka tā ir standarta prakse ziemas izskaņā. «Varētu teikt, pat ļoti tipiska mēneša inflācija februārī. Taču pērn februārī cenas auga tikai par 0,1% pēc netipiska krituma par 0,5% janvārī. Šis tā saucamais bāzes efekts nodrošinājis, ka jau no tā augstā 2,9% līmeņa janvārī gada inflācija pakāpās vēl augstāk, līdz 3,3%.»

Savukārt Swedbank ekonomiste Linda Vildava par preču cenu izmaiņām pauž savu viedokli: «Preču cenas augs uz izejvielu – naftas un pārtikas – cenu rēķina, kuras pērnā gada pirmajā pusē bija krietni zemākas nekā šobrīd. Tā kā straujš naftas un pārtikas cenu pieaugums šogad vairs nav gaidāms, gadam virzoties uz priekšu, izejvielu cenu kāpuma efekts uz preču cenām lēnām mazināsies.»

DNB bankas eksperts norāda, ka pārtikas un degvielas cenu kāpumi bija gaidāmi. «Tie ir tieši saistīti ar notikumiem reģionālajā svaigpiena tirgū un pasaules izejvielu biržās. Patēriņa cenu kāpums šajās kategorijās vienkārši nevarēja nenotikt, jo neviens pircējiem nekompensēs izejvielu cenu izmaiņas. Par viegli interesantu ziņu var saukt sakaru pakalpojumu cenas kāpumu par 6,3% gada griezumā, acīmredzot saistībā ar Eiropas vienotā tirgus padziļināšanu šajā nozarē, kas veicina cenu konverģenci operatoriem labvēlīgā virzienā.»

«Pārtika februārī veidoja gandrīz pusi devuma gada inflācijā, tās caurmēra cenas pieauga par 6,1%. Tāpēc izskan domas, ka noteikta veida ienākumu, piemēram, pensiju līmenis būtu vairāk saistāms ar pārtikas cenām, nevis kopējo patēriņa grozu. Zināmā mērā tas būtu ļoti loģiski, taču te ir sarežģījums. Pārtikas cenas mainās ne tikai uz augšu, bet arī uz leju, dažkārt visai ievērojami,» par pārtikas cenām skaidro DNB bankas ekonomists.

«Jebkurš politiķis, kurš šādā brīdī ļautu automātiskajam ienākumu koriģēšanas mehānismam strādāt vai pretotos ierosinājumiem neļaut šim mehānismam strādāt, tiktu pasludināts par tautas ienaidnieku un ragaviņu ražotāju lobistu. Nav šaubu, ka gan algām, gan pensijām ir jāaug,» savu pārliecību pauž Strautiņš.

«Ekonomikas attīstības jēga ir ienākumu pieaugums, tas nav pašmērķis. Taču šim pieaugumam ir jābūt saistītam ar vienlaikus loģisku un politiski prognozējami strādājošu mehānismu. Noteikti būtu vēlama lielāka nākotnes algu kāpuma ietekme uz pensijām, nekā to paredz šobrīd strādājošais mehānisms. Pensionāriem ir morālas tiesības baudīt labklājības pieaugumu, ko nācija panāk arī pēc viņu aiziešanas pensijā. Taču, lai šādas izmaiņas varētu veikt, Latvijā ir vajadzīgi pasākumi, kas maina strādājošo un pensionāru skaita attiecību, piemēram, pensionēšanās vecuma celšana un/vai repatriācija un imigrācija. Arī spēcīga iekšējā migrācija, bez šaubām, bet tā notiks jebkurā gadījumā,» norāda Stautiņš.

Savu redzējumu par turpmāko ekonomikas izaugsmi Swedbank ekonomiste min, ka šogad iespējams sagaidīt ātrāku ekonomikas izaugsmi. «Tostarp naskākas Eiropas Savienības fondu ieplūdes dēļ, straujāku nodarbinātības pieaugumu un ātrāku bezdarba līmeņa samazināšanos nekā pērn. Tā rezultātā uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas. Līdz ar to iekšējo faktoru spiediens uz cenām varētu nedaudz pieņemties spēkā un atspoguļoties straujākā pakalpojumu cenu izaugsmē. Gada inflācijas temps virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gadā kopumā inflācija būs ap 2,5%.»

«Ilgākos laika posmos reālie ienākumi Latvijā aug, lai kādas būtu cenu svārstības. Tam pateicoties, pārtikas izdevumu īpatsvars patēriņa grozā sarūk visām galvenajām sociālajām grupām. Vienīgais ilgtspējīgais nabadzības risku mazinātājs ir ekonomikas attīstība, nevis smalkas manipulācijas ar atsevišķu sociālo grupu ienākumiem,» norāda DNB bankas ekonomists.

Ref: 225.000.103.161


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.