bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Eksperts: Par spīti politiskajai nenoteiktībai, ekonomika iet savu ceļu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē – patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie Eiropas Savienības (ES) fondi, BNN savās prognozēs dalās SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš stāsta, ka pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. «Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2,1% un 2018.gadā 2,2%,» prognozē Gašpuitis.

Makroekonomists pauž ka noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

«Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, Amerikas Savienotās Valsts (ASV) prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē,» turpina Gašpuitis.

Viņš lēš, ka pēc aktivitātes krituma šā gadā sākumā ASV IKP pieaugums šogad būs 2,3% un nākamgad sasniegs 2,5%.  Pozitīvās plūsmas balstīs spēcīgais darba tirgus, kā arī pieaugošie kapitāla izdevumi. «Pagaidām viss norāda arī uz to, ka Tramponomika nespēs nodrošināt plānotos stimula apjomus, kas izaugsmi ierobežos. Situācija darba tirgū kļūs arvien saspringtāka, jo bezdarbs samazināsies gandrīz līdz 4%, bet algu pieaugums sasniegs 3,5%.»

Strauji augošās ekonomikas labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem, kas padara tās elastīgākas pret ASV procentu likmju pieaugumu. Tomēr augstais parādu līmenis un politiskie riski uztur nedrošību. Ķīnas IKP šogad pieaugs par 6,7% un 6,3% nākamgad. Situācija rūpniecības un būvniecības nozarēs uzlabosies, taču varas iestādes veidos stingrākus kreditēšanas nosacījumus, komentē eksperts. «Raugoties nākotnē, tas mazinās pieaugumu, bet tajā pašā laikā samazina finanšu nelīdzsvarotības risku. Arī pārējās BRIC valstis, sevišķi Indija, sniegs būtisku ieguldījumu globālās ekonomikas izaugsmē.»  

Eirozonas IKP pieaugumu Gašpuitis šogad un nākamgad prognozē 2%. «Uzlabojumi ir plaša spektra, jo īpaši izceļami situācija darba tirgū un investīciju aktivizēšanās. Politiskā nenoteiktība ir mazinājusies. Taču ne izzudusi, kaut arī iespēja, ka Vācijas parlamenta vēlēšanas nesīs negaidītus pavērsienus, ir maz ticama. Tikmēr saglabājas ilgtermiņa riski. Piemēram, jaunais Francijas Prezidents saskarsies ar nozīmīgiem izaicinājumiem un problēmām, un ir grūti prognozēt īstenotās politikas rezultātus,» turpina eksperts.

Viņš norāda, ka arī Itālijas faktors ir kā liels finansiālais un politiskais risks. «Britu izstāšanās no ES (Brexit) procesu pavadīs smaga un agresīva retorika un pušu pozicionēšanās. Kaut arī T. Meja un partijas vadītā valdība pēc vēlēšanām jūnijā nostiprinās savas pozīcijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka Brexit sarunas nonāk strupceļā. Tādējādi politiskā nenoteiktība neapšaubāmi ietekmēs Lielbritānijas ekonomiku.»

Komentējot BNN par centrālajām bankām eksperts norāda, ka joprojām ir pamatojums īstenot ekspansīvu monetāro politiku, bet kļūst arvien grūtāk atrast argumentus tās galējām formām, piemēram, negatīvās un nulles procentu likmes un apjomīgie vērtspapīru pirkumus. Tādi faktori kā deflācija un izaugsmes riski ir mazinājušies. «ASV FRS turpinās politikas ierobežošanu, palielinot procentu pamatlikmi, kā arī samazinot tās rīcībā esošo vērtspapīru apjomus.»

Tāpat viņš uzsver, ka ir sarucis ASV procikliskās fiskālās politikas risks, savukārt finanšu nosacījumi ir uzlabojušies par spīti likmju pieaugumam. Gašpuitis prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pamazām mainīs savu pieeju un 2017.gada septembrī samazinās savu depozīta likmi bankām par 15 bāzes punktiem līdz -0,25%, kā arī samazinās savus ikmēneša vērtspapīru pirkumus.

«Tendences finanšu tirgos ir pretrunīgas. Neskatoties uz politisko neskaidrību un bažām par Ķīnas un ASV politiķu iespējām izraisīt satricinājumus, pasaules akciju tirgi ir tuvu saviem vēsturiskajiem līmeņiem. Turklāt svārstīguma (baiļu) indekss atrodas desmit gadu zemākajā līmenī. Pamatojoties uz peļņas tālāku pieaugumu un lielāku ekonomisko aktivitāti, akciju cenas var turpināt kāpt. Brent jēlnaftas cenas svārstīsies amplitūdā 55-60 dolāri par barelu,» turpina eksperts.

«Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē – patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie ES fondi. Turklāt pozitīva ietekme ir sagaidāma no nodokļu reformas, kas nostiprinās konkurētspēju un izaugsmes potenciālu. IKP pieaugums tuvākajos divos gados sasniegs 3,5%. Lielākie riski un izaicinājumi ir ierobežotā darbaspēka pieejamība un lēnīgais ražīguma pieaugums,» uzsver Gašpuitis, prognozējot, ka Lietuvas izaugsmi uz priekšu virzīs eksports, bet par nopietnu problēmu var kļūt straujais darba samaksas pieaugums.

IKP pieaugums tuvākajos divos gados pārsniegs 3%. Arī Igaunijas IKP pieaugums 2018. gadā paātrināsies līdz vairāk nekā 3%, BNN norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Ref:224.000.103.1130


Pievienot komentāru

Merkele tiecas drīzumā izvest Vāciju no ieilguša politiska strupceļa

Vācijā, cenšoties izveidot nākamo valdību, kas nav izdevies kopš septembrī aizvadītajām vēlēšanām, Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) pirmdien, 18.decembrī, pavēstīja, ka vienošanās par kopīgas koalīcijas izveidi ar turpat pēdējo salmiņu – sociāldemokrātiem – būtu jāpanāk līdz janvāra vidum.

Latvijā novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija ES

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien, 18.decembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati

Par nodokļu nemaksāšanu valstij rodas zaudējumi vairāk nekā 58'000 eiro apmērā

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 58 000 eiro apmērā, vēsta Prokuratūrā.

Fiskālās disciplīnas padome: Kāpinot veselības un sociālās aprūpes izdevumus, jādomā par fiskālo ilgtspēju

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis vidēji augsts vakanču līmenis ES

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija vidēji augsts darbavietu vakanču līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbavietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām - to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami salīdzināmi dati, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie salīdzināmie dati, kas apkopoti par 24 bloka valstīm.

Mazā skolēnu skaita dēļ no nākamā mācību gada slēgs Istras vidusskolu

Mazā apmācāmo skaita dēļ Ludzas novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu no nākamā gada 5.jūlija slēgt novadā esošo Istras vidusskolu, stāsta Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai uzlabot nodokļu administrēšanu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, vēsta Pasaules Bankas pārstāvji.

Biedrība: Latvijā neesot oficiāla kārtība vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei

Latvijā patlaban nepastāv oficiāla kārtība vai procedūra vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei, informē biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes valdes loceklis Juris Beikmanis.

EP vienojas ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu

«Pēc desmit mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu un patiesā labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus,» norāda Krišjānis Kariņš, kurš ir viens no likumprojekta autoriem un Parlamenta pilnvarotajiem sarunu vedējiem ar Padomi.

Ārsts: Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli

Tuvojas svētku laiks un, protams, skaisti klātie galdi. Kā katru gadu, lielākoties, pasēdēšana kopā svētkos, beidzās ar pārēšanos. Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli. Lai izvairītos no «ikgadējās pārēšanās» Ziemassvētkos vajadzētu pamainīt ēdienu sarakstu, iesaka Biznesa augstskolas Turība lektors un ārsts Alberto Sadu.

Tiesai nodota krimināllietu par personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību

Daugavpils prokuratūras prokurore aizvadītās nedēļas piektdienā, 15.decembrī, tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā par citas personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā apsūdzēts jau agrāk vairākas reizes sodīts vīrietis.

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.