bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss

Eksperts: Par spīti politiskajai nenoteiktībai, ekonomika iet savu ceļu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē – patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie Eiropas Savienības (ES) fondi, BNN savās prognozēs dalās SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš stāsta, ka pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. «Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2,1% un 2018.gadā 2,2%,» prognozē Gašpuitis.

Makroekonomists pauž ka noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

«Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, Amerikas Savienotās Valsts (ASV) prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē,» turpina Gašpuitis.

Viņš lēš, ka pēc aktivitātes krituma šā gadā sākumā ASV IKP pieaugums šogad būs 2,3% un nākamgad sasniegs 2,5%.  Pozitīvās plūsmas balstīs spēcīgais darba tirgus, kā arī pieaugošie kapitāla izdevumi. «Pagaidām viss norāda arī uz to, ka Tramponomika nespēs nodrošināt plānotos stimula apjomus, kas izaugsmi ierobežos. Situācija darba tirgū kļūs arvien saspringtāka, jo bezdarbs samazināsies gandrīz līdz 4%, bet algu pieaugums sasniegs 3,5%.»

Strauji augošās ekonomikas labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem, kas padara tās elastīgākas pret ASV procentu likmju pieaugumu. Tomēr augstais parādu līmenis un politiskie riski uztur nedrošību. Ķīnas IKP šogad pieaugs par 6,7% un 6,3% nākamgad. Situācija rūpniecības un būvniecības nozarēs uzlabosies, taču varas iestādes veidos stingrākus kreditēšanas nosacījumus, komentē eksperts. «Raugoties nākotnē, tas mazinās pieaugumu, bet tajā pašā laikā samazina finanšu nelīdzsvarotības risku. Arī pārējās BRIC valstis, sevišķi Indija, sniegs būtisku ieguldījumu globālās ekonomikas izaugsmē.»  

Eirozonas IKP pieaugumu Gašpuitis šogad un nākamgad prognozē 2%. «Uzlabojumi ir plaša spektra, jo īpaši izceļami situācija darba tirgū un investīciju aktivizēšanās. Politiskā nenoteiktība ir mazinājusies. Taču ne izzudusi, kaut arī iespēja, ka Vācijas parlamenta vēlēšanas nesīs negaidītus pavērsienus, ir maz ticama. Tikmēr saglabājas ilgtermiņa riski. Piemēram, jaunais Francijas Prezidents saskarsies ar nozīmīgiem izaicinājumiem un problēmām, un ir grūti prognozēt īstenotās politikas rezultātus,» turpina eksperts.

Viņš norāda, ka arī Itālijas faktors ir kā liels finansiālais un politiskais risks. «Britu izstāšanās no ES (Brexit) procesu pavadīs smaga un agresīva retorika un pušu pozicionēšanās. Kaut arī T. Meja un partijas vadītā valdība pēc vēlēšanām jūnijā nostiprinās savas pozīcijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka Brexit sarunas nonāk strupceļā. Tādējādi politiskā nenoteiktība neapšaubāmi ietekmēs Lielbritānijas ekonomiku.»

Komentējot BNN par centrālajām bankām eksperts norāda, ka joprojām ir pamatojums īstenot ekspansīvu monetāro politiku, bet kļūst arvien grūtāk atrast argumentus tās galējām formām, piemēram, negatīvās un nulles procentu likmes un apjomīgie vērtspapīru pirkumus. Tādi faktori kā deflācija un izaugsmes riski ir mazinājušies. «ASV FRS turpinās politikas ierobežošanu, palielinot procentu pamatlikmi, kā arī samazinot tās rīcībā esošo vērtspapīru apjomus.»

Tāpat viņš uzsver, ka ir sarucis ASV procikliskās fiskālās politikas risks, savukārt finanšu nosacījumi ir uzlabojušies par spīti likmju pieaugumam. Gašpuitis prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pamazām mainīs savu pieeju un 2017.gada septembrī samazinās savu depozīta likmi bankām par 15 bāzes punktiem līdz -0,25%, kā arī samazinās savus ikmēneša vērtspapīru pirkumus.

«Tendences finanšu tirgos ir pretrunīgas. Neskatoties uz politisko neskaidrību un bažām par Ķīnas un ASV politiķu iespējām izraisīt satricinājumus, pasaules akciju tirgi ir tuvu saviem vēsturiskajiem līmeņiem. Turklāt svārstīguma (baiļu) indekss atrodas desmit gadu zemākajā līmenī. Pamatojoties uz peļņas tālāku pieaugumu un lielāku ekonomisko aktivitāti, akciju cenas var turpināt kāpt. Brent jēlnaftas cenas svārstīsies amplitūdā 55-60 dolāri par barelu,» turpina eksperts.

«Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē – patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie ES fondi. Turklāt pozitīva ietekme ir sagaidāma no nodokļu reformas, kas nostiprinās konkurētspēju un izaugsmes potenciālu. IKP pieaugums tuvākajos divos gados sasniegs 3,5%. Lielākie riski un izaicinājumi ir ierobežotā darbaspēka pieejamība un lēnīgais ražīguma pieaugums,» uzsver Gašpuitis, prognozējot, ka Lietuvas izaugsmi uz priekšu virzīs eksports, bet par nopietnu problēmu var kļūt straujais darba samaksas pieaugums.

IKP pieaugums tuvākajos divos gados pārsniegs 3%. Arī Igaunijas IKP pieaugums 2018. gadā paātrināsies līdz vairāk nekā 3%, BNN norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Ref:224.000.103.1130


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri