bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija

Eksperts: Par spīti politiskajai nenoteiktībai, ekonomika iet savu ceļu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē – patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie Eiropas Savienības (ES) fondi, BNN savās prognozēs dalās SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš stāsta, ka pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. «Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2,1% un 2018.gadā 2,2%,» prognozē Gašpuitis.

Makroekonomists pauž ka noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

«Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, Amerikas Savienotās Valsts (ASV) prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē,» turpina Gašpuitis.

Viņš lēš, ka pēc aktivitātes krituma šā gadā sākumā ASV IKP pieaugums šogad būs 2,3% un nākamgad sasniegs 2,5%.  Pozitīvās plūsmas balstīs spēcīgais darba tirgus, kā arī pieaugošie kapitāla izdevumi. «Pagaidām viss norāda arī uz to, ka Tramponomika nespēs nodrošināt plānotos stimula apjomus, kas izaugsmi ierobežos. Situācija darba tirgū kļūs arvien saspringtāka, jo bezdarbs samazināsies gandrīz līdz 4%, bet algu pieaugums sasniegs 3,5%.»

Strauji augošās ekonomikas labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem, kas padara tās elastīgākas pret ASV procentu likmju pieaugumu. Tomēr augstais parādu līmenis un politiskie riski uztur nedrošību. Ķīnas IKP šogad pieaugs par 6,7% un 6,3% nākamgad. Situācija rūpniecības un būvniecības nozarēs uzlabosies, taču varas iestādes veidos stingrākus kreditēšanas nosacījumus, komentē eksperts. «Raugoties nākotnē, tas mazinās pieaugumu, bet tajā pašā laikā samazina finanšu nelīdzsvarotības risku. Arī pārējās BRIC valstis, sevišķi Indija, sniegs būtisku ieguldījumu globālās ekonomikas izaugsmē.»  

Eirozonas IKP pieaugumu Gašpuitis šogad un nākamgad prognozē 2%. «Uzlabojumi ir plaša spektra, jo īpaši izceļami situācija darba tirgū un investīciju aktivizēšanās. Politiskā nenoteiktība ir mazinājusies. Taču ne izzudusi, kaut arī iespēja, ka Vācijas parlamenta vēlēšanas nesīs negaidītus pavērsienus, ir maz ticama. Tikmēr saglabājas ilgtermiņa riski. Piemēram, jaunais Francijas Prezidents saskarsies ar nozīmīgiem izaicinājumiem un problēmām, un ir grūti prognozēt īstenotās politikas rezultātus,» turpina eksperts.

Viņš norāda, ka arī Itālijas faktors ir kā liels finansiālais un politiskais risks. «Britu izstāšanās no ES (Brexit) procesu pavadīs smaga un agresīva retorika un pušu pozicionēšanās. Kaut arī T. Meja un partijas vadītā valdība pēc vēlēšanām jūnijā nostiprinās savas pozīcijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka Brexit sarunas nonāk strupceļā. Tādējādi politiskā nenoteiktība neapšaubāmi ietekmēs Lielbritānijas ekonomiku.»

Komentējot BNN par centrālajām bankām eksperts norāda, ka joprojām ir pamatojums īstenot ekspansīvu monetāro politiku, bet kļūst arvien grūtāk atrast argumentus tās galējām formām, piemēram, negatīvās un nulles procentu likmes un apjomīgie vērtspapīru pirkumus. Tādi faktori kā deflācija un izaugsmes riski ir mazinājušies. «ASV FRS turpinās politikas ierobežošanu, palielinot procentu pamatlikmi, kā arī samazinot tās rīcībā esošo vērtspapīru apjomus.»

Tāpat viņš uzsver, ka ir sarucis ASV procikliskās fiskālās politikas risks, savukārt finanšu nosacījumi ir uzlabojušies par spīti likmju pieaugumam. Gašpuitis prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pamazām mainīs savu pieeju un 2017.gada septembrī samazinās savu depozīta likmi bankām par 15 bāzes punktiem līdz -0,25%, kā arī samazinās savus ikmēneša vērtspapīru pirkumus.

«Tendences finanšu tirgos ir pretrunīgas. Neskatoties uz politisko neskaidrību un bažām par Ķīnas un ASV politiķu iespējām izraisīt satricinājumus, pasaules akciju tirgi ir tuvu saviem vēsturiskajiem līmeņiem. Turklāt svārstīguma (baiļu) indekss atrodas desmit gadu zemākajā līmenī. Pamatojoties uz peļņas tālāku pieaugumu un lielāku ekonomisko aktivitāti, akciju cenas var turpināt kāpt. Brent jēlnaftas cenas svārstīsies amplitūdā 55-60 dolāri par barelu,» turpina eksperts.

«Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē – patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie ES fondi. Turklāt pozitīva ietekme ir sagaidāma no nodokļu reformas, kas nostiprinās konkurētspēju un izaugsmes potenciālu. IKP pieaugums tuvākajos divos gados sasniegs 3,5%. Lielākie riski un izaicinājumi ir ierobežotā darbaspēka pieejamība un lēnīgais ražīguma pieaugums,» uzsver Gašpuitis, prognozējot, ka Lietuvas izaugsmi uz priekšu virzīs eksports, bet par nopietnu problēmu var kļūt straujais darba samaksas pieaugums.

IKP pieaugums tuvākajos divos gados pārsniegs 3%. Arī Igaunijas IKP pieaugums 2018. gadā paātrināsies līdz vairāk nekā 3%, BNN norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts.

Ref:224.000.103.1130


Pievienot komentāru

Turcijas prezidenta vālēšanās uzvar ilggadējais līderis Erdogans

Turcijā svētdien, 24.jūnijā, aizvadītas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kamēr parlamenta vēlēšanu rezultāti vēl tiek skaitīti, prezidenta vēlēšanās savu uzvaru pieteicis ilggadējais Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.

DP nesaskata kriminālpārkāpumus Tēvijas sargu paziņojumā par «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem»

Drošības policija patlaban nesaskata Krimināllikuma pārkāpumus biedrības Tēvijas sargi paziņojumā par «lielās talkas» rīkošanu Latvijā un «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem».

Šajā nedēļā nokrišņi mitēsies un temperatūra paaugstināsies līdz +27

Šī nedēļa daļā Latvijas vēl iesāksies lietaina, taču, pastiprinoties anticiklonam, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. Darba nedēļas beigās laika apstākļi atkal mainīsies, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.