bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis

Eksperts: Pensiju 2.līmeņa ienesīgums Baltijā līdzīgs, plānu piedāvājums atšķirīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pensiju 2.līmeņa uzbūve kopumā ir ļoti līdzīga Baltijas valstīs. Neraugoties uz atsevišķām atšķirībām, ir iespējams veikt vispārējo ienesīguma rezultātu salīdzinājumu Baltijā, pauž Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Arefejs saka arī to, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek diskutēts, cik patiesībā Latvijas pensiju 2.līmenis ir ienesīgs un kā to ienesīgumu var uzlabot. Jau šobrīd Latvijā darbojas divdesmit pensiju 2.līmeņa plāni un to skaits tuvākajā laikā tikai pieaugs, pateicoties trīs jaunajiem pārvaldītājiem. Taču dažreiz ir ļoti noderīgi paskatīties, kā lietas notiek pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā.

Vairāk ar to, kas ir tradicionālie konservatīvie, sabalansētie un aktīvie plāni, skaidro eksperts:

«Kā redzams tabulā zemāk, konservatīvo plānu (ieguldījumi uzņēmumu akcijās nav atļauti) kategorijā visienesīgākie ir bijuši Latvijas plāni gan trīs, gan piecu, gan arī desmit gadu griezumā. To vidējais ienesīgums attiecīgi veidoja 2,1, 2,74 un 3,95 procentus gadā salīdzinājumā ar 1,53, 2,01 un 3,11 procentiem Igaunijā un 1,83, 2,57 un 3,32 procentiem Lietuvā.»

Sabalansētajiem plāniem (ieguldījumi uzņēmumi akcijās var veidot līdz 25 līdz 30% no kopējiem ieguldījumiem) līderos ir Lietuva ar sniegumu 4,75, 5,03 un 4,08 procentiem gadā trīs, piecos un desmit gados attiecīgi, kas ievērojami pārsniedz ienesīguma rezultātus Latvijā un Igaunijā, skaidro Arefjevs.

Turpinot, eksperts norāda, ka aktīvo plānu kategorijā (ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 50% no kopējiem ieguldījumiem), kurā ir pārstāvēti Latvijas un Igaunijas pensiju plāni (Lietuvā tādu nav) rezultātu var uzskatīt par neizšķirtu jo trīs un piecos gados igauņu pensiju 2.līmenim ir nedaudz labāks rezultāts, taču desmit gadu griezumā Latvijas plāni ir uzrādījuši gan krietni labāku vidējo rezultātu, gan arī ienesīguma diapazons (t.i. no 2,54 līdz 4,22% gadā) ir daudz labvēlīgāks klientiem nekā Igaunijas pensiju 2.līmeņa snieguma intervāls (t.i. no 0,55 līdz 3,91% gadā).

Savukārt par agresīvajiem plāniem Arefejs saka, ka salīdzinot Baltijas pensiju 2.līmeņa ienesīguma rezultātus, kļūst acīmredzamas galvenās atšķirības pensiju 2.līmeņa plānu piedāvājumā. «Proti, Latvijā maksimālie atļautie ieguldījumi uzņēmumu akcijās veido 50% no plāna aktīviem, kamēr Igaunijā tas ir 75% un Lietuvā pat 100%. Tie ir tā saucamie agresīvie pensiju plāni, kas ir domāti gados jaunākiem dalībniekiem.»

Pēdējos trīs un piecos gados agresīvie plāni uzrādījuši daudz augstāku sniegumu nekā aktīvie, sabalansētie vai konservatīvie plāni, to ienesīgumam dažreiz pārsniedzot pat 10% gadā, min eksperts.

Turpinot, viņš pauž: «Ievērības vērts ir fakts, ka šo plānu desmit gadu ienesīgums ir samērā vājš un dažreiz atpaliek no pārējo plānu snieguma. Tas kopumā ir izskaidrojams ar to, ka desmit gadi ir pārāk īss periods, lai vērtētu šo plānu sniegumu. Tieši pirms desmit gadiem finanšu tirgi sasniedza augstāko punktu pirms sākās lielā finanšu krīze. Neizbēgami, tas atstāja negatīvu ietekmi uz šo plānu sniegumu.»

Vienlaikus atbildot uz jautājumu – Vai Latvijas klientiem ir vajadzīgi agresīvie plāni -, Arefejs paskaidro: «Kaut arī līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, balstoties uz datiem par notikumu attīstību finanšu tirgos pagātnē, var izdarīt secinājumu, ka agresīvie plāni var radīt pievienoto vērtību divdesmit gadu garumā un ilgāk. Starpperiodos ir iespējamas ļoti straujas negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas, kas, pensiju pārvaldītājam, neveicot risku mazināšanas darbības, var sasniegt pat 50% no kopējā kapitāla.»

Tāpat tiek lēsts, ka daudzi pētījumi rāda, ka klienti mēdz izvēlēties riskantas ieguldījumu stratēģijas, redzot vilinošus pagātnes rezultātus. «Taču iestājoties korekcijai vai krīzei finanšu tirgos, lielākai daļai klientu psiholoģiski ir grūti pieņemt negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas un tādēļ izvēle bieži vien tiek izdarīta par labu ieguldījumu stratēģijas maiņai pašā neizdevīgākā brīdī, faktiski radot lielus zaudējumus. Tādēļ pensiju 2.līmeņa plānu ieviešana ar šādu ieguldījumu stratēģiju prasa daudz nopietnāku pensiju pārvaldītāju, klientu un uzraudzības iestāžu iesaisti procesā,» komentē eksperts.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijas pensiju 2.līmenī ir vairāk nekā astoņi simti tūkstoši dalībnieku, kuriem līdz pensionēšanās vecumam ir vismaz divdesmit gadu. Daļai no šiem klientiem agresīvie plāni, kas var ieguldīt uzņēmumu akcijās līdz 75 vai pat 100 procentiem no kopējiem ieguldījumiem, potenciāli varētu nodrošināt labāku sniegumu nekā esošie aktīvie plāni.

Ref: 225.000.103.1187


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.