bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Eksperts: Pensiju 2.līmeņa ienesīgums Baltijā līdzīgs, plānu piedāvājums atšķirīgs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pensiju 2.līmeņa uzbūve kopumā ir ļoti līdzīga Baltijas valstīs. Neraugoties uz atsevišķām atšķirībām, ir iespējams veikt vispārējo ienesīguma rezultātu salīdzinājumu Baltijā, pauž Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Arefejs saka arī to, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek diskutēts, cik patiesībā Latvijas pensiju 2.līmenis ir ienesīgs un kā to ienesīgumu var uzlabot. Jau šobrīd Latvijā darbojas divdesmit pensiju 2.līmeņa plāni un to skaits tuvākajā laikā tikai pieaugs, pateicoties trīs jaunajiem pārvaldītājiem. Taču dažreiz ir ļoti noderīgi paskatīties, kā lietas notiek pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā.

Vairāk ar to, kas ir tradicionālie konservatīvie, sabalansētie un aktīvie plāni, skaidro eksperts:

«Kā redzams tabulā zemāk, konservatīvo plānu (ieguldījumi uzņēmumu akcijās nav atļauti) kategorijā visienesīgākie ir bijuši Latvijas plāni gan trīs, gan piecu, gan arī desmit gadu griezumā. To vidējais ienesīgums attiecīgi veidoja 2,1, 2,74 un 3,95 procentus gadā salīdzinājumā ar 1,53, 2,01 un 3,11 procentiem Igaunijā un 1,83, 2,57 un 3,32 procentiem Lietuvā.»

Sabalansētajiem plāniem (ieguldījumi uzņēmumi akcijās var veidot līdz 25 līdz 30% no kopējiem ieguldījumiem) līderos ir Lietuva ar sniegumu 4,75, 5,03 un 4,08 procentiem gadā trīs, piecos un desmit gados attiecīgi, kas ievērojami pārsniedz ienesīguma rezultātus Latvijā un Igaunijā, skaidro Arefjevs.

Turpinot, eksperts norāda, ka aktīvo plānu kategorijā (ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 50% no kopējiem ieguldījumiem), kurā ir pārstāvēti Latvijas un Igaunijas pensiju plāni (Lietuvā tādu nav) rezultātu var uzskatīt par neizšķirtu jo trīs un piecos gados igauņu pensiju 2.līmenim ir nedaudz labāks rezultāts, taču desmit gadu griezumā Latvijas plāni ir uzrādījuši gan krietni labāku vidējo rezultātu, gan arī ienesīguma diapazons (t.i. no 2,54 līdz 4,22% gadā) ir daudz labvēlīgāks klientiem nekā Igaunijas pensiju 2.līmeņa snieguma intervāls (t.i. no 0,55 līdz 3,91% gadā).

Savukārt par agresīvajiem plāniem Arefejs saka, ka salīdzinot Baltijas pensiju 2.līmeņa ienesīguma rezultātus, kļūst acīmredzamas galvenās atšķirības pensiju 2.līmeņa plānu piedāvājumā. «Proti, Latvijā maksimālie atļautie ieguldījumi uzņēmumu akcijās veido 50% no plāna aktīviem, kamēr Igaunijā tas ir 75% un Lietuvā pat 100%. Tie ir tā saucamie agresīvie pensiju plāni, kas ir domāti gados jaunākiem dalībniekiem.»

Pēdējos trīs un piecos gados agresīvie plāni uzrādījuši daudz augstāku sniegumu nekā aktīvie, sabalansētie vai konservatīvie plāni, to ienesīgumam dažreiz pārsniedzot pat 10% gadā, min eksperts.

Turpinot, viņš pauž: «Ievērības vērts ir fakts, ka šo plānu desmit gadu ienesīgums ir samērā vājš un dažreiz atpaliek no pārējo plānu snieguma. Tas kopumā ir izskaidrojams ar to, ka desmit gadi ir pārāk īss periods, lai vērtētu šo plānu sniegumu. Tieši pirms desmit gadiem finanšu tirgi sasniedza augstāko punktu pirms sākās lielā finanšu krīze. Neizbēgami, tas atstāja negatīvu ietekmi uz šo plānu sniegumu.»

Vienlaikus atbildot uz jautājumu – Vai Latvijas klientiem ir vajadzīgi agresīvie plāni -, Arefejs paskaidro: «Kaut arī līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē, balstoties uz datiem par notikumu attīstību finanšu tirgos pagātnē, var izdarīt secinājumu, ka agresīvie plāni var radīt pievienoto vērtību divdesmit gadu garumā un ilgāk. Starpperiodos ir iespējamas ļoti straujas negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas, kas, pensiju pārvaldītājam, neveicot risku mazināšanas darbības, var sasniegt pat 50% no kopējā kapitāla.»

Tāpat tiek lēsts, ka daudzi pētījumi rāda, ka klienti mēdz izvēlēties riskantas ieguldījumu stratēģijas, redzot vilinošus pagātnes rezultātus. «Taču iestājoties korekcijai vai krīzei finanšu tirgos, lielākai daļai klientu psiholoģiski ir grūti pieņemt negatīvas kapitāla vērtības izmaiņas un tādēļ izvēle bieži vien tiek izdarīta par labu ieguldījumu stratēģijas maiņai pašā neizdevīgākā brīdī, faktiski radot lielus zaudējumus. Tādēļ pensiju 2.līmeņa plānu ieviešana ar šādu ieguldījumu stratēģiju prasa daudz nopietnāku pensiju pārvaldītāju, klientu un uzraudzības iestāžu iesaisti procesā,» komentē eksperts.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijas pensiju 2.līmenī ir vairāk nekā astoņi simti tūkstoši dalībnieku, kuriem līdz pensionēšanās vecumam ir vismaz divdesmit gadu. Daļai no šiem klientiem agresīvie plāni, kas var ieguldīt uzņēmumu akcijās līdz 75 vai pat 100 procentiem no kopējiem ieguldījumiem, potenciāli varētu nodrošināt labāku sniegumu nekā esošie aktīvie plāni.

Ref: 225.000.103.1187


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri