bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Eksperts: Pieaugošās politiskās turbulences riski rada ekonomikā neprognozējamību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

«Globālā zemās inflācijas vide sāk mainīties, taču lēni. Cenu spiediens joprojām ir zems, jo trūkst stabila darba samaksas kāpuma. Tikmēr zems ir arī deflācijas risks, jo daudzu valstu tautsaimniecības ir tuvu normālam resursu izmantošanas līmenim un ir augušas inflācijas gaidas,» savu komentāru par ekonomisko situāciju BNN sniedz SEB Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. 

Viņš norāda, ka pēdējos mēnešos skatījums uz globālās ekonomikas izredzēm ir uzlabojies, taču pieaugošās politiskās turbulences riski rada daudz jautājumu par tās turpmāko ietekmi.

Gašpuitis prognozē, ka tuvākajā laikā protekcionisma un izolacionisma vēsmas līdzsvaros optimisma pieaugums, kaut skaidrs, ka šis gads būs prognozējami neprognozējams.

«ASV turpināsies laba izaugsme, bet galvenokārt ne Tramponomikas (Trampa ekonomiskās politikas) dēļ. Tikmēr strauji augošās ekonomikas ir sasniegušas izaugsmes zemāko punktu. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) un Apvienotā Karaliste ir nonākušas politiskajās un ekonomiskajās krustcelēs, ko ieskauj liela nenoteiktība par Brexit procesu, bet ES saskaras arī plaša mēroga izaicinājumiem,» komentē Gašpuitis.

Makroekonomikas eksperts vēsta, ka neskatoties uz valstu daudzajiem iekšzemes un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, ekonomiskie signāli kopumā ir pozitīvi. IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas, tajā pašā laikā Trampa ekonomikas politikas ietekme, visticamāk, būs pieticīga.

«Tuvākajos divos gados OECD valstu IKP pieaugums sasniegs 2,1%. Noskaņojuma rādītāji, kam globāli ir cieša mijiedarbība, ir augstākajā līmenī kopš 2011.gada,» prognozē Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka tas daļēji atspoguļo lielās cerības uz fiskālajiem stimuliem, kas īstenosies kā nodokļu samazināšana un ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī politikas pārmaiņām enerģētikas un finanšu sektoros. Pozitīvās tendences saistās arī ar strauji augošo ekonomiku perspektīvu uzlabošanos, kas izriet no izejvielu cenu pieauguma un spēcīgāku kapitāla izdevumu ciklu, jo jaudu noslodze turpina pieaugt, skaidro Gašpuitis.

«Daudzās jomās (ekonomika, tirdzniecība, ārpolitika un drošība) ASV ir uzsākusi pārskatīt līdzšinējo politiku. Taču joprojām trūkst sīkāka informācija par iespējamām izmaiņām, tajā skaitā arī konkrētāka rīcība. Tas palielina tirgu nedrošību. Tramponomikas mērķis ir stiprināt ASV korporatīvo sektoru, ko plāno panākt ar nodokļu reformu palīdzību. Tas radītu «iekšējās devalvācijas» efektu un veicinātu kapitālu repatriāciju no ārzemēm, komentē  Gašpuitis.

Viņš norāda, ka tīrā fiskālā ietekme šogad varētu no šādas politikas varētu būt 0,2% no IKP un 0,3% nākamgad, jo ASV ekonomika jau ir tuvu pilnīgam resursu izmantošanas līmenim. IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā tiek prognozēts 2,6% apmērā.

«Globālā zemās inflācijas vide sāk mainīties, taču lēni. Cenu spiediens joprojām ir zems, jo trūkst stabila darba samaksas kāpuma. Tikmēr zems ir arī deflācijas risks, jo daudzu valstu tautsaimniecības ir tuvu normālam resursu izmantošanas līmenim un ir augušas inflācijas gaidas,» norāda Gašpuitis.

«Bet inflāciju pazeminoši spēki joprojām pastāv, kaut tarifu pieaugums un citi šķēršļi globālajā tirdzniecības sistēmā var palielināt cenu spiedienu. Neskatoties uz piesardzīgiem soļiem daudzās valstīs pakāpeniski atteikties no netradicionālās monetārās politikas, tā joprojām ir ļoti ekspansīva. ASV monetārās politikas veidotāji saskaras ar vairākām dilemmām. Piemēram, amerikāņu fiskālā politika riskē kļūt procikliska, kas palielinās inflācijas spiedienu, skaidro ekonomists. 

Gašpuitis prognozē, ka federālo rezervju sistēma galveno procentu likmi šogad paaugstinās divas reizes un trīs reizes nākamgad. Viņš norāda, ka tas ļaus arī citām centrālajām bankām uzsākt stimulējošās monetārās politikas īstenošanas noslēgšanu. «Lai gan Eiropas Centrālā banka šajā laikā likmi saglabās 0,0% apmērā, visticamāk, ka šā gada pavasarī ECB noteiks pakāpenisku savu vērtspapīru pirkšanas programmas pārtraukšanu.»

«Eiropas ekonomika pagaidām ignorē pieaugošo politisko nenoteiktību un uzrāda nodarbinātības un investīciju aktivizēšanos. Tikmēr citas valstis palielina savu spiedienu uz Vāciju, lai tā īstenotu ekspansīvāku fiskālo politiku, kas mazinātu nelīdzsvarotības un pārkaršanas riskus,» skaidro Gašpuitis.

Viņš norāda, ka paredzams, ka gaidāmajās vēlēšanās Nīderlandē, Francijā, Vācijā un, iespējams, Itālijā apstiprināsies pret valdošajām aprindām pieaugošais noskaņojums. Lielākais risks saistās ar Francijas vēlēšanu iznākumu, kuru rezultāti var krietni sašūpot politisko un ekonomisko stabilitāti eirozonā. Kopumā eirozonas IKP pieaugums šogad sasniegs 1,8%, nākamgad 1,9%. Britu izstāšanās process, saskaņā ar valdības plāniem, aizsāksies martā, kas pastiprinās pastāvošo nenoteiktību, norāda ekonomists. 

Strauji augošo ekonomiku īpatsvars jau veido gandrīz 60% no pasaules ekonomikas. «Tās spēj uzrādīt labus rezultātus apstākļos, kad pieaug riski tirdzniecības attīstībai, sadārdzinājusies ASV dolāros denominētā parādu nasta, un vienlaikus ir risināmi iekšējie politiskie izaicinājumi,» BNN skaidro ekonomists.

Viņš ziņo, ka kopējais šo valstu grupas IKP pieaugums šogad paātrināsies līdz 4,6% un 4,8% nākamgad. «To galvenokārt veidos izaugsme Ķīnā un Indijā, kā arī Brazīlijas ekonomikas atgūšanās. Gaidāmās politiskās pārmaiņas gada otrajā pusē veidos situāciju, kad Pekina būs piesardzīga jaunu reformu īstenošanā,» prognozē Gašpuitis.

Ekonomikas izaugsmes perspektīvas ziemeļvalstīs un Baltijā uzlabojas. Zviedrijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,1%. Norvēģijas ekonomika joprojām cīnās ar zemajām investīciju sekām naftas sektorā, bet pieprasījums kontinentālajā ekonomikā pieņemas spēkā. Dānijā varas iestādes cenšas padarīt ciešākus kreditēšanas nosacījumus, bet ātrāku ekonomikas izaugsmi veicinās eksporta pieaugums, vēsta Gašpuitis.

Gašpuitis skaidro, ka tikmēr Somijas ekonomiku sagaida plaša mēroga ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās, kur centrālo lomu ieņems mājsaimniecības. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā privātais patēriņš, ko stiprinās algu kāpums un darba vietu pieaugums, turpinās veidot labu pamatu izaugsmei. «Tāpat aktivizēsies gan eksports, gan arī investīcijas. Latvijas ekonomikas prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir 3,5%. Igaunijas ekonomika šogad kāps par 2,2%, nākamgad par 3,1%, Lietuvas izaugsmes prognozes attiecīgi ir 2,5% un 3%.»

Ref:224.000.103.347


Pievienot komentāru

Decembrī uz «oligarhu lietas» izmeklēšanu aicinās Šķēli, Dūklavu un Ameriku

Decembrī uz «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi aicināts ekspolitiķis Andris Šķēle, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Lai samazinātu OIK izmaksas, mazina atbalstu AS Latvenergo TEC stacijām

Valdība, otrdien, 21.novembra sēdē, nolēma par 75% samazināt atbalstu AS Latvenergo TEC stacijām, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.

Militāro karjeru sāks vairāk nekā 30 profesionālajā dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 22.novembrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot profesijas pamatiemaņas Kājnieku skolā Alūksnē.

FM: Nodokļu reforma nodrošinās atvieglojumus ziedojumiem

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām, pauž Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Latvija 35.vietā pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā

Latvija šogad sasniegusi 35.vietu pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas attīstībā, liecina publiskotais jaunākais ANO Starptautiskās Telekomunikāciju savienības pētījums.

Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināts Aivars Lapiņš

Valdība otrdien, 21.novembri, Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā pārcēla bijušo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Aivaru Lapiņu, informē ministrijā.

Lietuvā atrod miljona vērtu hašišu, kuru caur Latviju bijis plānots vest uz Krieviju

Lietuvas policisti, pārbaudot kādu vieglo automašīnu, atraduši 100 kilogramus hašiša ar «melnā tirgus» vērtību ap miljonu eiro, kuru caur Latviju bijis plānots vest uz Krieviju, paziņojusi Lietuvas policija.

Zibmaksājumu infrastruktūra ieviesta Eiropas mērogā

Otrdien, 21.novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā 2017.augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru.

Konstatē atšķirības Latvijā un citās valstīs pieejamos ārvalstu izcelsmes produktos

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas, secina Pārtikas un veterinārā dienesta, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu.

Igaunijā valdošā Centra partija izslēdz 31 deputātu par startēšanu no cita saraksta

Centra partija, kuras rokās pašlaik ir gan Igaunijas valdības, gan Tallinas domes groži, pieņēmusi apakšnodaļu priekšlikums par biedriem, kuri 2017.gada pašvaldību vēlēšanās startējuši no atsevišķa saraksta, un izslēgusi no politiskā spēka rindām 31 šādu biedru.

Pārtrauc grupējuma darbību, kas valstij nodarījis zaudējumus 7 miljonu eiro apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde, veicot 34 kratīšanas, par aizdomās turētām atzīstot divas personas, šī gada novembrī apturēja noziedzīga grupējuma darbību.

BVKB šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas

Būvniecības valsts kontroles birojs šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, vēst biroja pārstāvji.

Biržu indeksi kāpj, naftas cenas krītas

Biržu indeksi Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā pirmdien, 21.novembrī, kāpa, bet eiro kritās, valdot bažām par politisko krīzi Vācijā. Spēcīgi rezultāti Volstrītā palīdzējuši stiprināt arī biržu rezultātus Eiropā. Tikmēr eiro vērtība pret dolāru jūtami saruka, un daži analītiķi prognozē turpmāku kritumu.

Reaģējot uz e-tirdzniecības izaugsmi, Omniva steidz Baltijā izvērst pakomātu tīklu

Igaunijas valsts pasta uzņēmums Eesti Post, kas darbojas ar zīmolu Omniva, pavēstījis, ka paplašinās savu pasta paciņu skapīšu tīklu Baltijā un līdz Ziemassvētkiem paplašinās 100 esošos pakomātus.

Zariņš: Deputāti, balsojot par budžetu bez grozījumiem, pārkāps tautai doto zvērestu

Nav pieļaujams, ka Saeimas koalīcija iet Ministru kabineta pavadā un neievēro likumus budžeta pieņemšanas procesā, norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš, piebilstot, ka deputātiem, balsojot par budžetu bez grozījumiem, nāksies pārkāpt Latvijas tautai doto zvērestu.

Eiropā joprojām jāskaidro, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības

Diemžēl arī Eiropas Savienībā joprojām nākas skaidrot, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības, Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos atzīst ES Pamattiesību aģentūras direktors Maikls O'Flahertijs.

Pabriks: Valsts intereses ir jātur augstāk par partiju interesēm

Latvija nedrīkst atļauties iestigt provinciālismā, un tās interesēs ir saglabāt Eiropas un NATO vērtību kursu. Situācijā, kad centriski un eiropeiski orientēto partiju skaits ir liels, to izdarīt paliek aizvien grūtāk, jo notiek politiskā fragmentācija, kurā galvenais pašmērķis ir 5% vēlēšanu barjeras pārvarēšana, nevis Latvijas izaugsme un attīstība, pauž Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uber un Volvo vienojas par 24 000 pašgājēju automašīnu iegādi

Amerikāņu neformālo taksometru pakalpojumu platformas uzturētājs Uber ir vienojies ar ķīniešu uzņēmējiem piederošo autoražotāju Volvo par 24 000 tādu automašīnu iegādi, kuras sevi vada pašas.

SEB: Vidējais uzkrājums pensiju 2. līmenī vienam dalībniekam pieaudzis par 18%

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās, algu pieaugums, kā arī investīcijas stratēģijas pareiza izvēle palīdzējuši šī gada desmit mēnešos kāpināt SEB pārvaldīto pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitālu par 97 miljoniem eiro.

Vācijā izjūk ilgstošas koalīcijas sarunas

Vācijas federālajā parlamentā septembrī iekļuvušās politiskās partijas joprojām nespēj vienoties par koalīcijas un vairākuma valdības izveidi, bet Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka labākas par mazākuma valdību būtu jaunas vēlēšanas.

Antropologs: Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas

Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas, tostarp kavētas bērna kognitīvās spējas un attīstība, tā Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos atzinis beļģu antropologs, seksologs un vēsturnieks Vims Slabbinks.

Raidījumā: «Godīgo» taksometru skaitītāju ieviešana iestrēgusi

Taksometru vadītāji, kuriem jau kopš 15.oktobra bija jānomaina taksometru skaitītāji, turpina «vilkt» procesu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestu.

VARAM apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumā iekļauto informāciju, nepieciešamības gadījumā apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju.

Šonedēļ gaidāms sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, debesis būs lielākoties mākoņainas un, lai gan brīžiem uzspīdēs arī saule, tomēr teritorijas lielākajā daļā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi - sākotnēji lietus, taču, ieplūstot nedaudz vēsākam gaisam, nedēļas vidū jau galvenokārt slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

airBaltic Rīga-Liepāja sešos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri

Sešu mēnešu laikā, kopš Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic regulāros iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju, šajā maršrutā pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri.