bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Eksperts Šanhajā: Lielāka problēma ir tā, ka Ķīna Latviju vēl nezina

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķīnas ekonomika strauji attīstās un tas ir viens no lielākajiem motoriem. Tieši tāpēc visa pasaule mēģina pārdot Ķīnai savas preces un pakalpojumus. Latvijas lielāka problēma ir tā, ka Ķīna Latviju vēl nezina, pauž Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā Kaspars Rožkalns.

Rožkalns klāsta, ka Ķīna ir ārkārtīgi liels tirgus un ļoti, ļoti dažāds. Mūsu izpratnē to varam salīdzināt ar Eiropu, kur ir ļoti plašs preču klāsts, sākot no Eiropas Ziemeļiem līdz Dienvidiem.

Runājot par Ķīnu, Rožkalns norāda, ka ir jārunā par konkrētu provinci vai, iespējams, pat par pilsētu. «Esmu bāzēts Šanhajā, kur dzīvo apmēram 25 miljoni iedzīvotāju, kas ir tik pat daudz, cik visā Skandināvijā kopā. Visa pasaule zina, ka Ķīnas ekonomika strauji attīstās un tas ir viens no lielākajiem motoriem, un tieši tāpēc visa pasaule mēģina pārdot Ķīnai savas preces un pakalpojumus. Rezultātā šeit, vietējā tirgū, lai arī pircēju skaits ir liels, ir ļoti asa konkurence starp pārdevējiem.»

Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā informē, ka šobrīd lielākais Latvijas eksports uz Ķīnu ir kokmateriāliem, nākošais lielākais – kūdrai.

Viņš atzīmē, ka Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecība fokusējas uz to, lai eksportētu preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Arī pārtika ir viens no fokusiem, kur cenšamies pārdot Latvijā ražotus produktus. Pārtikas eksports uz Ķīnu pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies un 2016.gadā sasniedza gandrīz 27 miljonus eiro.

«Tomēr arī pārtika nav ideāls produkts, jo mums tā ir reāli jāsaražo, izmantojot aramzemi, fiziski jāsūta produkti, kas ietver riskus un laiku, tāpēc ilgākā termiņā mums jāraugās uz pakalpojumiem, kurus varam sniegt Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, informācijas tehnoloģijas, izglītība, tūrisms, un citi,» tā Rožkalns.

Ķīna izrāda interesi par augstākās izglītības iespējām Latvijā, bet diplomus bieži neatzīst

Rožkalns stāsta, ka oktobrī kopā ar Biznesa augstskolas Turība Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektoru Imantu Bergu un Starptautiskā Tūrisma fakultātes dekāni Agitu Doniņu tiecies ar Turības sadarbības skolu Ķīnā un apmeklējis izglītības izstādi China Education Expo – Shanghai 2017.

«Tikāmies izglītības uzņēmumu tirdzniecības misijas ietvaros, kuru es organizēju ar mērķi, lai Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem būtu iespēja satikt dažādas augstskolas un universitātes, un, iespējams, lai vienotos par regulāru studentu apmaiņas uzsākšanu. Tā kā šī bija viena no pirmajām vizītēm, tā uzskatāma par iepazīšanās vizīti. Ķīnas puse izrādīja interesi par vasaras programmām divu līdz trīs nedēļu garumā, uz kurām būtu gatavi sūtīt studentus,» vēsta Rožkalns.

Vienlaikus viņš bilst, ka šobrīd prognozes ir ar augšupejošu trendu, jo Ķīnas studenti arvien vairāk izvēlas studēt ārvalstīs. «Jāsaka, ka šobrīd viena no problēmām ir Latvijas augstāko izglītības iestāžu diplomu atzīšana Ķīnā. Sarakstā šobrīd ir tikai sešas augstskolas, attiecīgi būtu iespēja paplašināt šo sarakstu ar vēl vairākām privātām augstskolām, tādā veidā nodrošinot plašāku programmu klāstu, kuru studenti varētu izvēlēties.»

Tāpat norādīts, ka šobrīd Ķīnas studentu skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels, jo 2016.gadā visās augstākās izglītības iestādēs kopā bija tikai nedaudz virs 30 studentiem no Ķīnas, bet no Indijas, kura arī ir liela Āzijas valsts, pie mums studēja virs 1 200 studentiem.

Speciālists uzsver, ka Latvijas augstākās izglītības eksporta pienesums ekonomikai ir būtisks ne tikai īstermiņā – trīs gadu periods, kamēr studenti studē Latvijā, bet arī ilgākā termiņā, jo daudzi no studentiem vēlas studēt starptautisko uzņēmējdarbību un pēc tam plāno atvērt uzņēmumus Eiropā.

Rožkalns izsaka savas prognozes: «Ja viņi būs studējuši Latvijā, tad visticamāk pirmais no šiem uzņēmumiem tiktu atvērts Latvijā, jo viņi šo trīs mācību gadu laikā būs izpratuši likumdošanu, būs lokālie kontakti, būs citu studentu loks, kam pavaicāt neskaidros jautājumus. Tas radīs Latvijā jaunas darba vietas un papildus finanšu resursus ekonomikā.»

Eiropā atzīta izglītība par salīdzinošu zemāku samaksu

Studējot Latvijā, ir iespējams iegūt Eiropā atzītu izglītību par salīdzinošu zemāku samaksu. Arī Rīgas pilsēta, kur ir bāzētas vairums no augstskolām, ir Baltijas metropole un attiecīgi studentu dzīve ir daudz intensīvāka. «Mūsu lidosta ir lielākā Baltijā, tāpēc tiem, kuri apciemos studentu, kamēr viņš studē ārvalstīs, to izdarīt būs daudz vieglāk. Mēs esam valsts, kura vislabāk runā trīs valodās – latviešu, angļu un krievu, kas atvieglo saziņu ar angliski un krieviski runājošiem studentiem,» atzīmē Rožkalns.

Jānorāda, ka, pēc Rožkalna domām, lielāka problēma ir tā, ka Ķīna Latviju vēl nezina. «Tāpēc mēs pamatā strādājam pie valsts atpazīstamības, kas ir ļoti dārgs un ilgs process, kamēr lielākā daļa pasaules valstu turpina strādāt pie saviem zīmoliem. Mums jābūt ātrākiem, labākiem un kreatīvākiem, jo mēs diemžēl neesam bagātākā valsts.»

Ref: 225.000.103.2998

Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.