bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Eksperts: Vai Latvijas ekonomika šogad spēs apēst to, ko ir nokodusi?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eksporta tirgos izaugsme ir noturīga un tā pieaugums šogad turpināsies, tomēr Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos. Kopumā valsts ekonomika turpina augt, uzskata ekonomikas eksperti. 

BNN iepriekš norādīja, ka preču eksporta vērtība pieaugusi par 13,3%, bet importa vērtība pieaugusi par 18,5%.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš par janvāra eksportu pauž savu viedokli: «Tas ir straujākais pieaugums gada griezumā kopš 2013.gada aprīļa.» Viņš turpina: «Tagad pirmo reizi gandrīz četru gadu laikā apstākļi preču eksportam ir tiešām labvēlīgi.»

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece skaidro: «Apstrādes rūpniecības uzrāviens, kuru redzējām pērn 4.ceturksnī un kas turpinās arī šogad, atspoguļojas eksporta sniegumā.»

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka ārējās tirdzniecība sāka aktivizēties jau pērnā gada nogalē, turklāt nedaudz ātrāk publicētās ziņas par Igaunijas eksporta un importa izaugsmi, attiecīgi 14% un 40%, deva norādes, ka arī Latvijas veikumam jābūt ļoti labam.

Par svarīgākajām izmaiņām skaidro Strautiņš: «Pozitīvs noskaņojums silda arī mežu nozari, kas janvārī bija vienīgā, kas deva lielu īpatsvaru kopējā eksporta kāpumā — vairāk nekā ceturto daļu, ja ieskaita mēbeles. Bažas par blakusproduktu un enerģijas produktu pārdošanas krīzi nav piepildījušās, granulu noliktavas krietni patukšotas, zāģētavas un plātņu rūpnīcas strādā ar lieliem apgriezieniem. Vēl apmēram astoto daļu eksporta kāpumā deva alkoholiskie dzērieni, vienīgā starp «reeksporta» kategorijām ar tik lielu ietekmi. Mehānismu un iekārtu eksports saruka par 9,9%, elektroierīču un iekārtu par 2,1%, kamēr šo preču ražošana Latvijā attīstās. Provizoriski vērtējot, «vietējais eksports» auga apmēram par 16%, kamēr re-eksports apmēram par 10%.»

«Lielāko devumu kopējā izaugsmē nodrošināja koka un tā izstrādājumu, metāla un metālizstrādājumu, kā arī pārtikas un satiksmes līdzekļu eksports. Šajās nozarēs ir vērojams arī lielākais apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums. Pamazām atsāk augt arī cenas, ko veicina izejvielu cenu pieaugums pasaulē. Šī gada janvārī pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma ir atsākušas augt ražotāju cenas eksportētajai produkcijai (+0,8% gada griezumā),» skaidro Bauceniece.

Swedbank ekonomiste skaidro CSP operatīvos datus par importu: «Minerālproduktu importa vērtība joprojām turpina samazināties, bet straujo kopējā importa vērtības kāpumu nodrošina ķīmiskā rūpniecība, pārtika, satiksmes līdzekļi, kā arī metāli un to izstrādājumi. Pēdējos pāris mēnešus ir vērojama tendence, ka pēc aptuveni gada pārtraukuma gada griezumā pieaug mehānismu un mehānisko ierīču (+13% janvārī), kā arī elektroierīču un elektroiekārtu imports (+7% decembrī). Tas varētu nozīmēt, ka Latvijā palēnām atjaunojas investīciju aktivitāte. Raitāka Eiropas Savienības fondu projektu realizēšana šogad pavilks uz augšu investīciju preču importu.»

Par turpmākā gada prognozēm skaidro Gašpuitis: «Janvārī stāvu kāpumu uzrāda kokapstrādes, pārtikas rūpniecības, augu valsts produktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports. Pieaugums eksportā šogad turpināsies. Visticamāk, eksportā iespējamas krasas svārstības, taču prognoze ir 6% pieaugums. Tas radīs labu impulsu noskaņojuma pieaugumam arī citos sektoros. Izaugsmes uzlabošanās, kā arī investīciju un patēriņa aktivizēšanās vilks līdzi arī importu, kas ievilks tirdzniecības bilancei atkal dziļākos mīnusos. Taču šo iztrūkumu turpināsim segt ar pakalpojumu eksporta bilances pārpalikumu.»

Līdzīgās domās par turpmākā gada prognozēm ir arī Swedbank ekonomiste Bauceniece: «Latvijas lielākajos eksporta tirgos izaugsme ir noturīga un pieprasījums turpina palielināties, un arī patērētāju noskaņojums ir labs. Tas šogad var palīdzēt audzēt eksporta apjomus. Arī eksporta cenas ir atsākušas augt un izskatās, ka eksporta cenu deflācija ir aiz muguras. Augstākas cenas mūsu eksportētājiem sola lielākus ieņēmumus.»

Pēc Baucenieces domām riski tomēr saglabājas. «Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos. Arī protekcionisma draudi, kas var ierobežot eksporta izaugsmes tempus, nekur nav pazuduši. Tāpēc joprojām, lai nodrošinātu eksporta kāpumu, uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz ražīgumu un konkurētspējas celšanu, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību,» viņa skaidro. 

Par ekonomiku kopumā Strautiņš pauž savu viedokli: «Ekonomika šogad augtu arī tad, ja eksportā būtu stagnācija. Tā kā tā nedraud, atgriezeniskās saites caur ienākumiem, noskaņojumu, patēriņu, investīcijām un atkal noskaņojumu šogad pamazām tiks iegrieztas, ir risks ka turpmākajos gados tās sasniegs pat galvu reibinošu tempu, var nākties kļūt piesardzīgiem. Jau šogad galvenā rūpe būs — kur atrast cilvēkus, kuri gan būvēs mājas, gan ražos preces, gan programmēs, gan strādās restorānos un pārdos apģērbus. Daļa no viņiem ir cilvēki, kuri šobrīd sūdzas par neizbraucamiem grants ceļiem savu māju apkārtnē. Daļa no viņiem šobrīd strādā ārzemēs.»

Ref: 225.000.103.197


Pievienot komentāru

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri