bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Eksperts: Vidējais tūrists Latvijā - pensijas vecuma vācietis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

27.septembrī pasaulē atzīmē Tūrisma dienu, šī diena ir tūrisma sezonas beigas ziemeļu platuma grādos un sezonas sākums dienvidu platuma grādos. Zīmīgajā datumā Biznesa augstskolas Turība docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš skaidro, kādas ir aktuālākās tūrisma tendences un kas mainījies globālo terorisma draudu ietekmē.

Tūrisms vairs nav luksusa prece

Runājot par tūrismu, aicinu atcerēties, ka tūrisms un viesmīlība iet roku rokā, arī ar izklaides industriju un citām jomām. Šobrīd ir vērojams, ka mainās motivācija, kāpēc cilvēki ceļo, proti, kādreiz klasiskā tūrisma definīcija vēstīja, ka tūrisma galvenais mērķis ir relaksācija, taču tagad būtisku sadaļu nozarē veido, piemēram, korporatīvais tūrisms, kura galvenais mērķis protams ir darbs, konferences un bizness.

Nenoliedzami, lielākais segments tūrisma nozarē joprojām ir atpūtas braucieni – masu tūrisms uz kūrortiem – korporatīvais, gastronomiskais u.c. veidu tūrismi veido tikai nelielu nozares daļu, taču arī tur ir pieaugoša tendence.

Tūrisms vairs nav luksusa prece – šobrīd tas ir brīvā laika pavadīšanas veids, daļai sabiedrības tas jau kļuvis par dzīvesstilu. Tūrisms kļuvis daudz pieejamāks – samazinās transporta izmaksas, pieaug ceļošanas veidi un galamērķi, attiecīgi, ceļotājam ir daudz lielāka izvēle. Ir ceļotāji, kuri 25 reizes brauc uz vienu un to pašu galamērķi, un tādi, kuri cenšas apceļot pēc iespējas vairāk vietu.

Apmeklētākie galamērķi paliek nemainīgi

Ja runājam par to, kas tūrisma nozarē ir nemainīgs, tad jāsaka, ka pēdējos desmit gados nav mainījušies apmeklētākie galamērķi, piemēram, Francija, Grieķija un Spānija. To nav ietekmējuši arī terorisma draudi – Francijas tūrisma zīmols ir tik spēcīgs, ka terorisma gadījumi tūrisma intensitāti mazināja tikai īslaicīgi. Katru gadu uz Franciju brauc aptuveni 50 miljoni tūristu, tāpēc makro līmenī izmaiņas nav jūtamas.

Lielākas izmaiņas vērojamas, ja analizējam to, kas ceļo – cilvēki sāk ceļot daudz ātrāk, raugoties no vecuma aspekta, un turpina ceļot daudz ilgāk. Dzīves nogrieznis, kurā cilvēki ceļo, kļūst aizvien garāks. Mainās arī tendence, no kurienes nāk lielākais ceļotāju daudzums – ja kādreiz lielākās tūristu plūsmas nāca no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, tad tagad vērojams tūristu pieaugums arī no pārējās Āzijas – Ķīnas, kas ir visstraujāk augošas izejošā tūrisma tirgus pasaulē, Indijas, Malaizijas, Indonēzijas u.c. Arī mēs – Austrumeiropa – esam salīdzinoši jauns izejošā tūrisma tirgus, daudzi ceļotāji nav bijuši ne tuvu visos Eiropas galamērķos, nemaz nerunājot pat tālākiem ceļojumiem, tāpēc mums priekšā vēl daudz neapgūtu apvāršņu.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vecuma vācietis

Runājot par to, kādi ceļotāji izvēlas Latviju kā tūrisma galamērķi, jānodala divas lietas, proti, ko mēs gribētu redzēt viesojamies Latvijā, un, kāda ir reālā situācija. Ja medijos nereti izskan viedoklis, ka Latvijā ir, piemēram, gastronomiskā tūrisma galamērķis, tad reālā situācija liecina, ka uz Latviju lielākoties tūristi dodas tranzītā, vai arī tikai, lai apmeklētu Rīgu. Rīga ir Latvijas tūrisma ūdensgalva, neraugoties uz to, ka arī ārpus Rīgas ir ko darīt un redzēt.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecuma vācietis. Tas, protams, nav slikti, jo šāds tūrists ir pietiekami maksātspējīgs, viņam ir interese pabūt arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā vai Rundālē u.tml.

Tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju

Galvenie Latvijas tūrisma tirgi ir kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Krievijā. Tas ir pilnīgi normāli visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā visvairāk tūristu ir no Norvēģijas, bet Dānijā – no Vācijas. Daudzi tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvji Latvijā jūt izmaiņas ienākošā tūrisma ģeogrāfijā, taču situācija nav tik dramatiska, kā varētu šķist, arī tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju. Samazinājumu tūristu apjomā no Krievijas var kompensēt ar ceļotājiem no Vācijas vai Skandināvijas, taču ir viena nianse, tēriņu ziņā tie nav līdzvērtīgi – tūristi no Krievijas visbiežāk izvēlas dārgākas viesnīcas un restorānus, kā arī uzturas ilgāk. Ja salīdzinām tūristu no Krievijas un Vācijas, aptuvenā starpība varētu būt pat divas vai trīs reizes lielāka.

Tūrists no Latvijas joprojām ir diezgan kūtrs

Izejošajam tūristam no Latvijas joprojām ir daudz aizspriedumu un stereotipu par ceļošanu. Esam slinki izvēlēties tādus galamērķus, uz kuriem netiek piedāvāti tiešie lidojumi. Ceļotāji no Latvijas ir ļoti pateicīgi klienti dažādām tūrisma aģentūrām – tā kā nevēlamies meklēt un plānot paši, iegādājamies jau gatavus piedāvājumus. Ceļotājam no Latvijas patīk saņemt jau gatavu un izplānotu ceļojumu. Tāpēc arī Latvijā ir aptuveni 250 tūrisma aģentūras, kas tik nelielai valstij ir ļoti daudz.

Jābūt atvērtiem sadarbībai!

Pasaules Tūrisma dienā visiem Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem gribētos vēlreiz atgādināt to, cik būtiski ir sadarboties. Par to visu laiku tiek runāts, taču praksē sadarbība joprojām buksē. Ja viena tūrisma mītne izvieto savos stendos cita tūrisma objekta bukletus, tā vēl nav sadarbība. Ir ārkārtīgi maz gadījumu, kad vienā tūrisma objektā stāsta un dalās ar informāciju par citu.

Ref:103.000.103.2005002


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».