bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Eksperts: Vidējais tūrists Latvijā - pensijas vecuma vācietis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

27.septembrī pasaulē atzīmē Tūrisma dienu, šī diena ir tūrisma sezonas beigas ziemeļu platuma grādos un sezonas sākums dienvidu platuma grādos. Zīmīgajā datumā Biznesa augstskolas Turība docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš skaidro, kādas ir aktuālākās tūrisma tendences un kas mainījies globālo terorisma draudu ietekmē.

Tūrisms vairs nav luksusa prece

Runājot par tūrismu, aicinu atcerēties, ka tūrisms un viesmīlība iet roku rokā, arī ar izklaides industriju un citām jomām. Šobrīd ir vērojams, ka mainās motivācija, kāpēc cilvēki ceļo, proti, kādreiz klasiskā tūrisma definīcija vēstīja, ka tūrisma galvenais mērķis ir relaksācija, taču tagad būtisku sadaļu nozarē veido, piemēram, korporatīvais tūrisms, kura galvenais mērķis protams ir darbs, konferences un bizness.

Nenoliedzami, lielākais segments tūrisma nozarē joprojām ir atpūtas braucieni – masu tūrisms uz kūrortiem – korporatīvais, gastronomiskais u.c. veidu tūrismi veido tikai nelielu nozares daļu, taču arī tur ir pieaugoša tendence.

Tūrisms vairs nav luksusa prece – šobrīd tas ir brīvā laika pavadīšanas veids, daļai sabiedrības tas jau kļuvis par dzīvesstilu. Tūrisms kļuvis daudz pieejamāks – samazinās transporta izmaksas, pieaug ceļošanas veidi un galamērķi, attiecīgi, ceļotājam ir daudz lielāka izvēle. Ir ceļotāji, kuri 25 reizes brauc uz vienu un to pašu galamērķi, un tādi, kuri cenšas apceļot pēc iespējas vairāk vietu.

Apmeklētākie galamērķi paliek nemainīgi

Ja runājam par to, kas tūrisma nozarē ir nemainīgs, tad jāsaka, ka pēdējos desmit gados nav mainījušies apmeklētākie galamērķi, piemēram, Francija, Grieķija un Spānija. To nav ietekmējuši arī terorisma draudi – Francijas tūrisma zīmols ir tik spēcīgs, ka terorisma gadījumi tūrisma intensitāti mazināja tikai īslaicīgi. Katru gadu uz Franciju brauc aptuveni 50 miljoni tūristu, tāpēc makro līmenī izmaiņas nav jūtamas.

Lielākas izmaiņas vērojamas, ja analizējam to, kas ceļo – cilvēki sāk ceļot daudz ātrāk, raugoties no vecuma aspekta, un turpina ceļot daudz ilgāk. Dzīves nogrieznis, kurā cilvēki ceļo, kļūst aizvien garāks. Mainās arī tendence, no kurienes nāk lielākais ceļotāju daudzums – ja kādreiz lielākās tūristu plūsmas nāca no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, tad tagad vērojams tūristu pieaugums arī no pārējās Āzijas – Ķīnas, kas ir visstraujāk augošas izejošā tūrisma tirgus pasaulē, Indijas, Malaizijas, Indonēzijas u.c. Arī mēs – Austrumeiropa – esam salīdzinoši jauns izejošā tūrisma tirgus, daudzi ceļotāji nav bijuši ne tuvu visos Eiropas galamērķos, nemaz nerunājot pat tālākiem ceļojumiem, tāpēc mums priekšā vēl daudz neapgūtu apvāršņu.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vecuma vācietis

Runājot par to, kādi ceļotāji izvēlas Latviju kā tūrisma galamērķi, jānodala divas lietas, proti, ko mēs gribētu redzēt viesojamies Latvijā, un, kāda ir reālā situācija. Ja medijos nereti izskan viedoklis, ka Latvijā ir, piemēram, gastronomiskā tūrisma galamērķis, tad reālā situācija liecina, ka uz Latviju lielākoties tūristi dodas tranzītā, vai arī tikai, lai apmeklētu Rīgu. Rīga ir Latvijas tūrisma ūdensgalva, neraugoties uz to, ka arī ārpus Rīgas ir ko darīt un redzēt.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecuma vācietis. Tas, protams, nav slikti, jo šāds tūrists ir pietiekami maksātspējīgs, viņam ir interese pabūt arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā vai Rundālē u.tml.

Tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju

Galvenie Latvijas tūrisma tirgi ir kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Krievijā. Tas ir pilnīgi normāli visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā visvairāk tūristu ir no Norvēģijas, bet Dānijā – no Vācijas. Daudzi tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvji Latvijā jūt izmaiņas ienākošā tūrisma ģeogrāfijā, taču situācija nav tik dramatiska, kā varētu šķist, arī tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju. Samazinājumu tūristu apjomā no Krievijas var kompensēt ar ceļotājiem no Vācijas vai Skandināvijas, taču ir viena nianse, tēriņu ziņā tie nav līdzvērtīgi – tūristi no Krievijas visbiežāk izvēlas dārgākas viesnīcas un restorānus, kā arī uzturas ilgāk. Ja salīdzinām tūristu no Krievijas un Vācijas, aptuvenā starpība varētu būt pat divas vai trīs reizes lielāka.

Tūrists no Latvijas joprojām ir diezgan kūtrs

Izejošajam tūristam no Latvijas joprojām ir daudz aizspriedumu un stereotipu par ceļošanu. Esam slinki izvēlēties tādus galamērķus, uz kuriem netiek piedāvāti tiešie lidojumi. Ceļotāji no Latvijas ir ļoti pateicīgi klienti dažādām tūrisma aģentūrām – tā kā nevēlamies meklēt un plānot paši, iegādājamies jau gatavus piedāvājumus. Ceļotājam no Latvijas patīk saņemt jau gatavu un izplānotu ceļojumu. Tāpēc arī Latvijā ir aptuveni 250 tūrisma aģentūras, kas tik nelielai valstij ir ļoti daudz.

Jābūt atvērtiem sadarbībai!

Pasaules Tūrisma dienā visiem Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem gribētos vēlreiz atgādināt to, cik būtiski ir sadarboties. Par to visu laiku tiek runāts, taču praksē sadarbība joprojām buksē. Ja viena tūrisma mītne izvieto savos stendos cita tūrisma objekta bukletus, tā vēl nav sadarbība. Ir ārkārtīgi maz gadījumu, kad vienā tūrisma objektā stāsta un dalās ar informāciju par citu.

Ref:103.000.103.2005002


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.