bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Eksperts: Vidējais tūrists Latvijā - pensijas vecuma vācietis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

27.septembrī pasaulē atzīmē Tūrisma dienu, šī diena ir tūrisma sezonas beigas ziemeļu platuma grādos un sezonas sākums dienvidu platuma grādos. Zīmīgajā datumā Biznesa augstskolas Turība docētājs un Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš skaidro, kādas ir aktuālākās tūrisma tendences un kas mainījies globālo terorisma draudu ietekmē.

Tūrisms vairs nav luksusa prece

Runājot par tūrismu, aicinu atcerēties, ka tūrisms un viesmīlība iet roku rokā, arī ar izklaides industriju un citām jomām. Šobrīd ir vērojams, ka mainās motivācija, kāpēc cilvēki ceļo, proti, kādreiz klasiskā tūrisma definīcija vēstīja, ka tūrisma galvenais mērķis ir relaksācija, taču tagad būtisku sadaļu nozarē veido, piemēram, korporatīvais tūrisms, kura galvenais mērķis protams ir darbs, konferences un bizness.

Nenoliedzami, lielākais segments tūrisma nozarē joprojām ir atpūtas braucieni – masu tūrisms uz kūrortiem – korporatīvais, gastronomiskais u.c. veidu tūrismi veido tikai nelielu nozares daļu, taču arī tur ir pieaugoša tendence.

Tūrisms vairs nav luksusa prece – šobrīd tas ir brīvā laika pavadīšanas veids, daļai sabiedrības tas jau kļuvis par dzīvesstilu. Tūrisms kļuvis daudz pieejamāks – samazinās transporta izmaksas, pieaug ceļošanas veidi un galamērķi, attiecīgi, ceļotājam ir daudz lielāka izvēle. Ir ceļotāji, kuri 25 reizes brauc uz vienu un to pašu galamērķi, un tādi, kuri cenšas apceļot pēc iespējas vairāk vietu.

Apmeklētākie galamērķi paliek nemainīgi

Ja runājam par to, kas tūrisma nozarē ir nemainīgs, tad jāsaka, ka pēdējos desmit gados nav mainījušies apmeklētākie galamērķi, piemēram, Francija, Grieķija un Spānija. To nav ietekmējuši arī terorisma draudi – Francijas tūrisma zīmols ir tik spēcīgs, ka terorisma gadījumi tūrisma intensitāti mazināja tikai īslaicīgi. Katru gadu uz Franciju brauc aptuveni 50 miljoni tūristu, tāpēc makro līmenī izmaiņas nav jūtamas.

Lielākas izmaiņas vērojamas, ja analizējam to, kas ceļo – cilvēki sāk ceļot daudz ātrāk, raugoties no vecuma aspekta, un turpina ceļot daudz ilgāk. Dzīves nogrieznis, kurā cilvēki ceļo, kļūst aizvien garāks. Mainās arī tendence, no kurienes nāk lielākais ceļotāju daudzums – ja kādreiz lielākās tūristu plūsmas nāca no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, tad tagad vērojams tūristu pieaugums arī no pārējās Āzijas – Ķīnas, kas ir visstraujāk augošas izejošā tūrisma tirgus pasaulē, Indijas, Malaizijas, Indonēzijas u.c. Arī mēs – Austrumeiropa – esam salīdzinoši jauns izejošā tūrisma tirgus, daudzi ceļotāji nav bijuši ne tuvu visos Eiropas galamērķos, nemaz nerunājot pat tālākiem ceļojumiem, tāpēc mums priekšā vēl daudz neapgūtu apvāršņu.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vecuma vācietis

Runājot par to, kādi ceļotāji izvēlas Latviju kā tūrisma galamērķi, jānodala divas lietas, proti, ko mēs gribētu redzēt viesojamies Latvijā, un, kāda ir reālā situācija. Ja medijos nereti izskan viedoklis, ka Latvijā ir, piemēram, gastronomiskā tūrisma galamērķis, tad reālā situācija liecina, ka uz Latviju lielākoties tūristi dodas tranzītā, vai arī tikai, lai apmeklētu Rīgu. Rīga ir Latvijas tūrisma ūdensgalva, neraugoties uz to, ka arī ārpus Rīgas ir ko darīt un redzēt.

Vidējais tūrists, kurš viesojas Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecuma vācietis. Tas, protams, nav slikti, jo šāds tūrists ir pietiekami maksātspējīgs, viņam ir interese pabūt arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā vai Rundālē u.tml.

Tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju

Galvenie Latvijas tūrisma tirgi ir kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Krievijā. Tas ir pilnīgi normāli visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā visvairāk tūristu ir no Norvēģijas, bet Dānijā – no Vācijas. Daudzi tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvji Latvijā jūt izmaiņas ienākošā tūrisma ģeogrāfijā, taču situācija nav tik dramatiska, kā varētu šķist, arī tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju. Samazinājumu tūristu apjomā no Krievijas var kompensēt ar ceļotājiem no Vācijas vai Skandināvijas, taču ir viena nianse, tēriņu ziņā tie nav līdzvērtīgi – tūristi no Krievijas visbiežāk izvēlas dārgākas viesnīcas un restorānus, kā arī uzturas ilgāk. Ja salīdzinām tūristu no Krievijas un Vācijas, aptuvenā starpība varētu būt pat divas vai trīs reizes lielāka.

Tūrists no Latvijas joprojām ir diezgan kūtrs

Izejošajam tūristam no Latvijas joprojām ir daudz aizspriedumu un stereotipu par ceļošanu. Esam slinki izvēlēties tādus galamērķus, uz kuriem netiek piedāvāti tiešie lidojumi. Ceļotāji no Latvijas ir ļoti pateicīgi klienti dažādām tūrisma aģentūrām – tā kā nevēlamies meklēt un plānot paši, iegādājamies jau gatavus piedāvājumus. Ceļotājam no Latvijas patīk saņemt jau gatavu un izplānotu ceļojumu. Tāpēc arī Latvijā ir aptuveni 250 tūrisma aģentūras, kas tik nelielai valstij ir ļoti daudz.

Jābūt atvērtiem sadarbībai!

Pasaules Tūrisma dienā visiem Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem gribētos vēlreiz atgādināt to, cik būtiski ir sadarboties. Par to visu laiku tiek runāts, taču praksē sadarbība joprojām buksē. Ja viena tūrisma mītne izvieto savos stendos cita tūrisma objekta bukletus, tā vēl nav sadarbība. Ir ārkārtīgi maz gadījumu, kad vienā tūrisma objektā stāsta un dalās ar informāciju par citu.

Ref:103.000.103.2005002


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.