bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija

Elektroenerģijas tirgus atvēršana: Atšķirīgais un kopīgais Latvijā un Igaunijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015.gada 1.janvārim, šis lēmums nav mazinājis jautājuma aktualitāti.

«Liberalizējot elektroenerģijas tirgu Igaunijā, no vienas puses, tas izraisīja strauju elektrības rēķina palielināšanos, taču, no otras puses, konkurences pieauguma iespējas jau ir uzrādījušas cenu pazeminošu ietekmi. 2013. gadā kopumā elektrības cena par vienu kilovatstundu (kWh) pieauga par 28,7% salīdzinājumā ar 2012. Gadu, ai gan, balstoties uz Igaunijas ekonomikas un monetārās politikas ziņojumā sniegtajām prognozēm, sākotnējās aplēses liecināja, ka pieaugums būs aptuveni 20%. Elektroenerģijas cenas pieaugums veidoja aptuveni 1 procenta punktu no kopējās inflācijas,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

«Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Igaunijas Finanšu ministrija prognozēja, ka šī pasākuma ietekme uz kopējo inflāciju būs 0,65 procenta punkti. Igaunijas centrālā banka Eesti Pank atzina, ka 2014. gadā inflācija Igaunijā mazināsies sakarā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmes izzušanu,» ekonomisti citē portāls makroekonomika.lv.

Ekonomiste norāda, ka patlaban elektrība Igaunijā tiek piegādāta no Krievijas, Latvijas un Somijas (savienojums ar Somiju ar 350 MW EstLink1 kabeli un 650 MW EstLink2 kabeli). Papildus tiek plānots izveidot NordBalt elektroenerģijas padeves kabeli starp Lietuvu un Zviedriju 2016. gadā (700 MW, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Latvijas un Lietuvas kopējā vidējā elektroenerģijas patēriņa), kam pieslēgsies ne tikai Igaunija, bet arī Latvija. Plānos ir trešais kabelis starp Igauniju un Latviju 2020. gadā un ceturtais kabelis pēc 2020. gada, kā arī elektroenerģijas padeves kabelis LitPol starp Lietuvu un Poliju (2020). Šie savienojumi veicinās Igaunijas elektroenerģijas tirgus integrāciju ES kopējā elektroenerģijas tirgū.

Savukārt Latvijā elektrība tiek piegādāta no Igaunijas (divi 330 MW kabeļi), Krievijas (300 MW) un Lietuvas (330 MW). 2016. gadā plānots izbūvēt papildu savienojumu ar Lietuvu, kā arī jau uzskaitītos savienojumus ar Igauniju 2020. gadā un vēlāk.

«Pašlaik Igaunijā elektrības rēķinu veido elektroenerģijas tīkla operatora sniegto pakalpojumu izmaksas (36%), akcīzes nodoklis elektrībai un pievienotās vērtības nodoklis (kopā 21%), atjaunojamās enerģijas nodoklis (10%) un elektrības izmaksas (33%). Savukārt Latvijā komponentes, kas veido maksu par elektrību, ir šādā attiecībā: pārvades un sadales tīkla pakalpojumi (34%), pievienotās vērtības nodoklis (17%), OIK jeb subsīdijas elektrības ražošanai (16%) un elektrības izmaksas (33%),» skaidro bankas eksperte.

«Salīdzinot elektrības rēķinu veidojošo komponenšu apmēru Igaunijā un Latvijā, redzamas nelielas atšķirības, taču tās ir nebūtiskas. Jāatzīmē, ka Latvijā elektrības rēķinā neietilpst akcīzes nodoklis. Igaunijā šobrīd ir aptuveni 12 uzņēmumi, kas tirgo elektrību mājsaimniecībām, savukārt Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences uz šo brīdi ir saņēmuši četri komersanti,» tā Vecgaile.

«Ja vērtē to, vai Igaunijā brīvā elektroenerģijas tirgus ieviešana veicināja elektroenerģijas pārdevēju diversifikāciju un pastiprināja konkurenci, atbilde ir pozitīva. Piemēram, Igaunijas valstij piederošā elektrības ražotāja un pārdevēja Eesti Energia (līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai baudīja monopola stāvokli) klientu skaitam sarūkot, tā tirgus daļa kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas ir samazinājusies par aptuveni 11 procenta punktiem. Mājsaimniecību noslēgto līgumu skaits ar citiem elektrības pārdevējiem Igaunijā svārstās no mēneša uz mēnesi, kas liecina par to, ka mājsaimniecības izmanto tām doto iespēju ik mēnesi pārslēgt līgumu ar jaunu elektrības pārdevēju, kas attiecīgajā brīdī tirgū piedāvā izdevīgāku darījumu. Piemēram, Elektrum tirgus daļa 2013. gada decembrī bija 9,6%, savukārt janvārī 14,6%. Savukārt Baltic Energy Services OÜ tirgus daļa decembrī bija 9,3%, bet janvārī – 10,2%.

Regulētajā elektroenerģijas tirgū Igaunijā, kad elektroenerģijas cenu noteica valsts, vidēji gala cena par kWh 2012. gadā bija 0,11 eiro, savukārt Latvijā – 0,09 santīmi jeb aptuveni 0,13 eiro. Vērojot elektrības cenas atšķirības atkarībā no patērētā apjoma, redzams, ka saskaņā ar Igaunijas modeli darbojas vairumtirdzniecības princips – pērc vairāk, maksā mazāk, kas ir tipisks vairumā Eiropas valstīs izmantotajam. Savukārt Latvijas gadījumā mājsaimniecības ar lielu patēriņu maksā vairāk par vienu kWh, bet mājsaimniecības ar mazāku patēriņu – mazāk. Jau kādu laiku Latvenergo mājsaimniecībām ar lielāku elektroenerģijas patēriņu piedāvā zonu jeb tā saukto nakts tarifu, kas ļauj ietaupīt elektrības izmaksas uz lielāku elektroenerģijas patēriņu, koncentrējot elektroenerģijas patēriņu uz nakti un nedēļas nogalēm. Tomēr statistika liecina, ka, iespējams, šāds pakalpojums vai nu nav populārs, vai arī mājsaimniecības nav spējušas pielāgot savu ikdienu izdevīgākām tarifa zonām, jo līdz ar elektrības patēriņa pieaugumu cena ir augstāka nekā starta un pamata tarifu gadījumos,» teic ekonomiste.

Pēc viņas sacītā, var secināt, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana veicina jaunu starpsavienojumu izveidi. Patlaban kaimiņvalstis aktīvi strādā pie tā, lai izbūvētu jaunas elektrības pārvades sistēmas ar Skandināvijas valstīm, kas palielinās piegādātās elektroenerģijas jaudas un nākotnē, visticamāk, veicinās elektrības cenu mazināšanos. Latvijas gadījumā paredzams, ka jau pāris gadu laikā pēc tirgus liberalizācijas, būs iespējams iegādāties Skandināvijā, Polijā vai citur ražotu elektroenerģiju, tātad diversificēt piegādes tirgus, kas ļautu pamatoti diskutēt par pietuvināšanos reālai konkurencei elektroenerģijas tirgū.

Vērtējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā īsākā termiņā, tā atlikšana ietekmēs inflācijas tendences. Liberalizācijas atlikšana samazinās inflāciju šogad un paaugstinās nākamgad. Šāds inflācijas svārstīgums rada neskaidrības un apgrūtina saimniecisko lēmumu pieņemšanu.

Turklāt «elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana ietekmē Latvijas kā sadarbības partnera tēlu. Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences bija saņēmuši četri komersanti, kuriem, līdz ar tirgus liberalizācijas atlikšanu, uz šo brīdi izstrādātie uzņēmējdarbības plāni ir jāatliek. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2009. gada 17. jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan), kas ietver vienošanos par pakāpenisku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Baltijas valstīs, atceļot regulētos elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifus līdz 2015.gadam,» rezumē Vecgaile.

102.000.102.7025


Pievienot komentāru

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rubenim mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei

Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.

Eksperts: Graudu cenas lielā mērā ietekmē politiskā situācija pasaulē

Patlaban graudu cenas ir stabilizējušās un joprojām ir salīdzinoši zemas, saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža. «Graudu cenas ir tajā pašā zemajā līmenī, kurā tās ir kopš [pagājušā gada] rudens, vasaras,» teic Ruža.

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai Zemesgrāmatā

Ministru kabinets neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu - atļaut nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības.

Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.

Latvijā janvārī-novembrī starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn janvārī-novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Kuldīgā, Gulbenē un Balvos pazeminās slimnīcas līmeni, Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstinās

No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, bet Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstināsies.

Saeimā iesniegti paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimā iesniedzis portālā Manabalss savāktos parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

Apdrošinātājs: Katra astotā auto avārija krustojumos ir smaga

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati rāda, ka aptuveni katrā astotajā pērn notikušajā sadursmē krustojumos automašīnas cietušas tik pamatīgi, ka remontā bija nepieciešams ieguldīt vairāk nekā tūkstoti eiro.

Grieķijā streiko par tiesībām streikot

Grieķijā apturēti daļa sabiedriskā transporta pakalpojumu, jo pasažieru pārvadājumos un gaisa satiksmes regulēšanā nodarbinātie grieķi pirmdien, 15.janvārī, devušies streikā, lai protestētu pret to, kas viņu skatījumā ir valdības mēģinājumi ierobežot arodbiedrību tiesības rīkot streikus.

Japānas aģentūra R&I paaugstina Latvijas kredītreitingu uz A-

Japānas kredītreitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. paziņojusi par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, vēsta Valsts kase.

Prognoze: 2018.gadā Eiropas apakšveļas tirgū gaidāms stabils 2-3% pieaugums

Eiropas apakšveļas tirgū pēdējos gados ir bijis mērens pieaugums un 2018.gadā paredzams stabils 2-3% pieaugums, apakšveļas tirgum atgūstot savu vietu pasaules tirgū, prognozē European Lingerie Group AS izpilddirektors Pēters Partma.

KVV Liepājas metalurgu pārdos izsolē

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolē, informē administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Tiesai nodota krimināllieta par mēģinājumu noslepkavot divas personas

Latgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu par mēģinājumu noslepkavot divas personas sevišķi pastiprinošos apstākļos. Apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, ar šaujamieroci sašāvis divus cietušos, kuri uzturējušies ēkā blakus dzīvojamai mājai. Cietušie palikuši dzīvi.

Tele2 mobilo datu patēriņš pērn audzis 2,5 reizes; viesabonēšanā 6,5 reizes

2017.gadā mobilo sakaru operatora Tele2 klientu patērēto mobilo datu apjoms pieaudzis 2,5 reizes, savukārt viesabonēšanā izlietoto mobilo datu apjoms pieaudzis 6,5 reizes.

Kaimiņvalsts jūras ostu apgrozījums pērn pieaudzis par 9%, Latvijā 2% kritums

«Kopējais apgrozījums Krievijas jūras ostās aizvadītajā gadā pieaudzis līdz 787 milj. tonnu, liecina Krievijas Jūras un upju transporta federālās aģentūras dati. Kaimiņvalsts stividori salīdzinājumā ar 2016.gadu apkalpojuši par 7,2% vairāk lejamkravu, kuru apjoms sasniedzis 414 milj. t. Savukārt sauskravu kopējais apgrozījums pieaudzis par 11,1% līdz 373 milj. t, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijas jauno ceļa nodokļa apmaksu peļ kravu pārvadātāji

Igaunijā no 2018.gada sākuma spēkā ir jauns ceļa nodoklis kravu pārvadātājiem, un pēc pirmajām divām tā piemērošanas nedēļām Igaunijas Starptautisko Ceļu pārvadātāju asociācija norādījusi, ka būtisks trūkums nodokļa iekasēšanā ir tas, ka maksājumu nevar veikt degvielas uzpildes stacijās.

Ilvess aicina izveidot pasaules kiberdrošības aliansi

Bijušais Igaunijas prezidents, kiberdrošības aktīvists Tomass Hendriks Ilvess norādījis, ka pasaules demokrātiskajām valstīm būtu jāizveido kopīga kiberdrošības organizācija, kuras pamatā būt NATO dalībvalstis.

Rīgas Centrāltirgū 2 gados pasākumiem un reklāmām iztērēts vairāk nekā 104 000 eiro

Nepilnu divu gadu laikā Rīgas Centrāltirgus dažādiem popularizēšanas pasākumiem un reklāmas materiālu izvietošanai iztērējis 104 426 eiro, liecina sniegtā Rīgas domes Finanšu departamenta informācija.

Olaines cietumā plāno būvēt jaunu mācību centru korekcijas dienestu personālam

Šī gada 15. un 16.janvārī Tieslietu ministrijā norisināsies Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada plānošanas perioda sanāksme, kurā pārrunās programmas Uzlabota korekcijas dienestu sistēma īstenošanu, kā ietvaros Olaines cietuma teritorijā iecerēts būvēt jaunu mācību centru korekcijas dienestu darbiniekiem.