bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Elektroenerģijas tirgus atvēršana: Atšķirīgais un kopīgais Latvijā un Igaunijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015.gada 1.janvārim, šis lēmums nav mazinājis jautājuma aktualitāti.

«Liberalizējot elektroenerģijas tirgu Igaunijā, no vienas puses, tas izraisīja strauju elektrības rēķina palielināšanos, taču, no otras puses, konkurences pieauguma iespējas jau ir uzrādījušas cenu pazeminošu ietekmi. 2013. gadā kopumā elektrības cena par vienu kilovatstundu (kWh) pieauga par 28,7% salīdzinājumā ar 2012. Gadu, ai gan, balstoties uz Igaunijas ekonomikas un monetārās politikas ziņojumā sniegtajām prognozēm, sākotnējās aplēses liecināja, ka pieaugums būs aptuveni 20%. Elektroenerģijas cenas pieaugums veidoja aptuveni 1 procenta punktu no kopējās inflācijas,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

«Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Igaunijas Finanšu ministrija prognozēja, ka šī pasākuma ietekme uz kopējo inflāciju būs 0,65 procenta punkti. Igaunijas centrālā banka Eesti Pank atzina, ka 2014. gadā inflācija Igaunijā mazināsies sakarā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmes izzušanu,» ekonomisti citē portāls makroekonomika.lv.

Ekonomiste norāda, ka patlaban elektrība Igaunijā tiek piegādāta no Krievijas, Latvijas un Somijas (savienojums ar Somiju ar 350 MW EstLink1 kabeli un 650 MW EstLink2 kabeli). Papildus tiek plānots izveidot NordBalt elektroenerģijas padeves kabeli starp Lietuvu un Zviedriju 2016. gadā (700 MW, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Latvijas un Lietuvas kopējā vidējā elektroenerģijas patēriņa), kam pieslēgsies ne tikai Igaunija, bet arī Latvija. Plānos ir trešais kabelis starp Igauniju un Latviju 2020. gadā un ceturtais kabelis pēc 2020. gada, kā arī elektroenerģijas padeves kabelis LitPol starp Lietuvu un Poliju (2020). Šie savienojumi veicinās Igaunijas elektroenerģijas tirgus integrāciju ES kopējā elektroenerģijas tirgū.

Savukārt Latvijā elektrība tiek piegādāta no Igaunijas (divi 330 MW kabeļi), Krievijas (300 MW) un Lietuvas (330 MW). 2016. gadā plānots izbūvēt papildu savienojumu ar Lietuvu, kā arī jau uzskaitītos savienojumus ar Igauniju 2020. gadā un vēlāk.

«Pašlaik Igaunijā elektrības rēķinu veido elektroenerģijas tīkla operatora sniegto pakalpojumu izmaksas (36%), akcīzes nodoklis elektrībai un pievienotās vērtības nodoklis (kopā 21%), atjaunojamās enerģijas nodoklis (10%) un elektrības izmaksas (33%). Savukārt Latvijā komponentes, kas veido maksu par elektrību, ir šādā attiecībā: pārvades un sadales tīkla pakalpojumi (34%), pievienotās vērtības nodoklis (17%), OIK jeb subsīdijas elektrības ražošanai (16%) un elektrības izmaksas (33%),» skaidro bankas eksperte.

«Salīdzinot elektrības rēķinu veidojošo komponenšu apmēru Igaunijā un Latvijā, redzamas nelielas atšķirības, taču tās ir nebūtiskas. Jāatzīmē, ka Latvijā elektrības rēķinā neietilpst akcīzes nodoklis. Igaunijā šobrīd ir aptuveni 12 uzņēmumi, kas tirgo elektrību mājsaimniecībām, savukārt Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences uz šo brīdi ir saņēmuši četri komersanti,» tā Vecgaile.

«Ja vērtē to, vai Igaunijā brīvā elektroenerģijas tirgus ieviešana veicināja elektroenerģijas pārdevēju diversifikāciju un pastiprināja konkurenci, atbilde ir pozitīva. Piemēram, Igaunijas valstij piederošā elektrības ražotāja un pārdevēja Eesti Energia (līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai baudīja monopola stāvokli) klientu skaitam sarūkot, tā tirgus daļa kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas ir samazinājusies par aptuveni 11 procenta punktiem. Mājsaimniecību noslēgto līgumu skaits ar citiem elektrības pārdevējiem Igaunijā svārstās no mēneša uz mēnesi, kas liecina par to, ka mājsaimniecības izmanto tām doto iespēju ik mēnesi pārslēgt līgumu ar jaunu elektrības pārdevēju, kas attiecīgajā brīdī tirgū piedāvā izdevīgāku darījumu. Piemēram, Elektrum tirgus daļa 2013. gada decembrī bija 9,6%, savukārt janvārī 14,6%. Savukārt Baltic Energy Services OÜ tirgus daļa decembrī bija 9,3%, bet janvārī – 10,2%.

Regulētajā elektroenerģijas tirgū Igaunijā, kad elektroenerģijas cenu noteica valsts, vidēji gala cena par kWh 2012. gadā bija 0,11 eiro, savukārt Latvijā – 0,09 santīmi jeb aptuveni 0,13 eiro. Vērojot elektrības cenas atšķirības atkarībā no patērētā apjoma, redzams, ka saskaņā ar Igaunijas modeli darbojas vairumtirdzniecības princips – pērc vairāk, maksā mazāk, kas ir tipisks vairumā Eiropas valstīs izmantotajam. Savukārt Latvijas gadījumā mājsaimniecības ar lielu patēriņu maksā vairāk par vienu kWh, bet mājsaimniecības ar mazāku patēriņu – mazāk. Jau kādu laiku Latvenergo mājsaimniecībām ar lielāku elektroenerģijas patēriņu piedāvā zonu jeb tā saukto nakts tarifu, kas ļauj ietaupīt elektrības izmaksas uz lielāku elektroenerģijas patēriņu, koncentrējot elektroenerģijas patēriņu uz nakti un nedēļas nogalēm. Tomēr statistika liecina, ka, iespējams, šāds pakalpojums vai nu nav populārs, vai arī mājsaimniecības nav spējušas pielāgot savu ikdienu izdevīgākām tarifa zonām, jo līdz ar elektrības patēriņa pieaugumu cena ir augstāka nekā starta un pamata tarifu gadījumos,» teic ekonomiste.

Pēc viņas sacītā, var secināt, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana veicina jaunu starpsavienojumu izveidi. Patlaban kaimiņvalstis aktīvi strādā pie tā, lai izbūvētu jaunas elektrības pārvades sistēmas ar Skandināvijas valstīm, kas palielinās piegādātās elektroenerģijas jaudas un nākotnē, visticamāk, veicinās elektrības cenu mazināšanos. Latvijas gadījumā paredzams, ka jau pāris gadu laikā pēc tirgus liberalizācijas, būs iespējams iegādāties Skandināvijā, Polijā vai citur ražotu elektroenerģiju, tātad diversificēt piegādes tirgus, kas ļautu pamatoti diskutēt par pietuvināšanos reālai konkurencei elektroenerģijas tirgū.

Vērtējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā īsākā termiņā, tā atlikšana ietekmēs inflācijas tendences. Liberalizācijas atlikšana samazinās inflāciju šogad un paaugstinās nākamgad. Šāds inflācijas svārstīgums rada neskaidrības un apgrūtina saimniecisko lēmumu pieņemšanu.

Turklāt «elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana ietekmē Latvijas kā sadarbības partnera tēlu. Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences bija saņēmuši četri komersanti, kuriem, līdz ar tirgus liberalizācijas atlikšanu, uz šo brīdi izstrādātie uzņēmējdarbības plāni ir jāatliek. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2009. gada 17. jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan), kas ietver vienošanos par pakāpenisku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Baltijas valstīs, atceļot regulētos elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifus līdz 2015.gadam,» rezumē Vecgaile.

102.000.102.7025


Pievienot komentāru

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījuši grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. 

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Jaunākie komentāri