bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Elektroenerģijas tirgus atvēršana: Atšķirīgais un kopīgais Latvijā un Igaunijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015.gada 1.janvārim, šis lēmums nav mazinājis jautājuma aktualitāti.

«Liberalizējot elektroenerģijas tirgu Igaunijā, no vienas puses, tas izraisīja strauju elektrības rēķina palielināšanos, taču, no otras puses, konkurences pieauguma iespējas jau ir uzrādījušas cenu pazeminošu ietekmi. 2013. gadā kopumā elektrības cena par vienu kilovatstundu (kWh) pieauga par 28,7% salīdzinājumā ar 2012. Gadu, ai gan, balstoties uz Igaunijas ekonomikas un monetārās politikas ziņojumā sniegtajām prognozēm, sākotnējās aplēses liecināja, ka pieaugums būs aptuveni 20%. Elektroenerģijas cenas pieaugums veidoja aptuveni 1 procenta punktu no kopējās inflācijas,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

«Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Igaunijas Finanšu ministrija prognozēja, ka šī pasākuma ietekme uz kopējo inflāciju būs 0,65 procenta punkti. Igaunijas centrālā banka Eesti Pank atzina, ka 2014. gadā inflācija Igaunijā mazināsies sakarā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmes izzušanu,» ekonomisti citē portāls makroekonomika.lv.

Ekonomiste norāda, ka patlaban elektrība Igaunijā tiek piegādāta no Krievijas, Latvijas un Somijas (savienojums ar Somiju ar 350 MW EstLink1 kabeli un 650 MW EstLink2 kabeli). Papildus tiek plānots izveidot NordBalt elektroenerģijas padeves kabeli starp Lietuvu un Zviedriju 2016. gadā (700 MW, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Latvijas un Lietuvas kopējā vidējā elektroenerģijas patēriņa), kam pieslēgsies ne tikai Igaunija, bet arī Latvija. Plānos ir trešais kabelis starp Igauniju un Latviju 2020. gadā un ceturtais kabelis pēc 2020. gada, kā arī elektroenerģijas padeves kabelis LitPol starp Lietuvu un Poliju (2020). Šie savienojumi veicinās Igaunijas elektroenerģijas tirgus integrāciju ES kopējā elektroenerģijas tirgū.

Savukārt Latvijā elektrība tiek piegādāta no Igaunijas (divi 330 MW kabeļi), Krievijas (300 MW) un Lietuvas (330 MW). 2016. gadā plānots izbūvēt papildu savienojumu ar Lietuvu, kā arī jau uzskaitītos savienojumus ar Igauniju 2020. gadā un vēlāk.

«Pašlaik Igaunijā elektrības rēķinu veido elektroenerģijas tīkla operatora sniegto pakalpojumu izmaksas (36%), akcīzes nodoklis elektrībai un pievienotās vērtības nodoklis (kopā 21%), atjaunojamās enerģijas nodoklis (10%) un elektrības izmaksas (33%). Savukārt Latvijā komponentes, kas veido maksu par elektrību, ir šādā attiecībā: pārvades un sadales tīkla pakalpojumi (34%), pievienotās vērtības nodoklis (17%), OIK jeb subsīdijas elektrības ražošanai (16%) un elektrības izmaksas (33%),» skaidro bankas eksperte.

«Salīdzinot elektrības rēķinu veidojošo komponenšu apmēru Igaunijā un Latvijā, redzamas nelielas atšķirības, taču tās ir nebūtiskas. Jāatzīmē, ka Latvijā elektrības rēķinā neietilpst akcīzes nodoklis. Igaunijā šobrīd ir aptuveni 12 uzņēmumi, kas tirgo elektrību mājsaimniecībām, savukārt Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences uz šo brīdi ir saņēmuši četri komersanti,» tā Vecgaile.

«Ja vērtē to, vai Igaunijā brīvā elektroenerģijas tirgus ieviešana veicināja elektroenerģijas pārdevēju diversifikāciju un pastiprināja konkurenci, atbilde ir pozitīva. Piemēram, Igaunijas valstij piederošā elektrības ražotāja un pārdevēja Eesti Energia (līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai baudīja monopola stāvokli) klientu skaitam sarūkot, tā tirgus daļa kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas ir samazinājusies par aptuveni 11 procenta punktiem. Mājsaimniecību noslēgto līgumu skaits ar citiem elektrības pārdevējiem Igaunijā svārstās no mēneša uz mēnesi, kas liecina par to, ka mājsaimniecības izmanto tām doto iespēju ik mēnesi pārslēgt līgumu ar jaunu elektrības pārdevēju, kas attiecīgajā brīdī tirgū piedāvā izdevīgāku darījumu. Piemēram, Elektrum tirgus daļa 2013. gada decembrī bija 9,6%, savukārt janvārī 14,6%. Savukārt Baltic Energy Services OÜ tirgus daļa decembrī bija 9,3%, bet janvārī – 10,2%.

Regulētajā elektroenerģijas tirgū Igaunijā, kad elektroenerģijas cenu noteica valsts, vidēji gala cena par kWh 2012. gadā bija 0,11 eiro, savukārt Latvijā – 0,09 santīmi jeb aptuveni 0,13 eiro. Vērojot elektrības cenas atšķirības atkarībā no patērētā apjoma, redzams, ka saskaņā ar Igaunijas modeli darbojas vairumtirdzniecības princips – pērc vairāk, maksā mazāk, kas ir tipisks vairumā Eiropas valstīs izmantotajam. Savukārt Latvijas gadījumā mājsaimniecības ar lielu patēriņu maksā vairāk par vienu kWh, bet mājsaimniecības ar mazāku patēriņu – mazāk. Jau kādu laiku Latvenergo mājsaimniecībām ar lielāku elektroenerģijas patēriņu piedāvā zonu jeb tā saukto nakts tarifu, kas ļauj ietaupīt elektrības izmaksas uz lielāku elektroenerģijas patēriņu, koncentrējot elektroenerģijas patēriņu uz nakti un nedēļas nogalēm. Tomēr statistika liecina, ka, iespējams, šāds pakalpojums vai nu nav populārs, vai arī mājsaimniecības nav spējušas pielāgot savu ikdienu izdevīgākām tarifa zonām, jo līdz ar elektrības patēriņa pieaugumu cena ir augstāka nekā starta un pamata tarifu gadījumos,» teic ekonomiste.

Pēc viņas sacītā, var secināt, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana veicina jaunu starpsavienojumu izveidi. Patlaban kaimiņvalstis aktīvi strādā pie tā, lai izbūvētu jaunas elektrības pārvades sistēmas ar Skandināvijas valstīm, kas palielinās piegādātās elektroenerģijas jaudas un nākotnē, visticamāk, veicinās elektrības cenu mazināšanos. Latvijas gadījumā paredzams, ka jau pāris gadu laikā pēc tirgus liberalizācijas, būs iespējams iegādāties Skandināvijā, Polijā vai citur ražotu elektroenerģiju, tātad diversificēt piegādes tirgus, kas ļautu pamatoti diskutēt par pietuvināšanos reālai konkurencei elektroenerģijas tirgū.

Vērtējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā īsākā termiņā, tā atlikšana ietekmēs inflācijas tendences. Liberalizācijas atlikšana samazinās inflāciju šogad un paaugstinās nākamgad. Šāds inflācijas svārstīgums rada neskaidrības un apgrūtina saimniecisko lēmumu pieņemšanu.

Turklāt «elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana ietekmē Latvijas kā sadarbības partnera tēlu. Latvijā elektroenerģijas pārdošanas licences bija saņēmuši četri komersanti, kuriem, līdz ar tirgus liberalizācijas atlikšanu, uz šo brīdi izstrādātie uzņēmējdarbības plāni ir jāatliek. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2009. gada 17. jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (Baltic Energy Market Interconnection Plan), kas ietver vienošanos par pakāpenisku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Baltijas valstīs, atceļot regulētos elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifus līdz 2015.gadam,» rezumē Vecgaile.

102.000.102.7025


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.