bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Elektroniskā uzraudzība Latvijā uzlikta tikai 26 notiesātajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Probācijas dienestam šogad būtu jāsasniedz elektroniskās uzraudzības projekta mērķis – aproces, kas ir tikušas uzliktas vismaz 200 pirms termiņa atbrīvotiem ieslodzītajiem. Vēlāk tam vajadzētu kļūt par vidējo uzraugāmo skaitu vienlaikus. Taču praktiski šobrīd sistēma pieskata 26 cilvēkus, bet jāmaksā par četrreiz lielāku apjomu.

Iepirkuma līgums paredz, ka minimālā samaksas summa ir līdzvērtīga simt cilvēku uzraudzīšanai, ziņo LTV raidījums de facto.

Ar pamatīgu kavēšanos, un vairākkārtēju iepirkuma apstrīdēšanu, aizvadītajā vasarā beidzot noslēdzās konkurss par elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidošanu probācijas dienesta klientiem. Sīvā cīņā starp sešu firmu piedāvājumiem uzvarēja kompānija SuperCom no Izraēlas. Tā solīja pakalpojumu piecus gadus sniegt par 950 159 eiro. Firma kā pieredzi šajā jomā iepirkuma laikā uzrādījusi līgumu ar Izraēlas valdību. Ierīču uzstādīšana sākās septembrī un oktobrī.

Jaunās sistēma ļauj redzēt, vai cilvēks atrodas mājās, bet ārpus mājas ierīce neļauj viņu izsekot. Mērķis ir šādi uzraudzīt līdz 200 probācijas dienesta klientu. Līdz šim brīdim elektronisko uzraudzību izmantojuši 34 cilvēki. Bet šobrīd tā uzrauga 26. Vienošanās paredz, ka pat tad, ja klientu ir mazāk nekā simts, minimālā atlīdzība ir līdzvērtīga simt klientu uzraudzīšanai. Būtībā, Probācijas dienestam būtu jābūt ieinteresētam iespējami ātrāk panākt, lai elektroniskajā uzraudzībā būtu vismaz simt klientu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas testa periods beidzās 21.oktobrī. Ar nākamo dienu Probācijas dienestam bija jāsāk maksāt norunāto summu. Taču tas nenozīmē, ka sistēma strādāja perfekti. Arī pēc tam tika uzlabots bāzes staciju darbs, no atsevišķām aprocēm pienāca kļūdu paziņojumi. Daudz aproču nācās samainīt, jo to signāls vēstīja – baterija ir gandrīz tukša. Taču konkursā pretendentiem bija prasība, ka aproču baterijām jākalpo bez mainīšanas vismaz divus gadus. Uzvarētājs SuperCom pat bija piedāvājis pat ievērojami garāku termiņu.

«Signāli nāca viens pēc otra no dažādiem klientiem. Aproces tika aizstātas. Drīz atnāca paziņojums no nākamā klienta, un visu laiku notika aproču aizstāšana (..) Visas šīs aproces atdos atpakaļ piegādātājam,» atklāj projekta koordinatore Kaija Sjomkāne.

Savukārt Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs problēmas mēģina noliegt, kad tas neizdodas, viņš uzsver – tās tiek novērstas saskaņā ar līgumā paredzēto: «Es jums stāstu par projekta ieviešanas gaitu, par to, kā tas notiek. Jūs man sakāt – ir kastes ar uzlīmēm. Jā, šādas kastes ir, bet liela daļa no tām ir no testa perioda, un tiek risināta atbilstoši līgumā noteiktajam.»

Viņš apstiprināja, ka firma ir piegādājusi papildus piecdesmit jaunas aproces, lai aizstātu nestrādājošās. Supercom pārstāve Valērija Dahana norāda – sistēmas ieviešanu pārrauga vairākas iestādes un visas ir apmierinātas ar īstenošanas procesu: «Supercom līgums ar Latvijas Valsts probācijas dienestu ir pilnībā izpildīts visos ar projektu saistītajos aspektos (..) Katra kompleksā tehnoloģiskā risinājuma ieviešana, jo īpaši sensitīvajā drošības jomā, ietver pārbaudes (testēšanas) un pilnveidošanas laikposmu pirms pilnīgas tā ieviešanas, kas sastāv no programmatūras lokalizācijas, ieskaitot tulkošanu, konfigurāciju pielāgošanu un iestatījumus. Tā ir daļa no procesa šajā posmā, lai pārbaudītu, cik plaši vien iespējams, visus aspektus un noteiktu nepieciešamās izmaiņas – pat vismazākās, tādas kā, piemēram, tulkošanas jautājumi, izmaiņas parametros vai lietotājos.»

Tomēr šeit būtisks ir fakts, ka tieši probācijas dienesta darbiniekiem bija jāmēro ceļš pie katra no cilvēkiem, kam nācās nomainīt aproci, lai kurā Latvijas pusē viņš neatrastos. Un tas noticis arī pēc sistēmas testa perioda beigām. «Kad lieto jēdzienu daudz, tad tas ir tāds abstrakts jēdziens. Un var izklausīties briesmīgi. Būtiska ir lieta, ka procedūra, kas saistīta ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu un tie riski kurus mēs pieļāvām kā iestāde, bija tādi, ka būs papildus izdevumi braukāšanai, ka būs izdevumi darba stundām. Un šie papildus izdevumi mums ir iekļauti projektā.»

Sistēmas ieviešanas problēmas, lai arī sagādājušas vairāk rūpju Probācijas dienesta darbiniekiem, notiesātajiem neesot ļāvušas izsprukt no uzraudzības. Par testa laikā – tas ir, līdz 22.oktobrim konstatētajām kļūdām kompānija Supercom oficiāli nav informēta, jo Probācijas dienests vēl aizvien nav nosūtījis konstatēto problēmu sarakstu. Projekta vadītājs to sola izdarīt janvāra vidū. Pēc tam ir doti trīs mēneši laika risinājumu atrašanai. Tad kopš testa perioda beigām jau būs pagājis pusgads.

Elektroniskā uzraudzība ir tikai daļa no plašāka, 2.7 miljonus eiro vērta Norvēģijas valdības finansēta projekta, kas paredz sekmēt alternatīvas brīvības atņemšanai. Tomēr, lai arī par paraugiem bieži sauc tieši Norvēģiju un Igauniju, projekta ietvaros dienestam, kas bieži sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem, bijis ievērojams skaits citu komandējumu uz dažādām konferencēm, tostarp uz Kanādu un ASV.

Pērn, piemēram, Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs kopā ar projekta vadītāju Imantu Jurevičiu apmeklēja konferenci ASV, Losandželosā. Konferences mājaslapa liecina, ka tā notikusi pērn no 14.līdz 16.jūlijam – trīs dienas, taču Probācijas dienesta amatpersonas komandējumā atradās piecpadsmit dienu. Saskaņā ar Probācijas dienesta sniegto informāciju raidījumam de facto, abi kungi komandējumā uz Losandželosu bijuši no 10.-25.jūlijam, tātad 15 dienas. Projekta vadītājs Jurevičius apgalvo: «Mēs nevienu nekādos atvaļinājumos nesūtām. Mēs par katru cilvēku varam labi un spēcīgi pamatot, kāpēc viņš, nevis cits.»

Pirms pusotra gada uz konferenci Moldovā tika aizsūtīta vēl interesantāka amatpersonu kombinācija – Probācijas dienesta vadītājs Papsujevičs, projekta vadītājs Jurevičius, bet kā brīvprātīgais komandēts arī bijušais dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

Ref: 102.000.102.11553


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.