bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Elektroniskā uzraudzība Latvijā uzlikta tikai 26 notiesātajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Probācijas dienestam šogad būtu jāsasniedz elektroniskās uzraudzības projekta mērķis – aproces, kas ir tikušas uzliktas vismaz 200 pirms termiņa atbrīvotiem ieslodzītajiem. Vēlāk tam vajadzētu kļūt par vidējo uzraugāmo skaitu vienlaikus. Taču praktiski šobrīd sistēma pieskata 26 cilvēkus, bet jāmaksā par četrreiz lielāku apjomu.

Iepirkuma līgums paredz, ka minimālā samaksas summa ir līdzvērtīga simt cilvēku uzraudzīšanai, ziņo LTV raidījums de facto.

Ar pamatīgu kavēšanos, un vairākkārtēju iepirkuma apstrīdēšanu, aizvadītajā vasarā beidzot noslēdzās konkurss par elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidošanu probācijas dienesta klientiem. Sīvā cīņā starp sešu firmu piedāvājumiem uzvarēja kompānija SuperCom no Izraēlas. Tā solīja pakalpojumu piecus gadus sniegt par 950 159 eiro. Firma kā pieredzi šajā jomā iepirkuma laikā uzrādījusi līgumu ar Izraēlas valdību. Ierīču uzstādīšana sākās septembrī un oktobrī.

Jaunās sistēma ļauj redzēt, vai cilvēks atrodas mājās, bet ārpus mājas ierīce neļauj viņu izsekot. Mērķis ir šādi uzraudzīt līdz 200 probācijas dienesta klientu. Līdz šim brīdim elektronisko uzraudzību izmantojuši 34 cilvēki. Bet šobrīd tā uzrauga 26. Vienošanās paredz, ka pat tad, ja klientu ir mazāk nekā simts, minimālā atlīdzība ir līdzvērtīga simt klientu uzraudzīšanai. Būtībā, Probācijas dienestam būtu jābūt ieinteresētam iespējami ātrāk panākt, lai elektroniskajā uzraudzībā būtu vismaz simt klientu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas testa periods beidzās 21.oktobrī. Ar nākamo dienu Probācijas dienestam bija jāsāk maksāt norunāto summu. Taču tas nenozīmē, ka sistēma strādāja perfekti. Arī pēc tam tika uzlabots bāzes staciju darbs, no atsevišķām aprocēm pienāca kļūdu paziņojumi. Daudz aproču nācās samainīt, jo to signāls vēstīja – baterija ir gandrīz tukša. Taču konkursā pretendentiem bija prasība, ka aproču baterijām jākalpo bez mainīšanas vismaz divus gadus. Uzvarētājs SuperCom pat bija piedāvājis pat ievērojami garāku termiņu.

«Signāli nāca viens pēc otra no dažādiem klientiem. Aproces tika aizstātas. Drīz atnāca paziņojums no nākamā klienta, un visu laiku notika aproču aizstāšana (..) Visas šīs aproces atdos atpakaļ piegādātājam,» atklāj projekta koordinatore Kaija Sjomkāne.

Savukārt Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs problēmas mēģina noliegt, kad tas neizdodas, viņš uzsver – tās tiek novērstas saskaņā ar līgumā paredzēto: «Es jums stāstu par projekta ieviešanas gaitu, par to, kā tas notiek. Jūs man sakāt – ir kastes ar uzlīmēm. Jā, šādas kastes ir, bet liela daļa no tām ir no testa perioda, un tiek risināta atbilstoši līgumā noteiktajam.»

Viņš apstiprināja, ka firma ir piegādājusi papildus piecdesmit jaunas aproces, lai aizstātu nestrādājošās. Supercom pārstāve Valērija Dahana norāda – sistēmas ieviešanu pārrauga vairākas iestādes un visas ir apmierinātas ar īstenošanas procesu: «Supercom līgums ar Latvijas Valsts probācijas dienestu ir pilnībā izpildīts visos ar projektu saistītajos aspektos (..) Katra kompleksā tehnoloģiskā risinājuma ieviešana, jo īpaši sensitīvajā drošības jomā, ietver pārbaudes (testēšanas) un pilnveidošanas laikposmu pirms pilnīgas tā ieviešanas, kas sastāv no programmatūras lokalizācijas, ieskaitot tulkošanu, konfigurāciju pielāgošanu un iestatījumus. Tā ir daļa no procesa šajā posmā, lai pārbaudītu, cik plaši vien iespējams, visus aspektus un noteiktu nepieciešamās izmaiņas – pat vismazākās, tādas kā, piemēram, tulkošanas jautājumi, izmaiņas parametros vai lietotājos.»

Tomēr šeit būtisks ir fakts, ka tieši probācijas dienesta darbiniekiem bija jāmēro ceļš pie katra no cilvēkiem, kam nācās nomainīt aproci, lai kurā Latvijas pusē viņš neatrastos. Un tas noticis arī pēc sistēmas testa perioda beigām. «Kad lieto jēdzienu daudz, tad tas ir tāds abstrakts jēdziens. Un var izklausīties briesmīgi. Būtiska ir lieta, ka procedūra, kas saistīta ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu un tie riski kurus mēs pieļāvām kā iestāde, bija tādi, ka būs papildus izdevumi braukāšanai, ka būs izdevumi darba stundām. Un šie papildus izdevumi mums ir iekļauti projektā.»

Sistēmas ieviešanas problēmas, lai arī sagādājušas vairāk rūpju Probācijas dienesta darbiniekiem, notiesātajiem neesot ļāvušas izsprukt no uzraudzības. Par testa laikā – tas ir, līdz 22.oktobrim konstatētajām kļūdām kompānija Supercom oficiāli nav informēta, jo Probācijas dienests vēl aizvien nav nosūtījis konstatēto problēmu sarakstu. Projekta vadītājs to sola izdarīt janvāra vidū. Pēc tam ir doti trīs mēneši laika risinājumu atrašanai. Tad kopš testa perioda beigām jau būs pagājis pusgads.

Elektroniskā uzraudzība ir tikai daļa no plašāka, 2.7 miljonus eiro vērta Norvēģijas valdības finansēta projekta, kas paredz sekmēt alternatīvas brīvības atņemšanai. Tomēr, lai arī par paraugiem bieži sauc tieši Norvēģiju un Igauniju, projekta ietvaros dienestam, kas bieži sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem, bijis ievērojams skaits citu komandējumu uz dažādām konferencēm, tostarp uz Kanādu un ASV.

Pērn, piemēram, Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs kopā ar projekta vadītāju Imantu Jurevičiu apmeklēja konferenci ASV, Losandželosā. Konferences mājaslapa liecina, ka tā notikusi pērn no 14.līdz 16.jūlijam – trīs dienas, taču Probācijas dienesta amatpersonas komandējumā atradās piecpadsmit dienu. Saskaņā ar Probācijas dienesta sniegto informāciju raidījumam de facto, abi kungi komandējumā uz Losandželosu bijuši no 10.-25.jūlijam, tātad 15 dienas. Projekta vadītājs Jurevičius apgalvo: «Mēs nevienu nekādos atvaļinājumos nesūtām. Mēs par katru cilvēku varam labi un spēcīgi pamatot, kāpēc viņš, nevis cits.»

Pirms pusotra gada uz konferenci Moldovā tika aizsūtīta vēl interesantāka amatpersonu kombinācija – Probācijas dienesta vadītājs Papsujevičs, projekta vadītājs Jurevičius, bet kā brīvprātīgais komandēts arī bijušais dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

Ref: 102.000.102.11553


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.