bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

Elektroniskā uzraudzība Latvijā uzlikta tikai 26 notiesātajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Probācijas dienestam šogad būtu jāsasniedz elektroniskās uzraudzības projekta mērķis – aproces, kas ir tikušas uzliktas vismaz 200 pirms termiņa atbrīvotiem ieslodzītajiem. Vēlāk tam vajadzētu kļūt par vidējo uzraugāmo skaitu vienlaikus. Taču praktiski šobrīd sistēma pieskata 26 cilvēkus, bet jāmaksā par četrreiz lielāku apjomu.

Iepirkuma līgums paredz, ka minimālā samaksas summa ir līdzvērtīga simt cilvēku uzraudzīšanai, ziņo LTV raidījums de facto.

Ar pamatīgu kavēšanos, un vairākkārtēju iepirkuma apstrīdēšanu, aizvadītajā vasarā beidzot noslēdzās konkurss par elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidošanu probācijas dienesta klientiem. Sīvā cīņā starp sešu firmu piedāvājumiem uzvarēja kompānija SuperCom no Izraēlas. Tā solīja pakalpojumu piecus gadus sniegt par 950 159 eiro. Firma kā pieredzi šajā jomā iepirkuma laikā uzrādījusi līgumu ar Izraēlas valdību. Ierīču uzstādīšana sākās septembrī un oktobrī.

Jaunās sistēma ļauj redzēt, vai cilvēks atrodas mājās, bet ārpus mājas ierīce neļauj viņu izsekot. Mērķis ir šādi uzraudzīt līdz 200 probācijas dienesta klientu. Līdz šim brīdim elektronisko uzraudzību izmantojuši 34 cilvēki. Bet šobrīd tā uzrauga 26. Vienošanās paredz, ka pat tad, ja klientu ir mazāk nekā simts, minimālā atlīdzība ir līdzvērtīga simt klientu uzraudzīšanai. Būtībā, Probācijas dienestam būtu jābūt ieinteresētam iespējami ātrāk panākt, lai elektroniskajā uzraudzībā būtu vismaz simt klientu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas testa periods beidzās 21.oktobrī. Ar nākamo dienu Probācijas dienestam bija jāsāk maksāt norunāto summu. Taču tas nenozīmē, ka sistēma strādāja perfekti. Arī pēc tam tika uzlabots bāzes staciju darbs, no atsevišķām aprocēm pienāca kļūdu paziņojumi. Daudz aproču nācās samainīt, jo to signāls vēstīja – baterija ir gandrīz tukša. Taču konkursā pretendentiem bija prasība, ka aproču baterijām jākalpo bez mainīšanas vismaz divus gadus. Uzvarētājs SuperCom pat bija piedāvājis pat ievērojami garāku termiņu.

«Signāli nāca viens pēc otra no dažādiem klientiem. Aproces tika aizstātas. Drīz atnāca paziņojums no nākamā klienta, un visu laiku notika aproču aizstāšana (..) Visas šīs aproces atdos atpakaļ piegādātājam,» atklāj projekta koordinatore Kaija Sjomkāne.

Savukārt Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs problēmas mēģina noliegt, kad tas neizdodas, viņš uzsver – tās tiek novērstas saskaņā ar līgumā paredzēto: «Es jums stāstu par projekta ieviešanas gaitu, par to, kā tas notiek. Jūs man sakāt – ir kastes ar uzlīmēm. Jā, šādas kastes ir, bet liela daļa no tām ir no testa perioda, un tiek risināta atbilstoši līgumā noteiktajam.»

Viņš apstiprināja, ka firma ir piegādājusi papildus piecdesmit jaunas aproces, lai aizstātu nestrādājošās. Supercom pārstāve Valērija Dahana norāda – sistēmas ieviešanu pārrauga vairākas iestādes un visas ir apmierinātas ar īstenošanas procesu: «Supercom līgums ar Latvijas Valsts probācijas dienestu ir pilnībā izpildīts visos ar projektu saistītajos aspektos (..) Katra kompleksā tehnoloģiskā risinājuma ieviešana, jo īpaši sensitīvajā drošības jomā, ietver pārbaudes (testēšanas) un pilnveidošanas laikposmu pirms pilnīgas tā ieviešanas, kas sastāv no programmatūras lokalizācijas, ieskaitot tulkošanu, konfigurāciju pielāgošanu un iestatījumus. Tā ir daļa no procesa šajā posmā, lai pārbaudītu, cik plaši vien iespējams, visus aspektus un noteiktu nepieciešamās izmaiņas – pat vismazākās, tādas kā, piemēram, tulkošanas jautājumi, izmaiņas parametros vai lietotājos.»

Tomēr šeit būtisks ir fakts, ka tieši probācijas dienesta darbiniekiem bija jāmēro ceļš pie katra no cilvēkiem, kam nācās nomainīt aproci, lai kurā Latvijas pusē viņš neatrastos. Un tas noticis arī pēc sistēmas testa perioda beigām. «Kad lieto jēdzienu daudz, tad tas ir tāds abstrakts jēdziens. Un var izklausīties briesmīgi. Būtiska ir lieta, ka procedūra, kas saistīta ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu un tie riski kurus mēs pieļāvām kā iestāde, bija tādi, ka būs papildus izdevumi braukāšanai, ka būs izdevumi darba stundām. Un šie papildus izdevumi mums ir iekļauti projektā.»

Sistēmas ieviešanas problēmas, lai arī sagādājušas vairāk rūpju Probācijas dienesta darbiniekiem, notiesātajiem neesot ļāvušas izsprukt no uzraudzības. Par testa laikā – tas ir, līdz 22.oktobrim konstatētajām kļūdām kompānija Supercom oficiāli nav informēta, jo Probācijas dienests vēl aizvien nav nosūtījis konstatēto problēmu sarakstu. Projekta vadītājs to sola izdarīt janvāra vidū. Pēc tam ir doti trīs mēneši laika risinājumu atrašanai. Tad kopš testa perioda beigām jau būs pagājis pusgads.

Elektroniskā uzraudzība ir tikai daļa no plašāka, 2.7 miljonus eiro vērta Norvēģijas valdības finansēta projekta, kas paredz sekmēt alternatīvas brīvības atņemšanai. Tomēr, lai arī par paraugiem bieži sauc tieši Norvēģiju un Igauniju, projekta ietvaros dienestam, kas bieži sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem, bijis ievērojams skaits citu komandējumu uz dažādām konferencēm, tostarp uz Kanādu un ASV.

Pērn, piemēram, Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs kopā ar projekta vadītāju Imantu Jurevičiu apmeklēja konferenci ASV, Losandželosā. Konferences mājaslapa liecina, ka tā notikusi pērn no 14.līdz 16.jūlijam – trīs dienas, taču Probācijas dienesta amatpersonas komandējumā atradās piecpadsmit dienu. Saskaņā ar Probācijas dienesta sniegto informāciju raidījumam de facto, abi kungi komandējumā uz Losandželosu bijuši no 10.-25.jūlijam, tātad 15 dienas. Projekta vadītājs Jurevičius apgalvo: «Mēs nevienu nekādos atvaļinājumos nesūtām. Mēs par katru cilvēku varam labi un spēcīgi pamatot, kāpēc viņš, nevis cits.»

Pirms pusotra gada uz konferenci Moldovā tika aizsūtīta vēl interesantāka amatpersonu kombinācija – Probācijas dienesta vadītājs Papsujevičs, projekta vadītājs Jurevičius, bet kā brīvprātīgais komandēts arī bijušais dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

Ref: 102.000.102.11553


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.