bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Elektroniskā uzraudzība Latvijā uzlikta tikai 26 notiesātajiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Probācijas dienestam šogad būtu jāsasniedz elektroniskās uzraudzības projekta mērķis – aproces, kas ir tikušas uzliktas vismaz 200 pirms termiņa atbrīvotiem ieslodzītajiem. Vēlāk tam vajadzētu kļūt par vidējo uzraugāmo skaitu vienlaikus. Taču praktiski šobrīd sistēma pieskata 26 cilvēkus, bet jāmaksā par četrreiz lielāku apjomu.

Iepirkuma līgums paredz, ka minimālā samaksas summa ir līdzvērtīga simt cilvēku uzraudzīšanai, ziņo LTV raidījums de facto.

Ar pamatīgu kavēšanos, un vairākkārtēju iepirkuma apstrīdēšanu, aizvadītajā vasarā beidzot noslēdzās konkurss par elektroniskās uzraudzības sistēmas izveidošanu probācijas dienesta klientiem. Sīvā cīņā starp sešu firmu piedāvājumiem uzvarēja kompānija SuperCom no Izraēlas. Tā solīja pakalpojumu piecus gadus sniegt par 950 159 eiro. Firma kā pieredzi šajā jomā iepirkuma laikā uzrādījusi līgumu ar Izraēlas valdību. Ierīču uzstādīšana sākās septembrī un oktobrī.

Jaunās sistēma ļauj redzēt, vai cilvēks atrodas mājās, bet ārpus mājas ierīce neļauj viņu izsekot. Mērķis ir šādi uzraudzīt līdz 200 probācijas dienesta klientu. Līdz šim brīdim elektronisko uzraudzību izmantojuši 34 cilvēki. Bet šobrīd tā uzrauga 26. Vienošanās paredz, ka pat tad, ja klientu ir mazāk nekā simts, minimālā atlīdzība ir līdzvērtīga simt klientu uzraudzīšanai. Būtībā, Probācijas dienestam būtu jābūt ieinteresētam iespējami ātrāk panākt, lai elektroniskajā uzraudzībā būtu vismaz simt klientu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas testa periods beidzās 21.oktobrī. Ar nākamo dienu Probācijas dienestam bija jāsāk maksāt norunāto summu. Taču tas nenozīmē, ka sistēma strādāja perfekti. Arī pēc tam tika uzlabots bāzes staciju darbs, no atsevišķām aprocēm pienāca kļūdu paziņojumi. Daudz aproču nācās samainīt, jo to signāls vēstīja – baterija ir gandrīz tukša. Taču konkursā pretendentiem bija prasība, ka aproču baterijām jākalpo bez mainīšanas vismaz divus gadus. Uzvarētājs SuperCom pat bija piedāvājis pat ievērojami garāku termiņu.

«Signāli nāca viens pēc otra no dažādiem klientiem. Aproces tika aizstātas. Drīz atnāca paziņojums no nākamā klienta, un visu laiku notika aproču aizstāšana (..) Visas šīs aproces atdos atpakaļ piegādātājam,» atklāj projekta koordinatore Kaija Sjomkāne.

Savukārt Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs problēmas mēģina noliegt, kad tas neizdodas, viņš uzsver – tās tiek novērstas saskaņā ar līgumā paredzēto: «Es jums stāstu par projekta ieviešanas gaitu, par to, kā tas notiek. Jūs man sakāt – ir kastes ar uzlīmēm. Jā, šādas kastes ir, bet liela daļa no tām ir no testa perioda, un tiek risināta atbilstoši līgumā noteiktajam.»

Viņš apstiprināja, ka firma ir piegādājusi papildus piecdesmit jaunas aproces, lai aizstātu nestrādājošās. Supercom pārstāve Valērija Dahana norāda – sistēmas ieviešanu pārrauga vairākas iestādes un visas ir apmierinātas ar īstenošanas procesu: «Supercom līgums ar Latvijas Valsts probācijas dienestu ir pilnībā izpildīts visos ar projektu saistītajos aspektos (..) Katra kompleksā tehnoloģiskā risinājuma ieviešana, jo īpaši sensitīvajā drošības jomā, ietver pārbaudes (testēšanas) un pilnveidošanas laikposmu pirms pilnīgas tā ieviešanas, kas sastāv no programmatūras lokalizācijas, ieskaitot tulkošanu, konfigurāciju pielāgošanu un iestatījumus. Tā ir daļa no procesa šajā posmā, lai pārbaudītu, cik plaši vien iespējams, visus aspektus un noteiktu nepieciešamās izmaiņas – pat vismazākās, tādas kā, piemēram, tulkošanas jautājumi, izmaiņas parametros vai lietotājos.»

Tomēr šeit būtisks ir fakts, ka tieši probācijas dienesta darbiniekiem bija jāmēro ceļš pie katra no cilvēkiem, kam nācās nomainīt aproci, lai kurā Latvijas pusē viņš neatrastos. Un tas noticis arī pēc sistēmas testa perioda beigām. «Kad lieto jēdzienu daudz, tad tas ir tāds abstrakts jēdziens. Un var izklausīties briesmīgi. Būtiska ir lieta, ka procedūra, kas saistīta ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu un tie riski kurus mēs pieļāvām kā iestāde, bija tādi, ka būs papildus izdevumi braukāšanai, ka būs izdevumi darba stundām. Un šie papildus izdevumi mums ir iekļauti projektā.»

Sistēmas ieviešanas problēmas, lai arī sagādājušas vairāk rūpju Probācijas dienesta darbiniekiem, notiesātajiem neesot ļāvušas izsprukt no uzraudzības. Par testa laikā – tas ir, līdz 22.oktobrim konstatētajām kļūdām kompānija Supercom oficiāli nav informēta, jo Probācijas dienests vēl aizvien nav nosūtījis konstatēto problēmu sarakstu. Projekta vadītājs to sola izdarīt janvāra vidū. Pēc tam ir doti trīs mēneši laika risinājumu atrašanai. Tad kopš testa perioda beigām jau būs pagājis pusgads.

Elektroniskā uzraudzība ir tikai daļa no plašāka, 2.7 miljonus eiro vērta Norvēģijas valdības finansēta projekta, kas paredz sekmēt alternatīvas brīvības atņemšanai. Tomēr, lai arī par paraugiem bieži sauc tieši Norvēģiju un Igauniju, projekta ietvaros dienestam, kas bieži sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem, bijis ievērojams skaits citu komandējumu uz dažādām konferencēm, tostarp uz Kanādu un ASV.

Pērn, piemēram, Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs kopā ar projekta vadītāju Imantu Jurevičiu apmeklēja konferenci ASV, Losandželosā. Konferences mājaslapa liecina, ka tā notikusi pērn no 14.līdz 16.jūlijam – trīs dienas, taču Probācijas dienesta amatpersonas komandējumā atradās piecpadsmit dienu. Saskaņā ar Probācijas dienesta sniegto informāciju raidījumam de facto, abi kungi komandējumā uz Losandželosu bijuši no 10.-25.jūlijam, tātad 15 dienas. Projekta vadītājs Jurevičius apgalvo: «Mēs nevienu nekādos atvaļinājumos nesūtām. Mēs par katru cilvēku varam labi un spēcīgi pamatot, kāpēc viņš, nevis cits.»

Pirms pusotra gada uz konferenci Moldovā tika aizsūtīta vēl interesantāka amatpersonu kombinācija – Probācijas dienesta vadītājs Papsujevičs, projekta vadītājs Jurevičius, bet kā brīvprātīgais komandēts arī bijušais dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

Ref: 102.000.102.11553


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.