bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

EM: 2022.gadā 25 000 jauniešu bez profesijas būs grūti atrast darbu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties – līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.

Tomēr tautsaimniecības attīstību arvien būtiskāk ietekmē neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu  –  veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars, informē EM.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: «Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams darbaspēks ar izcilu izglītību. Izglītības izvēle jauniešiem jāveic ļoti atbildīgi – rūpīgi apsverot, vai attiecīgajā profesijā Latvijā būs darbs. Ar dabaszinātņu, inženierzinātņu, kā arī profesionālo izglītību jau šobrīd ir vieglāk atrast labi atalgotu darbu».

Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā pārpalikums būs apmēram 10 000), vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem (2022. gadā iztrūkums – aptuveni 16 000), brīdina ministrija.

Pēdējo desmit gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos darbaspēka piedāvājuma samazinājums būs vērojams arī turpmāk. Tā rezultātā vidējā termiņā var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums – aptuveni 30 000, turklāt iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;

Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības augstākās izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Nemainoties šai proporcijai, 2022. gadā vairāk nekā 25 000 jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu, brīdina ministrija.

Pašlaik vairāk nekā 90 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.

Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022.gadam var samazināties par vairāk nekā 60 tūkstošiem, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Demogrāfijas tendences nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei.

Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, kas kompleksi risinātu gan izglītības piedāvājuma kvalitatīvos aspektus, gan nodrošinātu nepieciešamo ietekmes mērogu uz darba tirgu. Ņemot vērā to, Ekonomikas ministrija uzskata, ka līdz 2020. gadam izglītības piedāvājumam jāsasniedz vairāki mērķi.

Vidējā vispārējā izglītībā ievērojami jāpalielina vidusskolēnu skaits, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus (izpildīt vismaz 50% vai sasniegt B2 svešvalodas līmeni) matemātikā no 36% līdz 55%, dabas zinībās no 18% līdz 40% un svešvalodās no 28% uz 65% no centralizēto eksāmenu licēju kopskaita.

Augstākajā izglītībā jāpanāk augstskolu absolventu pieaugums eksaktajās un inženierzinātnēs no 20% līdz 30% no kopskaita. Tāpat jāpalielina pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits no 5% uz 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kā arī jāsamazina jauniešu skaits bez profesijas, panākot lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo.

Ref: 102.000.102.12964

 


Pievienot komentāru

  1. esss teica:

    Tas bija gaidams.Darba vietas aiznemusi veca gada gajuma cilveki.Pensija nelaiz,,gaida kad darba vieta nosprags.

    +1 0 -1 0

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies 8 gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.