bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta
LatviaLatvija

EM: ES enerģētikas politika nedrīkst mazināt dalībvalstu konkurētspēju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Eiropas Savienības enerģētikas politikā nedrīkst izvirzīt mērķus, kas samazina dalībvalstu konkurētspēju,» tā Eiropas Savienības enerģētikas ministru diskusijā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pēc 2020.gada uzsvēra ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka klimatu pārmaiņu mazināšana ir būtiska, taču šobrīd piedāvātā mērķa izpilde būs ārkārtīgi dārga valstīm, kas jau līdz šim veikušas dažādus pasākumus emisiju samazināšanai.

«Ir jāveic rūpīga priekšizpēte un izmaksu aprēķini pirms noteikt emisiju samazinājuma konkrētos apjomus. Pašlaik tādu precīzu aprēķinu nav, bet provizoriskie dati liecina, ka, lai izpildītu 10% no EK piedāvātā, Latvijai būtu nepieciešamas 1,2 miljardu eiro lielas investīcijas. Kas nozīmē, ka, lai pilnībā izpildītu piedāvātās saistības, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro. Līdz ar to šādam EK priekšlikumam ir iespējams piekrist vien tad, ja dalībvalstīm tiek paredzēti kompensācijas mehānismi,» norāda Dombrovskis.

«Mums jau ir bēdīga pieredze atjaunojamās enerģijas jomā. Visi atceras mazos HES, lielo atļauju skaitu, kas tika izsniegts, neaprēķinot nākotnes izdevumus un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumus, kas pašlaik reāli samazina mūsu lielo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir rūpīgi jāvērtē iespēja realizēt EK piedāvātos mērķus katrā konkrētā dalībvalstī,» uzsver ministrs.

Prognozējams, ka mērķa izpilde uzliks papildu slogu atsevišķu nozaru komersantiem, tostarp enerģētikas. Latvijas komersanti pēdējos gados jau ir īstenojuši dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektīvākām iekārtām, kā arī pārejot no oglekļa intensīva kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas.

Pirms šāda mērķa uzlikšanas visām dalībvalstīm nepieciešams rūpīgi izvērtēt katras dalībvalsts esošo un nākotnes potenciālu īstenot tik apjomīgu SEG emisiju samazinājumu. Jebkuram lēmumam par ambicioziem klimata mērķiem ir jābūt balstītiem uz ekonomiskiem apsvērumiem, kas ņem vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības.

Kā zināms, Eiropas Komisija 2014.gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020.gada līdz 2030.gadam. Tas paredz noteikt trīs ES līmeņa mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā: 40% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada līmeni; 27% atjaunojamās enerģijas (AER) gala patēriņā un 30% energoefektivitātes mērķis.

Eiropas Komisija SEG mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Savukārt AER un energoefektivitātes mērķi tiktu noteikti ES līmenī, paredzot valstīm pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu šo mērķu sasniegšanai.

Neformālās ES enerģētikas padomes laikā, kas notika 5. un 6.oktobrī Milānā, Itālijā, vienlaikus tika pārrunāta ES enerģētiskās drošības situācija un nepieciešamie papildus pasākumi, kā arī sasniegtais progress attiecībā uz vienotā ES enerģijas tirgus izveidi un identificētajiem galvenajiem šķēršļiem pilnvērtīgai tā funkcionēšanai.

Kā zināms, jau 2011.gadā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pabeigt ES iekšējo enerģijas tirgu 2014.gadā, kā arī novērst jebkuras dalībvalsts enerģētisko izolāciju līdz 2015.gadam. Latvija uzskata, ka attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu ir panākts ievērojams progress, tomēr ir palikuši vairāki iztrūkstoši elementi. Būtisks priekšnosacījums tirgu turpmākai integrācijai ir trūkstošo infrastruktūras projektu īstenošana, tāpēc ir svarīgi pievērsties starpsavienojumu izveidei un to kapacitātes uzlabošanai.

Ref: 102.000.102.8299


Pievienot komentāru

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.

Pētījums: FinTech uzņēmumi plāno darbību izvērst divās līdz piecās jaunās valstīs

Vairākums jeb 87% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji nākamo trīs gadu laikā plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus, turklāt 57% no aptaujātajiem plāno savu darbību izvērst divās līdz piecās jaunās valstīs. Lielākā daļa jeb 63% aptaujāto norāda, ka nākamā gada laikā plāno piesaistīt nozīmīgas investīcijas uzņēmumu attīstībai.

Vienīgais valsts piedāvājums Pētersonei-Godmanei bijis startēt konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu

Vienīgais bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei izteiktais piedāvājums, lai viņa paliktu strādāt valsts pārvaldē, bijis aicinājums startēt konkursā uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja amatu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijā prasa uz reģioniem pārvietot 13 iestāžu centrus

Igaunijai tiecoties pārcelt daļu valsts iestāžu ārpus galvaspilsētas Tallinas, igauņu ministriem šonedēļ atgādināts, ka līdz janvāra vidum tiem jāiesniedz rīcības plāns 13 valsts iestāžu centrālo struktūrvienību pārcelšanai uz reģionu pilsētām.

Kalniņa-Lukaševica uzsver ES vienotības nozīmi Tuvo Austrumumiera procesā

Latvija turpina atbalstīt divu valstu risinājumu, kas panākams Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešās sarunās, ievērojot abu pušu intereses un Jeruzalemei kļūstot par abu valstu galvaspilsētu.

Rietumeiropā stipras snigšanas dēļ atceļ lidojumus, traucēta ceļu satiksme

Stipra snigšana Beniluksa valstīs, kā arī Vācijā un Lielbritānijā likusi atcelt pasažieru avioreisus, bet ceļu satiksmi apgrūtinājuši autoavāriju radīti sastrēgumi.

Uztraucas, ka lauku tūrismu uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence 

Lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija, uzsver Latvijas Lauku tūrisma asociācijā Lauku ceļotājs pēc šā gada sezonas rezultātu pārrunāšanas četros reģionālos uzņēmēju semināros.

FM: Oktobrī preču eksports sasniedzis jaunu rekordu

Eksporta apjoms novembrī turpinājis pieaugt un sasniedzis 1 070,6 miljonus eiro, tādējādi uzstādot preču eksporta vērtības rekordu viena mēneša ietvaros. Šāda eksporta vērtība ir augstākā statistikas uzskaites vēsturē, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Amnesty International: ES valdības zina par migrantu spīdzināšanu Lībijā

Eiropas Savienības dalībvalstu valdības, cilvēktiesību organizācijas Amnesty International skatījumā, ir līdzzinātājas spīdzināšanas un cilvēku ekspluatācijas praksē, kāda Lībijā tiek vērsta pret afrikāņu migrantiem ar bloka finansiālu atbalstu, ko ES sniedz, lai mazinātu migrācijas plūsmu uz Itāliju.

Naftas cenas un dolāra vērtība kāpj, biržu indeksiem dažādas tendences

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 pirmdien, 11.decembrī, sasniedza jaunus rekordus, kāpumu piedzīvojot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām.

VVD Nordic Recycling piemērojis sodu par nepārstrādātiem atkritumiem

Valsts vides dienests ir pabeidzis izvērtēt SIA Nordic Recycling iesniegtos pārskatus par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību aizvadītajā gadā un šobrīd ir nonācis pie slēdziena, ka SIA Nordic Recycling elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas sistēma neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.