bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

EM: Latvijas un Ķīnas ekonomiskās attiecības piedzīvo augstāko punktu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šajā nedēļas nogalē Rīgā notiekošajā 16+1 valstu biznesa forumā Latvija centīsies paplašināt ekonomisko sadarbību ar Ķīnu.

Šodien preses konferencē par 16+1 biznesa forumu ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens stāstīja, ka šogad Latvijas un Ķīnas ekonomiskās attiecības piedzīvo augstāko punktu abu valstu sadarbības pastāvēšanas vēsturē. Tāpēc Latvija 16+1 valstu biznesa forumā akcentēs vairākas sadarbības iespējas ar Ķīnu.

Pēc ministra teiktā, Latvijai prioritārs jautājums būs par sadarbību transporta jomā. «Tā kā biznesa forumā kā novērotāji piedalīsies Baltkrievijas pārstāvji, Latvijai būs svarīgi runāt par tiem jautājumiem, kas saistīti ar Ķīnas kravu tālāku nogādāšanu no Baltkrievijas loģistikas centra Lielais akmens uz Latviju. Tāpat plānots runāt par sadarbības attīstīšanu aviācijas jomā, piemēram, tiešajiem avioreisiem starp Ķīnu un Latviju, tādējādi arī veicinot sadarbību tūrisma jomā,» informēja Ašeradens.

Pēc ekonomikas ministra teiktā, patlaban Latvijā gadā ierodas aptuveni 13 000-15 000 tūristu no Ķīnas, kas ir neliels skaits, tāpēc, lai to vismaz trīskāršotu, tūristu piesaistē varētu palīdzēt tiešo avioreisu nodrošināšana starp abām valstīm. Sākotnēji tie varētu būt čarterreisi, bet vēlāk arī pastāvīgie reisi. Ašeradens arī norādīja, ka Rīgā varētu panākt vienošanos par Visa un Mastercard līdzvērtīgās Ķīnas nacionālās maksājumu sistēmas Union Pay ieviešanu Latvijā, kas Ķīnas tūristiem ļautu Latvijā norēķināties ar sev zināmās Union Pay sistēmas palīdzību.

16+1 valstu biznesa forumā plānots pārrunāt arī sadarbību ar Ķīnas e-komercijas uzņēmuma Alibaba Group, kas Ķīnā pilda tādas pašas funkcijas kā Eiropā Amazon vai Ebay.

Ašeradens piebilda, ka biznesa forumā tiks runāts par investīciju piesaisti no Ķīnas. «Patlaban Ķīnas uzņēmumi meklē iespējas sadarboties ar Rīgas ostu, tāpat ieceru līmenī ir daži citi projekti transporta un loģistikas sektorā. Ķīnas investorus arī varētu interesēt preču ražošana Latvijā, ko piegādāt Eiropas tirgum. Vairākas kompānijas jau paudušas gatavību darboties Latvijā,» piebilda ekonomikas ministrs.

Biznesa forumā tiks arī parakstīts līgums par 16+1 investīciju fonda izveidi, ko konceptuāli atbalstījusi arī Latvijas valdība. Šis fonds plāno atbalstīt 16+1 valstu iniciatīvas.

Pēc ekonomikas ministra teiktā, 16+1 biznesa forumā tiks spriests par sadarbību finanšu sektorā, par eksporta veicināšanu, par sadarbību izglītības jomā utt.

Ašeradens arī informēja, ka biznesa foruma laikā tiks paplašināta Latvijas un Ķīnas līgumtiesiskā bāze, jo plānots parakstīt vairākus starpvalstu līgumus, piemēram, tūrisma jomā, mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta jomā, par kopējas domnīcas izveidi, par sadarbību jaunā Zīda ceļa iniciatīvā, importa sertifikātu lietošanu, transporta tīklu integrāciju, kā arī tiks parakstīts memorands par ostu industriālo parku sadarbību. «Visi šie līgumi formalizēs abu valstu biznesa sabiedrības attiecības,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols informēja, ka kopumā 16+1 valstu biznesa forumā reģistrējušies 862 cilvēki, no tiem 314 ir no Latvijas, bet 296 no Ķīnas. Tajā pašā laikā Ozols uzsvēra, ka šis nebūs Latvijas un Ķīnas biznesa forums, bet plašāks biznesa forums, kurā piedalīsies arī 278 pārstāvji no citām valstīm.

LIAA direktors stāstīja, ka biznesa forumā plānota plašā programma un tajā uzstāsies virkne uzņēmēju – tostarp uzņēmumu Alibaba Group, Union Pay, Huawei u.c. pārstāvji.

Pēc Ozola teiktā, kopumā biznesa foruma rīkošana Latvijai izmaksā 190 000 eiro.

Kā vēstīts, no 4. līdz 6.novembrim Rīgā norisināsies 16+1 valstu biznesa forums, kas pulcēs 17 valstu premjerus un 750 augsta līmeņa valsts un uzņēmējdarbības pārstāvjus.

«Foruma atklāšanas ceremonijā uzstāsies Ķīnas un Latvijas premjerministri, un ar savu klātbūtni to pagodinās visu 17 valstu premjerministri ar pavadošajām delegācijām,» atzīmēja LIAA.

LIAA norāda, ka forums privātajam sektoram un valsts institūcijām ir laba platforma savstarpējās sadarbības un valsts ekonomiku izaugsmes veicināšanai starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formātā 16+1 notiekošo biznesa forumu rīko Ekonomikas ministrija un LIAA sadarbībā ar Ķīnas Komercministriju.

Ref: 102.000.102.13814


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.