bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.02.2017 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija
LatviaLatvija

EM: Jānodrošina intensīvāks investīciju pieplūdums no ES struktūrfondiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arvils Ašeradens

«Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai 2017.gadā ļoti svarīgi ir sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība – tie ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs, lai mēs nodrošinātu tālāku Latvijas ekonomikas izaugsmi – vismaz 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā gadā,» uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs skaidro, ka Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovāciju un jaunus produktus, virzoties uz 21.gadsimta ekonomikas modeli jāuzstāda arī jauni, izaicinoši mērķi.

Minēto mērķu sasniegšanai Ekonomikas ministrijas nākamā gada darba plāns balstīts uz trim pīlāriem – uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, zināšanu un kvalificēta darba spēka piesaisti un labu investīciju projektu pārvaldību.

Lai celtu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, 2016.gadā kopā ar sociālajiem partneriem un kolēģiem no citām ministrijām uzsākts darbs pie ekonomikas transformācijas vadības modeļa izstrādes.

«Lai virzītos modernas ekonomikas virzienā, valstīm un to ekonomikām jāspēj konkurēt ne tikai ar uzņēmējdarbības vides kvalitāti, bet arī inovāciju attīstības radītājos, tādēļ Ekonomikas ministrija iniciē mērķu uzstādīšanu Globālajā Inovāciju indeksā, kas parāda valstu izpratni par inovācijas veidojošiem faktoriem, palīdzot identificēt īstenoto politiku, labāko praksi un citas sviras, kuras var sekmēt inovācijas un novērtēt situāciju,» informē ministrija.

Patlaban Latvija šajā pētījumā ieņem 34. vietu 128 valstu konkurencē.

«Mums jānodrošina ne tikai kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, bet jāuzstāda arī izaicinoši mērķi. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts atbalstu, bet arī, un iespējams pat vairāk, par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām. Šajā virzienā turpināsim aktīvi strādāt, lai atbalstītu uzņēmumu centienus investēt inovācijās, jaunās tehnoloģijās un risinājumos, kas ļaus Latvijai gūt arvien augstāku novērtējumu. 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros vien atbalstam inovācijas sekmēšanai paredzēti 193,5 milj. eiro,»  stāsta Ašeradens.

Ministrs norāda, ka vēl viens būtisks 2017.gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, Latvijas gadījumā – ar izaugsmes paātrināšanos Eiropas Savienībā (ES).

«Ņemot vērā, ka ES izaugsme arī šogad var saglabāties samērā zemā līmenī, būtiski ir kāpināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tā kā prognozējams pakāpenisks algu palielinājums 3-4% apjomā, svarīgi ir mazināt citas uzņēmēju izmaksas, piemēram, izmaksas par energoresursiem, nodokļu slogu un citas administratīvās izmaksas,» norāda Ašeradens.

Ašeradens uzsver, ka 2017.gadā ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvāku investīciju pieplūdumu no ES struktūrfondiem un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Struktūrfondu gudra un intensīva ieguldīšana atstāj labvēlīgu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet pozitīvi ietekmē arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.

Ja sāksies intensīvs ES fondu investīciju periods un ja valdība īstenos būtiskas uzņēmējdarbības vides reformas, kas palielinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums var sasniegt 3%, eksporta pieaugums – 3,1%, investīciju apmērs palielināsies par 8,6%, pieaugs nodarbinātība un līdz ar to bezdarbs samazināsies līdz 9%, informē ministrs.

Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016.gadā bijusi lēnāka kā sākotnēji plānots un, vadoties pēc IKP pieauguma gada pirmajos trīs ceturkšņos, gada vidējais rādītājs prognozējams 1,5% apmērā.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka pēdējos piecus gadus Latvijas tautsaimniecības produktivitāte rēķināta kā pievienotā vērtība faktiskajās cenās uz vienu nodarbināto, un tā bijusi vien 43% līmenī no vidējā ES rādītāja. Tas nozīmē, ka produktivitāte Latvijā pēdējos gados ir augusi tikpat strauji kā vidēji ES, taču darbaspēka izmaksas ir augšas straujāk. Turpmāks darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos, tādēļ, lai uzņēmumi būtu starptautiski konkurētspējīgi, jau tuvāko trīs gadu laikā Latvijas produktivitātes līmenim ir jāsasniedz vismaz puse no ES vidējā rādītāja.

Gan konkurētspējas pavājināšanās, gan situācija arējos tirgos pēdējos gados negatīvi ir ietekmējusi eksporta dinamiku. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir pakāpeniski sarucis. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai eksporta iespēju paplašināšanās ir būtisks izaugsmes nosacījums. Tādēļ produktivitātes pieaugumam, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ir jāsekmē eksporta pieaugums, kam 2019.gadā būtu jāsasniedz vismaz 62% no IKP.

Kopš 2010.gada investīciju pieaugums bija tikai vidēji par 2,5% ik gadu. Tas ir nepietiekami, tāpēc vidējā termiņā investīcijām jāaug vismaz pusotru reizi straujāk nekā iekšzemes kopproduktam. Jauns ekonomikas modelis prasa būtiskas strukturālas reformas. Nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības attīstību, skaidro ministrija.

Ref:224.000.102.084


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.

Latvijas Kuģniecības provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro

Kuģošanas kompānijas AS Latvijas Kuģniecība koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 90,38 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 21,156 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Rīga iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Valsts kontrole: Veselības ministrija nedrīkstēja publiski atklāt RAKUS revīzijas faktus

Valsts kontrole aizrādījusi Veselības ministrijai, ka tā pāragri publiski atklājusi faktus no revīzijas ziņojuma, tā kā līdz revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās brīdim, publiskot informāciju ir aizliegts.

Piebalgs: ZZS popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas

«ZZS vadītās valdības popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas. Ja patiesi gribam pārmaiņas, politiķiem jābūt dinamiskākiem un gataviem domāt ārpus ierastajām kategorijām,» uzskata Vienotības partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Nebanku kredīta devēju un to klientu strīdus varēs izskatīt ārpustiesas

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie tiesībsarga, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

VUGD: Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem

Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, piebilstams, ka tas skaidrojams ar darbinieku algu palielināšanos

Polija «attīra» armiju no Padomju laika militāristiem

Polijas Bruņotajos spēkos nomainītas ap 90% augtāko amatpersonu, pavēstījusi Polijas Aizsardzības ministrija, kas armijā īsteno plašas pārmaiņas.

CSDD: Latvijas auto tehniskais stāvoklis krietni atpaliek no vadošajām ES valstīm

Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas rīkotajos reidos uz ceļiem divu mēnešu laikā pārbaudīti vairāk nekā 1 793 transportlīdzekļu, gandrīz 10% no pārbaudītajiem spēkratiem konstatēts neatbilstošas riepas, fiksēti arī citi būtiski defekti.

Nasdaq Riga: Latvijas Tilti akcijas nākamnedēļ izslēgs no regulētā tirgus

Biržas Nasdaq Riga valde šodien, 24.februārī apstiprināja būvkompānijas Latvijas Tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no biržas otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu, nosakot 2017.gada 27.februāri, norāda biržas Nasdaq Riga ziņojums.

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

Veselības tests: Latvijas iedzīvotāji savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju

Lielajā Latvijas veselības testa ietvaros noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, liecina Euroaptiekas veiktā testa rezultāti. Testa rezultāti norāda, ka ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.