bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.04.2017 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

EM: Jānodrošina intensīvāks investīciju pieplūdums no ES struktūrfondiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arvils Ašeradens

«Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai 2017.gadā ļoti svarīgi ir sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība – tie ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs, lai mēs nodrošinātu tālāku Latvijas ekonomikas izaugsmi – vismaz 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā gadā,» uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs skaidro, ka Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovāciju un jaunus produktus, virzoties uz 21.gadsimta ekonomikas modeli jāuzstāda arī jauni, izaicinoši mērķi.

Minēto mērķu sasniegšanai Ekonomikas ministrijas nākamā gada darba plāns balstīts uz trim pīlāriem – uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, zināšanu un kvalificēta darba spēka piesaisti un labu investīciju projektu pārvaldību.

Lai celtu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, 2016.gadā kopā ar sociālajiem partneriem un kolēģiem no citām ministrijām uzsākts darbs pie ekonomikas transformācijas vadības modeļa izstrādes.

«Lai virzītos modernas ekonomikas virzienā, valstīm un to ekonomikām jāspēj konkurēt ne tikai ar uzņēmējdarbības vides kvalitāti, bet arī inovāciju attīstības radītājos, tādēļ Ekonomikas ministrija iniciē mērķu uzstādīšanu Globālajā Inovāciju indeksā, kas parāda valstu izpratni par inovācijas veidojošiem faktoriem, palīdzot identificēt īstenoto politiku, labāko praksi un citas sviras, kuras var sekmēt inovācijas un novērtēt situāciju,» informē ministrija.

Patlaban Latvija šajā pētījumā ieņem 34. vietu 128 valstu konkurencē.

«Mums jānodrošina ne tikai kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, bet jāuzstāda arī izaicinoši mērķi. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts atbalstu, bet arī, un iespējams pat vairāk, par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām. Šajā virzienā turpināsim aktīvi strādāt, lai atbalstītu uzņēmumu centienus investēt inovācijās, jaunās tehnoloģijās un risinājumos, kas ļaus Latvijai gūt arvien augstāku novērtējumu. 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros vien atbalstam inovācijas sekmēšanai paredzēti 193,5 milj. eiro,»  stāsta Ašeradens.

Ministrs norāda, ka vēl viens būtisks 2017.gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, Latvijas gadījumā – ar izaugsmes paātrināšanos Eiropas Savienībā (ES).

«Ņemot vērā, ka ES izaugsme arī šogad var saglabāties samērā zemā līmenī, būtiski ir kāpināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tā kā prognozējams pakāpenisks algu palielinājums 3-4% apjomā, svarīgi ir mazināt citas uzņēmēju izmaksas, piemēram, izmaksas par energoresursiem, nodokļu slogu un citas administratīvās izmaksas,» norāda Ašeradens.

Ašeradens uzsver, ka 2017.gadā ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvāku investīciju pieplūdumu no ES struktūrfondiem un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Struktūrfondu gudra un intensīva ieguldīšana atstāj labvēlīgu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet pozitīvi ietekmē arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.

Ja sāksies intensīvs ES fondu investīciju periods un ja valdība īstenos būtiskas uzņēmējdarbības vides reformas, kas palielinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums var sasniegt 3%, eksporta pieaugums – 3,1%, investīciju apmērs palielināsies par 8,6%, pieaugs nodarbinātība un līdz ar to bezdarbs samazināsies līdz 9%, informē ministrs.

Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016.gadā bijusi lēnāka kā sākotnēji plānots un, vadoties pēc IKP pieauguma gada pirmajos trīs ceturkšņos, gada vidējais rādītājs prognozējams 1,5% apmērā.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka pēdējos piecus gadus Latvijas tautsaimniecības produktivitāte rēķināta kā pievienotā vērtība faktiskajās cenās uz vienu nodarbināto, un tā bijusi vien 43% līmenī no vidējā ES rādītāja. Tas nozīmē, ka produktivitāte Latvijā pēdējos gados ir augusi tikpat strauji kā vidēji ES, taču darbaspēka izmaksas ir augšas straujāk. Turpmāks darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos, tādēļ, lai uzņēmumi būtu starptautiski konkurētspējīgi, jau tuvāko trīs gadu laikā Latvijas produktivitātes līmenim ir jāsasniedz vismaz puse no ES vidējā rādītāja.

Gan konkurētspējas pavājināšanās, gan situācija arējos tirgos pēdējos gados negatīvi ir ietekmējusi eksporta dinamiku. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir pakāpeniski sarucis. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai eksporta iespēju paplašināšanās ir būtisks izaugsmes nosacījums. Tādēļ produktivitātes pieaugumam, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ir jāsekmē eksporta pieaugums, kam 2019.gadā būtu jāsasniedz vismaz 62% no IKP.

Kopš 2010.gada investīciju pieaugums bija tikai vidēji par 2,5% ik gadu. Tas ir nepietiekami, tāpēc vidējā termiņā investīcijām jāaug vismaz pusotru reizi straujāk nekā iekšzemes kopproduktam. Jauns ekonomikas modelis prasa būtiskas strukturālas reformas. Nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības attīstību, skaidro ministrija.

Ref:224.000.102.084


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.