bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

EP: 2017.gada budžetā jāatvēl vairāk naudas darbavietām un jaunatnei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Parlaments (EP) ar plenārsēdes balsojumu pieprasījis vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un palīdzētu trešajām valstīm ar mērķi mīkstināt migrācijas krīzi. Viņuprāt, Eiropas Savienības (ES) Padomes domas par budžeta cirpšanu ir jāmaina pretējā virzienā. Daļu no finansējuma šim izmaiņām eiroparlamentārieši cer rast, pārskatot ES Daudzgadu budžetu.

EP deputāti vēlas ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, savukārt maksājumos 136,7 miljardus eiro, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«ES saskaras ar bezprecedenta daudzumu dažādu izaicinājumu. Ja mēs nopietni ar tiem vēlamies tikt galā, mums nepieciešams pietiekams ES budžets. Kad mēs 2013.gadā plānojām ES naudu 2014.-2020.gadam, bēgļu plūsma uz Eiropu bija daudz mazāka. Tagad to ir krietni pāri miljonam. Mums jāatzīst, ka situācija ir mainījusies – nepieciešama jēgpilna ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana. ES budžetam jābūt ambiciozam! Līdzšinējais plāns ir novecojis,» pārliecināts vadošais ziņotājs Jens Geiers (Jens Geier) no Vācijas.

«EP nolēma pieturēt rezervē 20% no bijušo Eiropas komisāru atlīdzības, līdz kamēr Eiropas Komisija uzlabo uzvedības kodeksu, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Mēs “sitam” bijušajiem komisāriem tur, kur tiem «sāp» – pa «maciņiem». Esmu absolūti pārliecināts, ka šīs naudas nolikšana rezervē mudinās EK rīkoties: ņemot vērā nesenos atklājumus un nepieciešamību atgūt Eiropas pilsoņu uzticēšanos,» piebilda ziņotājs Indreks Tarands (Indrek Tarand) no Igaunijas.

Rezolūcija par EP pozīciju ES 2017. gada budžetam tika pieņemta ar 446 balsīm par, 184 pret un 60 atturoties.

Jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši papildus piešķīra papildu 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. «Par šo mēs cīnīsimies sarunās ar ES Padomi. Jaunatnes bezdarbs Eiropā ir daudz par lielu,» uzsvēra Geiers.

Tāpat EP deputāti prasa par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Horizon 2020 (izpētes) budžetus, precīzāk – atgriezt tos sākotnējā līmenī: pirms daļa naudas tika novirzīta pašu ieguldījumam Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

Bēgļu krīzes jautājumā deputāti uzskata, ka līdzekļi, lai finansētu vienošanos ar Turciju u.tml., nedrīkst tikt ņemti no esošā ES ārējo attiecību maka, tai skaitā – attīstības sadarbības politikas. Viņi «nopietni apšauba», vai nauda projektiem trešajās valstīs ir pietiekama, īpaši – ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi. Tāpēc politiķi neatbalsta ES Padomes piedāvājumu līdzekļu cirpšanai šajā jomā.

Pēc balsojuma plenārsēdē sāksies triju nedēļu sarunas ar ES Padomi, kas ilgs līdz 17.novembrim. Mērķis ir vienoties laikus, lai ES 2017. gada budžetu pagūtu apstiprināt plenārsēdē un EP Prezidents to decembrī parakstītu. Ja tas neizdosies, EK jānāk ar jaunu budžeta projektu.

Tāpat eiroparlamentārieši trešdien pārskatīšanai apstiprināja pozīciju, ka Eiropas Savienībai jāpapildina tās Daudzgadu finanšu plāns (MFF), lai spētu tikt galā ar neparedzētām krīzēm.

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Eiropas Komisijas piedāvājums drīzumā gaidāmajai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšanai atbilst EP jūlija prasībai pēc lielākas elastības un ES krīžu rezerves. Tomēr viņi vīlušies, ka nav izmaiņu resursu daļā.

EP prasa, lai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nebūtu «ķeksīša pēc», bet gan – izvērtējot tā izpildi. «Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir līdzīgās domās un redz vajadzību pārskatīt MFF,» teica vadošais ziņotājs Jans Olbrihts (Jan Olbrycht) no Polijas.

«EP piedāvā palielināt finansējumu ES prioritātēm (un tas jau daļēji atspoguļojas 2017.gada budžetā), kā arī – pārskatīt pašus ES Daudzgadu budžeta noteikumus. EP ir gatavs pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar ES Padomi un vēl vairāk – vienoties par labu naudas izmantošanas plānu nākamajiem četriem gadiem,» viņš piebilda.

ES Daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam neļauj Eiropas Savienībai tikt galā ar daudzām jaunajām krīzēm un prioritātēm, attiecīgi – sasniegt tās ilgtermiņa mērķus un izpildīt politiskās saistības. Tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši – jauniešu grupā, teikts EP rezolūcijā.

Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāizmanto katrs ES budžeta eiro. Jebkurš pārpalikums jāatstāj «Eiropas makā», novirzot prioritātēm vai nodrošinot, ka nekrājas neapmaksāti rēķini – kā tas notika ar iepriekšējo MFF.

EP jūlija prasība ES budžetā izveidot pastāvīgu krīzes rezervi (lai izvairītos no tādiem ārkārtas risinājumiem kā ārpus budžeta trasta fondi) iekļauta EK septembra priekšlikumā, bet EP deputāti uzstāj uz tās pienācīgu finansēšanu.

Deputāti atzinīgi novērtēja EK centienus vienkāršot finanšu noteikumus, bet pauda nožēlu, ka tā nepiedāvā palielināt budžeta griestus, lai atbilstīgi reaģētu uz vajadzībām. Viņuprāt, MFF pārskata piedāvājumā arī jābūt atsaucei uz saistībām pēc 2020.gada, piemēram, pārskatot pašu resursu sistēmu vai pakāpeniski atsakoties no atlaidēm.

Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ES daudzgadu budžeta izmaiņām jāatspoguļojas jau 2017.gada ES budžetā. Deputāti prasa ES Padomei nākt klajā ar savu skatījumu uz EK piedāvājumu un sākt sarunas ar EP, lai vienošanās par abiem dokumentiem tiktu panākta vēl šogad.

Ref: 102.000.102.13760


Pievienot komentāru

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka.