bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija

EP: 2017.gada budžetā jāatvēl vairāk naudas darbavietām un jaunatnei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Parlaments (EP) ar plenārsēdes balsojumu pieprasījis vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un palīdzētu trešajām valstīm ar mērķi mīkstināt migrācijas krīzi. Viņuprāt, Eiropas Savienības (ES) Padomes domas par budžeta cirpšanu ir jāmaina pretējā virzienā. Daļu no finansējuma šim izmaiņām eiroparlamentārieši cer rast, pārskatot ES Daudzgadu budžetu.

EP deputāti vēlas ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, savukārt maksājumos 136,7 miljardus eiro, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«ES saskaras ar bezprecedenta daudzumu dažādu izaicinājumu. Ja mēs nopietni ar tiem vēlamies tikt galā, mums nepieciešams pietiekams ES budžets. Kad mēs 2013.gadā plānojām ES naudu 2014.-2020.gadam, bēgļu plūsma uz Eiropu bija daudz mazāka. Tagad to ir krietni pāri miljonam. Mums jāatzīst, ka situācija ir mainījusies – nepieciešama jēgpilna ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana. ES budžetam jābūt ambiciozam! Līdzšinējais plāns ir novecojis,» pārliecināts vadošais ziņotājs Jens Geiers (Jens Geier) no Vācijas.

«EP nolēma pieturēt rezervē 20% no bijušo Eiropas komisāru atlīdzības, līdz kamēr Eiropas Komisija uzlabo uzvedības kodeksu, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Mēs “sitam” bijušajiem komisāriem tur, kur tiem «sāp» – pa «maciņiem». Esmu absolūti pārliecināts, ka šīs naudas nolikšana rezervē mudinās EK rīkoties: ņemot vērā nesenos atklājumus un nepieciešamību atgūt Eiropas pilsoņu uzticēšanos,» piebilda ziņotājs Indreks Tarands (Indrek Tarand) no Igaunijas.

Rezolūcija par EP pozīciju ES 2017. gada budžetam tika pieņemta ar 446 balsīm par, 184 pret un 60 atturoties.

Jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši papildus piešķīra papildu 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. «Par šo mēs cīnīsimies sarunās ar ES Padomi. Jaunatnes bezdarbs Eiropā ir daudz par lielu,» uzsvēra Geiers.

Tāpat EP deputāti prasa par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Horizon 2020 (izpētes) budžetus, precīzāk – atgriezt tos sākotnējā līmenī: pirms daļa naudas tika novirzīta pašu ieguldījumam Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

Bēgļu krīzes jautājumā deputāti uzskata, ka līdzekļi, lai finansētu vienošanos ar Turciju u.tml., nedrīkst tikt ņemti no esošā ES ārējo attiecību maka, tai skaitā – attīstības sadarbības politikas. Viņi «nopietni apšauba», vai nauda projektiem trešajās valstīs ir pietiekama, īpaši – ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi. Tāpēc politiķi neatbalsta ES Padomes piedāvājumu līdzekļu cirpšanai šajā jomā.

Pēc balsojuma plenārsēdē sāksies triju nedēļu sarunas ar ES Padomi, kas ilgs līdz 17.novembrim. Mērķis ir vienoties laikus, lai ES 2017. gada budžetu pagūtu apstiprināt plenārsēdē un EP Prezidents to decembrī parakstītu. Ja tas neizdosies, EK jānāk ar jaunu budžeta projektu.

Tāpat eiroparlamentārieši trešdien pārskatīšanai apstiprināja pozīciju, ka Eiropas Savienībai jāpapildina tās Daudzgadu finanšu plāns (MFF), lai spētu tikt galā ar neparedzētām krīzēm.

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Eiropas Komisijas piedāvājums drīzumā gaidāmajai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšanai atbilst EP jūlija prasībai pēc lielākas elastības un ES krīžu rezerves. Tomēr viņi vīlušies, ka nav izmaiņu resursu daļā.

EP prasa, lai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nebūtu «ķeksīša pēc», bet gan – izvērtējot tā izpildi. «Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir līdzīgās domās un redz vajadzību pārskatīt MFF,» teica vadošais ziņotājs Jans Olbrihts (Jan Olbrycht) no Polijas.

«EP piedāvā palielināt finansējumu ES prioritātēm (un tas jau daļēji atspoguļojas 2017.gada budžetā), kā arī – pārskatīt pašus ES Daudzgadu budžeta noteikumus. EP ir gatavs pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar ES Padomi un vēl vairāk – vienoties par labu naudas izmantošanas plānu nākamajiem četriem gadiem,» viņš piebilda.

ES Daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam neļauj Eiropas Savienībai tikt galā ar daudzām jaunajām krīzēm un prioritātēm, attiecīgi – sasniegt tās ilgtermiņa mērķus un izpildīt politiskās saistības. Tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši – jauniešu grupā, teikts EP rezolūcijā.

Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāizmanto katrs ES budžeta eiro. Jebkurš pārpalikums jāatstāj «Eiropas makā», novirzot prioritātēm vai nodrošinot, ka nekrājas neapmaksāti rēķini – kā tas notika ar iepriekšējo MFF.

EP jūlija prasība ES budžetā izveidot pastāvīgu krīzes rezervi (lai izvairītos no tādiem ārkārtas risinājumiem kā ārpus budžeta trasta fondi) iekļauta EK septembra priekšlikumā, bet EP deputāti uzstāj uz tās pienācīgu finansēšanu.

Deputāti atzinīgi novērtēja EK centienus vienkāršot finanšu noteikumus, bet pauda nožēlu, ka tā nepiedāvā palielināt budžeta griestus, lai atbilstīgi reaģētu uz vajadzībām. Viņuprāt, MFF pārskata piedāvājumā arī jābūt atsaucei uz saistībām pēc 2020.gada, piemēram, pārskatot pašu resursu sistēmu vai pakāpeniski atsakoties no atlaidēm.

Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ES daudzgadu budžeta izmaiņām jāatspoguļojas jau 2017.gada ES budžetā. Deputāti prasa ES Padomei nākt klajā ar savu skatījumu uz EK piedāvājumu un sākt sarunas ar EP, lai vienošanās par abiem dokumentiem tiktu panākta vēl šogad.

Ref: 102.000.102.13760


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri