bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 11.12.2016 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

EP: 2017.gada budžetā jāatvēl vairāk naudas darbavietām un jaunatnei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Parlaments (EP) ar plenārsēdes balsojumu pieprasījis vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un palīdzētu trešajām valstīm ar mērķi mīkstināt migrācijas krīzi. Viņuprāt, Eiropas Savienības (ES) Padomes domas par budžeta cirpšanu ir jāmaina pretējā virzienā. Daļu no finansējuma šim izmaiņām eiroparlamentārieši cer rast, pārskatot ES Daudzgadu budžetu.

EP deputāti vēlas ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, savukārt maksājumos 136,7 miljardus eiro, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«ES saskaras ar bezprecedenta daudzumu dažādu izaicinājumu. Ja mēs nopietni ar tiem vēlamies tikt galā, mums nepieciešams pietiekams ES budžets. Kad mēs 2013.gadā plānojām ES naudu 2014.-2020.gadam, bēgļu plūsma uz Eiropu bija daudz mazāka. Tagad to ir krietni pāri miljonam. Mums jāatzīst, ka situācija ir mainījusies – nepieciešama jēgpilna ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana. ES budžetam jābūt ambiciozam! Līdzšinējais plāns ir novecojis,» pārliecināts vadošais ziņotājs Jens Geiers (Jens Geier) no Vācijas.

«EP nolēma pieturēt rezervē 20% no bijušo Eiropas komisāru atlīdzības, līdz kamēr Eiropas Komisija uzlabo uzvedības kodeksu, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Mēs “sitam” bijušajiem komisāriem tur, kur tiem «sāp» – pa «maciņiem». Esmu absolūti pārliecināts, ka šīs naudas nolikšana rezervē mudinās EK rīkoties: ņemot vērā nesenos atklājumus un nepieciešamību atgūt Eiropas pilsoņu uzticēšanos,» piebilda ziņotājs Indreks Tarands (Indrek Tarand) no Igaunijas.

Rezolūcija par EP pozīciju ES 2017. gada budžetam tika pieņemta ar 446 balsīm par, 184 pret un 60 atturoties.

Jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši papildus piešķīra papildu 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. «Par šo mēs cīnīsimies sarunās ar ES Padomi. Jaunatnes bezdarbs Eiropā ir daudz par lielu,» uzsvēra Geiers.

Tāpat EP deputāti prasa par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Horizon 2020 (izpētes) budžetus, precīzāk – atgriezt tos sākotnējā līmenī: pirms daļa naudas tika novirzīta pašu ieguldījumam Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

Bēgļu krīzes jautājumā deputāti uzskata, ka līdzekļi, lai finansētu vienošanos ar Turciju u.tml., nedrīkst tikt ņemti no esošā ES ārējo attiecību maka, tai skaitā – attīstības sadarbības politikas. Viņi «nopietni apšauba», vai nauda projektiem trešajās valstīs ir pietiekama, īpaši – ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi. Tāpēc politiķi neatbalsta ES Padomes piedāvājumu līdzekļu cirpšanai šajā jomā.

Pēc balsojuma plenārsēdē sāksies triju nedēļu sarunas ar ES Padomi, kas ilgs līdz 17.novembrim. Mērķis ir vienoties laikus, lai ES 2017. gada budžetu pagūtu apstiprināt plenārsēdē un EP Prezidents to decembrī parakstītu. Ja tas neizdosies, EK jānāk ar jaunu budžeta projektu.

Tāpat eiroparlamentārieši trešdien pārskatīšanai apstiprināja pozīciju, ka Eiropas Savienībai jāpapildina tās Daudzgadu finanšu plāns (MFF), lai spētu tikt galā ar neparedzētām krīzēm.

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Eiropas Komisijas piedāvājums drīzumā gaidāmajai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšanai atbilst EP jūlija prasībai pēc lielākas elastības un ES krīžu rezerves. Tomēr viņi vīlušies, ka nav izmaiņu resursu daļā.

EP prasa, lai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nebūtu «ķeksīša pēc», bet gan – izvērtējot tā izpildi. «Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir līdzīgās domās un redz vajadzību pārskatīt MFF,» teica vadošais ziņotājs Jans Olbrihts (Jan Olbrycht) no Polijas.

«EP piedāvā palielināt finansējumu ES prioritātēm (un tas jau daļēji atspoguļojas 2017.gada budžetā), kā arī – pārskatīt pašus ES Daudzgadu budžeta noteikumus. EP ir gatavs pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar ES Padomi un vēl vairāk – vienoties par labu naudas izmantošanas plānu nākamajiem četriem gadiem,» viņš piebilda.

ES Daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam neļauj Eiropas Savienībai tikt galā ar daudzām jaunajām krīzēm un prioritātēm, attiecīgi – sasniegt tās ilgtermiņa mērķus un izpildīt politiskās saistības. Tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši – jauniešu grupā, teikts EP rezolūcijā.

Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāizmanto katrs ES budžeta eiro. Jebkurš pārpalikums jāatstāj «Eiropas makā», novirzot prioritātēm vai nodrošinot, ka nekrājas neapmaksāti rēķini – kā tas notika ar iepriekšējo MFF.

EP jūlija prasība ES budžetā izveidot pastāvīgu krīzes rezervi (lai izvairītos no tādiem ārkārtas risinājumiem kā ārpus budžeta trasta fondi) iekļauta EK septembra priekšlikumā, bet EP deputāti uzstāj uz tās pienācīgu finansēšanu.

Deputāti atzinīgi novērtēja EK centienus vienkāršot finanšu noteikumus, bet pauda nožēlu, ka tā nepiedāvā palielināt budžeta griestus, lai atbilstīgi reaģētu uz vajadzībām. Viņuprāt, MFF pārskata piedāvājumā arī jābūt atsaucei uz saistībām pēc 2020.gada, piemēram, pārskatot pašu resursu sistēmu vai pakāpeniski atsakoties no atlaidēm.

Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ES daudzgadu budžeta izmaiņām jāatspoguļojas jau 2017.gada ES budžetā. Deputāti prasa ES Padomei nākt klajā ar savu skatījumu uz EK piedāvājumu un sākt sarunas ar EP, lai vienošanās par abiem dokumentiem tiktu panākta vēl šogad.

Ref: 102.000.102.13760


Pievienot komentāru

Līdz 2020.gadam plāno izveidot Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu

Baltijas Ministru Padomes premjerministru tikšanās laikā piektdien, 9.decembrī, Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi ar mērķi līdz 2020.gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu gāzes tirgu.

Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Igaunijā no valsts uzņēmumu padomēm atsauc visus parlamentāriešus

Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministre Kadri Simsone (Kadri Simsone) un uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Urve Palo (Urve Palo) 9.decembrī paziņojuši, ka atsauc visus parlamenta deputātus no valsts uzņēmumu uzraudzības padomēm.

Sarucis kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās

Baltijas valstu ostās šogad desmit mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 120,662 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% jeb 5,37 miljoniem tonnu mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas premjera partija aizstāv sadarbības protokolu ar Vienoto Krieviju

Igaunijā valdošā Centra partija neuzdrīkstas pārtraukt sadarbības līgumu Krievijas politiskās elites pārstāvēto politisko spēku Vienotā Krievija, tā 8.decembrī norādījusi «centristu» priekšsēdētāja vietniece un Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa.

Ratass iepazīstina Vējoni ar Igaunijas jaunās valdības plāniem

«Jaunā Igaunijas valdība turpinās iepriekšējo valdību prioritātes ārpolitikā un drošības jomā, stiprinot sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros,» tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni norādīja jaunais Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

Putnu gripa jau tuvu Baltijai – PVD aicina būt piesardzīgiem

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas H5N8 vīruss - lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, mierina Pārtikas un veterinārais dienests, vienlaikus aicinot putnu turētājus būt modriem.

Norvēģis «skaipā» seksuāli izmanto 62 nepilngadīgos

Tiesa Norvēģijā 8.decembrī atzinusi kādu 66 gadus vecu vīrieti par vainīgu bērnu un pusaudžu seksuālā izmantošanā interneta saziņas programmā Skype un piespriedusi tam astoņus gadus ilgu cietumsodu.

Dubultojusies Latvijas ģimenēm hipotekārajos kredītos izsniegtā kopsumma

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Baltijas valstu parlamentārieši saņem ASV atbalstu reģiona drošībai

«Amerikas Savienoto Valstu senatoru galvenais vēstījums - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav pamata satraukumam par NATO saistību nepildīšanu no sabiedroto puses,» norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Nedēļas nogalē Latvijā atkal gaidāms sniegs

Maksimālā gaisa temperatūra piektdien, 9.decembrī, vēl saglabāsies +4…+7 grādu robežās pēc Celsija un daudzviet gaidāms arī lietus. Tomēr jau naktī uz sestdienu, līdz ar lēnu līdz mērenu ziemeļu puses vēju, Latvijā ieplūdīs ievērojami aukstāks gaiss.

ECB pagarina vērtspapīru iepirkšanas programmu

Eiropas Centrālā banka 8.decembrī paziņojusi, ka pagarinās tās vērtspapīru iepirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada decembrim, taču papildu periodā ikmēneša iepirkumus plāno veikt par 20 miljardiem eiro mēnesī.

Lietuvā starptautiskā izglītības reitinga rezultātus vērtē kā «biedējošus»

69 valstu konkurencē Lietuvas pamatskolēnu zināšanas dabaszinātnēs ierindotas 36.vietā liecina organizācijas OECD šonedēļ publiskotie Starptautiskās Skolēnu vērtējuma programmas rezultāti par 2015.gadu. Lietuvas piedspadsmitgadnieku rezultāti šajos mācību priekšmetos ir pasliktinājušies un optimismu neraisa.

Ik dienu konstatē 323 000 kaitīgo ļaunprogrammatūru

Kaspersky Lab ļaunprogrammatūru mākoņdatubāzē pašlaik glabājas miljards kaitīgu objektu, tostarp vīrusi, Trojas zirgi, sāndurvis, izspiedējvīrusi, kā arī reklāmas lietotnes un to sastāvdaļas. Piektdaļu ir atklājusi un atzinusi par kaitīgu Astraea - uz mašīnmācīšanos balstīta ļaunprogrammatūru analīzes sistēma.

Nordea: Baltijas valstis negaida «viegla pastaiga parkā»

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi pie viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Taču Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ieskaitot Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.

Somijas pasts noliedz, ka «nozaudējis» 10'000 avīžu

Somijas mediju vidē par vienu no skaļākajām ziņām 7.decembrī kļuvis kuriozs, ka valsts pasta uzņēmums «nozaudējis» visu sociāldemokrātiskā nedēļas laikraksta Demokraatti jaunākā numura metienu. Pasta pārstāvji gan pārmetumus noliedz.

Vidējais patēriņa cenu līmenis audzis par 1,3%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Izstrādāta ceļu satiksmes negadījumu interaktīvā karte

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādājis interaktīvu karti, kurā tiek apkopoti un vizualizēti Latvijā notikušie ceļu satiksmes negadījumi.

Austrijas jaunais prezidents – Igaunijas «bēgļu bērns»

Aleksandram van der Bellenam, kurš 4.decembrī uzvarējis Austrijas prezidenta vēlēšanās, māte ir igauniete, un viņa vecāki 1940.gadā pametuši Igauniju, lai dotos bēgļu gaitās.

Igaunijā cenu kāpumu izraisījis dārgāks alkohols un degviela

Igaunijā pēdējā gada laikā novērots mazs patēriņa cenu kāpums – no 2015.gada novembra līdz 2016.gada novembrim patēriņa cenu indekss kāpis viena procenta apmērā. Statistiķi vērtē, ka galvenie ietekmējošie faktori bijuši degvielas, alkohola un tabakas sadārdzināšanās.

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijas Gāze saņem licenci dabasgāzes sadalei uz 20 gadiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ceturtdien, 8.decembrī, nolēma izsniegt AS Latvijas Gāze licenci sabiedriskā pakalpojuma - dabasgāzes sadales - sniegšanai uz 20 gadiem - līdz 2037.gada 10.februārim.

Apple iPhone «aizdegšanās gadījumos» vaino ārējus faktorus

Reaģējot uz ziņām, ka vairākiem iPhone lietotājiem viedtālruņi aizdegušies, amerikāņu datortehnoloģiju milzis Apple šonedēļ negadījumos vainojis ārējus apstākļus, nevis datorierīču uzbūvi vai detaļas.

Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

Par 10 miljardiem pārdos Krievijas naftas koncerna daļas

Krievijas valdība 7.decembrī paziņojusi, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma Rosneft 19,5% daļu iegādāsies britu-šveiciešu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums Glencore un Kataras valdības ieguldījumu fonds.

Jaunākie komentāri