bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 29.04.2017 | Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

EP: 2017.gada budžetā jāatvēl vairāk naudas darbavietām un jaunatnei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Parlaments (EP) ar plenārsēdes balsojumu pieprasījis vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un palīdzētu trešajām valstīm ar mērķi mīkstināt migrācijas krīzi. Viņuprāt, Eiropas Savienības (ES) Padomes domas par budžeta cirpšanu ir jāmaina pretējā virzienā. Daļu no finansējuma šim izmaiņām eiroparlamentārieši cer rast, pārskatot ES Daudzgadu budžetu.

EP deputāti vēlas ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, savukārt maksājumos 136,7 miljardus eiro, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«ES saskaras ar bezprecedenta daudzumu dažādu izaicinājumu. Ja mēs nopietni ar tiem vēlamies tikt galā, mums nepieciešams pietiekams ES budžets. Kad mēs 2013.gadā plānojām ES naudu 2014.-2020.gadam, bēgļu plūsma uz Eiropu bija daudz mazāka. Tagad to ir krietni pāri miljonam. Mums jāatzīst, ka situācija ir mainījusies – nepieciešama jēgpilna ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana. ES budžetam jābūt ambiciozam! Līdzšinējais plāns ir novecojis,» pārliecināts vadošais ziņotājs Jens Geiers (Jens Geier) no Vācijas.

«EP nolēma pieturēt rezervē 20% no bijušo Eiropas komisāru atlīdzības, līdz kamēr Eiropas Komisija uzlabo uzvedības kodeksu, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Mēs “sitam” bijušajiem komisāriem tur, kur tiem «sāp» – pa «maciņiem». Esmu absolūti pārliecināts, ka šīs naudas nolikšana rezervē mudinās EK rīkoties: ņemot vērā nesenos atklājumus un nepieciešamību atgūt Eiropas pilsoņu uzticēšanos,» piebilda ziņotājs Indreks Tarands (Indrek Tarand) no Igaunijas.

Rezolūcija par EP pozīciju ES 2017. gada budžetam tika pieņemta ar 446 balsīm par, 184 pret un 60 atturoties.

Jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši papildus piešķīra papildu 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. «Par šo mēs cīnīsimies sarunās ar ES Padomi. Jaunatnes bezdarbs Eiropā ir daudz par lielu,» uzsvēra Geiers.

Tāpat EP deputāti prasa par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Horizon 2020 (izpētes) budžetus, precīzāk – atgriezt tos sākotnējā līmenī: pirms daļa naudas tika novirzīta pašu ieguldījumam Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

Bēgļu krīzes jautājumā deputāti uzskata, ka līdzekļi, lai finansētu vienošanos ar Turciju u.tml., nedrīkst tikt ņemti no esošā ES ārējo attiecību maka, tai skaitā – attīstības sadarbības politikas. Viņi «nopietni apšauba», vai nauda projektiem trešajās valstīs ir pietiekama, īpaši – ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi. Tāpēc politiķi neatbalsta ES Padomes piedāvājumu līdzekļu cirpšanai šajā jomā.

Pēc balsojuma plenārsēdē sāksies triju nedēļu sarunas ar ES Padomi, kas ilgs līdz 17.novembrim. Mērķis ir vienoties laikus, lai ES 2017. gada budžetu pagūtu apstiprināt plenārsēdē un EP Prezidents to decembrī parakstītu. Ja tas neizdosies, EK jānāk ar jaunu budžeta projektu.

Tāpat eiroparlamentārieši trešdien pārskatīšanai apstiprināja pozīciju, ka Eiropas Savienībai jāpapildina tās Daudzgadu finanšu plāns (MFF), lai spētu tikt galā ar neparedzētām krīzēm.

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Eiropas Komisijas piedāvājums drīzumā gaidāmajai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšanai atbilst EP jūlija prasībai pēc lielākas elastības un ES krīžu rezerves. Tomēr viņi vīlušies, ka nav izmaiņu resursu daļā.

EP prasa, lai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nebūtu «ķeksīša pēc», bet gan – izvērtējot tā izpildi. «Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir līdzīgās domās un redz vajadzību pārskatīt MFF,» teica vadošais ziņotājs Jans Olbrihts (Jan Olbrycht) no Polijas.

«EP piedāvā palielināt finansējumu ES prioritātēm (un tas jau daļēji atspoguļojas 2017.gada budžetā), kā arī – pārskatīt pašus ES Daudzgadu budžeta noteikumus. EP ir gatavs pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar ES Padomi un vēl vairāk – vienoties par labu naudas izmantošanas plānu nākamajiem četriem gadiem,» viņš piebilda.

ES Daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam neļauj Eiropas Savienībai tikt galā ar daudzām jaunajām krīzēm un prioritātēm, attiecīgi – sasniegt tās ilgtermiņa mērķus un izpildīt politiskās saistības. Tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši – jauniešu grupā, teikts EP rezolūcijā.

Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāizmanto katrs ES budžeta eiro. Jebkurš pārpalikums jāatstāj «Eiropas makā», novirzot prioritātēm vai nodrošinot, ka nekrājas neapmaksāti rēķini – kā tas notika ar iepriekšējo MFF.

EP jūlija prasība ES budžetā izveidot pastāvīgu krīzes rezervi (lai izvairītos no tādiem ārkārtas risinājumiem kā ārpus budžeta trasta fondi) iekļauta EK septembra priekšlikumā, bet EP deputāti uzstāj uz tās pienācīgu finansēšanu.

Deputāti atzinīgi novērtēja EK centienus vienkāršot finanšu noteikumus, bet pauda nožēlu, ka tā nepiedāvā palielināt budžeta griestus, lai atbilstīgi reaģētu uz vajadzībām. Viņuprāt, MFF pārskata piedāvājumā arī jābūt atsaucei uz saistībām pēc 2020.gada, piemēram, pārskatot pašu resursu sistēmu vai pakāpeniski atsakoties no atlaidēm.

Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ES daudzgadu budžeta izmaiņām jāatspoguļojas jau 2017.gada ES budžetā. Deputāti prasa ES Padomei nākt klajā ar savu skatījumu uz EK piedāvājumu un sākt sarunas ar EP, lai vienošanās par abiem dokumentiem tiktu panākta vēl šogad.

Ref: 102.000.102.13760


Pievienot komentāru

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Igaunijā ar ziemas riepām atļauj braukt līdz 7.maijam

Neraksturīgi vēso laikapstākļu dēļ Igaunijas Ceļu pārvalde nākusi klajā ar lēmumu paildzināt periodu, kurā autovadītājiem atļauts braukt ar radžotām ziemas riepām vēl pirmajā maija nedēļā.

Igauņu TransferWise atvērs biroju Singapūrā

Igaunijas uzņēmēju vadītais naudas pārvedumu uzņēmums TransferWise paziņojis par ieceri atvērt Āzijas reģionālo biroju Singapūrā.

Jaunākie komentāri