bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis

EP debatēs izskan aicinājums Junkeram un visai EK atkāpties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nekad iepriekš plenārsesija nav tikusi sasaukta tik īsā laikā, tomēr arī Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotāju lēmums pamest Eiropas Savienību (ES) ir bezprecedenta gadījums, tā otrdien, 28.jūnijā, Briselē atklājot Eiropas Parlamenta (EP) ārkārtas plenārsesiju, sacīja tā priekšsēdētājs Martins Šulcs.

Šulcs pateicās klātesošajam bijušajam Eiropas komisāram Lordam Hilam par viņa darbu Eiropas Komisijā un arī par lēmumu atkāpties no amata pēc iedzīvotāju aicināšanas balsot par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Šulca paziņojumu pavadīja EP deputātu un Eiropas komisāru ovācijas, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

«Mūsu visu interesēs ir, lai [ES un AK] attiecības nākotnē būtu konstruktīvas un abpusēji izdevīgas. Nebūs ieguvēju no ilgstošas politiskas nenoteiktības,» teica Nīderlandes ministre Žanīna Hennisa-Plashārte, pārstāvot ES prezidentūru. «Vienlaikus ir jādod Lielbritānijai laiks, kas tai vajadzīgs, lai atgūtos un pieņemtu vajadzīgos lēmumus. Eiropai tagad ir jauns uzdevums – pārliecināt iedzīvotājus, ka vienotība joprojām ir labākā izvēle. Fakts, ka šķelšanās ir iespējama, ļoti nopietni skar mūs visus,» viņa piebilda.

«Lielbritānijas iedzīvotāju griba ir jāņem vērā,» teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers, brīdinot, ka «tas nepaliks bez sekām». Viņš aicināja AK valdību cik drīz vien iespējams precizēt stāvokli, lai nevilcinātu nenoteiktību. «Bez oficiāla paziņojuma mēs sarunas nesāksim,» viņš teica, uzsverot, ka slepenu vai neoficiālu sarunu ar Londonu nebūs. AK neatkarības partijas vadītājam Naidželam Farāžam Junkers sacīja: «Nesaprotu, kāpēc jūs joprojām vēl esat šeit. Jūs cīnījāties par izstāšanos, briti nobalsoja par izstāšanos, kāpēc jūs vēl esat šeit?»

«Mēs jūs neatstāsim,» Eiropas Tautas partijas grupas līderis Manfreds Vēbers no Vācijas solīja britu jauniešiem, no kuriem vairāk nekā 73% balsojuši par palikšanu. «Referendumā uzvarēja populisti,» viņš teica, piebilstot, ka Farāžam «vajadzētu kaunēties». Vēbers arī Farāžu nosauca par «meli», norādot uz nepatiesajiem faktiem, ko viņš izmantoja izstāšanās kampaņā. «Mēs tagad gaidām paziņojumu atbilstoši 50.pantam, kā arī ātras un godprātīgas izstāšanās sarunas», Vēbers uzsvēra, piebilstot, ka «samierināšanās centienu laiks ir pagājis», politiķiem jābeidz «lamāt Briseli» un jāuzņemas atbildība.

«Eiropas Savienība nedrīkst kļūt par ķīlnieku Konservatīvo partijas iekšpolitiskajām peripetijām. Britu iestādēm ir pēc iespējas ātrāk jāsniedz oficiālais paziņojums par AK vēlmi izstāties,» teica Sociālistu un Demokrātu grupas vadītājs Džanni Pitella no Itālijas. «Es apsolu, ka mūsu grupa darīs visu, kas tās spēkos, lai pretotos «fiskālā pakta» pacelšanai ES likuma spēkā. Budžeta elastīgums ir vajadzīgs, tomēr mums vairāk jādara, lai stimulētu publiskus un privātus ieguldījumus. Ja Eiropa neatrisinās šo problēmu, tā ātrāk vai vēlāk tiks aizslaucīta,» viņš piebilda.

Tagad, kad briti ir pauduši savu gribu, mums jāraugās nākotnē, un jāpārtrauc gremdēties pagātnē, teica Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sijeds Kamals (AK). ES līgumi skaidri nosaka, kā rīkoties, un tas ir jāievēro, viņš piebilda, aicinot uz skaidrību par izstāšanās sarunu grafiku. Lielbritānijai un ES arī turpmāk jāpaliek ciešās partnerattiecībās, un britiem jākļūst par «labajiem kaimiņiem», nevis «sliktajiem īrniekiem», viņš teica.

«Ir grūti akceptēt lēmumu, kuram tu nepiekrīti, bet Lielbritānijas griba ir jārespektē,» teica Liberāļu un Demokrātu līderis Gijs Ferhofštads no Beļģijas. Tomēr, pēc viņa teiktā, veids, kā izstāšanās kampaņas veidotāji uzvarēja – nacistu propagandai pielīdzināmi plakāti un meli, radījuši baiļu un negatīvisma klimatu. Pašlaik valdošās nenoteiktības vilkšana garumā visu vēl vairāk pasliktinās. «To apturēs vienīgi tūlītēja 50.panta aktivizēšana – nedrīkst likt 27 dalībvalstīm gaidīt, kamēr dezorientētie toriji tiks paši ar sevi skaidrībā,» viņš teica.

Apvienoto Kreiso vadītāja Gabriele Cimmere no Vācijas uzsvēra, ka viņas grupa nepiekrīt citu politisko grupu iesniegtajai rezolūcijai, jo tajā trūkst paškritikas. Finanšu krīze, brutālā izturēšanās pret Grieķiju, Itāliju un citām dalībvalstīm radīja ES iedzīvotājiem mieles, tāpēc tieši tie briti, kas baidījās par savām darbavietām, veselības aprūpi un pensijām, balsoja par izstāšanos, viņa teica, norādot, ka «ES nav pierādījusi, ka tā var pasargāt savus iedzīvotājus pret globalizācijas riskiem».

«Šodien mums ir iespēja uzsākt jaunu Eiropas projektu, bet lai jūs nepārsteidz, ka no Dānijas un Īrijas līdz pat Grieķijai valda aizdomīgums,» Zaļo/EFA grupas vārdā teica Filips Lambērs no Beļģijas. «Mums ir jākonsolidējas līdz pat Eiropas projekta saknēm un jānodrošina miers un ilgtspējīga labklājība. Vai ir iespējams garantēt cilvēka cienīgus apstākļus visiem cilvēkiem iekšpus un ārpus ES? Mūsu atbilde ir jā!» viņš noslēdza.

Pēc EP priekšsēdētāja aicinājuma atjaunot kārtību plenārsēžu zālē, lai varētu dzirdēt nākamā runātāja uzstāšanos, grupas Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa vadītājs Naidžels Farāžs (AK) norādīja, ka tie, kas par viņu smējās pirms 17 gadiem, kad viņš ieradās Eiropas Parlamentā, paziņojot par kampaņu par izstāšanos no ES, tagad vairs nesmejas. «Jūs kā politisks projekts atsakāties pieņemt realitāti,” viņš teica, norādot, ka AK nebūs pēdējā dalībvalsts, kas izstāsies no ES. Viņš brīdināja, ka, ja ES noraidīs «saprātīgu tirdzniecības nolīgumu» ar Lielbritāniju, tas daudz ļaunāk ietekmēs pārējās 27 ES dalībvalstis, nekā Lielbritāniju. «Arī jebkāda nolīguma trūkums Lielbritānijai ir daudz labāks par pašreizējo sapuvušo līgumu,» viņš uzskata.

Grupas Nāciju un Brīvību Eiropa vadītāja Marīna Lepēna no Francijas nosauca Lielbritānijas balsojumu par «svarīgāko notikumu vēsturē kopš Berlīnes mūra krišanas» un par britu atzīšanos mīlestībā savai valstij. Tā bija pļauka sejā ES atbalstītājiem, kas parādīja, ka ES projekts nav neatgriezenisks, viņa piebilda. Vilcināšanās ar lēmuma īstenošanu būtu antidemokrātiska, viņa piebilda.

Pie politiskajām grupām nepiederošā Daiena Dodsa (AK) teica, ka AK iedzīvotāju lēmumu «nevarēs pārrakstīt». Viņa apsūdzēja ES vadību par to, ka tā gadiem izlikusies nedzirdam britu pausto neapmierinātību, «bet šodien jūs beidzot ieklausāties». Viņa tomēr norādīja, ka Lielbritānija nav «pagriezusi Eiropai muguru».

Atbildot uz EP deputātu komentāriem, Hennisa-Plashārte teica: «Pašlaik risinājums nav – vairāk vai mazāk Eiropas, bet gan – labāka Eiropa. Ir skaidrs, ka mums ir jārīkojas. Mūsu Savienība pastāv vienīgi tad, ja to atbalsta iedzīvotāju miljoni, un šo atbalstu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Kopīgās problēmas, ar ko mēs saskaramies, nepazudīs, un neviena valsts zemes virsū nevar atrisināt šīs problēmas viena pati».

Junkers uzsvēra, ka Eiropas Komisija nav vainojama pie referenduma rezultāta. Viņš norādīja, ka Apvienotā Karaliste nav piedalījusies nedz lēmumos par taupības politiku, nedz ES ārējās robežas aizsardzības pietiekamību, jo tā nepieder nedz eirozonai, nedz Šengenai. Arī viņš apvainoja Farāžu melos: «Jūs falsificējāt realitāti!»

Dodsa norādīja, ka debašu kopējā noskaņa «apstiprinājusi visus britu stereotipus par Eiropu». «Iebiedēšana nelīdzēs,» viņa teica, mudinot AK un ES tagad veidot attiecības, kas ved uz pārtikušām ekonomikām un mieru «šajā arvien bīstamākajā» pasaulē.

Deputāts Marsels Degrāfs no Nīderlandes teica, ka 23.jūnijs ir brīnišķīga atbrīvošanas diena Lielbritānijas iedzīvotājiem un nepareiza projekta beigu sākums. Viņš aicināja Junkeru un visu Eiropas Komisiju atkāpties. Demontāža ir jāuzsāk cik drīz vien iespējams un jāpārtrauc ekonomiskā un politiskā integrācija, viņš piebilda.

Farāžs teica, ka stāvoklis Lielbritānijā pēc referenduma ir «salīdzinoši labs», ja neskaita nelielu politisku nestabilitāti saistībā ar premjerministra un britu komisāra atkāpšanos «pareizo iemeslu dēļ». Ja balsojums aizslaucīs no skatuves daļu no britu pašreizējās politiskās elites, tad «tam tā jābūt,» Farāžs teica, piebilstot, ka viņš priecājas par iespēju nākamgad 23.jūnijā svinēt «neatkarības dienu».

Savukārt deputāts Alins Smits (Zaļie/EFA, AK) sacīja: «Mēs lepojamies būt skoti, un es lepojos, ka esmu eiropietis. Es gribu, lai mana valsts ir starptautiski un uz sadarbību orientēta, ekoloģiska, taisnīga – lai tā ir eiropeiska. Un Skotijas iedzīvotāji, kopīgi ar Ziemeļīrijas un Londonas iedzīvotājiem, kā arī daudz iedzīvotāju Velsā un Anglijā balsoja par palikšanu mūsu nāciju ģimenē. Es prasu to ņemt vērā. Mums būs vajadzīgi vēsi prāti un siltas sirdis. Lūdzu, paturiet prātā, ka Skotija no jums neatteicās. Es jūs, dārgie kolēģi, sirsnīgi lūdzu – tagad neatsakieties no Skotijas!» Viņa paziņojumam sekoja ovācijas, klātesošajiem pieceļoties kājās plenārsēžu zālē.

Arī Martina Andersone (Apvienotie Kreisie, AK) sacīja: «Mums Ziemeļīrijā nav saistošs Lielbritānijas balsojums. Mēs ņemam vērā Ziemeļīrijas balsojumu, kas, tāpat kā Skotijā, bija par palikšanu. Jauna robeža ar 27 dalībvalstīm ir pēdējais, kas Ziemeļīrijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs.»

Deputāts Ferhofštads lūdza kolēģus nosūtīt spēcīgu vēstījumu Eiropadomei un «ar pārliecinošu vairākumu pieņemt mūsu sagatavoto rezolūciju». Atbildot Farāžam, viņš teica: «Beidzot varēsim pārtraukt veltīgāko ES budžeta līdzekļu šķērdēšanu, uz kuru bijām spiesti 17 gadus – jūsu algu!»

Tikmēr parlamentārietis Rišards Legutko no Polijas teica, ka «šis ir sliktākais, kas jebkad noticis ar ES integrāciju. Mums, kā Komisijai, tā Parlamentam, ir jādomā, kā to labot. Aina nebūt nav rožaina,» viņš teica, jautājot, vai ES līderi būs spējīgi mācīties no savām kļūdām.

Pitella teica Farāžam: «Man ir jāsaka tikai viens: jūs neesat rīkojies savas valsts interesēs, un vēsture to pierādīs. Šī vairs nav polemika, šis ir vēsturisks pagrieziens, un mums ir vajadzīga skaidrība. Vai Brexit mums ir sniedzis skaidrību? Jums ir jāpieņem galīgais lēmums un par to jāpaziņo. Mums ir skaidras idejas par to, kas darāms nekavējoties un vidējā termiņā, lai glābtu Eiropu,» viņš noslēdza.

Vēbers noslēgumā teica, ka debates ir skaidri parādījušas divas lietas: problēmu, kas mums jārisina, un to, ka Eiropas Parlaments atbalsta Eiropas projektu. Viņš mudināja Eiropadomi trešdien neiestrēgt iekšējos strīdos, bet nākt klajā ar vienotu vēstījumu.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par  Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Ref: 102.000.102.12999


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.