bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

EP debatēs izskan aicinājums Junkeram un visai EK atkāpties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nekad iepriekš plenārsesija nav tikusi sasaukta tik īsā laikā, tomēr arī Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotāju lēmums pamest Eiropas Savienību (ES) ir bezprecedenta gadījums, tā otrdien, 28.jūnijā, Briselē atklājot Eiropas Parlamenta (EP) ārkārtas plenārsesiju, sacīja tā priekšsēdētājs Martins Šulcs.

Šulcs pateicās klātesošajam bijušajam Eiropas komisāram Lordam Hilam par viņa darbu Eiropas Komisijā un arī par lēmumu atkāpties no amata pēc iedzīvotāju aicināšanas balsot par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Šulca paziņojumu pavadīja EP deputātu un Eiropas komisāru ovācijas, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

«Mūsu visu interesēs ir, lai [ES un AK] attiecības nākotnē būtu konstruktīvas un abpusēji izdevīgas. Nebūs ieguvēju no ilgstošas politiskas nenoteiktības,» teica Nīderlandes ministre Žanīna Hennisa-Plashārte, pārstāvot ES prezidentūru. «Vienlaikus ir jādod Lielbritānijai laiks, kas tai vajadzīgs, lai atgūtos un pieņemtu vajadzīgos lēmumus. Eiropai tagad ir jauns uzdevums – pārliecināt iedzīvotājus, ka vienotība joprojām ir labākā izvēle. Fakts, ka šķelšanās ir iespējama, ļoti nopietni skar mūs visus,» viņa piebilda.

«Lielbritānijas iedzīvotāju griba ir jāņem vērā,» teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers, brīdinot, ka «tas nepaliks bez sekām». Viņš aicināja AK valdību cik drīz vien iespējams precizēt stāvokli, lai nevilcinātu nenoteiktību. «Bez oficiāla paziņojuma mēs sarunas nesāksim,» viņš teica, uzsverot, ka slepenu vai neoficiālu sarunu ar Londonu nebūs. AK neatkarības partijas vadītājam Naidželam Farāžam Junkers sacīja: «Nesaprotu, kāpēc jūs joprojām vēl esat šeit. Jūs cīnījāties par izstāšanos, briti nobalsoja par izstāšanos, kāpēc jūs vēl esat šeit?»

«Mēs jūs neatstāsim,» Eiropas Tautas partijas grupas līderis Manfreds Vēbers no Vācijas solīja britu jauniešiem, no kuriem vairāk nekā 73% balsojuši par palikšanu. «Referendumā uzvarēja populisti,» viņš teica, piebilstot, ka Farāžam «vajadzētu kaunēties». Vēbers arī Farāžu nosauca par «meli», norādot uz nepatiesajiem faktiem, ko viņš izmantoja izstāšanās kampaņā. «Mēs tagad gaidām paziņojumu atbilstoši 50.pantam, kā arī ātras un godprātīgas izstāšanās sarunas», Vēbers uzsvēra, piebilstot, ka «samierināšanās centienu laiks ir pagājis», politiķiem jābeidz «lamāt Briseli» un jāuzņemas atbildība.

«Eiropas Savienība nedrīkst kļūt par ķīlnieku Konservatīvo partijas iekšpolitiskajām peripetijām. Britu iestādēm ir pēc iespējas ātrāk jāsniedz oficiālais paziņojums par AK vēlmi izstāties,» teica Sociālistu un Demokrātu grupas vadītājs Džanni Pitella no Itālijas. «Es apsolu, ka mūsu grupa darīs visu, kas tās spēkos, lai pretotos «fiskālā pakta» pacelšanai ES likuma spēkā. Budžeta elastīgums ir vajadzīgs, tomēr mums vairāk jādara, lai stimulētu publiskus un privātus ieguldījumus. Ja Eiropa neatrisinās šo problēmu, tā ātrāk vai vēlāk tiks aizslaucīta,» viņš piebilda.

Tagad, kad briti ir pauduši savu gribu, mums jāraugās nākotnē, un jāpārtrauc gremdēties pagātnē, teica Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sijeds Kamals (AK). ES līgumi skaidri nosaka, kā rīkoties, un tas ir jāievēro, viņš piebilda, aicinot uz skaidrību par izstāšanās sarunu grafiku. Lielbritānijai un ES arī turpmāk jāpaliek ciešās partnerattiecībās, un britiem jākļūst par «labajiem kaimiņiem», nevis «sliktajiem īrniekiem», viņš teica.

«Ir grūti akceptēt lēmumu, kuram tu nepiekrīti, bet Lielbritānijas griba ir jārespektē,» teica Liberāļu un Demokrātu līderis Gijs Ferhofštads no Beļģijas. Tomēr, pēc viņa teiktā, veids, kā izstāšanās kampaņas veidotāji uzvarēja – nacistu propagandai pielīdzināmi plakāti un meli, radījuši baiļu un negatīvisma klimatu. Pašlaik valdošās nenoteiktības vilkšana garumā visu vēl vairāk pasliktinās. «To apturēs vienīgi tūlītēja 50.panta aktivizēšana – nedrīkst likt 27 dalībvalstīm gaidīt, kamēr dezorientētie toriji tiks paši ar sevi skaidrībā,» viņš teica.

Apvienoto Kreiso vadītāja Gabriele Cimmere no Vācijas uzsvēra, ka viņas grupa nepiekrīt citu politisko grupu iesniegtajai rezolūcijai, jo tajā trūkst paškritikas. Finanšu krīze, brutālā izturēšanās pret Grieķiju, Itāliju un citām dalībvalstīm radīja ES iedzīvotājiem mieles, tāpēc tieši tie briti, kas baidījās par savām darbavietām, veselības aprūpi un pensijām, balsoja par izstāšanos, viņa teica, norādot, ka «ES nav pierādījusi, ka tā var pasargāt savus iedzīvotājus pret globalizācijas riskiem».

«Šodien mums ir iespēja uzsākt jaunu Eiropas projektu, bet lai jūs nepārsteidz, ka no Dānijas un Īrijas līdz pat Grieķijai valda aizdomīgums,» Zaļo/EFA grupas vārdā teica Filips Lambērs no Beļģijas. «Mums ir jākonsolidējas līdz pat Eiropas projekta saknēm un jānodrošina miers un ilgtspējīga labklājība. Vai ir iespējams garantēt cilvēka cienīgus apstākļus visiem cilvēkiem iekšpus un ārpus ES? Mūsu atbilde ir jā!» viņš noslēdza.

Pēc EP priekšsēdētāja aicinājuma atjaunot kārtību plenārsēžu zālē, lai varētu dzirdēt nākamā runātāja uzstāšanos, grupas Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa vadītājs Naidžels Farāžs (AK) norādīja, ka tie, kas par viņu smējās pirms 17 gadiem, kad viņš ieradās Eiropas Parlamentā, paziņojot par kampaņu par izstāšanos no ES, tagad vairs nesmejas. «Jūs kā politisks projekts atsakāties pieņemt realitāti,” viņš teica, norādot, ka AK nebūs pēdējā dalībvalsts, kas izstāsies no ES. Viņš brīdināja, ka, ja ES noraidīs «saprātīgu tirdzniecības nolīgumu» ar Lielbritāniju, tas daudz ļaunāk ietekmēs pārējās 27 ES dalībvalstis, nekā Lielbritāniju. «Arī jebkāda nolīguma trūkums Lielbritānijai ir daudz labāks par pašreizējo sapuvušo līgumu,» viņš uzskata.

Grupas Nāciju un Brīvību Eiropa vadītāja Marīna Lepēna no Francijas nosauca Lielbritānijas balsojumu par «svarīgāko notikumu vēsturē kopš Berlīnes mūra krišanas» un par britu atzīšanos mīlestībā savai valstij. Tā bija pļauka sejā ES atbalstītājiem, kas parādīja, ka ES projekts nav neatgriezenisks, viņa piebilda. Vilcināšanās ar lēmuma īstenošanu būtu antidemokrātiska, viņa piebilda.

Pie politiskajām grupām nepiederošā Daiena Dodsa (AK) teica, ka AK iedzīvotāju lēmumu «nevarēs pārrakstīt». Viņa apsūdzēja ES vadību par to, ka tā gadiem izlikusies nedzirdam britu pausto neapmierinātību, «bet šodien jūs beidzot ieklausāties». Viņa tomēr norādīja, ka Lielbritānija nav «pagriezusi Eiropai muguru».

Atbildot uz EP deputātu komentāriem, Hennisa-Plashārte teica: «Pašlaik risinājums nav – vairāk vai mazāk Eiropas, bet gan – labāka Eiropa. Ir skaidrs, ka mums ir jārīkojas. Mūsu Savienība pastāv vienīgi tad, ja to atbalsta iedzīvotāju miljoni, un šo atbalstu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Kopīgās problēmas, ar ko mēs saskaramies, nepazudīs, un neviena valsts zemes virsū nevar atrisināt šīs problēmas viena pati».

Junkers uzsvēra, ka Eiropas Komisija nav vainojama pie referenduma rezultāta. Viņš norādīja, ka Apvienotā Karaliste nav piedalījusies nedz lēmumos par taupības politiku, nedz ES ārējās robežas aizsardzības pietiekamību, jo tā nepieder nedz eirozonai, nedz Šengenai. Arī viņš apvainoja Farāžu melos: «Jūs falsificējāt realitāti!»

Dodsa norādīja, ka debašu kopējā noskaņa «apstiprinājusi visus britu stereotipus par Eiropu». «Iebiedēšana nelīdzēs,» viņa teica, mudinot AK un ES tagad veidot attiecības, kas ved uz pārtikušām ekonomikām un mieru «šajā arvien bīstamākajā» pasaulē.

Deputāts Marsels Degrāfs no Nīderlandes teica, ka 23.jūnijs ir brīnišķīga atbrīvošanas diena Lielbritānijas iedzīvotājiem un nepareiza projekta beigu sākums. Viņš aicināja Junkeru un visu Eiropas Komisiju atkāpties. Demontāža ir jāuzsāk cik drīz vien iespējams un jāpārtrauc ekonomiskā un politiskā integrācija, viņš piebilda.

Farāžs teica, ka stāvoklis Lielbritānijā pēc referenduma ir «salīdzinoši labs», ja neskaita nelielu politisku nestabilitāti saistībā ar premjerministra un britu komisāra atkāpšanos «pareizo iemeslu dēļ». Ja balsojums aizslaucīs no skatuves daļu no britu pašreizējās politiskās elites, tad «tam tā jābūt,» Farāžs teica, piebilstot, ka viņš priecājas par iespēju nākamgad 23.jūnijā svinēt «neatkarības dienu».

Savukārt deputāts Alins Smits (Zaļie/EFA, AK) sacīja: «Mēs lepojamies būt skoti, un es lepojos, ka esmu eiropietis. Es gribu, lai mana valsts ir starptautiski un uz sadarbību orientēta, ekoloģiska, taisnīga – lai tā ir eiropeiska. Un Skotijas iedzīvotāji, kopīgi ar Ziemeļīrijas un Londonas iedzīvotājiem, kā arī daudz iedzīvotāju Velsā un Anglijā balsoja par palikšanu mūsu nāciju ģimenē. Es prasu to ņemt vērā. Mums būs vajadzīgi vēsi prāti un siltas sirdis. Lūdzu, paturiet prātā, ka Skotija no jums neatteicās. Es jūs, dārgie kolēģi, sirsnīgi lūdzu – tagad neatsakieties no Skotijas!» Viņa paziņojumam sekoja ovācijas, klātesošajiem pieceļoties kājās plenārsēžu zālē.

Arī Martina Andersone (Apvienotie Kreisie, AK) sacīja: «Mums Ziemeļīrijā nav saistošs Lielbritānijas balsojums. Mēs ņemam vērā Ziemeļīrijas balsojumu, kas, tāpat kā Skotijā, bija par palikšanu. Jauna robeža ar 27 dalībvalstīm ir pēdējais, kas Ziemeļīrijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs.»

Deputāts Ferhofštads lūdza kolēģus nosūtīt spēcīgu vēstījumu Eiropadomei un «ar pārliecinošu vairākumu pieņemt mūsu sagatavoto rezolūciju». Atbildot Farāžam, viņš teica: «Beidzot varēsim pārtraukt veltīgāko ES budžeta līdzekļu šķērdēšanu, uz kuru bijām spiesti 17 gadus – jūsu algu!»

Tikmēr parlamentārietis Rišards Legutko no Polijas teica, ka «šis ir sliktākais, kas jebkad noticis ar ES integrāciju. Mums, kā Komisijai, tā Parlamentam, ir jādomā, kā to labot. Aina nebūt nav rožaina,» viņš teica, jautājot, vai ES līderi būs spējīgi mācīties no savām kļūdām.

Pitella teica Farāžam: «Man ir jāsaka tikai viens: jūs neesat rīkojies savas valsts interesēs, un vēsture to pierādīs. Šī vairs nav polemika, šis ir vēsturisks pagrieziens, un mums ir vajadzīga skaidrība. Vai Brexit mums ir sniedzis skaidrību? Jums ir jāpieņem galīgais lēmums un par to jāpaziņo. Mums ir skaidras idejas par to, kas darāms nekavējoties un vidējā termiņā, lai glābtu Eiropu,» viņš noslēdza.

Vēbers noslēgumā teica, ka debates ir skaidri parādījušas divas lietas: problēmu, kas mums jārisina, un to, ka Eiropas Parlaments atbalsta Eiropas projektu. Viņš mudināja Eiropadomi trešdien neiestrēgt iekšējos strīdos, bet nākt klajā ar vienotu vēstījumu.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par  Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Ref: 102.000.102.12999


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.