bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita

EP debatēs izskan aicinājums Junkeram un visai EK atkāpties

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nekad iepriekš plenārsesija nav tikusi sasaukta tik īsā laikā, tomēr arī Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotāju lēmums pamest Eiropas Savienību (ES) ir bezprecedenta gadījums, tā otrdien, 28.jūnijā, Briselē atklājot Eiropas Parlamenta (EP) ārkārtas plenārsesiju, sacīja tā priekšsēdētājs Martins Šulcs.

Šulcs pateicās klātesošajam bijušajam Eiropas komisāram Lordam Hilam par viņa darbu Eiropas Komisijā un arī par lēmumu atkāpties no amata pēc iedzīvotāju aicināšanas balsot par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Šulca paziņojumu pavadīja EP deputātu un Eiropas komisāru ovācijas, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

«Mūsu visu interesēs ir, lai [ES un AK] attiecības nākotnē būtu konstruktīvas un abpusēji izdevīgas. Nebūs ieguvēju no ilgstošas politiskas nenoteiktības,» teica Nīderlandes ministre Žanīna Hennisa-Plashārte, pārstāvot ES prezidentūru. «Vienlaikus ir jādod Lielbritānijai laiks, kas tai vajadzīgs, lai atgūtos un pieņemtu vajadzīgos lēmumus. Eiropai tagad ir jauns uzdevums – pārliecināt iedzīvotājus, ka vienotība joprojām ir labākā izvēle. Fakts, ka šķelšanās ir iespējama, ļoti nopietni skar mūs visus,» viņa piebilda.

«Lielbritānijas iedzīvotāju griba ir jāņem vērā,» teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers, brīdinot, ka «tas nepaliks bez sekām». Viņš aicināja AK valdību cik drīz vien iespējams precizēt stāvokli, lai nevilcinātu nenoteiktību. «Bez oficiāla paziņojuma mēs sarunas nesāksim,» viņš teica, uzsverot, ka slepenu vai neoficiālu sarunu ar Londonu nebūs. AK neatkarības partijas vadītājam Naidželam Farāžam Junkers sacīja: «Nesaprotu, kāpēc jūs joprojām vēl esat šeit. Jūs cīnījāties par izstāšanos, briti nobalsoja par izstāšanos, kāpēc jūs vēl esat šeit?»

«Mēs jūs neatstāsim,» Eiropas Tautas partijas grupas līderis Manfreds Vēbers no Vācijas solīja britu jauniešiem, no kuriem vairāk nekā 73% balsojuši par palikšanu. «Referendumā uzvarēja populisti,» viņš teica, piebilstot, ka Farāžam «vajadzētu kaunēties». Vēbers arī Farāžu nosauca par «meli», norādot uz nepatiesajiem faktiem, ko viņš izmantoja izstāšanās kampaņā. «Mēs tagad gaidām paziņojumu atbilstoši 50.pantam, kā arī ātras un godprātīgas izstāšanās sarunas», Vēbers uzsvēra, piebilstot, ka «samierināšanās centienu laiks ir pagājis», politiķiem jābeidz «lamāt Briseli» un jāuzņemas atbildība.

«Eiropas Savienība nedrīkst kļūt par ķīlnieku Konservatīvo partijas iekšpolitiskajām peripetijām. Britu iestādēm ir pēc iespējas ātrāk jāsniedz oficiālais paziņojums par AK vēlmi izstāties,» teica Sociālistu un Demokrātu grupas vadītājs Džanni Pitella no Itālijas. «Es apsolu, ka mūsu grupa darīs visu, kas tās spēkos, lai pretotos «fiskālā pakta» pacelšanai ES likuma spēkā. Budžeta elastīgums ir vajadzīgs, tomēr mums vairāk jādara, lai stimulētu publiskus un privātus ieguldījumus. Ja Eiropa neatrisinās šo problēmu, tā ātrāk vai vēlāk tiks aizslaucīta,» viņš piebilda.

Tagad, kad briti ir pauduši savu gribu, mums jāraugās nākotnē, un jāpārtrauc gremdēties pagātnē, teica Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sijeds Kamals (AK). ES līgumi skaidri nosaka, kā rīkoties, un tas ir jāievēro, viņš piebilda, aicinot uz skaidrību par izstāšanās sarunu grafiku. Lielbritānijai un ES arī turpmāk jāpaliek ciešās partnerattiecībās, un britiem jākļūst par «labajiem kaimiņiem», nevis «sliktajiem īrniekiem», viņš teica.

«Ir grūti akceptēt lēmumu, kuram tu nepiekrīti, bet Lielbritānijas griba ir jārespektē,» teica Liberāļu un Demokrātu līderis Gijs Ferhofštads no Beļģijas. Tomēr, pēc viņa teiktā, veids, kā izstāšanās kampaņas veidotāji uzvarēja – nacistu propagandai pielīdzināmi plakāti un meli, radījuši baiļu un negatīvisma klimatu. Pašlaik valdošās nenoteiktības vilkšana garumā visu vēl vairāk pasliktinās. «To apturēs vienīgi tūlītēja 50.panta aktivizēšana – nedrīkst likt 27 dalībvalstīm gaidīt, kamēr dezorientētie toriji tiks paši ar sevi skaidrībā,» viņš teica.

Apvienoto Kreiso vadītāja Gabriele Cimmere no Vācijas uzsvēra, ka viņas grupa nepiekrīt citu politisko grupu iesniegtajai rezolūcijai, jo tajā trūkst paškritikas. Finanšu krīze, brutālā izturēšanās pret Grieķiju, Itāliju un citām dalībvalstīm radīja ES iedzīvotājiem mieles, tāpēc tieši tie briti, kas baidījās par savām darbavietām, veselības aprūpi un pensijām, balsoja par izstāšanos, viņa teica, norādot, ka «ES nav pierādījusi, ka tā var pasargāt savus iedzīvotājus pret globalizācijas riskiem».

«Šodien mums ir iespēja uzsākt jaunu Eiropas projektu, bet lai jūs nepārsteidz, ka no Dānijas un Īrijas līdz pat Grieķijai valda aizdomīgums,» Zaļo/EFA grupas vārdā teica Filips Lambērs no Beļģijas. «Mums ir jākonsolidējas līdz pat Eiropas projekta saknēm un jānodrošina miers un ilgtspējīga labklājība. Vai ir iespējams garantēt cilvēka cienīgus apstākļus visiem cilvēkiem iekšpus un ārpus ES? Mūsu atbilde ir jā!» viņš noslēdza.

Pēc EP priekšsēdētāja aicinājuma atjaunot kārtību plenārsēžu zālē, lai varētu dzirdēt nākamā runātāja uzstāšanos, grupas Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa vadītājs Naidžels Farāžs (AK) norādīja, ka tie, kas par viņu smējās pirms 17 gadiem, kad viņš ieradās Eiropas Parlamentā, paziņojot par kampaņu par izstāšanos no ES, tagad vairs nesmejas. «Jūs kā politisks projekts atsakāties pieņemt realitāti,” viņš teica, norādot, ka AK nebūs pēdējā dalībvalsts, kas izstāsies no ES. Viņš brīdināja, ka, ja ES noraidīs «saprātīgu tirdzniecības nolīgumu» ar Lielbritāniju, tas daudz ļaunāk ietekmēs pārējās 27 ES dalībvalstis, nekā Lielbritāniju. «Arī jebkāda nolīguma trūkums Lielbritānijai ir daudz labāks par pašreizējo sapuvušo līgumu,» viņš uzskata.

Grupas Nāciju un Brīvību Eiropa vadītāja Marīna Lepēna no Francijas nosauca Lielbritānijas balsojumu par «svarīgāko notikumu vēsturē kopš Berlīnes mūra krišanas» un par britu atzīšanos mīlestībā savai valstij. Tā bija pļauka sejā ES atbalstītājiem, kas parādīja, ka ES projekts nav neatgriezenisks, viņa piebilda. Vilcināšanās ar lēmuma īstenošanu būtu antidemokrātiska, viņa piebilda.

Pie politiskajām grupām nepiederošā Daiena Dodsa (AK) teica, ka AK iedzīvotāju lēmumu «nevarēs pārrakstīt». Viņa apsūdzēja ES vadību par to, ka tā gadiem izlikusies nedzirdam britu pausto neapmierinātību, «bet šodien jūs beidzot ieklausāties». Viņa tomēr norādīja, ka Lielbritānija nav «pagriezusi Eiropai muguru».

Atbildot uz EP deputātu komentāriem, Hennisa-Plashārte teica: «Pašlaik risinājums nav – vairāk vai mazāk Eiropas, bet gan – labāka Eiropa. Ir skaidrs, ka mums ir jārīkojas. Mūsu Savienība pastāv vienīgi tad, ja to atbalsta iedzīvotāju miljoni, un šo atbalstu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Kopīgās problēmas, ar ko mēs saskaramies, nepazudīs, un neviena valsts zemes virsū nevar atrisināt šīs problēmas viena pati».

Junkers uzsvēra, ka Eiropas Komisija nav vainojama pie referenduma rezultāta. Viņš norādīja, ka Apvienotā Karaliste nav piedalījusies nedz lēmumos par taupības politiku, nedz ES ārējās robežas aizsardzības pietiekamību, jo tā nepieder nedz eirozonai, nedz Šengenai. Arī viņš apvainoja Farāžu melos: «Jūs falsificējāt realitāti!»

Dodsa norādīja, ka debašu kopējā noskaņa «apstiprinājusi visus britu stereotipus par Eiropu». «Iebiedēšana nelīdzēs,» viņa teica, mudinot AK un ES tagad veidot attiecības, kas ved uz pārtikušām ekonomikām un mieru «šajā arvien bīstamākajā» pasaulē.

Deputāts Marsels Degrāfs no Nīderlandes teica, ka 23.jūnijs ir brīnišķīga atbrīvošanas diena Lielbritānijas iedzīvotājiem un nepareiza projekta beigu sākums. Viņš aicināja Junkeru un visu Eiropas Komisiju atkāpties. Demontāža ir jāuzsāk cik drīz vien iespējams un jāpārtrauc ekonomiskā un politiskā integrācija, viņš piebilda.

Farāžs teica, ka stāvoklis Lielbritānijā pēc referenduma ir «salīdzinoši labs», ja neskaita nelielu politisku nestabilitāti saistībā ar premjerministra un britu komisāra atkāpšanos «pareizo iemeslu dēļ». Ja balsojums aizslaucīs no skatuves daļu no britu pašreizējās politiskās elites, tad «tam tā jābūt,» Farāžs teica, piebilstot, ka viņš priecājas par iespēju nākamgad 23.jūnijā svinēt «neatkarības dienu».

Savukārt deputāts Alins Smits (Zaļie/EFA, AK) sacīja: «Mēs lepojamies būt skoti, un es lepojos, ka esmu eiropietis. Es gribu, lai mana valsts ir starptautiski un uz sadarbību orientēta, ekoloģiska, taisnīga – lai tā ir eiropeiska. Un Skotijas iedzīvotāji, kopīgi ar Ziemeļīrijas un Londonas iedzīvotājiem, kā arī daudz iedzīvotāju Velsā un Anglijā balsoja par palikšanu mūsu nāciju ģimenē. Es prasu to ņemt vērā. Mums būs vajadzīgi vēsi prāti un siltas sirdis. Lūdzu, paturiet prātā, ka Skotija no jums neatteicās. Es jūs, dārgie kolēģi, sirsnīgi lūdzu – tagad neatsakieties no Skotijas!» Viņa paziņojumam sekoja ovācijas, klātesošajiem pieceļoties kājās plenārsēžu zālē.

Arī Martina Andersone (Apvienotie Kreisie, AK) sacīja: «Mums Ziemeļīrijā nav saistošs Lielbritānijas balsojums. Mēs ņemam vērā Ziemeļīrijas balsojumu, kas, tāpat kā Skotijā, bija par palikšanu. Jauna robeža ar 27 dalībvalstīm ir pēdējais, kas Ziemeļīrijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs.»

Deputāts Ferhofštads lūdza kolēģus nosūtīt spēcīgu vēstījumu Eiropadomei un «ar pārliecinošu vairākumu pieņemt mūsu sagatavoto rezolūciju». Atbildot Farāžam, viņš teica: «Beidzot varēsim pārtraukt veltīgāko ES budžeta līdzekļu šķērdēšanu, uz kuru bijām spiesti 17 gadus – jūsu algu!»

Tikmēr parlamentārietis Rišards Legutko no Polijas teica, ka «šis ir sliktākais, kas jebkad noticis ar ES integrāciju. Mums, kā Komisijai, tā Parlamentam, ir jādomā, kā to labot. Aina nebūt nav rožaina,» viņš teica, jautājot, vai ES līderi būs spējīgi mācīties no savām kļūdām.

Pitella teica Farāžam: «Man ir jāsaka tikai viens: jūs neesat rīkojies savas valsts interesēs, un vēsture to pierādīs. Šī vairs nav polemika, šis ir vēsturisks pagrieziens, un mums ir vajadzīga skaidrība. Vai Brexit mums ir sniedzis skaidrību? Jums ir jāpieņem galīgais lēmums un par to jāpaziņo. Mums ir skaidras idejas par to, kas darāms nekavējoties un vidējā termiņā, lai glābtu Eiropu,» viņš noslēdza.

Vēbers noslēgumā teica, ka debates ir skaidri parādījušas divas lietas: problēmu, kas mums jārisina, un to, ka Eiropas Parlaments atbalsta Eiropas projektu. Viņš mudināja Eiropadomi trešdien neiestrēgt iekšējos strīdos, bet nākt klajā ar vienotu vēstījumu.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par  Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Ref: 102.000.102.12999


Pievienot komentāru

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Francijas dienvidos masu evakuācijas mežu ugunsgrēku dēļ

Francijas dienvidaustrumos, palielinoties mežu ugunsgrēku skartajām platībām, veikta 10 000 cilvēku piespiedu evakuācija. «Ugunsgrēki izplatījās, un tam sekoja ne mazāk kā 10 000 cilvēku evakuācija. Šī ir teritorija, kur vasarā iedzīvotāju skaits divkāršojas vai trīskāršojas,» norādījis ugunsdzēsības dienesta pārstāvis Bormes les Mimosas ciemā Vāras departamentā.

Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdod savu biroja ēku Elizabetes ielā 1

AS Latvijas kuģniecība parakstījusi līgumu par savas pašreizējās biroja ēkas pārdošanu. Pircējs un nākamais nama īpašnieks būs Apvienotie Arābu Emirāti, kas sešstāvīgo ēku Rīgā Elizabetes ielā 1 iegādājušies vēstniecības vajadzībām, ziņo uzņēmumā.

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.