bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

EP deputāti: Turciju nedrīkst «uzpirkt» ar ES vīzām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdienas, 11.maija vakara debatēs pauduši nopietnas bažas par to, ka Turcija nepilda Eiropas Savienības (ES) 18.martā izvirzītos vīzu liberalizācijas priekšnoteikumus. ES ar Turciju vienojās paātrināt vīzu liberalizāciju, apmaiņā pret palīdzību ierobežot migrantu plūsmu uz Eiropas Savienību.

Nīderlandes aizsardzības ministre Žanīna Hennisa-Plashērta atgādināja, ka 18.marta vienošanās bijusi par jau aizsākta procesa paātrināšanu, saskaņā ar 2013.gadā apstiprinātu plānu: «Tā nav vienkārši dāvana vai piekāpšanās prezidentam Redžepam Tajjipam Erdoganam (Recep Tayyip Erdoğan), bet gan vienošanās, no kuras iegūsim mēs visi – miljoniem Eiropas tūristu un miljoniem turku, cita starpā arī cilvēktiesību aktīvisti.» Viņa tomēr atzina, ka «Turcijai vēl jāizpilda daudz mājasdarbu». Viņa ziņoja, ka ES Padomes Vīzu darba grupa sākusi likumdošanas darbu ar Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Komisārs Dimitris Avramopulos arī atzina, ka Turcijai vēl ir jāparāda progress, bet teica, ka ir «optimistisks» attiecībā uz to, ka Ankāra līdz jūnija beigām dos «pēdējo grūdienu» vajadzīgajām reformām. «Mēs nepazeminām savus standartus,» viņš apgalvoja EP deputātiem.

Deputāte Marija Gabriele (EPP, Bulgārija) pauda savas politiskās grupas atbalstu 18.marta nolīgumam, bet teica, ka Turcijai pirms Eiropas Parlamenta balsojuma ir jānodrošina atbilstība visiem vīzu liberalizācijas kritērijiem. «Mums ir rūpīgi jāizstrādā likumprojekta detaļas, jāizvērtē ES Padomes nostāja un jāpārliecinās, ka tajā iekļauti arī aizsardzības mehānismi,» viņa teica. Arī Tanja Fajona (S&D, Slovēnija) norādījusi, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu dot solījumus, pirms izpildītas visas tās prasības. Cita starpā ir jārisina arī terorisma novēršanas un datu aizsardzības jautājumi, viņa piebilda, brīdinot, ka «mēs nedrīkstam pieļaut izņēmumu, jo tam būs bumeranga efekts».

Arī deputāte Helga Stīvensa (ECR, Beļģija) uzsvēra, ka pret Turcijai izvirzītajiem nosacījumiem ir jāizturas īpaši stingri, bez dubultstandartiem, jo tā ir kandidātvalsts. Viņa teica, ka izjūt «kaunu par Eiropas Komisijas bezatbildīgo rīcību darījumos ar diktatoru».

Turcijai ir jāizpilda kritēriji vīzu izsniegšanai uz atvieglotiem noteikumiem, norādīja EP deputāte Sofija Intefelda (ALDE, Nīderlande). Eiropa tiek «pakļauta prezidenta Erdogana šantāžai, jo mēs esam vāji un sašķelti». Viņa pauda nožēlu, ka ES vadītāji «slēdz vienošanās ar diktatoriem» tā vietā, lai vienotos par kopīgu Eiropas bēgļu politiku.

Arī politiķe Marī-Kristīna Veržia (GUE/NGL, Francija) pauda uzskatu, ka prezidents Erdogana mērķis ir aizstāvēt un ieviest autoritāru režīmu. «Es atbalstu vīzu liberalizāciju, bet ne jau bez jebkādiem nosacījumiem, un ne jau pieverot acis uz to, kas patiesībā notiek Turcijā,» viņa teica. Arī deputāte Rebeka Harmsa (Zaļie/EFA, Vācija) norādīja uz pieaugošo demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumu skaitu Turcijā un teica, ka ES nedrīkst būt atkarīga no Turcijas, bet tai kopīgi ar ANO jāuzņemas atbildība, lai atrastu bēgļu krīzes risinājumu. «Jaukt kopā bēgļu stratēģiju un kaimiņattiecību politiku ir kļūda,» viņa piebilda.

Tikmēr Fabio Massimo Kastaldo (EFDD, Itālija) kritizēja ES un Turcijas «nelegālo vienošanos» un brīdināja, ka prezidents Erdogans «nedrīkst būt mūsu draugs». Savukārt deputāte Marīna Lepēna (ENF, Francija) nosauca ieceri par bezvīzu piekļuves došanu turkiem kā “pilnīgi vājprātīgu”, piebilstot, ka prezidents Erdogans izmanto migrāciju kā ieroci pret Eiropas Savienību.

BNN jau vēstīja, ka Turcijas Eiropas lietu ministrs Volkans Bozkirs (Volkan Bozkir) 11.maijā atzinis, ka pamazām «zaudē cerības» uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, ko bloks Ankarai piedāvājis, vienojoties, ka Turcija uzņem atpakaļ migrantus, kuri ieradušies ES, šķērsojot Egejas jūru.

Bozkirs intervijā raidorganizācijai BBC norādījis, ka ES-Turcijas sarunas nonākušas izšķirošajā posmā, un uzsvēris, ka Turcija ir paveikusi gana daudz ES prasību izpildē, taču Briseles prasītā Turcijas pretterorisma regulējuma grozīšana nav iespējama.

Lai arī Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi to, ka Ankara izpildījusi vairumu no 72 nosacījumiem, kas tai izvirzīti, Eiropas Parlaments atsakās balsot par bezvīzu režīma ieviešanu, kamēr papildus pretterorisma regulējuma prasībai nav izpildīti vairāki nosacījumi.

Ref: 102.000.102.12685


Pievienot komentāru

Latvijas Krājbankas administrators martā atguvis 114 800 eiro

Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators šogad martā atguvis 114 823 eiro, kas ir par 16,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Maršruts nedēļas nogalei: laivu brauciens, dzīvā mūzika un labs kino

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šīs nedēļas nogales noskaņojumam.

Autovadītāju ievērībai: Plānojot brīvdienu braucienus jārēķinās ar ceļu būvdarbiem

Valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministriju un tās iestādes grib pārcelt uz ēku Elizabetes ielā

Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga.

Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais – kavē kādu maksājumu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina Kredītinformācijas Birojs datu apmaiņas sistēma.

Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnu vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības aktualitātēm, kā arī sekmētu jaunu biznesa kontaktu veidošanos, notiek Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs. Tas norisinās Ninbo pašvaldības ģenerālsekretāra Ļangcai Džanga un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Latvijā, vēsta Ārlietu ministrija.

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.

Stoltenbergs: NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs

NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušās papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kubas jaunais prezidents nepieļauj kapitālisma atgriešanos

Kubā, noslēdzot ilgos Kastro ģimenes valdīšanas gadus, prezidenta amatā stājies šīs komunistiskās Karību jūras salu valsts pirmais viceprezidents Migels Diazs-Kanels.

Piektdiena vēl būs silta un saulaina, turpmāk – vēsāk un lietaināks laiks

Darba nedēļas pēdējā diena būs silta, tomēr brīvdienās laiks kļūs vēsāks un vējaināks. Savukārt nākamajā nedēļā laika apstākļus noteiks plašs zema spiediena apgabals virs Ziemeļeiropas un tā ietekmē bieži līs.

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.