bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Ērglis: Ir jāveido universitāšu likums, nevis apvienība, veicinot vienas universitātes monopolu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+9 vērtējums, 9 balsojumi)

Kardiologs Andrejs Ērglis

Kardiologs Andrejs Ērglis

Iecere veidot ārstniecisko resursu apvienību, ignorējot un izslēdzot no tās liela mēroga universitāti – Latvijas Universitāti – , kas rada būtisku pienesumu medicīnā, veicinot tieši bāzes zinātņu – ķīmijas, bioloģijas, fizikas – attīstību, ir drauds Latvijas medicīnas attīstībai. Tā, komentējot medijos pausto Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dina Šmita apņemšanos apvienot vienā struktūrā Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, intervijā BNN sacīja Latvijas galvenais speciālists kardioloģijā Andrejs Ērglis.

«Es ļoti ilgi pazīstu Šmita kungu, es viņu ļoti cienu un mēs esam labi draugi, bet šis ir jautājums, kas mūs absolūti nevieno,» norāda kardiologs, piebilstot, ka jautājums un iecere definēt universitātes slimnīcas nav jauns, un tā ir svarīga diskusija, kurā būtu jāpiedalās ar pieredzi bagātiem nozares speciālistiem.

«Ir nepieciešams definēt universitātes slimnīcas, par to nav šaubu, bet es kategoriski iebilstu pret vienas universitātes – šajā gadījumā Rīgas Stradiņa universitātes – monopolu! Manam viedoklim ir tūkstošiem iemeslu.»

Andrejs Ērglis uzsver, ka izveidojusies ļoti neglīta situācija. «Lai arī es pārstāvu Latvijas Universitāti (LU) un tas varētu izklausīties ieinteresēti, neviens nevar noliegt, ka šīs universitātes loma ir nenovērtējama valsts medicīnas attīstībā. Medicīna nav tikai ārstēšana, tā ir arī bāzes zinātņu ienākšana nākotnes vai modernajā medicīnā. Tāpēc slimnīcas nedrīkst nodalīt no Latvijas Universitātes.»

Demagoģija par to, ka citām universitātēm netiks aizliegts sadarboties ar slimnīcām, nav korekta, jo pēc Ērgļa pārliecības nekādi solījumi šādās reizēs neder. Vienošanās ir jāfiksē likumā.

Universitāšu loma un konkurence

Andrejs Ērglis uzskata, ka ir jāpalielina abu universitāšu loma. Vienlaikus ārsts uzsver, ka Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, ko vēlas pievienot šai apvienībai un ko pārstāv arī Ērglis, jau iepriekš suverēni pildījusi mācību un zinātnes centra funkciju.

«Izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitāte mēģina aizpildīt tukšās vietas, kas saistās tieši ar zinātnes darbu. Ja mēs paskatāmies uz starptautisko atzinību, tad slimnīcas zinātnes darbs tika novērtēts ar visaugstāko vērtējumu. Un medicīnā tas bieži saistās ar praktisko darbu – klīnisko zinātni, kur, protams, lomu spēlē arī universitātes ar savām pamatzinātnēm.»

Ārsts izsaka nožēlu, ka līdz šim pietrūcis kooperācijas starp Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Tā, piemēram, Latvijas Universitāte lepojas ar bāzes zinātņu fakultātēm.

«Es uzskatu, ka ļoti svarīgi Latvijas medicīnā iepludināt tieši bāzes zinātnes – īstu bioloģiju, īstu ķīmiju, īstu fiziku, kur ir cilvēki, kas nodarbojas ar pētniecību, nevis tikai māca. Manī rada izbrīnu tas, ka cilvēki neizprot, kāpēc Kardioloģijas centrā vajag biologu. Bet mēs strādājam ar šūnām! Kāpēc Kardioloģijas centrā vajag visaugstākā līmeņa inženierus? Tāpēc, ka mēs strādājam ar visaugstākā līmeņa inženiertehniskām ierīcēm, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas. Visas bāzes zinātnes nosaka mūsdienu medicīnu! Cilvēki, kuri to neizprot, runā par pirmā līmeņa jeb studentu apmācību, kamēr mums vajadzētu fokusēties uz pēcdiploma un doktorantu apmācību.»

Šobrīd RSU, Ērgļa vērtējumā, daudz koncentrējas tieši uz ārzemju studentu apmācību, kas, viņaprāt, arī izskaidro steidzīgo vēlmi veicināt augstāk minēto apvienību. «Rīgas Stradiņa universitātes izvēlētais ceļš ir viņu izvēle. Var koncentrēties uz Āzijas studentu mācīšanu. Varbūt, tas ir vajadzīgs – es par to nevaru spriest. Tomēr šis ceļš nedrīkst pastāvēt uz Latvijas cilvēku ārstēšanas rēķina.»

Ērglis uzsver, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca pati par sevi ir ievērojama kapacitāte un pati par sevi ir augsti vērtējama. «Šī medicīnā ir viena no pēdējām instancēm, uz kurieni no citām slimnīcām tiek novirzīti slimnieki ar vissarežģītākajām diagnozēm, tāpēc tā nedrīkst tikt atdota nekādām apvienībām. Šajā slimnīcā ir jāsakoncentrē vislabākie spēki no visām universitātēm,» tā kardiologs.

Mērķi un motīvi

Lai arī apvienības veidošanas plānā ir daudz neskaidrību, Ērglis saskata tajā RSU vēlmi izņemt slimnīcu no zinātnes institūciju saraksta, kas savukārt pilnībā izjauc līdzšinējo ideju par starpinstitucionālu un starpdisciplināru integrāciju, veidojot vispārējo inovācijas sistēmu Latvijas medicīnā.

Tāpat motivāciju lielā mērā ietekmē vairāki aktuālie projektu pieteikumi, kas garantē zināmas naudas summas, kuras savukārt ir iespējams iegūt, veidojot šādas apvienības, spriež Ērglis.

«Neskatoties uz to, apvienību veidošana nevar būt margināls un unipolārs lēmums. Šadam lēmumam es kategoriski nepiekrītu! Un arī Latvijas Universitāte nepiekrīt! Vēl vairāk – pat abstrahējoties no abām universitātēm, es nepiekrītu, ka slimnīca tiek izslēgta no zinātnes institūciju saraksta, jo slimnīca ir viena no visaugstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām. Tā ir mūsu lielā laime un lepnums, un tā mums ir jāsaglabā un jāstiprina, nevis jāsagrauj.»

Sistēmas trūkumi un aizēnotie jautājumi

Iecere izveidot apvienību šobrīd tiekot risināta steidzīgi, neveidojot diskusijas. «Tas nedrīkstētu būt tāpēc, ka Dins Šmits un [Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja] Anda Čakša ir ļoti saistīti ar Rīgas Stradiņa universitāti. Sanāk, ka viņi paši ar sevi veido apvienību. Tā, protams, nav tieši viņu vaina, tā ir arī sistēmas vaina. Nedrīkstētu būt tā, ka tik lielās sistēmās tikai viens cilvēks, piemēram, valsts sekretārs vai ministrs, var noteikt to, kurš vadīs slimnīcu.»

Pēc Ērgļa pārliecības, nākamais solis būtu izveidot universitāšu slimnīcu likumu, kas paredzētu arī to, ka slimnīcas vadība tiktu iecelta pēc līdzīga principa kā rektori.

«Man šķiet, ka daudz svarīgāks par apvienības veidošanu ir jautājums par to, cik tālu mēs esam ar jaunās slimnīcas celtniecību! Vajadzētu uzzināt, kas ir noticis ar šo lielo projektu, cik daudz ir darīts Eiropas līmenī. Tas, kas tagad tiek celts – administrācijas ēka un poliklīnikas daļa – ir tikai viena ceturtā daļa no visas slimnīcas.»

Pēc Ērgļa uzskatiem, apvienība var apdraudēt gan kopējo medicīnas attīstības praksi, gan jaunās slimnīcas celtniecību – zaudējot enerģiju, būs jāvelta uzmanību dažādām juridiskām izmaiņām, jo, piemēram, valsts galvotais kredīts ir piešķirts slimnīcai nevis apvienībai.

Viņaprāt, arī kardioloģijas vieta apvienībā nav skaidra. Šādi kopumā tiek sašķeltas un sarīdītas daudzas nozares, kas ir zināms apdraudējums visai sistēmai. Kardiologs atsaucas arī uz britu žurnālista un Austrumeiropas jautājumu eksperta Edvarda Lūkasa viedokli, ka ir jāpievērš uzmanība mazām lietām, ar kurām tiek vājināta valsts.

«Nedrīkst sagraut sistēmu, sagraut tāda mēroga slimnīcas, pat, ja pamatā ir vislabākie nodomi – mācīt vairāk ārzemju studentus. Jāatceras arī, ka mēs viņus nemācīsim sev, jo studiju laiks – tie seši gadi – nenosaka ārstu. Ārstus māca slimnīcās, kur ir visjaunākās tehnoloģijas un vislielākie zinātniskie sasniegumi. Neviens negribēs doties uz operāciju pie ārsta, kurš nomācījies sešus gadus un viss. Ja runājam par medicīnas tūrismu, tad mēs nevaram to veicināt lielā mērogā tieši tādēļ, ka mums nav šīs lielās slimnīcas. Un tāpēc mums būtu jākoncentrējas uz to, nevis uz šādas unipolāras apvienības veidošanu, kas tikai prasa savstarpēju cīņu,» uzsver Ērglis.

Diskusijas un iespējamās šķelšanās

Jautāts, kas ir iemesli, kāpēc LU netiek ņemta vērā apvienības veidošanā, Ērglis pauž neizpratni. «To mēs nesaprotam! Mārcis Auziņš, universitātes rektors, ir vairākkārt ticies ar valdību. Mēs esam uzrakstījuši vairākas vēstules. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzrakstījis vēstuli. Un profesors Jānis Stradiņš mutiski man ir teicis, ka viņš noteikti atbalsta slimnīcas palikšanu kā suverēnu zinātnisku institūciju. Tāpēc nerēķināšanās ar LU man nav skaidra.»

Viņaprāt, vajadzētu vairāk uzklausīt tos cilvēkus, kuri ir strādājuši zinātnē, kuri zina, kas notiek zinātnē un kuri strādājuši arī pedagoģijā.

«Atšķirībā no citām disciplīnām, kardioloģija Latvijā ir pasaules līmenī – pie mums brauc mācīties un mēs mācām, un nekādus speciālus uzlabojumus šī apvienība mums nedotu. Tas, ka izglītība ir svarīga, par to nav runa. Man gan Dins Šmits ir simpātisks, gan ideja kā tāda, tikai šī ideja šoreiz ir vienpusēja un nedemokrātiska. Man nav saprotams, kā RSU var pateikt: «Jā, mēs veidosim apvienību, tikai bez jums!”. Tas nav pamatoti! To nav iespējams pamatot!»

«Skaidrs, ka par to visu ir jādiskutē. Biju domājis, ka to var darīt ne caur presi, ne caur sabiedrību. Bet, iespējams, tā ir manas domāšanas kļūda. Piemērs tam ir dzemdību nodaļa. Manuprāt, tādas lietas būtu jāizdiskutē vispirms slimnīcā, nevis jānāk ar paziņojumiem un pēc tam jāuzklausa tie, kuri slimnīcā ir strādājuši ļoti daudzus gadus.»

Ērglis atzīst, ka menedžments ir ļoti svarīgs, tomēr slimnīcā galvenais ir ārstniecības darbs. «Protams, ka ārstniecība nevar būt bez zinātnes un savā ziņā bez pedagoģijas, bet es nedomāju, ka mums slimnīca ir jāvirza uz ārzemju studentu apmācību bāzi. Mums ir jātiek galā ar savām problēmām, un pēc tam mēs varam audzināt visus pārējos arī pasaulē. Labāk mēs tomēr audzinām doktorantus, nevis koncentrējamies uz pirmo līmeni.»

Viena no bažām, kas valda starp ārstniecisko personālu, ir tā, ka ēkām vairs nebūs nozīmes, jo slimnīca zaudēs cilvēkus. «Šis ir reāls drauds pazaudēt vienu daļu no kardioloģijas, iespējams arī citus,» spriež Ērglis, uzskatot, ka, ja nekas netiks mainīts, apvienības veidošana varētu beigties ar diezgan nopietnām konsekvencēm. «Tas var kļūt arī par politiskas nestabilitātes iemeslu. Latvijas Universitāte tam nepiekritīs un daļa ārstu arī nē.»

Risinājumi un piemēri

Ērglis uzskata, ka diskusija ir jāsāk ar ārstniecības likumu, kurā ir vieta universitātes slimnīcām. «Nav vajadzības veidot nekādu apvienību, bet gan nodefinēt universitātes slimnīcas likumu kopā ar ārstniecības likumu, kurā piedalās obligāti abas augstskolas, atstājot slimnīcai ļoti lielu suverenitāti – tā pieder Latvijas valstij nevis kādai no universitātēm.»

«Mani ļoti aizvaino šis kara sākums, jo tas mums Latvijā ir vismazāk vajadzīgs. Mums īstenībā ir jāļauj vienkārši brīvi konkurēt. Un tas ir tas, ko viņi negrib darīt. Tā ir absolūti politiska iejaukšanās šajā brīvajā gan medicīnas, gan zinātniskajā konkurencē. Kā lietas tiks turpmāk risinātas, tas skar arī jaunāko paaudzi. Ir jābūt brīvai atmosfērai. Ja ieliek pamatus nepareizi, tad viss arī attīstās nepareizi,» uzskata Ērglis.

Viņaprāt, kamēr ierēdņi noteiks, kas zinātniekiem ir jāpēta, kādā veidā ir jādara viena vai otra lieta, noteiks idejas, neveidosies nozaru attīstība. «Tas nav ierēdņu līmenis! Stratēģija nav ierēdņu uzdevums! Slimnīcai ir jābūt suverēnai!»

Attiecībā uz stratēģiju, Ērglis ieteiktu koncentrēties vairāk uz visaugstākā līmeņa medicīnas pakalpojumu sniegšanu.

«Ir atšķirība starp ideju par kvalitāti un kvantitāti. Manuprāt, Latvijai nav jākopē Ķīna, ASV un Krievija un jākoncentrējas uz kvantitāti. Tas tāpat kā ar pārtikas produktiem. Mums ir jāizvēlas kvalitātes niša. Izmēra un infrastruktūras dēļ. Mums nevajag ekstensīvi, mums vajag intensīvi,» teic ārsts, piebilstot, ka «iesnas tiešām pie mums nebrauks ārstēt».

Kā piemēru Ērglis min Šveici: «Visi domā, ka Šveices ekonomiku nosaka banku sektors, taču banku sektors Šveices ekonomikā iekšzemes kopproduktā ienes ne vairāk ne mazāk kā 9 līdz 11%. Visvairāk ekonomikā pienesums nāk no smalkajām tehnoloģijām ar visaugstāko pievienoto vērtību, kas ir gan fizikā, gan pulksteņos, gan iekārtās un daudzās citās lietās.

Lūk, arī Latvijai jākļūst par šādu piemēru. Un tāpēc mums ir jārīkojas pretēji – nevis maksimāli jāpiesaista ārzemju studentus, bet maksimāli labi jāapmāca savējos, lai pie mums brauc daudz lielāki speciālisti ieguldīt savu naudu. Un tad mēs faktiski varēsim diktēt Latvijai izdevīgus noteikumus.»

Ref:103.000.103.6176


Pievienot komentāru

  1. ĒRGLIM teica:

    ĒRGLIM šoreiz taisnība. Tikai, taisnības labad, nosuksim visas trīs universitātes slimnīcas Latvijā (secībā pēc ārstniecsiskā darba apjoma) : Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Var izņemt jebkuru vienu no 3 slimnīcām – un abas universitātes medicīnas izglītībā paliek bezcerīgos “jaņos” (kā zolītē)!

    +1 0 -1 0

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.

52 gadu vecumā miris Olainfarm līdzīpašnieks Valērijs Maligins

Šī gada 10.decembrī 52 gadu vecumā savās mājās Jūrmalā mūžībā devies AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Valērijs Maligins, vēstīts uzņēmuma paziņojumā Nasdaq biržas mājaslapā.

Ukrainas policija aiztur Gruzijas eksprezidentu Saakašvili

Ukrainas policija aizturējusi bijušo Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili vairākas dienas pēc tam, kad viņu no policijas mikroautobusa atbrīvojis viņa atbalstītāju pūlis.

Deviņos mēnešos no Latvijas izvests par 7,3% mazāk cigarešu

Šogad deviņos mēnešos no Latvijas uz citām valstīm izvesti 1,943 miljardi cigarešu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2016.gada deviņos mēnešos.

Turpmākajā nedēļā būs vējains laiks, gaiss iesils līdz pat +9 grādiem

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, pirmdien, 11.decembrī, dienā gaisa temperatūra būs -3…+2 grādu pēc Cesija robežās, vien jūras piekrastē var būt vēl par kādu grādu siltāks. Dienas laikā sagaidāmi nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.