Deniss Sazonovs

Maz ticams, ka Latvijā varētu notikt atteikšanās no pensiju sistēmas kā tādas – visticamāk tā tiks saglabāta, taču vienlaikus nav izslēgts, ka pirmais pensiju līmenis nākotnē nespēs nodrošināt pat iztikas minimumu, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda ERGO valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs.

Cik liela ir uzņēmuma ERGO tirgus daļa nozarē?

ERGO LifeInsurance SE Latvijas filiāles tirgus daļa dzīvības apdrošināšanas tirgū Latvijā, ieskaitot dzīvības un veselības apdrošināšanas portfeļus 2010.gada beigās veidoja aptuveni 20%, kas ierindo ERGO starp vadošajiem tirgus spēlētājiem.

Pretēji risku apdrošināšanas segmentam, dzīvības apdrošināšanas tirgus gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā pēdējo gadu laikā ir pakāpeniski, bet stabili audzis. Proti, ja pirmskrīzes periodā (2006. – 2007.gadā) lielākā attīstība un intensitāte bija novērojama nedzīvības apdrošināšanā, tad pašlaik tā ievērojami straujāka ir dzīvības apdrošināšanā.

Ņemot vērā šī brīža situāciju valsts ekonomikā, iespējamās kārtējās izmaiņas sociālajā budžetā, kā arī pakāpenisku sabiedrības domāšanas maiņu, prognozējam, ka dzīvības apdrošināšanas tirgus tuvāko gadu laikā varētu pieaugt par aptuveni 15% gadā.

Vai piekrītat Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Roberta Ķīļa paustajam viedoklim, ka piecu gadu laikā notiks atteikšanās no pensiju sistēmas?

Diskusijas par pensiju sistēmas Latvijā dzīvotspēju nākotnē šobrīd viennozīmīgi ir aktuālas un pamatotas. Tajā pašā laikā uzskatu, ka atteikšanās no pensiju sistēmas nenotiks, taču notiks vēl kardinālākas izmaiņas attiecībā uz pensiju apmēru, kas noteikti nekļūs lielāks.

Kopumā šaubām par pensiju sistēmas ilgtspēju ir vairāki iemesli: ievērojami samazinās nodokļu maksātāju skaits un joprojām saglabājas ļoti augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī nav izteiktu pazīmju, ka tas varētu tuvākā nākotnē samazināties. Tāpat negatīvi vērtējama valsts demogrāfiskā situācija, jo turpina samazināties dzimstība un pieaugt pensionāru īpatsvars. Tas ļauj secināt, ka visticamāk ikvienam iedzīvotājam jārēķinās ar pensijas vecuma paaugstināšanu, jo lielākus resursus pensijām piešķirt nav iespējams, īpaši ņemot vērā faktu, ka valsts ārējā parāda atmaksa un budžeta konsolidācija jau šobrīd tiek veikta galvenokārt uz sociālā budžeta rēķina.

Jau šobrīd uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pleciem, kuru skaits samazinās gan uz izbraucēju, gan bezdarba rēķina, gulstas liels slogs, kas demogrāfisko procesu rezultātā turpina palielināties. Sabiedrības novecošanās nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas un pat pasaules problēma. Līdz ar to situācija kļūs vēl skarbāka, kad šobrīd ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sasniegs pensionēšanās vecumu.

Laikā, kad trīs līmeņu pensiju sistēma tika ieviesta Latvijā, tā bija progresīva uz citu valstu fona. Tamdēļ, kā jau minēju, maz ticams, ka Latvijā varētu notikt atteikšanās no pensiju sistēmas kā tādas – visticamāk tā tiks saglabāta. Tajā pašā laikā nav izslēgts, ka 1.pensiju līmenis nespēs nodrošināt pat iztikas minimumu.

Cik liela loma tādā gadījumā būs pašu iedzīvotāju veiktajiem uzkrājumiem un vai nākotnes pensionāri šobrīd ir gatavi mainīt savus paradumus, lielāku nozīmi piešķirot dzīves laikā veidotajiem uzkrājumiem, nevis gaidot nodrošinājumu no valsts?

Jau šobrīd prognozējams, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz vidējo mēnešalgu Latvijā (ap 465 latiem mēnesī), pensijā nesaņems vairāk kā 50% no mēnešalgas. Protams, tas attiecas tikai uz oficiālajiem ienākumiem, tādējādi jau šobrīd ir skaidrs, ka pensijas apmērs nebūs pietiekams. Par labklājības reālo nodrošinātāju kļūs 3.pensiju līmenis – uzkrājumi, kas tiek veikti dzīves laikā darbspējas vecumā. Līdzīga tendence novērojama arī citur pasaulē, tostarp Vācijā, kur valsts iespējas nodrošināt pensijas samazinās, un to apmērs kļūst arvien mazāks. Pamatā šādai tendencei ir fakts, ka sabiedrība noveco, un darbspējas vecumā esošie vairs nespēj apgādāt pensionārus, kuru skaits arvien palielinās. Situācija kopumā skaidri norāda uz to, ka par dzīves kvalitāti nākotnē šobrīd varam atbildēt un rūpēties tikai mēs paši, veidojot uzkrājumus.

Attiecībā uz iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem jāatzīst, ka dzīvības apdrošināšana ir ļoti saistīta ar valsts ekonomiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka Latvijā uzkrāšanas kultūra ir maz attīstīta, tā saucamajos treknajos gados jeb pirmskrīzes periodā bija novērojama paradoksāla situācija – ievērojama daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izvēlējās nevis veidot uzkrājumus, bet gan tikai tērēt esošos līdzekļus.

Jāatzīst, ka uzkrājumu veidošanas nosacījumi (garantijas, nodokļu atvieglojumi uzkrājējam u.c.) un nozares dalībnieku veidotā komunikācija, kā arī pašreizējā ekonomiskā situācija valstī ir mudinājusi cilvēkus pievērsties uzkrājumiem un jācer, ka nākotnē šī tendence aizvien nostiprināsies.

Kāds ir vidējā Latvijas uzkrājumu veidotāja profils? Cik liela summa mēnesī tiek atvēlēta šim mērķim?

ERGO dati par vidējiem gada laikā atliktajiem uzkrājumiem uz vienu privātpersonu liecina, ka Latvijā 2010.gadā viena privātpersona, veicot uzkrājumus, atvēlēja ap 258 latiem. Tādējādi vidējā summa, kādu Latvijas iedzīvotāji pērn ik mēnesi bija gatavi atlikt uzkrājumiem Latvijā, veido 21,50 latus jeb 6-7% no ienākumiem.

Latvijā vidējā uzkrājēja portrets ir cilvēks vecumā sākot no 35 gadiem, kura ienākumi ir regulāri, vidēji un virs vidējā. Nemainīgi viens no pamudinājumiem uzkrājumu veidošanai ir nozīmīgi notikumi dzīvē, piemēram, laulības, bērna piedzimšana, kredītsaistību uzņemšanās. Saskaņā ar ERGO novērojumiem patlaban apzinīgākie uzkrājēji ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem ap 500 latiem mēnesī.

Neskatoties uz faktu, ka ir novērojama pakāpeniska ekonomikas augšupeja, noteikti nevar apgalvot, ka būtu palielinājušies iedzīvotāju brīvie līdzekļi. Tajā pašā laikā iezīmējas tendence, kad iedzīvotāji tic gaišākai nākotnei, saskata vairākas iespējas, uzkrājumus vērtē kā praktisku iespēju to sasniegšanai.

ERGO pieredze liecina, ka uzkrājumu veidotājs, kas iepriekš veicis ieguldījumus dzīvības apdrošināšana, bērnu studiju vai pensiju apdrošināšanā, turpina veidot šos uzkrājumus, jo novērtē ieguvumu no tiem.

Kopumā Baltijas valstīs ERGO uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu patlaban iegādājušās 136 947 personas.

Kā ekonomiskā krīze ietekmēja Latvijas iedzīvotāju uzkrāšanas paradumus? Kā mainījās vidējā uzkrājumu veidotāja profils?

Pēdējo gadu ekonomiskā recesija noteikti stiprinājusi izpratni par uzkrājumu nepieciešamību. Skaidrs, ka krīzes laikā ir grūti atrast līdzekļus uzkrājumiem un cilvēki uzkrāt sāk, kad tam patiesi ir iemesls, piemēram, jau pieminētā laulības noslēgšana un bērna piedzimšana, kas ir nopietna atbildība nākotnē. Kā liecina 2010.gada nogalē ERGO un DnB Nord bankas veiktā pētījuma dati, 70% Latvijas iedzīvotāju iepriekš neveidoja nekādus uzkrājumus, kas savukārt visprecīzāk ataino un izskaidro smago krīzes ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un attiecīgi uzkrājumu veidošanas paradumu attīstību. Kopumā Latvijā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana 2010.gadā bija tikai aptuveni 2,7% Latvijas iedzīvotāju.

Vai masu medijos izskanējušās ekspertu bažas par pensiju sistēmas stabilitāti, Jūsuprāt, palielinās to cilvēku skaitu, kas veido uzkrājumus vecumdienām?

Esošā valsts ekonomiskā situācija un medijos plaši izskanējusī informācija par to, ka nākotnē iespējams nepietiks līdzekļu pensijām, likumsakarīgi ietekmēs iedzīvotāju rīcību un domāšanu – visticamāk ilgtermiņā. Kā jau minēju, pēdējā gada laikā ERGO novēro aizvien lielāku interesi no iedzīvotājiem par dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumu veidošanu 3.pensiju līmenī. Valstī notiekošais liek iedzīvotājiem vēl vairāk aizdomāties par uzkrājumu nozīmi. Protams, nav novērojams krass pieprasījuma pieaugums, jo produkta izpratnei un lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks.

Kāda attieksme pret uzkrājumu veidošanu un pārtikušu vecumdienu nodrošināšanu pašu spēkiem ir Latvijas iedzīvotāju vidū? Vai tā atšķiras no igauņiem un lietuviešiem?

Neskatoties uz ERGO veiktā pētījuma par uzkrājumu veidošanu rezultātiem, kas rāda, ka 48% iedzīvotāju nav gatavi veltīt nekādus līdzekļus uzkrājumiem, publiskā ažiotāža ap valsts pensiju sistēmu noteikti veicinājusi situāciju, kas iedzīvotājus motivē izprast, ka uzkrājumu veidošana praktiski ir vienīgais veids, kā būt nodrošinātam pensijas vecumā un pēc iespējas veiksmīgāk pārdzīvot kritiskas situācijas.

Būtiski atzīmēt, ka pēc ERGO novērojumiem daļu sabiedrības no uzkrājumu veidošanas attur uzskats, ka tam nepieciešami lieli ienākumi, kas krietni pārsniedz minimālo algu – gan valsts, gan privātajam sektoram vajadzētu veicināt šī uzskata maiņu, jo patiesībā uzkrājumu veikšanai pietiek pat ar ikmēneša iemaksu 15 eiro apmērā. Drīzāk lielāka uzmanība būtu jāpievērš vecumam, kādā sāk uzkrāt – ja agrāk, jo labāk.

Saskaņā ar ERGO apkopotajiem datiem par Baltijas valstu iedzīvotāju uzkrāšanas paradumiem, lielāko uzkrājēju īpatsvaru veido tieši sievietes – aptuveni 55% no kopējā dzīvības apdrošināšanas īpašnieku skaita .Lietuvā un Igaunijā proporcija starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic uzkrājumus, ir identiska, attiecīgi vīrieši veido 45%, bet sievietes – 55%. Savukārt Latvijā sieviešu īpatsvars ir pat 63%.

ERGO situācijas izvērtējums liecina, ka galvenais priekšnosacījums dzīvības uzkrājumu veidošanai ir pastāvīgi ienākumi – tas noteikti ir svarīgāks kritērijs nekā augsti ienākumi. Realitātē tieši cilvēki ar ienākumiem nedaudz virs vidējā līmeņa veido lielāko uzkrājēju daļu. Šāda tendence novērojama visās Baltijas valstīs, taču Latvijā tā ir īpaši izteikta.

Kāda ir situācija dzīvības apdrošināšanas jomā? Kā mēs atšķiramies no pārējām Baltijas valstīm?

Uzkrājumu kultūra Baltijas valstīs attīstās pakāpeniski. Saskaņā ar ERGO novērojumiem Baltijas valstīs attīstītākā uzkrāšanas kultūra ir Lietuvā, kur dzīvības apdrošināšanu vēsturiski ieviesa ātrāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā pēdējos gados uzkrāšanas paradumus sabiedrība lielā mērā aizguvusi no Skandināvijas reģiona, tāpēc šobrīd lielāks īpatsvars tur ir dzīvības apdrošināšanas uzkrājumiem, kas piesaistīti fondiem.

Kādas ir būtiskākās tendences uzkrājumu veidošanas un dzīvības apdrošināšanas jomā Latvijā šogad?

Pēdējā laikā sabiedrībā palielinājusies uzkrājumu veidošanas aktualitāte. Fakts, ka 35,7% Latvijas iedzīvotāju pēc 50 gadiem būs pensionāri, kā arī publiskie izteikumi par iespējamu pensiju samazināšanu vai pensionēšanās vecuma paaugstināšanu kā vienu no iespējām valsts budžeta konsolidēšanai, licis iedzīvotājiem aizdomāties par uzkrājumu nepieciešamību. Savukārt apdrošinātājiem tā ir papildu iespēja skaidrot uzkrājumu būtību un nozīmi, izvērtējot reālo situāciju valstī. Tāpat arī pēdējie veiktie pētījumi liecina, ka sabiedrība ar vien mazāk paļaujas uz valsti, un, piemēram, dzīvības apdrošināšanas iegāde tiek apsvērta arvien biežāk.

Prognozējams, ka šogad tirgus turpinās attīstīties, ko veicinās gan lielā konkurence dzīvības apdrošināšanas segmentā, gan izglītojošās aktivitātes, kas intensīvi iezīmējās jau aizvadītā gada nogalē.

Kādas ir Jūsu prognozes attiecībā uz nākamo gadu?

ERGO šī gada pirmo sešu mēnešu darbībās rādītāju izvērtējums liecina, ka saglabājas pastāvīgas dzīvības apdrošināšanas tirgus segmenta pieaugums. Dzīvības apdrošināšana gan Latvijā, gan Baltijā patlaban vērtējama kā viens no perspektīvākajiem apdrošināšanas biznesa veidiem ar lielām izaugsmes iespējām, īpaši tuvāko gadu laikā.

Valstī notiekošie procesi, pirmsvēlēšanu gaisotne, sociālā budžeta kārtējā griešana un citi faktori jau šobrīd ļauj prognozē dinamisku un jauniem piedāvājumiem piesātinātu gan nākamo, gan tuvākos gadus. Papildus to nenoliedzami veicinās vēl sīvāka konkurence tirgus daļu pārdalē, pozīciju saglabāšanā un klientu piesaistīšanā. Līdzīgi kā pērn, arī šogad un turpmāk nozarē prognozējami dažādi konsolidācijas procesi, meklējot iespējas arvien paaugstināt uzņēmumu efektivitāti un optimizēt resursus, lai ieguldītie līdzekļi nestu maksimālo atdevi un efektivitāti.