bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

ES ik gadu tiek reģistrēti līdz 30 000 azbesta izraisītu slimību gadījumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Tikai nelielai daļai ēku Latvijā, kuru celtniecībā savulaik izmantoti azbesta saturošie materiāli, demontāža un renovēšana notiek atbilstoši darba drošības prasībām, novēršot risku darbu veicējiem un apkārtnes iedzīvotājiem saslimt ar azbesta izraisītajām onkoloģiskajām slimībām, norāda Inspecta Prevention darba aizsardzības eksperts Pēteris Gals.

Lai gan azbesta kaitīguma dēļ Eiropas Savienībā (ES) kopš 2005. gada ir aizliegti visi azbestu saturoši būvmateriāli un darbs ar tiem ir stingri reglamentēts, Latvijā šim jautājumam netiek pievērsta vērība. Kā norāda eksperts, pateicoties unikālajām fizikālajām īpašībām, azbests pagājušajā gadsimtā plaši izmantots būvmateriālos, piemēram, šīferī un siltumizolējošajos materiālos. Tādēļ mūsdienās, renovējot vai demontējot šajā laika posmā būvētās ēkas vai, piemēram, apkures sistēmas, darbu veicēji lielākoties tiek pakļauti azbesta kaitīgajai ietekmei.

«Azbestam piemīt īpašība sadalīties šķiedrās. Ja darbā ar azbestu, piemēram, demontējot būvmateriālus, tos transportējot vai apsaimniekojot azbestu saturošu materiālu atkritumus, netiek lietotas pretputekļu sejas maskas un aizsargapģērbs, šķiedras ar ieelpoto gaisu nokļūst cilvēka plaušās. Ņemot vērā, ka cilvēka organismā šķiedras nenoārdās un organisms tās nevar izvadīt, laika gaitā attīstās dažādas smagas saslimšanas,» skaidro eksperts. Viņš arī atzīmē, ka azbesta izraisītās veselības problēmas nevar identificēt uzreiz, jo no azbesta ieelpošanas brīža līdz nopietnai saslimšanai var aizritēt pat 20 gadi.

Lai gan saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, darbā ar azbestu strikti jāievēro darba aizsardzības prasības, kas paredz azbesta radītā riska novērtēšanu, azbesta demontāžas plāna izstrādi, azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu un piemērota aizsargapģērba lietošanu, tas tiek ievērots vien retajā būvobjektā. «Valsts darba inspekcijas (VDI) dati ik gadu apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties neapzinās azbesta radītos draudus. Tā, piemēram, pērn deviņu mēnešu laikā šī institūcija saņēmusi vien 14 iesniegumus par darbu ar azbestu sākšanu. Par spīti tam, cik kaitīgs ir šis materiāls, lielākajā daļā objektu darbinieki joprojām ar azbestu strādā neievērojot darba aizsardzības prasības, turklāt nereti šie materiāli, netiek arī atbilstoši utilizēti un nonāk būvgružos,» situāciju raksturo Gals.

Skaidrojot nevērību pret azbesta kaitīgo ietekmi, eksperts min vairākus iemeslus. «Liela daļa Latvijā dzīvojošo joprojām nezina, cik kaitīgs ir azbests un kādas sekas tas var atstāt uz veselību. Tāpat arī daļa uzņēmēju bieži par to nav informēti, savukārt citi nereti likumdošanā noteiktās prasības ignorē taupības dēļ, jo to izpilde paredz papildu izdevumus. Tāpat būtisks ir atbildīgo uzraudzības iestāžu darbs. Piemēram, par to, lai darbs ar azbestu neradītu apdraudējumu darbinieka veselībai un netiktu piesārņota vide, atbildīgs ir uzņēmējs, kuru, savukārt, kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts vides dienests. Pašlaik diemžēl vērojama šāda situācija – ja, piemēram, Valsts darba inspekcija nav saņēmusi iesniegumu no uzņēmēja par darba ar azbestu uzsākšanu, tai nav pieejama informācija un iespēja pārliecināties, vai darbi rit atbilstoši normatīvo aktu prasībām,» stāsta Gals.

Lai samazinātu azbesta izraisīto saslimšanu skaitu, viņš iesaka visaptveroši informēt sabiedrību, kā arī palielināt uzraudzību un kontroli. «Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ES katru gadu tiek reģistrēti līdz 30 tūkstoši azbesta izraisītu slimību gadījumi. Savukārt Latvijā no 1995.gada līdz 2012. gadam reģistrēti 26 azbesta un citu minerālšķiedru pneimokoniozes saslimšanas gadījumi. Tas uzskatāmi parāda, ka Latvijā šai problēmai netiek pievērsta pietiekama uzmanība un uzskaitē ir būtiskas nepilnības. Likumdevējiem vajadzētu rēķināties, ka ar likuma stāšanos spēkā nekas nebeidzas. Ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai likuma normas tiktu ievērotas, jo pretējā gadījumā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība,» brīdina speciālists.

Ref: 102.000.102.13032


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».