bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

ES ilgtermiņa budžets pēc 2020.gada: EK izklāsta iespējas un to sekas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

Pirms valstu un valdību vadītāju neformālās sanāksmes 2018.gada 23.februārī Eiropas Komisija (EK) trešdien, 14.februārī, izklāsta vairākas iespējas – un to finanšu sekas – jaunam un modernam Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam, ar kura palīdzību tiek efektīvi īstenotas tās prioritātes pēc 2020.gada, vēsta Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

«Budžeti nav grāmatvedības uzdevumi, bet gan prioritātes un mērķi. Tie izsaka mūsu nākotni skaitļos. Tādēļ vispirms apspriedīsim, kādu Eiropu vēlamies. Tad dalībvalstīm savi mērķi jāatbalsta ar atbilstīgiem naudas līdzekļiem. Lai gan mums visiem jāsaprot, ka līdzšinējā prakse nav risinājums šai gaidāmajai diskusijai, esmu cieši pārliecināts, ka mēs varam atrisināt šo situāciju un vienoties par budžetu, no kura ikviens būs neto saņēmējs,» teic Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Sanāksmē 23.februārī Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji apspriedīs, kā var nodrošināt to prioritāšu pienācīgu finansēšanu un īstenošanu, kuras viņi – 2016.gada 16.septembrī Bratislavā un 2017.gada 25.martā Romas deklarācijā – ir noteikuši Savienībai. Abi elementi – noteikt kopīgas prioritātes un nodrošināt Savienībai to īstenošanu – ir nesaraujami saistīti.

EK uzsver, ka Komisija veicina šo svarīgo diskusiju trijos veidos. Pirmkārt, sniedzot nepieciešamos faktus par ES budžetu, tā priekšrocībām, sasniegumiem un pievienoto vērtību. «Otrkārt, izstrādājot scenārijus, kas ilustrē dažādu iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Treškārt, parādot ietekmi uz studentiem, pētniekiem, infrastruktūras projektiem un daudziem citiem gadījumā, ja jaunā ES budžeta pieņemšana aizkavētos.»

Pārrunājot ES rīcības vērienību tādās jomās kā ES ārējo robežu aizsardzība, atbalsts patiesai Eiropas aizsardzības savienībai, Eiropas digitālās pārveides veicināšana vai ES kohēzijas un lauksaimniecības politikas efektivitātes palielināšana, valstu un valdību vadītājiem ir svarīgi noskaidrot, ko viņu izvēles konkrēti nozīmētu ES līmenī finansējuma izteiksmē. Komisijas šodienas ieguldījums tieši to cenšas panākt – nosakot dažādo iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Tie ir nevis pašas Komisijas priekšlikumi, bet piemēri, pamatojoties uz idejām, kas bieži izvirzītas publiskajās debatēs. To mērķis ir koncentrēties uz galveno, veicināt diskusiju un nodrošināt stabilu faktisko pamatu, lai izdarītu turpmākas svarīgas izvēles, skaidro EK.

«Piemēram, ja valstu un valdību vadītāji vienojas pildīt biežo apņemšanos uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, tas septiņu gadu laikā izmaksātu 20 līdz 25 miljardus eiro un līdz 150 miljardiem eiro, ja tiktu izveidota pilnīga ES robežu pārvaldības sistēma. Katra politiskā prioritāte – Eiropas aizsardzības savienība, atbalsts jauniešu mobilitātei, Eiropas digitālās pārveides pastiprināšana, pētniecības un inovācijas veicināšana vai atbalsts patiesai ekonomiskai un monetārai savienībai – būs pienācīgi jāfinansē, lai tā kļūtu par realitāti,» turpina Komisijas pārstāvji.

ES budžeta modernizācija un finansēšana Komisija izklāsta arī ES budžeta modernizācijas iespējas, tostarp izveidojot ciešāku saikni starp ES budžeta mērķiem un tā finansēšanas veidu. Turklāt tajā izklāstītas iespējas stiprināt saikni – ko bieži dēvē par nosacījumiem – starp ES finansējumu un ES pamatvērtību ievērošanu.

Laika nozīmīgums – iedzīvotājiem un uzņēmumiem Ātra politiska vienošanās par jaunu, modernu ES budžetu būs svarīga, lai apliecinātu, ka Savienība ir gatava īstenot pozitīvo politisko programmu, kas iecerēta Bratislavā un Romā.

Par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers teica: «Mums nav jāatkārto 2013. gada bēdīgā pieredze, kad vienošanās par pašreizējo ES budžetu tika panākta ar ievērojamu kavēšanos.Ja šāda kavēšanās atkārtotos, vairāk nekā 100 000 ES finansētu projektu -tādās svarīgās jomās kā uzņēmējdarbības atbalsts, energoefektivitāte, veselības aprūpe, izglītība un sociālā iekļaušana – nevarētu sākt laikā, un simtiem tūkstošiem jauniešu 2021.gadā nevarētu piedalīties apmaiņas programmā Erasmus+» .

«Drīza vienošanās ir ne tikai politiski vēlama, bet arī praktiski nepieciešama. Partneriem un ES finansējuma saņēmējiem – gan studentiem un pētniekiem, gan infrastruktūras, veselības aprūpes vai enerģētikas projektiem, kā arī valsts un reģionālajām iestādēm – ir nepieciešama juridiska un finansiāla noteiktība. Komisija pievērš valstu un valdību vadītāju uzmanību konkrētiem piemēriem par nelabvēlīgo ietekmi, ko kavēšanās radītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Komisija uzskata, ka nebūtu jāatkārto ar pašreizējā ES budžeta novēlotu pieņemšanu saistītā bēdīgā pieredze – ievērojama kavēšanās ar jauno programmu uzsākšanu un rezultātā – finansējuma prioritāšu īstenošanu,» turpina EK.

Tuvākajos mēnešos, vēlākais 2018.gada maija sākumā, Eiropas Komisija iesniegs oficiālo priekšlikumu ES nākamajam ilgtermiņa budžetam. Tikmēr Komisija turpinās uzklausīt visas ieinteresētās personas, tostarp izmantojot 2018.gada janvārī sāktās sabiedriskās apspriešanas par ES prioritātēm.

Ref:224.000.103.3785


Pievienot komentāru

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri