bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

ES ilgtermiņa budžets pēc 2020.gada: EK izklāsta iespējas un to sekas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

Pirms valstu un valdību vadītāju neformālās sanāksmes 2018.gada 23.februārī Eiropas Komisija (EK) trešdien, 14.februārī, izklāsta vairākas iespējas – un to finanšu sekas – jaunam un modernam Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam, ar kura palīdzību tiek efektīvi īstenotas tās prioritātes pēc 2020.gada, vēsta Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

«Budžeti nav grāmatvedības uzdevumi, bet gan prioritātes un mērķi. Tie izsaka mūsu nākotni skaitļos. Tādēļ vispirms apspriedīsim, kādu Eiropu vēlamies. Tad dalībvalstīm savi mērķi jāatbalsta ar atbilstīgiem naudas līdzekļiem. Lai gan mums visiem jāsaprot, ka līdzšinējā prakse nav risinājums šai gaidāmajai diskusijai, esmu cieši pārliecināts, ka mēs varam atrisināt šo situāciju un vienoties par budžetu, no kura ikviens būs neto saņēmējs,» teic Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Sanāksmē 23.februārī Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji apspriedīs, kā var nodrošināt to prioritāšu pienācīgu finansēšanu un īstenošanu, kuras viņi – 2016.gada 16.septembrī Bratislavā un 2017.gada 25.martā Romas deklarācijā – ir noteikuši Savienībai. Abi elementi – noteikt kopīgas prioritātes un nodrošināt Savienībai to īstenošanu – ir nesaraujami saistīti.

EK uzsver, ka Komisija veicina šo svarīgo diskusiju trijos veidos. Pirmkārt, sniedzot nepieciešamos faktus par ES budžetu, tā priekšrocībām, sasniegumiem un pievienoto vērtību. «Otrkārt, izstrādājot scenārijus, kas ilustrē dažādu iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Treškārt, parādot ietekmi uz studentiem, pētniekiem, infrastruktūras projektiem un daudziem citiem gadījumā, ja jaunā ES budžeta pieņemšana aizkavētos.»

Pārrunājot ES rīcības vērienību tādās jomās kā ES ārējo robežu aizsardzība, atbalsts patiesai Eiropas aizsardzības savienībai, Eiropas digitālās pārveides veicināšana vai ES kohēzijas un lauksaimniecības politikas efektivitātes palielināšana, valstu un valdību vadītājiem ir svarīgi noskaidrot, ko viņu izvēles konkrēti nozīmētu ES līmenī finansējuma izteiksmē. Komisijas šodienas ieguldījums tieši to cenšas panākt – nosakot dažādo iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Tie ir nevis pašas Komisijas priekšlikumi, bet piemēri, pamatojoties uz idejām, kas bieži izvirzītas publiskajās debatēs. To mērķis ir koncentrēties uz galveno, veicināt diskusiju un nodrošināt stabilu faktisko pamatu, lai izdarītu turpmākas svarīgas izvēles, skaidro EK.

«Piemēram, ja valstu un valdību vadītāji vienojas pildīt biežo apņemšanos uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, tas septiņu gadu laikā izmaksātu 20 līdz 25 miljardus eiro un līdz 150 miljardiem eiro, ja tiktu izveidota pilnīga ES robežu pārvaldības sistēma. Katra politiskā prioritāte – Eiropas aizsardzības savienība, atbalsts jauniešu mobilitātei, Eiropas digitālās pārveides pastiprināšana, pētniecības un inovācijas veicināšana vai atbalsts patiesai ekonomiskai un monetārai savienībai – būs pienācīgi jāfinansē, lai tā kļūtu par realitāti,» turpina Komisijas pārstāvji.

ES budžeta modernizācija un finansēšana Komisija izklāsta arī ES budžeta modernizācijas iespējas, tostarp izveidojot ciešāku saikni starp ES budžeta mērķiem un tā finansēšanas veidu. Turklāt tajā izklāstītas iespējas stiprināt saikni – ko bieži dēvē par nosacījumiem – starp ES finansējumu un ES pamatvērtību ievērošanu.

Laika nozīmīgums – iedzīvotājiem un uzņēmumiem Ātra politiska vienošanās par jaunu, modernu ES budžetu būs svarīga, lai apliecinātu, ka Savienība ir gatava īstenot pozitīvo politisko programmu, kas iecerēta Bratislavā un Romā.

Par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers teica: «Mums nav jāatkārto 2013. gada bēdīgā pieredze, kad vienošanās par pašreizējo ES budžetu tika panākta ar ievērojamu kavēšanos.Ja šāda kavēšanās atkārtotos, vairāk nekā 100 000 ES finansētu projektu -tādās svarīgās jomās kā uzņēmējdarbības atbalsts, energoefektivitāte, veselības aprūpe, izglītība un sociālā iekļaušana – nevarētu sākt laikā, un simtiem tūkstošiem jauniešu 2021.gadā nevarētu piedalīties apmaiņas programmā Erasmus+» .

«Drīza vienošanās ir ne tikai politiski vēlama, bet arī praktiski nepieciešama. Partneriem un ES finansējuma saņēmējiem – gan studentiem un pētniekiem, gan infrastruktūras, veselības aprūpes vai enerģētikas projektiem, kā arī valsts un reģionālajām iestādēm – ir nepieciešama juridiska un finansiāla noteiktība. Komisija pievērš valstu un valdību vadītāju uzmanību konkrētiem piemēriem par nelabvēlīgo ietekmi, ko kavēšanās radītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Komisija uzskata, ka nebūtu jāatkārto ar pašreizējā ES budžeta novēlotu pieņemšanu saistītā bēdīgā pieredze – ievērojama kavēšanās ar jauno programmu uzsākšanu un rezultātā – finansējuma prioritāšu īstenošanu,» turpina EK.

Tuvākajos mēnešos, vēlākais 2018.gada maija sākumā, Eiropas Komisija iesniegs oficiālo priekšlikumu ES nākamajam ilgtermiņa budžetam. Tikmēr Komisija turpinās uzklausīt visas ieinteresētās personas, tostarp izmantojot 2018.gada janvārī sāktās sabiedriskās apspriešanas par ES prioritātēm.

Ref:224.000.103.3785


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.