bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta

ES līderi vienojas par jaunajiem klimata un enerģētikas politikas mērķiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Žozē Manuels Barrozu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi naktī uz piektdienu, 24.oktobri, Briselē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Eiropadomes sanāksmē vienojušies par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030.gadam.

Lai gan šonedēļ izskanējis, ka Latvijai no šīs politikas ieviešanas var būt apjomīgi zaudējumi, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību, jaunākā dokumenta versija paredz, ka Latvijai tajā būs labvēlīgāki nosacījumi, nekā iepriekš prognozēts.

Valstu līderi vienojušies, ka dalībvalstīm ar zemāku iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju būs mazāks siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis.

Būtiskākais ieguvums Latvijai būs saistībā ar Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) jomu, kurā ietilpst lauksaimniecība un transporta nozare. Lai gan kopējais mērķis visām ES dalībvalstīm paliek tas pats – līdz 2030.gadam SEG emisijas samazināt par 43% salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem, neoficiāli aprēķini liecina, ka uz, ka uz Latviju varētu attiekties 10% emisiju samazinājums.

Latvijai nebūs saistošs mērķis par 43% samazināt SEG emisijas līdz 2030.gadam. Latvijai tie būs 10%, kā tas bija klimata un enerģētikas paketē 2020.gadam.

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas SEG emisijas pašlaik ir tuvu 2005.gada līmenim. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlīdz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attīstību.

Valstis ir vienojušās par klimata un enerģētikas politiku, paredzot arī atsevišķus kompensācijas mehānismus saistībā ar SEG emisijām, kur kopējais mērķis ir samazināt emisijas par 43% attiecībā pret 2005.gadu. Tā saucamajā ETS sektorā, jeb lielo enerģētikas uzņēmumu nozarē valstīm paredzami trīs atbalsta mehānismi. No ETS tirdzniecības ieņēmumiem tiks izveidots 2% fonds valstīm, kurām IKP ir zemāks par 60% gadā uz vienu iedzīvotāju. Finansējums tiks sadalīts starp valstīm, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizētu enerģijas sistēmas.

Finansējuma sadalē tiks iesaistītas dalībvalstu nacionālās bankas. Šajā kategorijā ietilpst arī Latvija.

No visu ES dalībvalstu kopējiem ienākumiem, kas veidosies pārdodot emisiju kvotas (tiesības piesārņot dabu), 10% no naudas tiks sadalīta starp valstīm, kuru IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90% no Eiropas vidējā. Arī šis attieksies uz Latviju

Paredzēts arī turpināt piešķirt bezmaksas kvotas lielajiem energopatēriņa uzņēmumiem. Pagaidām gan nav zināms, kāds būs šo kvotu apjoms.

Kā iepriekš informēja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Latvijā šādi uzņēmumi ir AS Rīgas kuģu būvētava, SIA Lauma Fabrics, SIA Sabiedrība Mārupe, AS Ventbunkers, SIA Saulkalne S, AS Valmieras stikla šķiedra, AS Lode, SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars, SIA Cemex, SIA Knauf un citi.

Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kur mērķis ir noteikts 27%, valstis vienojušās, ka katra dalībvalsts varēs pati izvēlēties apjomus. Tāpat arī energoefektivitātes jomā – lai arī kopējais mērķis ir 27%, dalībvalstis varēs noteikt pašas savu mērķi.

Nospraužot starpsavienojumu mērķus, dokumentā ir vairākās vietās izceltas Baltijas valstis, paredzot, ka to elektroenerģija un gāzes savienojumi tiks saslēgti sinhronā tīklā ar pārējo ES, tādējādi nodrošinot to neatkarību no Krievijas un izbeidzot to izolētību no ES elektroenerģijas un dabasgāzes tīkliem.

Pēc lēmuma pieņemšanas Eiropas Komisijas pašreizējais priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atgādināja, ka tad, kad EK publiskoja savus priekšlikumus, daudzi tos kritizēja, apgalvojot, ka tie ir slikti mērķi, kas publiskoti sliktā laikā. «Šodien mēs pierādījām, ka tiem, kas tā teica, nebija taisnība,» teica Barrozu.

Ref: 102.000.102.8442


Pievienot komentāru

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.

Pētījums: FinTech uzņēmumi plāno darbību izvērst divās līdz piecās jaunās valstīs

Vairākums jeb 87% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji nākamo trīs gadu laikā plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus, turklāt 57% no aptaujātajiem plāno savu darbību izvērst divās līdz piecās jaunās valstīs. Lielākā daļa jeb 63% aptaujāto norāda, ka nākamā gada laikā plāno piesaistīt nozīmīgas investīcijas uzņēmumu attīstībai.

Vienīgais valsts piedāvājums Pētersonei-Godmanei bijis startēt konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu

Vienīgais bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei izteiktais piedāvājums, lai viņa paliktu strādāt valsts pārvaldē, bijis aicinājums startēt konkursā uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja amatu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijā prasa uz reģioniem pārvietot 13 iestāžu centrus

Igaunijai tiecoties pārcelt daļu valsts iestāžu ārpus galvaspilsētas Tallinas, igauņu ministriem šonedēļ atgādināts, ka līdz janvāra vidum tiem jāiesniedz rīcības plāns 13 valsts iestāžu centrālo struktūrvienību pārcelšanai uz reģionu pilsētām.

Kalniņa-Lukaševica uzsver ES vienotības nozīmi Tuvo Austrumumiera procesā

Latvija turpina atbalstīt divu valstu risinājumu, kas panākams Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešās sarunās, ievērojot abu pušu intereses un Jeruzalemei kļūstot par abu valstu galvaspilsētu.

Rietumeiropā stipras snigšanas dēļ atceļ lidojumus, traucēta ceļu satiksme

Stipra snigšana Beniluksa valstīs, kā arī Vācijā un Lielbritānijā likusi atcelt pasažieru avioreisus, bet ceļu satiksmi apgrūtinājuši autoavāriju radīti sastrēgumi.

Uztraucas, ka lauku tūrismu uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence 

Lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija, uzsver Latvijas Lauku tūrisma asociācijā Lauku ceļotājs pēc šā gada sezonas rezultātu pārrunāšanas četros reģionālos uzņēmēju semināros.

FM: Oktobrī preču eksports sasniedzis jaunu rekordu

Eksporta apjoms novembrī turpinājis pieaugt un sasniedzis 1 070,6 miljonus eiro, tādējādi uzstādot preču eksporta vērtības rekordu viena mēneša ietvaros. Šāda eksporta vērtība ir augstākā statistikas uzskaites vēsturē, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Amnesty International: ES valdības zina par migrantu spīdzināšanu Lībijā

Eiropas Savienības dalībvalstu valdības, cilvēktiesību organizācijas Amnesty International skatījumā, ir līdzzinātājas spīdzināšanas un cilvēku ekspluatācijas praksē, kāda Lībijā tiek vērsta pret afrikāņu migrantiem ar bloka finansiālu atbalstu, ko ES sniedz, lai mazinātu migrācijas plūsmu uz Itāliju.

Naftas cenas un dolāra vērtība kāpj, biržu indeksiem dažādas tendences

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 pirmdien, 11.decembrī, sasniedza jaunus rekordus, kāpumu piedzīvojot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām.

VVD Nordic Recycling piemērojis sodu par nepārstrādātiem atkritumiem

Valsts vides dienests ir pabeidzis izvērtēt SIA Nordic Recycling iesniegtos pārskatus par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību aizvadītajā gadā un šobrīd ir nonācis pie slēdziena, ka SIA Nordic Recycling elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas sistēma neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.