bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

ES ministri spriedīs par vienotas dzelzceļa telpas izveidi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luksemburgā ceturtdien, 8.oktobrī, notiks Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) Ministru padomes sanāksme, kur Latviju pārstāvēs Satiksmes ministrijas Parlamentārā sekretāre Karina Korna un kur plānots skatīt priekšlikumus daļai no tā sauktās Ceturtās dzelzceļa pakotnes politiskā pīlāra priekšlikumiem. Tās mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus, lai varētu izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Galvenais likumdošanas pakotnes iemesls ir uzlabot dzelzceļa pakalpojumu servisa kvalitāti un efektivitāti, novēršot atlikušos juridiskos, institucionālos un tehniskos apstākļus, kuri kavē vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, un veicināt dzelzceļa transporta sektora konkurētspēju, portālu BNN informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldības direktīvas grozījumi paredz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, kā arī nosacījumus piekļuves tiesību limitēšanai un saikni starp komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu saistībām. Tajā arī ir ietverti noteikumi par kopīgajām informācijas un integrētās biļešu pārdošanas sistēmām. Direktīvas grozījumu mērķis ir pastiprināt infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību, apkopojot visas infrastruktūras vadības funkcijas, kā arī turpmāk nosakot to pārvaldības struktūras. Priekšlikumā paredzētas nodalītas struktūras kā vienkāršākais un efektīvākais veids, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu piekļuvi tīklam.

Savukārt regulas attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu grozījumi ietver noteikumus par publisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, kā arī papildu pasākumus, lai palielinātu efektivitāti konkursa procedūrām, piemēram, lai atvieglotu pretendentu piekļuvi ritošajam sastāvam, nodrošinātu pārredzamas procedūras sabiedrisko pakalpojumu saistību definēšanā, kā arī attiecīgās informācijas nodrošināšanu potenciālajiem pretendentiem. Sabiedrisko pakalpojumu līgumu obligātās piemērošanas mērķis ir pastiprināt konkurences spiedienu uz iekšzemes dzelzceļa tirgiem, lai nodrošinātu lielāku publiskās naudas izmantošanu sabiedriskā transporta pakalpojumiem un uzlabotu šo pakalpojumu kvalitāti.

Latvija atzinīgi vērtē Luksemburgas prezidentūras panākto progresu attiecībā uz abiem priekšlikumiem, turpinot diskusijas, kas tika uzsāktas Itālijas prezidentūras un Latvijas prezidentūras laikā, tādā veidā turpinot apņemšanos, kas tika iestrādāta pie Trio partneru programmā. Latvija novērtē Luksemburgas prezidentūras centienus rast balansu starp dalībvalstu dažādajām specifiskajām situācijām un  atbalsta vienošanos par vispārējo pieeju par pārvaldības direktīvu un regulu attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.

Tāpat Ministru padomē ir plānotas ministru diskusijas par Luksemburgas Prezidentūras sagatavotajiem jautājumiem attiecībā uz galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti 2011. gada Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspēju un resursefektīvu transporta sistēmu” saistībā ar ES vadošās lomas saglabāšanu globālajos centienos samazināt transporta emisijas un par prioritārajām problēmām, kas jārisina tuvākajā nākotnē.

Atbildot uz sagatavotajiem jautājumiem, Latvija uzsvērs, ka transporta politika vienmēr ir saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem, ņemot vērā tās globālo nozīmi un tās lomu gan valsts, gan ES līmenī.  Transports bija un būs viens no stūrakmeņiem, lai veiksmīgi turpinātu veidot iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropu. Līdz ar to Latvija sagaida, ka jaunās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas ņems vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras transporta nozare, kā arī dalībvalstu nacionālās specifiskās situācijas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus transporta politikā, skaidro ministrijā.

Savukārt, trešdien 7.oktobrī notiks TTE ministru neformālā sanāksme, kurā plānots diskutēt par velosatiksmes jautājumiem, jo Eiropā pieaug iedzīvotāju skaits pilsētās un piepilsētās, līdz ar to velosatiksme ir viens no veidiem, kā samazināt pieaugošos sastrēgumus. Vienlaikus riteņbraukšanai ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību.

Luksemburgas prezidentūra uzsver, ka esošajos ES politikas un finanšu instrumentos būtu jāveicina velosatiksmes nozīme, jo tā var sniegt pienesumu virknē EK prioritāšu, tostarp privāto investīciju piesaistē, radot tūkstošiem jaunu darba vietu, emisiju samazināšanā un energoefektivitātes veicināšanā.

Lai to panāktu, dalībvalstis aicinās EK izstrādāt velosatiksmes stratēģiju un to iekļaut EK darba programmā. Stratēģijā vajadzētu būt tādiem aspektiem kā  velosatiksmes kontaktpunkta izveidi, kas būtu kā centrālais punkts visiem jautājumiem, kas ar to saistīti, tai skaitā veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un uzraudzītu ES velosatiksmes stratēģijas ieviešanu. Tāpat ministri tiek aicināti sadarbībā ar pašvaldībām reģionālajos plānos un projektos ietvert velosatiksmes aspektu, gan efektīva transporta veida, gan izklaides aktivitātes griezumā.

Latvija uzskata, ka velosatiksme var būt efektīvas, ilgtspējīgas transporta sistēmas būtiska sastāvdaļa, un to vislabāk veikt, projektējot pilsētu transporta infrastruktūru, kas katrā pilsētā ir ļoti individuāls jautājums. Velotransporta attīstība un tam piemērota, droša infrastruktūra  ir viens no veidiem kā piesaistīt iedzīvotājus aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. Lai to izveidotu pēc iespējas labāku, projektēšanas laikā ir jāievēro vairāki pamatprincipi, tostarp drošība, redzamība, velosatiksmes atdalīšana no pārējās satiksmes, tīkla nepārtrauktība, pievilcīgums un komforts. Lai notiktu veiksmīgāka velosatiksmes integrēšana, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst veloinfrastruktūras tīkla nepārtrauktībai, kas jebkuram velosipēdistam nodrošina iespēju sasniegt vēlamo galamērķi.

Šo pasākumu īstenošanai nākotnē ir nepieciešamas papildus investīcijas, un rīcības plāns varētu nest vēlamos rezultātus politiku ieviešanā un finansējuma apgūšanā. Eiropas mērogā liela nozīme būtu labās prakses apmaiņai, norāda ministrija.

Ref: 102.000.102.10879


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.