bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

ES ministri spriedīs par vienotas dzelzceļa telpas izveidi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luksemburgā ceturtdien, 8.oktobrī, notiks Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) Ministru padomes sanāksme, kur Latviju pārstāvēs Satiksmes ministrijas Parlamentārā sekretāre Karina Korna un kur plānots skatīt priekšlikumus daļai no tā sauktās Ceturtās dzelzceļa pakotnes politiskā pīlāra priekšlikumiem. Tās mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus, lai varētu izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Galvenais likumdošanas pakotnes iemesls ir uzlabot dzelzceļa pakalpojumu servisa kvalitāti un efektivitāti, novēršot atlikušos juridiskos, institucionālos un tehniskos apstākļus, kuri kavē vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, un veicināt dzelzceļa transporta sektora konkurētspēju, portālu BNN informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldības direktīvas grozījumi paredz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, kā arī nosacījumus piekļuves tiesību limitēšanai un saikni starp komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu saistībām. Tajā arī ir ietverti noteikumi par kopīgajām informācijas un integrētās biļešu pārdošanas sistēmām. Direktīvas grozījumu mērķis ir pastiprināt infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību, apkopojot visas infrastruktūras vadības funkcijas, kā arī turpmāk nosakot to pārvaldības struktūras. Priekšlikumā paredzētas nodalītas struktūras kā vienkāršākais un efektīvākais veids, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu piekļuvi tīklam.

Savukārt regulas attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu grozījumi ietver noteikumus par publisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, kā arī papildu pasākumus, lai palielinātu efektivitāti konkursa procedūrām, piemēram, lai atvieglotu pretendentu piekļuvi ritošajam sastāvam, nodrošinātu pārredzamas procedūras sabiedrisko pakalpojumu saistību definēšanā, kā arī attiecīgās informācijas nodrošināšanu potenciālajiem pretendentiem. Sabiedrisko pakalpojumu līgumu obligātās piemērošanas mērķis ir pastiprināt konkurences spiedienu uz iekšzemes dzelzceļa tirgiem, lai nodrošinātu lielāku publiskās naudas izmantošanu sabiedriskā transporta pakalpojumiem un uzlabotu šo pakalpojumu kvalitāti.

Latvija atzinīgi vērtē Luksemburgas prezidentūras panākto progresu attiecībā uz abiem priekšlikumiem, turpinot diskusijas, kas tika uzsāktas Itālijas prezidentūras un Latvijas prezidentūras laikā, tādā veidā turpinot apņemšanos, kas tika iestrādāta pie Trio partneru programmā. Latvija novērtē Luksemburgas prezidentūras centienus rast balansu starp dalībvalstu dažādajām specifiskajām situācijām un  atbalsta vienošanos par vispārējo pieeju par pārvaldības direktīvu un regulu attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.

Tāpat Ministru padomē ir plānotas ministru diskusijas par Luksemburgas Prezidentūras sagatavotajiem jautājumiem attiecībā uz galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti 2011. gada Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspēju un resursefektīvu transporta sistēmu” saistībā ar ES vadošās lomas saglabāšanu globālajos centienos samazināt transporta emisijas un par prioritārajām problēmām, kas jārisina tuvākajā nākotnē.

Atbildot uz sagatavotajiem jautājumiem, Latvija uzsvērs, ka transporta politika vienmēr ir saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem, ņemot vērā tās globālo nozīmi un tās lomu gan valsts, gan ES līmenī.  Transports bija un būs viens no stūrakmeņiem, lai veiksmīgi turpinātu veidot iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropu. Līdz ar to Latvija sagaida, ka jaunās Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas ņems vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras transporta nozare, kā arī dalībvalstu nacionālās specifiskās situācijas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus transporta politikā, skaidro ministrijā.

Savukārt, trešdien 7.oktobrī notiks TTE ministru neformālā sanāksme, kurā plānots diskutēt par velosatiksmes jautājumiem, jo Eiropā pieaug iedzīvotāju skaits pilsētās un piepilsētās, līdz ar to velosatiksme ir viens no veidiem, kā samazināt pieaugošos sastrēgumus. Vienlaikus riteņbraukšanai ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību.

Luksemburgas prezidentūra uzsver, ka esošajos ES politikas un finanšu instrumentos būtu jāveicina velosatiksmes nozīme, jo tā var sniegt pienesumu virknē EK prioritāšu, tostarp privāto investīciju piesaistē, radot tūkstošiem jaunu darba vietu, emisiju samazināšanā un energoefektivitātes veicināšanā.

Lai to panāktu, dalībvalstis aicinās EK izstrādāt velosatiksmes stratēģiju un to iekļaut EK darba programmā. Stratēģijā vajadzētu būt tādiem aspektiem kā  velosatiksmes kontaktpunkta izveidi, kas būtu kā centrālais punkts visiem jautājumiem, kas ar to saistīti, tai skaitā veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un uzraudzītu ES velosatiksmes stratēģijas ieviešanu. Tāpat ministri tiek aicināti sadarbībā ar pašvaldībām reģionālajos plānos un projektos ietvert velosatiksmes aspektu, gan efektīva transporta veida, gan izklaides aktivitātes griezumā.

Latvija uzskata, ka velosatiksme var būt efektīvas, ilgtspējīgas transporta sistēmas būtiska sastāvdaļa, un to vislabāk veikt, projektējot pilsētu transporta infrastruktūru, kas katrā pilsētā ir ļoti individuāls jautājums. Velotransporta attīstība un tam piemērota, droša infrastruktūra  ir viens no veidiem kā piesaistīt iedzīvotājus aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. Lai to izveidotu pēc iespējas labāku, projektēšanas laikā ir jāievēro vairāki pamatprincipi, tostarp drošība, redzamība, velosatiksmes atdalīšana no pārējās satiksmes, tīkla nepārtrauktība, pievilcīgums un komforts. Lai notiktu veiksmīgāka velosatiksmes integrēšana, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst veloinfrastruktūras tīkla nepārtrauktībai, kas jebkuram velosipēdistam nodrošina iespēju sasniegt vēlamo galamērķi.

Šo pasākumu īstenošanai nākotnē ir nepieciešamas papildus investīcijas, un rīcības plāns varētu nest vēlamos rezultātus politiku ieviešanā un finansējuma apgūšanā. Eiropas mērogā liela nozīme būtu labās prakses apmaiņai, norāda ministrija.

Ref: 102.000.102.10879


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.