bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands

ES nākamā gada budžeta prioritātes – izaugsme un reakcija uz bēgļu krīzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija ceturtdien, 30.jūnijā, ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžeta projektu 134,9 miljardu eiro apmērā, galveno uzmanību vēršot uz divām galvenajām politikas prioritātēm Eiropai: atbalstīt pašreizējo Eiropas ekonomikas atlabšanu un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs.

Šie palielinātie līdzekļi tiks piešķirti ieguldījumiem izaugsmē, darbavietu radīšanā un konkurētspējā Eiropas Savienībā, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus ES ārējo robežu aizsardzībai, lai stiprinātu drošību savienībā un ārpus tās, lai nodrošinātu atbalstu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, un lai risinātu galvenos migrācijas cēloņus izcelsmes un tranzīta valstīs.

Par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva sacīja: «ES saskaras ar lielām problēmām, un šajos grūtajos laikos mērķtiecīgs un efektīvs ES budžets nav greznība, bet gan nepieciešamība. Tas palīdz aizsargāt pret satricinājumiem, stimulējot mūsu ekonomiku un palīdzot risināt tādus jautājumus kā bēgļu krīze Kā vienmēr mēs turpinām vērst mūsu budžetu uz rezultātiem, rūpējoties par to, ka katrs eiro no ES budžeta tiek izlietots lietderīgi.»

Ierosinātais budžets atbilst stingri noteiktajiem ierobežojumiem, ko noteicis Eiropas Parlaments un dalībvalstis daudzgadu finanšu shēmā. Ņemot vērā šos ierobežojumus, Komisija ierosina rīkoties iespējami elastīgi un galveno uzmanību pievērst prioritātēm. Tā nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai turpinātu darbību prioritārajās jomās, vienlaikus samazinot izdevumus mazāk steidzamām darbībām, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu.

Lai konkrēti atbalstītu ekonomikas izaugsmi, Komisija ierosina atvēlēt kopējos finanšu līdzekļus 74,6 miljardu eiro apmērā 2017.gadā salīdzinājumā ar 69,8 miljardiem eiro 2016.gadā.

21,1 miljards atvēlēts eiro izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tas ietver 10,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai saskaņā ar pamatprogrammu Apvārsnis 2020, 2,0 miljardus eiro izglītībai saskaņā ar programmu Erasmus +, 299 miljonus eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar programmu COSME un 2,5 miljardus eiro saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).

2,66 miljardi eiro atvēlēti Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai dzinējspēks. Tas ir veiksmes stāsts Eiropā un nodrošinājis ieguldījumus 106,7 miljardu eiro apmērā 26 ES dalībvalstīs mazāk nekā viena gada laikā. Savukārt 53,57 miljardi eiro atvēlēti, lai atbalstītu ienesīgus ieguldījumus un strukturālās reformas nolūkā veicināt konverģenci starp dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF).

Atbalsts Eiropas lauksaimniekiem ir ierosināts 42,9 miljardu eiro apmērā.

ES nākamā gada budžeta projektā ierosināts 5,2 miljardus eiro atvēlēt savienības ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un nelikumīgas migrācijas risināšanai, finansējot spēcīgākus rīkus, kas paredzēti, lai novērstu migrantu kontrabandu un risinātu migrāciju veicinošus ilgtermiņa faktorus sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, stingrāku politiku legālās migrācijas jomā, tostarp to personu pārmitināšanu, kurām vajadzīga aizsardzība, un instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz bēgļu integrāciju Eiropas Savienībā.

ES budžeta projektā paredzēti aptuveni trīs miljardi eiro tādu pasākumu finansēšanai Eiropas Savienībā kā: Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide; priekšlikums par jaunu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu, lai nostiprinātu robežu pārvaldību; priekšlikums pārskatīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp reformēt Dublinas mehānismu; ES Patvēruma aģentūras izveide.

Tajā paredzēti 200 miljoni eiro jaunajam instrumentam, ar ko sniedz humāno palīdzību Eiropas Savienībā. Turklāt budžeta projektā ir ierosināts 2,2, miljardus eiro atvēlēt pasākumiem ārpus ES, lai novērstu galvenos bēgļu plūsmas cēloņus. Tas jo īpaši ietver 750 miljonus eiro saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, lai panāktu, ka šajā fondā no ES budžeta tiktu iemaksāts viens miljards eiro, kā arī ANO Londonas konferencē pausto apņemšanos sniegt atbalstu Libānai un Jordānijai 525 miljonu eiro apmērā no ES budžeta, 160 miljonu eiro apmērā no Sīrijas trasta fonda un 200 miljonus eiro kā makrofinansiālo palīdzību.

Ņemot vērā pieaugošās drošības problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, 2017. gada ES budžeta projektā ir piešķirti arī ievērojami līdzekļi drošībai: 111,7 miljoni eiro tiks piešķirti, lai atbalstītu Eiropolu, un 61,8 miljoni eiro būs veltīti tam, lai nostiprinātu ES iestāžu drošību, kopā ar vēl 16 miljoniem eiro, kas paredzēti drošības pasākumiem 2016. gadā.

Līdz ar pieaugošo nozīmi, kāda ir Eiropas līmeņa sadarbībai aizsardzības jomā, Komisija arī ierosina sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 2017. gadā tai paredzot 25 miljonus eiro.

ES budžets veido apmēram 1% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, pateicoties tā palielinošajai ietekmei un uz rezultātiem vērstajai pieejai, tam ir liela ietekme. Piemēram, laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam vidējais IKP pieaugums kohēzijas politikas rezultātā tiek lēsts 2,1% gadā Latvijā, 1,8% gadā Lietuvā un 1,7% gadā Polijā.

Ref: 102.000.102.13020


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.