bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

ES nākamā gada budžeta prioritātes – izaugsme un reakcija uz bēgļu krīzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija ceturtdien, 30.jūnijā, ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžeta projektu 134,9 miljardu eiro apmērā, galveno uzmanību vēršot uz divām galvenajām politikas prioritātēm Eiropai: atbalstīt pašreizējo Eiropas ekonomikas atlabšanu un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs.

Šie palielinātie līdzekļi tiks piešķirti ieguldījumiem izaugsmē, darbavietu radīšanā un konkurētspējā Eiropas Savienībā, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus ES ārējo robežu aizsardzībai, lai stiprinātu drošību savienībā un ārpus tās, lai nodrošinātu atbalstu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, un lai risinātu galvenos migrācijas cēloņus izcelsmes un tranzīta valstīs.

Par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva sacīja: «ES saskaras ar lielām problēmām, un šajos grūtajos laikos mērķtiecīgs un efektīvs ES budžets nav greznība, bet gan nepieciešamība. Tas palīdz aizsargāt pret satricinājumiem, stimulējot mūsu ekonomiku un palīdzot risināt tādus jautājumus kā bēgļu krīze Kā vienmēr mēs turpinām vērst mūsu budžetu uz rezultātiem, rūpējoties par to, ka katrs eiro no ES budžeta tiek izlietots lietderīgi.»

Ierosinātais budžets atbilst stingri noteiktajiem ierobežojumiem, ko noteicis Eiropas Parlaments un dalībvalstis daudzgadu finanšu shēmā. Ņemot vērā šos ierobežojumus, Komisija ierosina rīkoties iespējami elastīgi un galveno uzmanību pievērst prioritātēm. Tā nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai turpinātu darbību prioritārajās jomās, vienlaikus samazinot izdevumus mazāk steidzamām darbībām, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu.

Lai konkrēti atbalstītu ekonomikas izaugsmi, Komisija ierosina atvēlēt kopējos finanšu līdzekļus 74,6 miljardu eiro apmērā 2017.gadā salīdzinājumā ar 69,8 miljardiem eiro 2016.gadā.

21,1 miljards atvēlēts eiro izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tas ietver 10,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai saskaņā ar pamatprogrammu Apvārsnis 2020, 2,0 miljardus eiro izglītībai saskaņā ar programmu Erasmus +, 299 miljonus eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar programmu COSME un 2,5 miljardus eiro saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).

2,66 miljardi eiro atvēlēti Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai dzinējspēks. Tas ir veiksmes stāsts Eiropā un nodrošinājis ieguldījumus 106,7 miljardu eiro apmērā 26 ES dalībvalstīs mazāk nekā viena gada laikā. Savukārt 53,57 miljardi eiro atvēlēti, lai atbalstītu ienesīgus ieguldījumus un strukturālās reformas nolūkā veicināt konverģenci starp dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF).

Atbalsts Eiropas lauksaimniekiem ir ierosināts 42,9 miljardu eiro apmērā.

ES nākamā gada budžeta projektā ierosināts 5,2 miljardus eiro atvēlēt savienības ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un nelikumīgas migrācijas risināšanai, finansējot spēcīgākus rīkus, kas paredzēti, lai novērstu migrantu kontrabandu un risinātu migrāciju veicinošus ilgtermiņa faktorus sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, stingrāku politiku legālās migrācijas jomā, tostarp to personu pārmitināšanu, kurām vajadzīga aizsardzība, un instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz bēgļu integrāciju Eiropas Savienībā.

ES budžeta projektā paredzēti aptuveni trīs miljardi eiro tādu pasākumu finansēšanai Eiropas Savienībā kā: Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide; priekšlikums par jaunu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu, lai nostiprinātu robežu pārvaldību; priekšlikums pārskatīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp reformēt Dublinas mehānismu; ES Patvēruma aģentūras izveide.

Tajā paredzēti 200 miljoni eiro jaunajam instrumentam, ar ko sniedz humāno palīdzību Eiropas Savienībā. Turklāt budžeta projektā ir ierosināts 2,2, miljardus eiro atvēlēt pasākumiem ārpus ES, lai novērstu galvenos bēgļu plūsmas cēloņus. Tas jo īpaši ietver 750 miljonus eiro saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, lai panāktu, ka šajā fondā no ES budžeta tiktu iemaksāts viens miljards eiro, kā arī ANO Londonas konferencē pausto apņemšanos sniegt atbalstu Libānai un Jordānijai 525 miljonu eiro apmērā no ES budžeta, 160 miljonu eiro apmērā no Sīrijas trasta fonda un 200 miljonus eiro kā makrofinansiālo palīdzību.

Ņemot vērā pieaugošās drošības problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, 2017. gada ES budžeta projektā ir piešķirti arī ievērojami līdzekļi drošībai: 111,7 miljoni eiro tiks piešķirti, lai atbalstītu Eiropolu, un 61,8 miljoni eiro būs veltīti tam, lai nostiprinātu ES iestāžu drošību, kopā ar vēl 16 miljoniem eiro, kas paredzēti drošības pasākumiem 2016. gadā.

Līdz ar pieaugošo nozīmi, kāda ir Eiropas līmeņa sadarbībai aizsardzības jomā, Komisija arī ierosina sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 2017. gadā tai paredzot 25 miljonus eiro.

ES budžets veido apmēram 1% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, pateicoties tā palielinošajai ietekmei un uz rezultātiem vērstajai pieejai, tam ir liela ietekme. Piemēram, laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam vidējais IKP pieaugums kohēzijas politikas rezultātā tiek lēsts 2,1% gadā Latvijā, 1,8% gadā Lietuvā un 1,7% gadā Polijā.

Ref: 102.000.102.13020


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.