bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

ES nākamā gada budžeta prioritātes – izaugsme un reakcija uz bēgļu krīzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija ceturtdien, 30.jūnijā, ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžeta projektu 134,9 miljardu eiro apmērā, galveno uzmanību vēršot uz divām galvenajām politikas prioritātēm Eiropai: atbalstīt pašreizējo Eiropas ekonomikas atlabšanu un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs.

Šie palielinātie līdzekļi tiks piešķirti ieguldījumiem izaugsmē, darbavietu radīšanā un konkurētspējā Eiropas Savienībā, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus ES ārējo robežu aizsardzībai, lai stiprinātu drošību savienībā un ārpus tās, lai nodrošinātu atbalstu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, un lai risinātu galvenos migrācijas cēloņus izcelsmes un tranzīta valstīs.

Par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva sacīja: «ES saskaras ar lielām problēmām, un šajos grūtajos laikos mērķtiecīgs un efektīvs ES budžets nav greznība, bet gan nepieciešamība. Tas palīdz aizsargāt pret satricinājumiem, stimulējot mūsu ekonomiku un palīdzot risināt tādus jautājumus kā bēgļu krīze Kā vienmēr mēs turpinām vērst mūsu budžetu uz rezultātiem, rūpējoties par to, ka katrs eiro no ES budžeta tiek izlietots lietderīgi.»

Ierosinātais budžets atbilst stingri noteiktajiem ierobežojumiem, ko noteicis Eiropas Parlaments un dalībvalstis daudzgadu finanšu shēmā. Ņemot vērā šos ierobežojumus, Komisija ierosina rīkoties iespējami elastīgi un galveno uzmanību pievērst prioritātēm. Tā nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai turpinātu darbību prioritārajās jomās, vienlaikus samazinot izdevumus mazāk steidzamām darbībām, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu.

Lai konkrēti atbalstītu ekonomikas izaugsmi, Komisija ierosina atvēlēt kopējos finanšu līdzekļus 74,6 miljardu eiro apmērā 2017.gadā salīdzinājumā ar 69,8 miljardiem eiro 2016.gadā.

21,1 miljards atvēlēts eiro izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tas ietver 10,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai saskaņā ar pamatprogrammu Apvārsnis 2020, 2,0 miljardus eiro izglītībai saskaņā ar programmu Erasmus +, 299 miljonus eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar programmu COSME un 2,5 miljardus eiro saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).

2,66 miljardi eiro atvēlēti Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai dzinējspēks. Tas ir veiksmes stāsts Eiropā un nodrošinājis ieguldījumus 106,7 miljardu eiro apmērā 26 ES dalībvalstīs mazāk nekā viena gada laikā. Savukārt 53,57 miljardi eiro atvēlēti, lai atbalstītu ienesīgus ieguldījumus un strukturālās reformas nolūkā veicināt konverģenci starp dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF).

Atbalsts Eiropas lauksaimniekiem ir ierosināts 42,9 miljardu eiro apmērā.

ES nākamā gada budžeta projektā ierosināts 5,2 miljardus eiro atvēlēt savienības ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un nelikumīgas migrācijas risināšanai, finansējot spēcīgākus rīkus, kas paredzēti, lai novērstu migrantu kontrabandu un risinātu migrāciju veicinošus ilgtermiņa faktorus sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, stingrāku politiku legālās migrācijas jomā, tostarp to personu pārmitināšanu, kurām vajadzīga aizsardzība, un instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz bēgļu integrāciju Eiropas Savienībā.

ES budžeta projektā paredzēti aptuveni trīs miljardi eiro tādu pasākumu finansēšanai Eiropas Savienībā kā: Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide; priekšlikums par jaunu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu, lai nostiprinātu robežu pārvaldību; priekšlikums pārskatīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp reformēt Dublinas mehānismu; ES Patvēruma aģentūras izveide.

Tajā paredzēti 200 miljoni eiro jaunajam instrumentam, ar ko sniedz humāno palīdzību Eiropas Savienībā. Turklāt budžeta projektā ir ierosināts 2,2, miljardus eiro atvēlēt pasākumiem ārpus ES, lai novērstu galvenos bēgļu plūsmas cēloņus. Tas jo īpaši ietver 750 miljonus eiro saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, lai panāktu, ka šajā fondā no ES budžeta tiktu iemaksāts viens miljards eiro, kā arī ANO Londonas konferencē pausto apņemšanos sniegt atbalstu Libānai un Jordānijai 525 miljonu eiro apmērā no ES budžeta, 160 miljonu eiro apmērā no Sīrijas trasta fonda un 200 miljonus eiro kā makrofinansiālo palīdzību.

Ņemot vērā pieaugošās drošības problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, 2017. gada ES budžeta projektā ir piešķirti arī ievērojami līdzekļi drošībai: 111,7 miljoni eiro tiks piešķirti, lai atbalstītu Eiropolu, un 61,8 miljoni eiro būs veltīti tam, lai nostiprinātu ES iestāžu drošību, kopā ar vēl 16 miljoniem eiro, kas paredzēti drošības pasākumiem 2016. gadā.

Līdz ar pieaugošo nozīmi, kāda ir Eiropas līmeņa sadarbībai aizsardzības jomā, Komisija arī ierosina sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 2017. gadā tai paredzot 25 miljonus eiro.

ES budžets veido apmēram 1% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, pateicoties tā palielinošajai ietekmei un uz rezultātiem vērstajai pieejai, tam ir liela ietekme. Piemēram, laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam vidējais IKP pieaugums kohēzijas politikas rezultātā tiek lēsts 2,1% gadā Latvijā, 1,8% gadā Lietuvā un 1,7% gadā Polijā.

Ref: 102.000.102.13020


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.