bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 01.05.2017 | Vārda dienas: Ziedonis
LatviaLatvija

Nekā Personīga: Vaškevičs filmas īstie autori atklāj, ka lielākā daļa faktu ir safabricējums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Filmas «Neērtais Vaškevičs, uzbrukums valstij» sākotnējā autore maskaviete Natālija vērsusies pie raidījuma Nekā personīga, lai atklātu to, ka lielākā daļa filmā iekļauto faktu ir safabricējums, svētdien, 12.februārī, ziņoja raidījums Nekā personīga. 

Filma ir par to, kā Latvijā vajā bijušo augsta ranga Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Finanšu ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču un viņa sievu Ināru Vilkasti. 

Maskaviete stāsta, ka viņas vīra klasesbiedrs esot viņu iepazīstinājis ar Vilkastes kundzi: «Viņa sāka mums stāstīt savu stāstu, es biju satriekta un visam ticēju, un es teicu, vajag pamēģināt. Viņai tas iepatikās, viņa atbrauca uz Maskavu, un mēs sākām…»

Filmā uzņēmējas Vilkastes bagātības izcelsme izskaidrota šādi: «Viņa par 170 tūkstošiem latu iegādājusies lielu zemes gabalu Mežaparkā. Tad par to ieinteresējies pasaules līmeņa arhitekts Ginters Pitels. Un pēc trīs gadiem Vilkaste šo pašu zemi jau pārdod tālāk par 30 miljoniem. Tagad zināms, ka zemi pārpirka Krievijas miljardiera Viktora Vekselberga kompānija, un uz tās uzbūvēta jaunā VID ēka,» vēsta raidījums Nekā personīga.

Aktīvs darbs pie filmas sācies 2014.gada pavasarī, vēsta raidījums. Lai sasniegtu gribēto rezonansi, filmu bija plānots veidot kopprodukcijā ar kādu britu TV kanālu. Analizējot dokumentus un meklējot pavedienus, kompānijas sapratušas, ka stāsts «nelīmējas» kopā. Natālija nespēja pamatot, kā Vilkaste no padomju tirdzniecības darbinieces kļuvusi par miljonāri nekustamo īpašumu jomā. Un kāpēc visa valsts mašinērija metusies virsū vienai sievietei.

«Mēs nevarējām atrast nekādu saprātīgu izskaidrojumu, jo tas, ko mums stāstīja Vilkastes kundze, vienkārši sabirza putekļos. Vilkastes kundze nevarēja tā pēkšņi kļūt par pašu veiksmīgāko celtniecības un projektu attīstīšanas uzņēmēju un miljonāri, jo tas prasa pieredzi, kaut kādu izglītību arhitektūras jomā vai menedžmentā, vismaz kaut ko,» raidījumam stāsta maskaviete.

Ginters Pitels, kurš sevi dēvē par pasaules līmeņa arhitektu, apgalvo, ka cēlis gan Atlantas pilsētas padomes ēku ASV, gan mūzikas namu Vīnē. Atrast apstiprinājumu, ka viņš tiešām būvējis šīs ēkas, nevar. Par arhitektu atrodamas vispārīgas ziņas. Ginters Pitels pārstāv kompāniju MCI Invest LLP. Vienos avotos minēts, ka viņš strādājis banku nozarē Tuvajos Austrumos, citos, ka būvējis projektus kaut kur Āfrikā un Ķīnā.

Filmā arhitekts filmēts nevis Austrijā, bet kādā birojā Maskavā. Uz projektiem, ko cilā eksperts, ir uzraksti krievu valodā.

«Jo izskaidrojums, ka šis «mega-arhitekts» pēkšņi izveidoja projektu, tāpēc tā cena no 2 miljoniem uzlēca uz 35 miljoniem, izjuka, jo izrādījās, ka viņš nav nekāds «mega-arhitekts». Un tas nekādi neveicināja šo «mega-darījumu»», savu uzskatu pauž maskaviete Natālija.

Būtiska loma filmā un arī Vaškeviča aizstāvības taktikā ir mediķiem – uz viņu sniegtām ziņām bāzēti argumenti, kāpēc Vaškeviču nevar izdot Latvijai.

«Vaškeviča slimnīcas palātā logi ir nosegti. Tā izskatās tā, it kā tajā neviens neuzturētos. Melnajos materiālos ir kadri, kā Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Vaškevičs nerunā, bet sazinās ar zīmēm. Fonā dzirdama filmēšanas grupa, kas liek epizodi vairākkārt pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un pārāk patstāvīgi,» norāda Nekā personīga.

Vladimira Vaškeviča intervija, kas it kā notikusi 2013.gadā, filmēta tajā pašā palātā. Intervijā fonā redzama slimnīcas kastīte ar vecajiem papīriem. Vaškevičam vairs nav grūtības runāt raiti un saprotami. Vaškevičs apgalvo, ka cietumā Latvijā ir spīdzināts. To apstiprina vācu valodā runājošs speciālists no Austrijas Davids Visoki. Viņš apgalvo, ka Vaškeviča veselības stāvoklis ir smags un viņš neieteiktu Vaškeviču pārvietot. Filmā doktors Visoki apliecināja, ka Vaškeviču cietumā Latvijā spīdzināja vēl smagāk nekā ķīlniekus Gvantanamo.
«Es jums varu atklāt noslēpumu – intervija ar ārstu, kurš deva atzinumu par Vaškeviča veselības stāvokli, arhitektu, kuram bija jāpastāsta par lielisko darījumu, notika Maskavā. Ja paskatās uz izejmateriāliem, tad skaidri redzams, ka norises vieta ir Maskava,» atklāj Natālija.

Davids Visoki tiek pieteikts kā Austrijas vispārējās un speciālās psiholoģijas – traumatoloģijas biedrības prezidents. Ziņas par pašu ārstu ir skopas – kādā nelielā Vīnē krievu valodā iznākošā žurnālā Davids Visoki jeb Visokijs mazā sludinājumā piedāvā savus krievu valodā runājoša psihiatra pakalpojumus. Filmas izejmateriālos viņš apliecina, ka jau iepriekš bijis labi pazīstams ar Vladimiru Vaškeviču un palīdzējis viņam izvairīties no izdošanas Latvijai, norāda raidījums Nekā personīga.

Kad 2014.gada vasarā visi bija ieradušies Vīnē, lai nofilmētu Vilkastes un Vaškeviča tikšanos slimnīcā, interviju ar Vaškeviča ārstu un Vilkastes projektu arhitektu,  filmas koncepcija izjuka pavisam.
«Pēc mūsu filmēšanas Austrijā, mēs sapratām, ka viss, ko mēs darām, – visa filma – ir uzbūvēta uz viltojumiem. No sākuma līdz beigām. Viltojums ir pati Ināra Vilkaste no žurnāla Forbes saraksta, viltojums ir stāsts par Vaškeviču, tā arī ir ievainota patmīlība, viltojums ir Vilkastes un Vaškeviča šķiršanās, viltojums ir arhitekts, pēc tam jau tālāk viltojums ir ārsts un tā tālāk un joprojām,» stāsta maskaviete raidījumam Nekā personīga.
Pēc visiem šiem viltojumiem no filmēšanas grupas aizgāja Natālijas līdzautors, maskaviete stāsta. Grupa darbu vairs neturpināja. Vilkaste lūdza filmu viņai atdot, taču saņēma atteikumu. 2016.gada rudenī filma negaidīti – nu jau ar Andžeja Tarkovska vārdu parādījās nelielā Londonas filmu festivālā un pēcāk tika prezentēta Eiroparlamentā. Natālija domā, kā kāds no apmēram 10 cilvēku lielās grupas kādu no filmas montāžas variantiem atdevis Vilkastei.

Šobrīd grupa veidojot filmu par to, kā tapa šī viltotā filma.

http://tvplay.skaties.lv/parraides/neka-personiga/813966?autostart=true

Ref: 225.000.103.025


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņa tiesāsies ar franču uzņēmumu par EUR 200 milj.

Viļņas pilsētas dome aizvadītajā nedēļā nolēmusi vērsties šķīrējtiesā Stokholmā, lai no franču komunālo pakalpojumu koncerna Veliola un uzņēmuma Vilniaus Energija piedzītu ap 200 miljoniem eiro par zaudējumiem, kurus uzņēmumi atteikušies segt.

BNN nedēļas apkopojums: Būvlaukuma «melnās puses». Kāda ir Valsts kontrole pār gāzi? Porziņģis šovasar Latvijas izlasē.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

SES pirmā ceturkšņa peļņa palielinājusies par 11,5%

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2017.gada par pirmo ceturksni ir 540,6 miljoni eiro. Tas ir par 12,2% vairāk salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajos trijos mēnešos ir 128,4 miljoni eiro, kas ir par 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš, par datiem informē Korporatīvo sakaru daļa.

Ar informācijas tehnoloģijām pārbaudīs piemērotību karavīra statusam

Aizsardzības ministrijā trešdien, 3.maijā, plkst.11.00, parakstīs līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izstrādāt modernu personības novērtēšanas sistēmu, kas tiks izmantota Nacionālo bruņoto spēku personāla atlasē.

Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Pieejams 24,8 milj. eiro ERAF finansējums Inčukalna gudrona dīķu sanācijai

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Strīķe sniegusi paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB

Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe piektdien, 28.aprīlī, izsaukta uz savu bijušo darbavietu, lai sniegtu paskaidrojumus par it kā notikušu kukuļošanu KNAB.

Stradiņa slimnīcas infrastruktūrai pieejami 64 miljoni eiro no ERAF

Ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūrā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir paredzēts vairāk nekā 91 miljons eiro, no tiem 64 miljoni – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Aizdomas par apzinātu provokāciju Olaines novadā; VVD lūdz uzsākt kriminālprocesu

Valsts vides dienests piektdien, 28.aprīlī, or nosūtījis lūgumu Valsts policijai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar nesankcionētajām noziedzīgajām darbībām, ko nezināmas personas, bez saskaņošanas ar VVD, veikušas īpašumā Ekolauks Olaines novadā, kur agrāk atradusies Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve. VVD pieļauj, ka ir notikusi apzināta provokācija

Ārlietu ministrijā: Eiropas attīstības sadarbības politika mainīsies

«Eiropai un Āfrikai ir jāsadarbojas patiesā partnerība jau no pašiem pirmsākumiem, jo mūs ietekmē tie paši ekonomiskie, drošības un ar migrāciju saistītie izaicinājumi,» uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Autovadītāju ievērībai: Pēcpusdienā Pierīgā ir iespējami sastrēgumi

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Auto līzinga uzņēmums: Latvijas privātā auto parka vidējais vecums turpina pieaugt

Auto līzinga Mogo neto peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016.gada periodu, BNN vēsta uzņēmumā.

Pēdējā laikā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam par Rīgas pilsētas būvvaldes centieniem masveidā aizliegt izmantot ekspluatācijā autostāvvietas Rīgas centrā.

Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta pārpalikums samazinājies par 15,6 milj.

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 miljoni eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 miljoniem eiro, par datiem ziņo Finanšu ministrija.

Igaunijā apstiprina likumprojektu par savvaļas dzīvnieku cirka aizliegumu

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.aprīlī, apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu, kas paredz izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, ierobežojot savvaļas sugu dzīvnieku publisku izrādīšanu, tostarp arī izmantošanu cirkā. Tuvākajā laikā par likumprojektu būs jābalso Igaunijas parlamentam.

ERGO: Pēdējo sešu gadu laikā interese par veselības apdrošināšanu ir diezgan maza

Viens no lielākajiem izaicinājumiem privātpersonu veselības apdrošināšanā ir cilvēku attieksme un izpratnes trūkums par tās būtību, tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Rīgā: Būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums

Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; biržu indeksi kāpj ASV, bet sarūk Eiropā

Naftas cenas pasaulē rītā piektdienas, 28.aprīlī, rītā pieaug pēc tam, kad ceturtdien, 27.aprilī, tās nokritās līdz mēneša zemākajai atzīmei. Ceturtdien, 27. aprīlī, naftas cenas samazinājums saistāms ar ieguves atsākšanu Lībijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,5%

Šogad martā, salīdzinot ar aizvadītā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Martā būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1%

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3%, strādnieku darba samaksa – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Akcīzes nodokļa pieauguma dēļ Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%

Akcīzes nodokļa likmju pieauguma ietekmē nākamgad Latvijā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties arī 3%, atzīst banku analītiķi, vienlaikus norādot uz iespējamu kontrabandas aktivizēšanos.

VNT pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas prouduktu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls 2017.gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 2,3 miljonus tonnu naftas produktu (2016.gadā – 2,7 miljonus tonnu), savukārt SIA LatRosTrans transportēja 1,5 miljonus tonnu (2016.gadā – 1,6 miljonus tonnu).

Mūrniece: Kremļa agresīvā uzvedība ir drauds mūsu reģionam

Amerikas Savienoto Valstu nepārtraukta militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir izšķiroša, lai stātos pretī reģiona drošības izaicinājumiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu.

Par dalību Sīrijas konfliktā jaunietim piespriež četru gadu cietumsodu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 27.aprīlī, piesprieda četru gadu cietumsodu Mārtiņam Grīnbergam par dalību Sīrijas konfliktā.

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu

Lietuvā šogad plāno noasfaltēt 815 km valstij piederošo grants ceļu. No tiem 600km tiks uzklāts mīkstais asfalts, bet 215 km tiks veikta virsmas apstrāde.

Jaunākie komentāri