bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Finansiste: Ēdinātāji drīz var atteikties no Latvijas ražotājiem, ja situācija neuzlabosies

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam.  Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem, klāsta restorāna Madam Brioš finanšu direktore Nataļja Lipgardte.

Vienlaikus viņa norāda, ka vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju. Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās.

Lipgardte vēsta, ka pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

«Saglabāt šī brīža cenu līmenī restorānos ir un būs ļoti grūti. Protams, meklējam iespējas saglabāt cenu, samazinot izmaksas, turpinot izmantot vietējas un dabīgas izejvielas, bet ar laiku tas paliek arvien grūtāk. Pēdējo desmit gadu laikā, neskatoties uz pasaules cenu kāpumu pārtikas produktiem, cenas pieaugums bija aptuveni vienlīdzīgs visās produktu grupās,» atzīmē restorāna finanšu direktore.

Minot arī to, kašobrīd cenu kāpums atsevišķās produktu grupās ir kritisks, īpaši piena produktiem. Arī sezonalitātei ir sava ietekme. Ņemot vērā, ka vietējā tirgū šogad bija problēmas ar ražu, ziemā prognozējams būtisks vietējo produktu sadārdzinājums.

Par kvalitāti vairāk maksāt gatava vien desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju

«Ja situācija tirgū nemainīsies, tad cenu kāpums sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir neizbēgams. Protams, tas būs saprātīgs, jo tirgus un konkurence diktē savus noteikumus. Katrai precei ir sava cena, un tai jābūt pieejamai patērētājam, bet, ņemot vērā pirktspēju, Latvijā pat nelielas cenas izmaiņas būtiski ietekmē kā pircējus, tā uzņēmējus,» pauž finanšu direktore.

Viņa skaidro, ka vidējais čeks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 2 – 7% atkarībā no restorāna tipa. Tas saistīts arī ar cenu kāpumu atsevišķos restorānos, bet būtiski saprast, ka pamatā tas audzis uz tūristu rēķina. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju vidējos ienākumus salīdzinājumā ar Eiropas līmeni, cenas Latvijā vietējiem patērētājiem ir ļoti augstas gan veikalos, gan restorānos.

«Līdz ar vidējā ienākumu līmeņa celšanos augs arī restorānu apmeklējums, bet pagaidām Latvijā restorānu pamata viesis ir tūrists, ko īpaši var redzēt un just vasaras sezonā. Arī Eiropas ienākumu līmenis ir augstāks, līdz ar to tūristi ir gatavi maksāt vairāk un pirkt kvalitatīvus produktus par augstākām cenām,» tā Lipgardte.

Turklāt viņa apgalvo: «Protams, arī vietējā tirgū ir klientu loks, kas ir gatavs maksāt vairāk, lai saņemtu un saglabātu kvalitāti noteiktā līmenī. Taču mēs nevaram orientēties tikai uz šo klientu loku, jo tas sastāda vien desmito daļu Latvijas iedzīvotāju. Ja vēlamies saglabāt lielu klientu skaitu un attīstīt biznesu, ir jāorientējas uz daudz plašāku auditoriju. Latvijas vidusslānis pašlaik nav gatavs maksāt vairāk – ir jāmeklē risinājumi.»

Bez izmaiņām nodokļu sistēmā nevaram aizsargāt tirgu no cenu kāpuma

Lipgardte prognozē, ka cenu kāpums būs sāpīgs visiem. Protams, to krietni vairāk izjutīs godīgie uzņēmēji, jo bez cenu kāpuma arī nodokļi mūsu valstī nemazinās. Lai kaut kas mainītos globāli, jāmaina visa nodokļu sistēma. Bez šādām fundamentālām pārmaiņām nevaram aizsargāt tirgu no būtiskām izmaiņām un cenu kāpumiem sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

«Nesen bija ierosināta PVN likmes samazināšana no 21% līdz 5% Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Iespējams, ja būs apstiprināts gada budžets, no nākama gada vietējie augļi un dārzeņi paliks lētāki un konkurētspējīgi mūsu veikalos. Ideja ir neapšaubāmi laba un sniegs iespēju patērētājiem iegādāties vairāk un lētāk. Bet restorānos dārzeņus saturošie ēdieni nepaliks lētāki, jo restorāni turpinās maksāt standarta PVN likmi un tikai ciest no lielāka nodokļu sloga, jo atskaitāmais priekšnodoklī PVN samazināsies. Īpaši to izjutīs veselīga dzīves stila un veģetārie restorāni, kuriem būtiskāko daļu no pašizmaksas veido šis produktu klāsts,» min finansiste.

«Risinājums būtu mainīt nodokļu sistēmu valstī attiecībā uz restorāniem un ēdināšanas pakalpojumiem. Vislabākais risinājums būtu sabiedriskās ēdināšanas nozari pielīdzināt tūrisma sektoram un samazināt PVN likmi. Tas ļautu saglabāt zemāko gala cenu patērētājam un palielinātu konkurenci. Latvija būtu daudz pievilcīgāka arī ārzemju investoriem, varētu saglabāt un radīt daudz vairāk darbavietu,» iesaka Lipgardte.

Viņa norāda arī to, ka 17 no 28 Eiropas valstīm ir ieviesta pazemināta PVN likme viesmīlības nozarē, un tas ir pozitīvi ietekmējis nodokļu budžetus. 2010. gadā pēc PVN nodokļa likmes samazināšanas izmitināšanas pakalpojumu jomā tika novērotas pozitīvas tendences: investīciju pieaugums jaunu viesnīcu celtniecībā, papildu darbavietas, tūristu skaita palielināšanās. Rezultātā valsts budžets saņēma papildu līdzekļus nodokļu veidā. Restorāni ir spējīgi sasniegt tādu pašu efektu, jo tie ir būtiska un neatņemama tūrisma nozares daļa.

«Šī prakse Eiropā jau ir zināma, bet diemžēl mūsu valdība tam vēl nav gatava. Taču mēs pie tā aktīvi strādājam, jo restorāni ilgtermiņā nevar strādāt tādos apstākļos, kādos atrodamies šobrīd. Lai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varētu izdzīvot un sekmīgi strādāt Latvijā, drīzumā ir jānotiek būtiskām izmaiņām,» atzīst eksperte.

Ref: 225.000.103.2242


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri