bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Baltijas iedzīvotāju vēlmi pelnīt vairāk kavē uzņēmības un birokrātiski šķēršļi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju. 

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% – Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo), liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanu.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā – Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot, uzsākot Pelnītprieka kampaņu,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Kuri iedzīvotāji visbiežāk gūst papildu ienākumus?

Visbiežāk papildu ienākumus līdzās pamatdarbam gūst vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem. Lielākais potenciāls tiem, kuri pašlaik negūst papildu ienākumus, bet gribētu to darīt, ir sievietēm ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētās, nereti atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nav apmierinātas ar līdzšinējo karjeru un ienākumu līmeni. Savukārt nevēlēšanos gūt papildu ienākumus, apvienojot tos ar pamatdarbu, norādījušas sievietes vecumā no 55 gadiem ar vidēji augstākiem ienākumiem.

Galvenās jomas, kurās tiek gūti papildu ienākumi

Atbildot uz jautājumu, ar ko nodarbojoties, pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (15% Latvijā, 18% Lietuvā un 15% Igaunijā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi. Nākamā populārākā joma, īpaši Latvijā (atbildi norādījuši 14% Latvijā, 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) ir dažādu konsultāciju sniegšana. 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu ienākumus, nodrošinot dažādus ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītus pakalpojumus, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana. Savukārt 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 9% Lietuvā un 3% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu peļņu, pārdodot pašu audzētus, savāktus vai radītus pārtikas produktus. Vērts atzīmēt, ka katrs trešais (33%) Latvijā dzīvojošais (tāpat kā 29% Lietuvā un 33% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt.

Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Latvijā dzīvojošo (35%) norādījuši, ka summa ir līdz 50 eiro (atbildi minējuši arī 34% Lietuvā un 25% Igaunijā dzīvojošo). Katrs piektais Latvijā dzīvojošais (19%) norādījis, ka papildu ienākumi pagājušajā mēnesī veidojuši 50 līdz 100 eiro (šo atbildi minējuši arī 21% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt 15% Latvijā dzīvojošo norāda, ka pagājušajā mēnesī guvuši papildu ienākumus 100 līdz 200 eiro apmērā (šo atbildi norāda arī 15% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt katrs desmitais (11%) Latvijas iedzīvotājs (tāpat kā 9% Lietuvā un 13% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdzās pamatdarbam guvis papildu peļņu 200 līdz 400 eiro apmērā.

«Piepelnīšanās prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Proti, tiem, kuriem ir apņēmība iegūt augstāko izglītību, būt par pašnodarbināto, labu algotu darbinieku vai sava biznesa īpašnieku, īstenot intelektuālu darbu, visbiežāk ir arī vajadzīgā apņēmības un pašpārliecības deva, lai savas zināšanas un prasmes pārvērstu papildu ienākumos. Tāpat redzam, ka uzkrājumu trūkums visai bieži ir kavēklis uzsākt ko jaunu vai īstenot sen lolotu ieceri, tomēr ne visām aktivitātēm ir nepieciešami ieguldījumi. Turklāt uzkrājumus sākotnēji iespējams veidot ar kādu no piepelnīšanās aktivitātēm, lai vēlāk to īstenotu jau ar lielāku jaudu un cerētajos apmēros,» stāsta Jansons.

Kas ir bremzējošie faktori, lai darbotos papildus pamata darbam?

Galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas ir laika trūkums (atbildi norādījuši 30% Latvijā, 32% Lietuvā un 36% Igaunijā dzīvojošo). Nākamā izplatītākā barjera papildu ienākumu gūšanai Baltijas valstu iedzīvotāju redzējumā ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (atbildi norādījuši 29% Latvijā, 30% Lietuvā un 20% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 21% Latvijā, 23% Lietuvā un 29% Igaunijā dzīvojošo).

Ref:103.000.103.10081


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.