bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Finanšu institūts: Piektdaļa vecāku ar bērniem par naudas lietām nerunā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tikai katram piektajam bērnam vecumā no pieciem līdz 23 gadiem Latvijā (22%) bijusi detalizēta saruna ar vecākiem par naudas lietām. Tikmēr tikpat liela daļa bērnu (20%) šādu sarunu tā arī nepiedzīvo, jo vecāki ir pārliecināti, ka viņu atvases finanšu ikdienas prasmes apgūs paši, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums Baltijas valstīs.

Turklāt vairums vecāku (54%) atzīst, ka ģimenē pārrunājuši vien personīgo finanšu plānošanas pamatprincipus, niansēs neiedziļinoties.

Lai arī Latvijas sabiedrībā kopumā finanšu pratība uzlabojas (iedzīvotāju iesaiste finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta, un finanšu pratības indekss ir augošs), tomēr aptaujas rezultāti norāda uz satraucošām tendencēm ģimenēs – vecāki tās nenodod tālāk saviem bērniem.

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka tas rada bažas par nākamo paaudžu spēju pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus un prasmi rīkoties ar naudu.

«Vecāku ieguldījums bērnu izpratnes veidošanā par naudas vērtību un rīcības likumsakarībām ir kritiski svarīgs jau agrīnā vecumā, līdz ar pirmās kabatas naudas piešķiršanu. Svarīgi, ka vecāki bērnam izskaidro ar naudas pelnīšanu, tērēšanu un krāšanu saistītos aspektus un ir līdzās ar draudzīgu padomu arī brīžos, kad pieļautas kļūdas. Labāk, ka tās tiek pieļautas vēl «mācību periodā» un izmaksā pāris eiro, nekā desmitiem vai pat simtiem eiro jau pieaugušā vecumā,» tā Kropa.

Vienlaikus viņa norāda, ka globalizācijas un tehnoloģiju attīstības rezultātā finanšu pakalpojumi ir kļuvuši daudz pieejamāki un arīdzan daudzpusīgāki. Papildus dažādām priekšrocībām, klātesoši ir arī riski un «jauni spēles noteikumi». Tādējādi prasmēm šos finanšu pakalpojumus pārzināt un atbilstoši izmantot ir izšķiroša nozīme pārdomātu lēmumu pieņemšanā. Piemēram, jau šobrīd redzam, ka aizvien vairāk vecāku saviem bērniem tēriņu naudu izvēlas dot ne vien skaidrā naudā, bet arī kā pārskaitījumu uz bērna maksājumu karti.

«Tātad pieaugušajiem ir iespēja jau salīdzinoši agrā posmā iepazīstināt bērnus ar tādiem finanšu pakalpojumiem kā norēķinu konts, maksājumu karte, bankas mobilā aplikācija un bezkontakta norēķini. Nereti vecāki atzīst, ka apzināti izvairās no šāda veida sarunām ar bērniem, jo bažījas, ka uz visiem jautājumiem var nebūt atbildes, un viņi paši savulaik pieļāvuši kļūdas,» saka eksperte.

Turklāt minot arī to, ka tomēr nevajadzētu baidīties bērniem atklāt kļūdas, bet gan gluži pretēji – izmantot kā reālu piemēru, norādot uz darbību sekām. Vecākiem jārēķinās ar savu bērnu interesi par jaunākajām tehnoloģijām un arī piedāvājumiem finanšu sfērā. «Vecākiem pašiem jābūt zinošiem un gataviem sniegt nepieciešamo palīdzību. «Strausa metode» šajā gadījumā nav risinājums, jo, kā zināms, finanšu prasmes vispirms bērni apgūst tieši ģimenē, un paļaušanās uz skolu vai citiem informācijas avotiem vien ir riskanta,» norāda Finanšu institūta eksperte.

Bērnu tēriņiem seko līdzi tikai agrīnā vecumā

Vecāki bērnu tēriņus pēc kabatas naudas piešķiršanas visbiežāk pārrauga tikai agrīnā vecumā. Kā rāda pētījums, tikai piecu līdz sešu gadu vecumā naudas izlietojums no vecāku puses tiek kontrolēts pilnībā, kamēr vēlāk, sākot no desmit līdz 15 gadiem, naudas izlietojumu vecāki ar bērniem pārrunā tikai periodiski. Bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu, vecāku uzticība pieaug un tēriņus kontrolē vien retais.

Kaut arī pēc 16 gadu sasniegšanas vairums vecāku pilnībā uzticas pusaudžu izvēlēm, tomēr šāds lēmums varētu būt pārsteidzīgs, jo vecāku finanšu plānošanas padoms šajā vecumā joprojām ir būtisks.

Laikam ejot, mainās gan bērnu vajadzības, gan tēriņi, ko apstiprina arī pētījuma rezultāti – pusaudžu vecumā mainās jauniešu ikdienas tēriņu struktūra, kad aktuāla kļūst naudas tērēšana izklaidēm un apģērbam (attiecīgi norāda 37% un 34% jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem).

«Līdzīgi kā pirms lielāka pirkuma veikšanas vai pat aizņēmuma pieprasīšanas, ir svarīgi pārskatīt savu finansiālo situāciju, tā arī augot bērnam, ir lietderīgi pārrunāt jaunos apstākļus. Piemēram, vidusskolas vecumā būtu jāpārrunā ar atvasi, kāds varētu izskatīties studiju laiks un ar kādiem finanšu plānošanas aspektiem būs jārēķinās – dzīvesvietas izdevumi, ikdienas tēriņi, mācību maksa, izklaide, apģērbs, u.c.,» norāda Kropa.

Runājot par tēriņiem, ne mazāk svarīgi ir motivēt bērnu veidot uzkrājumus. Saskaņā ar pētījuma datiem, bērni dažādos vecumos ir gana naski krājēji – 76% aptaujāto vecāku atzīst, ka viņu bērni krāj naudu kādam noteiktam mērķim. Bērnam pieaugot, paradums neiztērēt visu naudu uzreiz un daļu atlikt «nebaltām dienām» vai kārotā pirkuma veikšanai, būs ļoti laba vecāku sniegtā «ceļamaize».

Zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu, attiecīgās rīcības sekām un atbildīgu finanšu plānošanu kā vecākiem, tā arī viņu bērniem varētu ļaut ļautu izvairīties no dažādiem kārdinājumiem, piemēram, vieglas un ātras aizdevuma noformēšanas vienas īsziņas attālumā.

Ref: 225.000.103.2225


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Pāvilostas «māja-kuģis»: būvi pārvietos ārpus aizsargjoslas; pa ūdeni gan nevedīs

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošo «māju-kuģi» tās īpašnieks Argods Lūsiņš pa jūru prom tomēr nevedīšot, bet esot pašvaldībai solījis to līdz 1.jūlijam pārvietot ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Bankā: Pieaug automašīnu salonu logu bojājumu skaits, zaudējumi līdz 1 300 eiro

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina Swedbank apdrošināšanas dati.

Nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu neatkarību

Baltijas Asambleja stingri nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, piektdien, 15.jūnijā, uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas, ko neviens arī negaidīja, tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Opozīcijas politiķi aicina SAB pārbaudīt Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu

Opozīcijas politiskais spēks – Latvijas reģionu apvienība –  iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»,  uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izsludināta pieteikšanās nogalinātā Bunkus mantojumam

Zvērināta notāre Ingūna Bobrovska ir izsludinājusi mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi pieteikties visus mantiniekus, kreditoros, kā arī citas personas, kurām ir tiesības uz noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus mantojumu.

Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

ECB pārstās miljardu iepludināšanu eirozonā ekonomikas «stutēšanai»

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka 2018.gada decembrī noslēgs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros eirozonas tautsaimniecībā, iepērkot obligācijas, ik mēnesi tiek iepludināti 30 miljardi eiro.

Ceļu remontdarbi turpinās – atsevišķos posmos jārēķinās ar ilgāku braukšanas laiku

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas, 15.jūnija, pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta.

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

Katra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Ungārijā notiesā cilvēkkontrabandistus par 71 cilvēka bojāeju gaļas furgonā

Tiesa Ungārijā saistībā ar 71 migranta nosmakšanu slēgtā kravas furgona kravas kastē 2015.gadā atzinusi četrus vīriešus par vainīgiem cilvēkkontrabandā un piespriedusi tiem 25 gadus cietumā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu paredz uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Konceptuāli atbalsta jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Biržu indeksi lielākoties pieaug, naftas cenas kāpj Ņujorkā un krītas Londonā

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien, 14.jūnijā, krasi kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nolēma nemainīt bāzes procentlikmi un paredzēja, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī negaidīti ilgi – vismaz līdz 2019.gada rudenim.