bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Finanšu ministre bloķējusi VID vadītāja kandidāta Ņikitina iecelšanu FKTK

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Lai gan konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu kā kandidāts, par kuru ir panākta politiska vienošanās, tiek uzskatīts un saukts Latvijas Bankas augsta ranga darbinieks Andris Ņikitins, viņa izredzes uzvarēt mazina prognozes, ka komisija finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai piedāvās pašai izvēlēties starp atlikušajiem kandidātiem.

Pirms dažiem mēnešiem finanšu ministre nepiekrita Ņikitinu virzīt par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieku, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.  Līdz ar to tagad grūti pamatojama būtu Ņikitina iecelšana vēl ietekmīgākā VID ģenerāldirektora amatā.

Konkursa komisija tuvāko dienu laikā sola beidzot atrast VID ģenerāldirektoru. No 19 kandidātiem šobrīd ir palikuši trīs: apdrošināšanas speciāliste Ilze Cīrule, auditorfirmas Deloitte nodokļu eksperts Kaspars Rumba un Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins. Tieši pēdējais tiek piesaukts kā favorīts cīņā par VID ģenerāldirektora amatu, par kuru aizkulisēs jau esot vienojušies politiķi.

Ņikitina trumpji esot plašā pieredze. Viņš strādājis par tehnisko direktoru Zemes bankā, kuras vadītājs Andris Ruselis vēlāk kļuva par Latvijas Bankas viceprezidentu. Bijis Rīgas miesnieka ģenerāldirektors un apdrošināšanas sabiedrības Balta viceprezidents. Latvijas Bankā strādā jau 12 gadus. Taču pirms dažiem mēnešiem Ņikitinam bija ne pārāk veiksmīga saskarsme ar VID pārraugošo finanšu ministri. Viņa kandidatūra tika piedāvāta FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam.

«Nu, tika piedāvāta, jā,» atzīst pats Ņikitins. «Jā, tieši manā klātbūtnē Rimšēviča kungs un [FKTK priekšsēdētājs Pēters] Putniņa kungs informēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu par manu kandidatūru.» Tomēr Ņikitins tālāk virzīts netika, lai gan viņš norāda: «Es nezinu, vai tā ir viņa, kas nepiekrita.»

Ņikitins domā, ka toreiz viņam pietrūcis politiskā atbalsta, taču VID ģenerāldirektoru ieceļ valdība, nevis Saeima, tāpēc tagad, viņaprāt, lielāku lomu spēlēs pretendentu atlases komisija. Politiskās aizmugures viņam joprojām neesot, taču ir Latvijas Bankas prezidenta atbalsts.

Lai gan Ņikitina CV nav redzams, ka viņš iepriekš būtu specializējies nodokļu jomā, kandidāts savu pieredzi uzskata par ieņēmumu dienesta vadītājam piemērotu: «Es gan gribētu teikt, ka ar nodokļiem saistīts ir faktiski viss mans darba gājiens, jo, gan Miesniekā strādājot par valdes priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru tāpat nācās saskarties ar šiem jautājumiem, lai viss tiktu korekti izdarīts un nomaksāts, un iegrāmatots. Tāpat arī Baltā par atlīdzību direktoru strādājot, vadot atlīdzības, tur arī ir saistība ar nodokļiem un nodokļu aprēķiniem.»

Pieticīgāka vadītāja pieredze, taču lielāka saistība ar nodokļu jomu ir Deloitte darbiniekam Kasparam Rumbam, kurš par šo tēmu astoņus gadus interesējas gan profesionāli, gan kā nevalstiskā sektora pārstāvis: «Es strādāju pietiekoši lielā konsultāciju uzņēmumā, un es esmu pietiekoši sabiedriski aktīvs. Es esmu ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nacionālās stratēģijas padomē. (…) Es arī aktīvi esmu strādājis pie dažādu nodokļu normatīvo aktu grozījumu iniciēšanas. Es  esmu gājis arī uz [Saeimas] Budžeta komisiju, Tautsaimniecības komisiju cīnīties par šiem ekonomikai svarīgiem jautājumiem.»

Trešā kandidāte Ilze Cīrule ilgus gadus strādājusi apdrošināšanas nozarē un vēl līdz septembrim bija finanšu daļas vadītāja kompānijā Gjensidige Baltic. Taču uzņēmumā notika restrukturizācija, galvenais birojs tika pārcelts uz Lietuvu, Latvijā saglabājot vien filiāli, tāpēc optimizācijas rezultātā Cīrule darbu zaudējusi. Cīrule sākotnēji piekrīt sniegt interviju, taču vēlāk nolemj vispirms sagaidīt konkursa beigas, un no šī lēmuma neatkāpjas. Īsziņā viņa to skaidro ar to, ka «man nav pamata apšaubīt šonedēļ medijos publicēto informāciju par konkursa rezultātu.»

Bažas par to, ka viss jau esot sarunāts, noraida finanšu ministre Reizniece-Ozola: «Nu katrā ziņā man nav neviena favorīta no šiem cilvēkiem, kas ir tikuši tālāk. Man šķiet, viņiem visiem ir labas pozīcijas un ir daudz maz līdzvērtīgi.»

Ministre gan atzīst, ka, lai gan pretendentus vērtē komisija, galavārds jebkurā gadījumā būs viņai: «Es domāju, ja komisijai būs viennozīmīgs viedoklis par kādu vienu labāko, tad lai virza vienu. Savukārt, ja ir tik līdzvērtīgi kandidāti, ka būtu jāvirza vairāki, es esmu gatava arī izvēlēties no vairākiem.»

Visai ticama šobrīd ir versija, ka komisija uz sarunu ar ministri varētu virzīt visus trīs kandidātus. Tas vēl jo vairāk izvēli padara politisku. Un Ņikitina uzvaru Finanšu ministrija negarantē, saka parlamentārais sekretārs Edgars Putra: «Skaidri un gaiši teikt, ka tas būs Ņikitina kungs, tā diemžēl, es domāju, par nelaimi jums, nevar šobrīd tā teikt. (…) Es teikšu atklāti: man, piemēram, patīk (…) Rumbas kunga kandidatūra. Tas vēstījums, ko viņš ir sniedzis presei, viņš man liekas visatbilstošākais šodienai. Viņš man kaut kur asociējas ar Igaunijas valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kurš šobrīd vairs neieņem šo amatu. Bet tas redzējums man ir tuvāks.»

Vienotība, kas ilgus gadus pārraudzīja VID un savu ietekmi parādīja arī nesen, bloķējot Ingas Koļegovas iecelšanu dienesta vadībā, tagad noliedz, ka būtu kaut kādas politiskās vienošanās par VID vadību. Tomēr VID vadītāja meklēšanas procesu, piemēram, tā nepabeigšanu sākotnēji plānotajā termiņā, viena no partijas līderēm, Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa asi kritizē: «Vienkārši acīmredzot trūkst pieredzes un netiek profesionāli strādāts. Nav nekādu citu izskaidrojumu, jo katrā ziņā ne koalīcijas, ne kaut kādās aizkulišu dienaskārtībā nav kaut kādi jautājumi par VID vadītāju.»

Tuvākajās nedēļās Saeimai būs jābalso par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāti Guntu Razāni. Viņa ir bijušā Latvijas vēstnieka ASV sieva, bet pa Saeimas frakcijām viņu vadā ZZS pārstāvji. Vienotība Razānei jau ir apsolījusi atbalstu, bet Nacionālā apvienība pagaidām vilcinās. Tāpēc drīz būs skaidrs, cik patiesas ir kuluāru runas, ka Razānes apstiprināšanai nebūs balsu, ja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatā nenonāks Andris Ņikitins.

VID ģenerāldirektora atlases komisijas darbs ir pagarināts līdz 1.novembrim, taču neoficiāli tā sola darbu pabeigt jau nākamnedēļ. Tāpēc lēmums par jauno nodokļu administrācijas vadītāju valdības darba kārtībā teorētiski varētu nonākt jau novembra sākumā.

Ref: 102.000.102.13728


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.