bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.04.2017 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Finanšu ministre bloķējusi VID vadītāja kandidāta Ņikitina iecelšanu FKTK

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Lai gan konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu kā kandidāts, par kuru ir panākta politiska vienošanās, tiek uzskatīts un saukts Latvijas Bankas augsta ranga darbinieks Andris Ņikitins, viņa izredzes uzvarēt mazina prognozes, ka komisija finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai piedāvās pašai izvēlēties starp atlikušajiem kandidātiem.

Pirms dažiem mēnešiem finanšu ministre nepiekrita Ņikitinu virzīt par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieku, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.  Līdz ar to tagad grūti pamatojama būtu Ņikitina iecelšana vēl ietekmīgākā VID ģenerāldirektora amatā.

Konkursa komisija tuvāko dienu laikā sola beidzot atrast VID ģenerāldirektoru. No 19 kandidātiem šobrīd ir palikuši trīs: apdrošināšanas speciāliste Ilze Cīrule, auditorfirmas Deloitte nodokļu eksperts Kaspars Rumba un Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins. Tieši pēdējais tiek piesaukts kā favorīts cīņā par VID ģenerāldirektora amatu, par kuru aizkulisēs jau esot vienojušies politiķi.

Ņikitina trumpji esot plašā pieredze. Viņš strādājis par tehnisko direktoru Zemes bankā, kuras vadītājs Andris Ruselis vēlāk kļuva par Latvijas Bankas viceprezidentu. Bijis Rīgas miesnieka ģenerāldirektors un apdrošināšanas sabiedrības Balta viceprezidents. Latvijas Bankā strādā jau 12 gadus. Taču pirms dažiem mēnešiem Ņikitinam bija ne pārāk veiksmīga saskarsme ar VID pārraugošo finanšu ministri. Viņa kandidatūra tika piedāvāta FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam.

«Nu, tika piedāvāta, jā,» atzīst pats Ņikitins. «Jā, tieši manā klātbūtnē Rimšēviča kungs un [FKTK priekšsēdētājs Pēters] Putniņa kungs informēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu par manu kandidatūru.» Tomēr Ņikitins tālāk virzīts netika, lai gan viņš norāda: «Es nezinu, vai tā ir viņa, kas nepiekrita.»

Ņikitins domā, ka toreiz viņam pietrūcis politiskā atbalsta, taču VID ģenerāldirektoru ieceļ valdība, nevis Saeima, tāpēc tagad, viņaprāt, lielāku lomu spēlēs pretendentu atlases komisija. Politiskās aizmugures viņam joprojām neesot, taču ir Latvijas Bankas prezidenta atbalsts.

Lai gan Ņikitina CV nav redzams, ka viņš iepriekš būtu specializējies nodokļu jomā, kandidāts savu pieredzi uzskata par ieņēmumu dienesta vadītājam piemērotu: «Es gan gribētu teikt, ka ar nodokļiem saistīts ir faktiski viss mans darba gājiens, jo, gan Miesniekā strādājot par valdes priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru tāpat nācās saskarties ar šiem jautājumiem, lai viss tiktu korekti izdarīts un nomaksāts, un iegrāmatots. Tāpat arī Baltā par atlīdzību direktoru strādājot, vadot atlīdzības, tur arī ir saistība ar nodokļiem un nodokļu aprēķiniem.»

Pieticīgāka vadītāja pieredze, taču lielāka saistība ar nodokļu jomu ir Deloitte darbiniekam Kasparam Rumbam, kurš par šo tēmu astoņus gadus interesējas gan profesionāli, gan kā nevalstiskā sektora pārstāvis: «Es strādāju pietiekoši lielā konsultāciju uzņēmumā, un es esmu pietiekoši sabiedriski aktīvs. Es esmu ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nacionālās stratēģijas padomē. (…) Es arī aktīvi esmu strādājis pie dažādu nodokļu normatīvo aktu grozījumu iniciēšanas. Es  esmu gājis arī uz [Saeimas] Budžeta komisiju, Tautsaimniecības komisiju cīnīties par šiem ekonomikai svarīgiem jautājumiem.»

Trešā kandidāte Ilze Cīrule ilgus gadus strādājusi apdrošināšanas nozarē un vēl līdz septembrim bija finanšu daļas vadītāja kompānijā Gjensidige Baltic. Taču uzņēmumā notika restrukturizācija, galvenais birojs tika pārcelts uz Lietuvu, Latvijā saglabājot vien filiāli, tāpēc optimizācijas rezultātā Cīrule darbu zaudējusi. Cīrule sākotnēji piekrīt sniegt interviju, taču vēlāk nolemj vispirms sagaidīt konkursa beigas, un no šī lēmuma neatkāpjas. Īsziņā viņa to skaidro ar to, ka «man nav pamata apšaubīt šonedēļ medijos publicēto informāciju par konkursa rezultātu.»

Bažas par to, ka viss jau esot sarunāts, noraida finanšu ministre Reizniece-Ozola: «Nu katrā ziņā man nav neviena favorīta no šiem cilvēkiem, kas ir tikuši tālāk. Man šķiet, viņiem visiem ir labas pozīcijas un ir daudz maz līdzvērtīgi.»

Ministre gan atzīst, ka, lai gan pretendentus vērtē komisija, galavārds jebkurā gadījumā būs viņai: «Es domāju, ja komisijai būs viennozīmīgs viedoklis par kādu vienu labāko, tad lai virza vienu. Savukārt, ja ir tik līdzvērtīgi kandidāti, ka būtu jāvirza vairāki, es esmu gatava arī izvēlēties no vairākiem.»

Visai ticama šobrīd ir versija, ka komisija uz sarunu ar ministri varētu virzīt visus trīs kandidātus. Tas vēl jo vairāk izvēli padara politisku. Un Ņikitina uzvaru Finanšu ministrija negarantē, saka parlamentārais sekretārs Edgars Putra: «Skaidri un gaiši teikt, ka tas būs Ņikitina kungs, tā diemžēl, es domāju, par nelaimi jums, nevar šobrīd tā teikt. (…) Es teikšu atklāti: man, piemēram, patīk (…) Rumbas kunga kandidatūra. Tas vēstījums, ko viņš ir sniedzis presei, viņš man liekas visatbilstošākais šodienai. Viņš man kaut kur asociējas ar Igaunijas valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kurš šobrīd vairs neieņem šo amatu. Bet tas redzējums man ir tuvāks.»

Vienotība, kas ilgus gadus pārraudzīja VID un savu ietekmi parādīja arī nesen, bloķējot Ingas Koļegovas iecelšanu dienesta vadībā, tagad noliedz, ka būtu kaut kādas politiskās vienošanās par VID vadību. Tomēr VID vadītāja meklēšanas procesu, piemēram, tā nepabeigšanu sākotnēji plānotajā termiņā, viena no partijas līderēm, Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa asi kritizē: «Vienkārši acīmredzot trūkst pieredzes un netiek profesionāli strādāts. Nav nekādu citu izskaidrojumu, jo katrā ziņā ne koalīcijas, ne kaut kādās aizkulišu dienaskārtībā nav kaut kādi jautājumi par VID vadītāju.»

Tuvākajās nedēļās Saeimai būs jābalso par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāti Guntu Razāni. Viņa ir bijušā Latvijas vēstnieka ASV sieva, bet pa Saeimas frakcijām viņu vadā ZZS pārstāvji. Vienotība Razānei jau ir apsolījusi atbalstu, bet Nacionālā apvienība pagaidām vilcinās. Tāpēc drīz būs skaidrs, cik patiesas ir kuluāru runas, ka Razānes apstiprināšanai nebūs balsu, ja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatā nenonāks Andris Ņikitins.

VID ģenerāldirektora atlases komisijas darbs ir pagarināts līdz 1.novembrim, taču neoficiāli tā sola darbu pabeigt jau nākamnedēļ. Tāpēc lēmums par jauno nodokļu administrācijas vadītāju valdības darba kārtībā teorētiski varētu nonākt jau novembra sākumā.

Ref: 102.000.102.13728


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.