bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Finanšu ministre bloķējusi VID vadītāja kandidāta Ņikitina iecelšanu FKTK

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Lai gan konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu kā kandidāts, par kuru ir panākta politiska vienošanās, tiek uzskatīts un saukts Latvijas Bankas augsta ranga darbinieks Andris Ņikitins, viņa izredzes uzvarēt mazina prognozes, ka komisija finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai piedāvās pašai izvēlēties starp atlikušajiem kandidātiem.

Pirms dažiem mēnešiem finanšu ministre nepiekrita Ņikitinu virzīt par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieku, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.  Līdz ar to tagad grūti pamatojama būtu Ņikitina iecelšana vēl ietekmīgākā VID ģenerāldirektora amatā.

Konkursa komisija tuvāko dienu laikā sola beidzot atrast VID ģenerāldirektoru. No 19 kandidātiem šobrīd ir palikuši trīs: apdrošināšanas speciāliste Ilze Cīrule, auditorfirmas Deloitte nodokļu eksperts Kaspars Rumba un Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins. Tieši pēdējais tiek piesaukts kā favorīts cīņā par VID ģenerāldirektora amatu, par kuru aizkulisēs jau esot vienojušies politiķi.

Ņikitina trumpji esot plašā pieredze. Viņš strādājis par tehnisko direktoru Zemes bankā, kuras vadītājs Andris Ruselis vēlāk kļuva par Latvijas Bankas viceprezidentu. Bijis Rīgas miesnieka ģenerāldirektors un apdrošināšanas sabiedrības Balta viceprezidents. Latvijas Bankā strādā jau 12 gadus. Taču pirms dažiem mēnešiem Ņikitinam bija ne pārāk veiksmīga saskarsme ar VID pārraugošo finanšu ministri. Viņa kandidatūra tika piedāvāta FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam.

«Nu, tika piedāvāta, jā,» atzīst pats Ņikitins. «Jā, tieši manā klātbūtnē Rimšēviča kungs un [FKTK priekšsēdētājs Pēters] Putniņa kungs informēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu par manu kandidatūru.» Tomēr Ņikitins tālāk virzīts netika, lai gan viņš norāda: «Es nezinu, vai tā ir viņa, kas nepiekrita.»

Ņikitins domā, ka toreiz viņam pietrūcis politiskā atbalsta, taču VID ģenerāldirektoru ieceļ valdība, nevis Saeima, tāpēc tagad, viņaprāt, lielāku lomu spēlēs pretendentu atlases komisija. Politiskās aizmugures viņam joprojām neesot, taču ir Latvijas Bankas prezidenta atbalsts.

Lai gan Ņikitina CV nav redzams, ka viņš iepriekš būtu specializējies nodokļu jomā, kandidāts savu pieredzi uzskata par ieņēmumu dienesta vadītājam piemērotu: «Es gan gribētu teikt, ka ar nodokļiem saistīts ir faktiski viss mans darba gājiens, jo, gan Miesniekā strādājot par valdes priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru tāpat nācās saskarties ar šiem jautājumiem, lai viss tiktu korekti izdarīts un nomaksāts, un iegrāmatots. Tāpat arī Baltā par atlīdzību direktoru strādājot, vadot atlīdzības, tur arī ir saistība ar nodokļiem un nodokļu aprēķiniem.»

Pieticīgāka vadītāja pieredze, taču lielāka saistība ar nodokļu jomu ir Deloitte darbiniekam Kasparam Rumbam, kurš par šo tēmu astoņus gadus interesējas gan profesionāli, gan kā nevalstiskā sektora pārstāvis: «Es strādāju pietiekoši lielā konsultāciju uzņēmumā, un es esmu pietiekoši sabiedriski aktīvs. Es esmu ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nacionālās stratēģijas padomē. (…) Es arī aktīvi esmu strādājis pie dažādu nodokļu normatīvo aktu grozījumu iniciēšanas. Es  esmu gājis arī uz [Saeimas] Budžeta komisiju, Tautsaimniecības komisiju cīnīties par šiem ekonomikai svarīgiem jautājumiem.»

Trešā kandidāte Ilze Cīrule ilgus gadus strādājusi apdrošināšanas nozarē un vēl līdz septembrim bija finanšu daļas vadītāja kompānijā Gjensidige Baltic. Taču uzņēmumā notika restrukturizācija, galvenais birojs tika pārcelts uz Lietuvu, Latvijā saglabājot vien filiāli, tāpēc optimizācijas rezultātā Cīrule darbu zaudējusi. Cīrule sākotnēji piekrīt sniegt interviju, taču vēlāk nolemj vispirms sagaidīt konkursa beigas, un no šī lēmuma neatkāpjas. Īsziņā viņa to skaidro ar to, ka «man nav pamata apšaubīt šonedēļ medijos publicēto informāciju par konkursa rezultātu.»

Bažas par to, ka viss jau esot sarunāts, noraida finanšu ministre Reizniece-Ozola: «Nu katrā ziņā man nav neviena favorīta no šiem cilvēkiem, kas ir tikuši tālāk. Man šķiet, viņiem visiem ir labas pozīcijas un ir daudz maz līdzvērtīgi.»

Ministre gan atzīst, ka, lai gan pretendentus vērtē komisija, galavārds jebkurā gadījumā būs viņai: «Es domāju, ja komisijai būs viennozīmīgs viedoklis par kādu vienu labāko, tad lai virza vienu. Savukārt, ja ir tik līdzvērtīgi kandidāti, ka būtu jāvirza vairāki, es esmu gatava arī izvēlēties no vairākiem.»

Visai ticama šobrīd ir versija, ka komisija uz sarunu ar ministri varētu virzīt visus trīs kandidātus. Tas vēl jo vairāk izvēli padara politisku. Un Ņikitina uzvaru Finanšu ministrija negarantē, saka parlamentārais sekretārs Edgars Putra: «Skaidri un gaiši teikt, ka tas būs Ņikitina kungs, tā diemžēl, es domāju, par nelaimi jums, nevar šobrīd tā teikt. (…) Es teikšu atklāti: man, piemēram, patīk (…) Rumbas kunga kandidatūra. Tas vēstījums, ko viņš ir sniedzis presei, viņš man liekas visatbilstošākais šodienai. Viņš man kaut kur asociējas ar Igaunijas valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kurš šobrīd vairs neieņem šo amatu. Bet tas redzējums man ir tuvāks.»

Vienotība, kas ilgus gadus pārraudzīja VID un savu ietekmi parādīja arī nesen, bloķējot Ingas Koļegovas iecelšanu dienesta vadībā, tagad noliedz, ka būtu kaut kādas politiskās vienošanās par VID vadību. Tomēr VID vadītāja meklēšanas procesu, piemēram, tā nepabeigšanu sākotnēji plānotajā termiņā, viena no partijas līderēm, Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa asi kritizē: «Vienkārši acīmredzot trūkst pieredzes un netiek profesionāli strādāts. Nav nekādu citu izskaidrojumu, jo katrā ziņā ne koalīcijas, ne kaut kādās aizkulišu dienaskārtībā nav kaut kādi jautājumi par VID vadītāju.»

Tuvākajās nedēļās Saeimai būs jābalso par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāti Guntu Razāni. Viņa ir bijušā Latvijas vēstnieka ASV sieva, bet pa Saeimas frakcijām viņu vadā ZZS pārstāvji. Vienotība Razānei jau ir apsolījusi atbalstu, bet Nacionālā apvienība pagaidām vilcinās. Tāpēc drīz būs skaidrs, cik patiesas ir kuluāru runas, ka Razānes apstiprināšanai nebūs balsu, ja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatā nenonāks Andris Ņikitins.

VID ģenerāldirektora atlases komisijas darbs ir pagarināts līdz 1.novembrim, taču neoficiāli tā sola darbu pabeigt jau nākamnedēļ. Tāpēc lēmums par jauno nodokļu administrācijas vadītāju valdības darba kārtībā teorētiski varētu nonākt jau novembra sākumā.

Ref: 102.000.102.13728


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri