bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Finanšu ministre: Nākamajos trijos gados Latvijas ekonomika augs par vairāk nekā 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Nākamajos trijos gados Latvijas ekonomika augs par vairāk nekā 3% ik gadu, prognozē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

«2018.gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Saeima ir pieņēmusi likumu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tāpat valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu prioritārajām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt straujāku Latvijas tautsaimniecības attīstību, nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs,» komentē ministre.

Viņa norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai nākamgad, salīdzinot ar vidējā termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019.gadam plānoto, papildus piešķirti vairāk nekā 235 miljoni eiro, kas pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs viena miljarda eiro.

Nacionālās drošības stiprināšanai papildus piešķirti 126,8 miljoni eiro, tādējādi tās finansējums sasniedz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas IKP palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016.gadā. 2018.gadā IKP palielināsies par 3,4% un tad 2019.gadā un 2020.gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam,» pauž Reizniece-Ozola.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās valdības pieļaujamais budžeta deficīts 2018.gadā būs 1%, 2019.gadā – 0,9%, bet 2020.gadā – 0,4% no IKP. 2018.gadā, kā arī 2020.gadā paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

«2018.gada budžets ir pārdomāts, kas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tas kopā ar nodokļu reformu un ES līdzekļu investīcijām veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību,» atzīst finanšu ministre.

Reizniece-Ozola arī norāda, ka 2017.gadā Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas ir aktīvā projektu ieviešanas posmā. Valdībai ir izdevies apstiprināt nepieciešamos nacionālos politikas dokumentus un Kohēzijas politikas investīciju nosacījumus par gandrīz 100% no kopā Latvijai pieejamā ES finansējuma 4,4 miljardi eiro.

«Līdz šim veikto investīciju progress kopumā vērtējams kā sekmīgs un ir izpildīts Eiropas Komisijas noteiktais ikgadējais finanšu mērķis 2017.gadam. Līdz 2017.gada beigām noslēgti investīciju projektu līgumi par 55% jeb 2,4 miljardi eiro no kopā pieejamā ES finansējuma. Uz šo brīdi pabeigtajos projektos, kuru kopējās izmaksas ir 117 miljoni eiro, sasniegti apjomīgi rezultāti: atbalstu saņēmuši 55 335 bezdarbnieki un 1598 riska grupas jaunieši un nodarbinātas personas, 1041 tiesu sistēmas darbiniekam paaugstināta kvalifikācija, atbalstīti 683 komersanti, sniegtas 567 rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai, jaunizveidota 301 darba vieta atbalstītajās teritorijās, pārbūvēti, modernizēti un rekonstruēti 237 kilometri autoceļi, tilti, pārvadi un tuneļi,» informē ministre.

Viņa prognozēja, ka 2018.gadā, kā arī turpmākos gadus sagaidāma būtiski intensīvāka investīciju finanšu plūsma un rezultātu sasniegumi. Tuvākos gados sagaidāmi rezultāti no investīcijām pētniecības veicināšanā, tajā skaitā no zinātnisko institūciju sadarbības ar komersantiem, kā arī jaunu produktu attīstības un komersantu konkurētspējas veicināšanas, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Tiks uzlabotas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas, publiskie pakalpojumi, tādējādi veicinot komercializācijas potenciālu. Investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam sekmēs jaunu komersantu veidošanos, produktivitātes un eksportspējas kāpumu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

«Šā gada nogalē parakstīti saprašanās memorandi par Norvēģijas un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā 2014.-2021.gadā ar finansējumu 102,1 miljona eiro apmērā. Investīcijas paredzētas pētniecībai un izglītībai, inovāciju veicināšanai uzņēmējdarbībā, reģionālajai attīstībai, vides un klimata izaicinājumu risināšanai, iekšlietu sistēmas un korekcijas dienestu kapacitātes celšanai, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai,» teic Reizniece-Ozola.

Ref:224.000.103.3259


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.