bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Finanšu ministre: Nākamajos trijos gados Latvijas ekonomika augs par vairāk nekā 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Nākamajos trijos gados Latvijas ekonomika augs par vairāk nekā 3% ik gadu, prognozē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

«2018.gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Saeima ir pieņēmusi likumu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tāpat valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina būtisku finansējumu prioritārajām nozarēm. Tas ir pārdomāts un spēs nodrošināt straujāku Latvijas tautsaimniecības attīstību, nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs,» komentē ministre.

Viņa norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai nākamgad, salīdzinot ar vidējā termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019.gadam plānoto, papildus piešķirti vairāk nekā 235 miljoni eiro, kas pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs viena miljarda eiro.

Nacionālās drošības stiprināšanai papildus piešķirti 126,8 miljoni eiro, tādējādi tās finansējums sasniedz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas IKP palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016.gadā. 2018.gadā IKP palielināsies par 3,4% un tad 2019.gadā un 2020.gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam,» pauž Reizniece-Ozola.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās valdības pieļaujamais budžeta deficīts 2018.gadā būs 1%, 2019.gadā – 0,9%, bet 2020.gadā – 0,4% no IKP. 2018.gadā, kā arī 2020.gadā paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

«2018.gada budžets ir pārdomāts, kas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu demogrāfijas pasākumiem. Tas kopā ar nodokļu reformu un ES līdzekļu investīcijām veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību,» atzīst finanšu ministre.

Reizniece-Ozola arī norāda, ka 2017.gadā Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas ir aktīvā projektu ieviešanas posmā. Valdībai ir izdevies apstiprināt nepieciešamos nacionālos politikas dokumentus un Kohēzijas politikas investīciju nosacījumus par gandrīz 100% no kopā Latvijai pieejamā ES finansējuma 4,4 miljardi eiro.

«Līdz šim veikto investīciju progress kopumā vērtējams kā sekmīgs un ir izpildīts Eiropas Komisijas noteiktais ikgadējais finanšu mērķis 2017.gadam. Līdz 2017.gada beigām noslēgti investīciju projektu līgumi par 55% jeb 2,4 miljardi eiro no kopā pieejamā ES finansējuma. Uz šo brīdi pabeigtajos projektos, kuru kopējās izmaksas ir 117 miljoni eiro, sasniegti apjomīgi rezultāti: atbalstu saņēmuši 55 335 bezdarbnieki un 1598 riska grupas jaunieši un nodarbinātas personas, 1041 tiesu sistēmas darbiniekam paaugstināta kvalifikācija, atbalstīti 683 komersanti, sniegtas 567 rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai, jaunizveidota 301 darba vieta atbalstītajās teritorijās, pārbūvēti, modernizēti un rekonstruēti 237 kilometri autoceļi, tilti, pārvadi un tuneļi,» informē ministre.

Viņa prognozēja, ka 2018.gadā, kā arī turpmākos gadus sagaidāma būtiski intensīvāka investīciju finanšu plūsma un rezultātu sasniegumi. Tuvākos gados sagaidāmi rezultāti no investīcijām pētniecības veicināšanā, tajā skaitā no zinātnisko institūciju sadarbības ar komersantiem, kā arī jaunu produktu attīstības un komersantu konkurētspējas veicināšanas, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Tiks uzlabotas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas, publiskie pakalpojumi, tādējādi veicinot komercializācijas potenciālu. Investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam sekmēs jaunu komersantu veidošanos, produktivitātes un eksportspējas kāpumu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

«Šā gada nogalē parakstīti saprašanās memorandi par Norvēģijas un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā 2014.-2021.gadā ar finansējumu 102,1 miljona eiro apmērā. Investīcijas paredzētas pētniecībai un izglītībai, inovāciju veicināšanai uzņēmējdarbībā, reģionālajai attīstībai, vides un klimata izaicinājumu risināšanai, iekšlietu sistēmas un korekcijas dienestu kapacitātes celšanai, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai,» teic Reizniece-Ozola.

Ref:224.000.103.3259


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.