bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

FKTK: Iedzīvotājiem aug uzticība valsts garantiju sistēmai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori uzrāda vēlamo virzību. Būtiskākās pozitīvās tendences – arvien lielāka iedzīvotāju iesaiste e-pakalpojumu izmantošanā finanšu jomā, mainās plānošanas tradīcijas par labu ilgtermiņa uzkrājumiem, aug uzticība valsts garantiju sistēmai, secinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vērtējot stratēģiskā mērķa Plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija izpildi, redzams, ka šī tradīcija nostiprinās, jo 2016.gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vienu miljardu eiro, norāda FKTK.

Tāpat noguldījumi bankās auguši teju par 9%, sasniedzot 5,9 miljardus eiro, pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrātais pensiju kapitāls audzis par 18%, gada beigās sasniedzot 2,8 miljardus eiro, bet pensiju sistēmas 3.līmenī iemaksāts par 6,3% vairāk  kopā uzkrātais kapitāls 380 miljoni eiro.

Vienlaikus komisija norāda, ka par teju miljonu audzis arī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru (privātpersonu) noguldījumu apmērs. Turklāt lielākā sabiedrības daļa (55%) paļaujas uz valsts garantiju sistēmu noguldījumu nepieejamības gadījumā, un Noguldījumu garantiju fonda (NGF) atpazīstamības rādītājs 2016.gadā pieaudzis par 6%.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arī otrais stratēģiskais mērķis sabiedrības finanšu pratībā – Finanšu pakalpojumu vides integritāte (no sektora puses godprātīgs piedāvājums, no klientu puses – atbildīga izvēle) realizējas: pensiju sistēmas 3.līmenī (privātie pensiju fondi) iesaistīto dalībnieku skaits pērn audzis par 18 tūkstošiem personām (kopumā piedalās 272 209 personas), no jauna noslēgti 5 259 līgumi par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu,  i-banku lietotāju skaits sasniedzis 1 441 124 personas no visu klientu loka (2013 – 1 415 000), kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina savus riskus – 151 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2013 – 122 eiro).

Kā liecina Kontroles dienesta sniegtie dati, t.s. pikšķerēšanas un citu krāpšanas gadījumu skaits, par kuriem sākts kriminālprocess, 2016.gadā samazinājies līdz 90 gadījumiem (2015 – 194).

Kavētie kredīti banku sektorā sarukuši līdz 5,3% (augstākais mājsaimniecību kavēto saistību punkts banku sektorā bija 2011.gadā – 19,6%). Pērn būtiski sarucis tieši hipotekāro problemātisko (ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu) banku sektora mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits – no 5 400 līdz 4 100, un tas ir 100 miljoni eiro kavēto hipotekāro saistību mazāk nekā iepriekš (2015 – 280 milj., 2016 – 180 milj.).

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati, tad kavēto kredītu skaits 2016.gadā sarucis arī nebanku sektorā, taču to kopējais apmērs ir palielinājies, jo vidēji lielāks ir bijis no jauna izsniegto kredītu apmērs šajā tirgus segmentā. Kopumā nebanku sektorā (gan kredītiem bez nodrošinājuma, gan līzingam un hipotekārajiem kredītiem) kavēto saistību apmērs palielinās katru gadu.

Mājsaimniecībām no jauna izsniegtie hipotekārie kredīti komercbankās gan skaitā, gan apmērā auguši teju par pusi – noslēgti 14 393 līgumi par 362 miljoniem eiro (iepriekš 8 647 jauni līgumi un 271 miljoni eiro). Iekšzemes mikrouzņēmumiem un MVU no jauna izsniegtie kredīti komercbankās auguši par apmēram trešdaļu – 5 371 jauns kredīts 812 miljonu eiro apmērā (2015.gadā – 3 878 jauni kredīti 577 miljonu eiro apmērā).

Nebanku sektorā no jauna izsniegto kredītu skaits (ar un bez nodrošinājuma) pērn pirmo reizi sasniedzis 500 miljonu eiro apmēru.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopumā stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā ir nodrošinājušas Latvijas mājsaimniecību finanšu stabilitāti, kas savukārt veicina trešā finanšu pratības mērķa pakāpenisku īstenošanos – Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju šajā laikā audzis līdz 12 321 eiro. Mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība komercbankās 2016.gadā bijusi 0,9, noguldījumiem pārsniedzot saistības, un tādējādi rādītājs mājsaimniecību kredīti pret IKP ir bijis 20,9% (2013 – 25%). Kopējais iekšzemes klientu (mājsaimniecības un uzņēmumi) noguldījumu atlikums komercbankās 2016.gadā sasniedza 12,2 miljardus eiro.

Ref: 225.000.103.1133


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri