Pašlaik airBaltic ieguldītā valsts nauda, visticamāk, tiks kvalificēta kā Eiropas Savienībā neatļauts valsts atbalsts un šie līdzekļi būs jāatmaksā, uzskata airBaltic bijušais prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Viņš norāda, ka tādēļ Eiropas Komisija jau ir uzsākusi izpēti.

«Es domāju, ka situācija līdzīgām kompānijām kā airBaltic Eiropā pašlaik ir vienkārši traģiski slikta. Pēdējās nedēļās ir sabrukušas jau četras gan mazas, gan lielas kompānijas, arī tāda veca kompānija kā ungāru Malev un bijusī SAS kompānija Spanair. Konkurence ļoti aug, tajā pašā laikā ļoti aug arī degvielas cenas. Arī šogad degvielas cenas pret pagājušo gadu būs aptuveni 15% augstākas – airBaltic tas nozīmē papildus aptuveni 15 milj. Ls izdevumus,» norāda Fliks intervijā laikrakstam Dienas Bizness.

Viņš uzskata, ka pašlaik vēl samērā labi dzīvo tās kompānijas, kas veic starpkontinentālos lidojumus, ko airBaltic, protams, nevar. «Papildu grūtības rada vēl viens fakts: valsts mēģina no airBaltic izspiest privāto akcionāru, taču pēc tā, kāda ir airBaltic pašreizējā finansēšanas struktūra, valsts ieliktā nauda lidkompānijā no Eiropas Komisijas puses tiks kvalificēta kā valsts atbalsts un būs jāatmaksā atpakaļ. Tad būs precīzi tā pati situācija, kas ungāru Malev. Ja tas tā notiks, airBaltic parādi būs tik lieli, ka grūti iedomāties, kā lidkompānija ar tiem tiks galā,» prognozē Fliks.

Pēc viņa domām, kompānijai ir vajadzīgs jauns privātais akcionārs, taču viņš uzskata, ka tāds neatradīsies, kamēr konflikts ar esošo akcionāru nav abām pusēm pieņemamā veidā atrisināts.

Jau ziņots, ka Fliks kļuvis par Frankfurtē bāzētās vācu aviokompānijas XL Airways vadītāju. Viņš stāsies līdzšinējā XL Airways izpilddirektora Martina Greifenhāgena (Martin Greiffenhagen) amatā, kurš to pameta pēc paša vēlēšanās. XL Airways flotē ir piecas Boeing 737 – 800 lidmašīnas, un tajā strādā 160 darbinieki.

Ref: 104.000.103.648