bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

FM: Ārējās tirdzniecības kāpums atspoguļo ekonomikas aktivitātes pieaugumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunākie dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šī gada augustā liecina, ka ārējās tirdzniecības aktivitāte turpina pieaugt. Augustā pieauga gan eksporta, gan importa vērtība, norāda Finanšu ministrijā.

Minot datus – preču eksporta vērtība bija par 8,5% lielāka nekā pērnā gada augustā. Savukārt importa kāpums bija vēl straujāks, attiecīgi par 21,2% salīdzinājumā ar 2016.gada augustu, tādējādi palielinot ārējās tirdzniecības deficītu līdz 328,8 miljoniem eiro. Jāatzīmē gan, ka pērnais gads izcēlās ar daudzu rādītāju kritumiem dažādās nozarēs, tāpēc arī pieaugums šķiet izteiktāks.

Tiek norādīts, ka augustā eksporta izaugsme bija visaptveroša un fiksēta gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās. Taču lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 15,6%.

«Zīmīgi, ka koksnes eksporta pieauguma struktūra valstu griezumā ir daudzveidīga, jo kāpumi ir fiksēti uz Vāciju, Zviedriju, Igauniju un Lietuvu, tādējādi tas pilnībā kompensēja koksnes eksporta kritumu uz Lielbritāniju par 7,8%. Jāatzīmē, ka līdzīga situācija vērojama visa š.g. garumā, līdz ar to, lai arī Lielbritānija saglabājas kā galvenais Latvijas koksnes noieta tirgus, taču tās īpatsvars kopējā koka un koka eksportā kļūst mazāks,» skaidro ministrijā.

Jānorāda, ka būtisku devumu kopējā eksporta izaugsmē nodrošināja metālu un to izstrādājumu eksporta kāpums par 18,1%, ko noteica metāla konstrukciju eksporta pieaugums uz Norvēģiju un Dāniju. Vēl viena preču grupa, kura nozīmīgi ietekmēja eksporta kāpumu šī gada augustā, bija lauksaimniecības un pārtikas preces. Šīs preču grupas kopējā eksporta vērtība pieaugusi par 4,7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, klāsta eksperti.

Vienlaikus ministrijas ziņojumā teikts arī tas, ka alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums uz Krieviju vairāk nekā divas reizes jeb par 26,6 miljoniem eiro, kompensēja graudaugu eksporta kritumu par 31,0 miljoniem eiro. Ņemot vērā augsto graudaugu eksporta bāzi pagājušajā gadā un samērā vājo graudaugu ražu šogad, graudaugu eksporta sniegums augustā un visticamāk arī rudenī būs vājš. No citām pārtikas precēm eksporta kāpums augustā vēl ir fiksēts piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem.

Turklāt kopējo preču eksporta izaugsmi tāpat balstīja naftas produktu, farmaceitisko un citu ķīmisko produktu, kā arī atsevišķu mehānisko ierīču eksports.

«Strauju ārējās tirdzniecības aktivitātes kāpumu šogad nosaka galvenokārt divi faktori, proti, ārējā pieprasījuma pieaugums galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un investīciju aktivitātes kāpums Latvijā. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai gan ES kopumā, gan Krievijā, pieprasījums pēc Latvijas precēm šogad būtiski pieauga, tādējādi eksporta vērtība šī gada. Pirmajos astoņos mēnešos pieauga par 9,6% jeb 634,6 miljoniem eiro,» atzīmē ministrijas pārstāvji.

Tāpat norādīts, ka ārējā pieprasījuma kāpums atspoguļojas arī Latvijas apstrādes rūpniecības datos, jo Latvijā saražoto preču apgrozījums eksportā šī gada astoņos mēnešos pieauga par 8,5% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Zīmīgi, ka ievērojams eksporta kāpums šī gada astoņos mēnešos ir fiksēts ne tikai uz tradicionālajiem noieta tirgiem, kā Vācija, Krievija Igaunija un Zviedrija, bet arī uz tādām valstīm, kuras neietilpst lielāko tirdzniecības partneru sarakstā, piemēram, Baltkrieviju, Amerikas Savienotās Valstis, Franciju un Itāliju.

Savukārt investīciju aktivitātes kāpums Latvijā, kas tiešā veidā sekmē arī būvniecības sektora attīstību, būtiski palielina arī importu vērtību, +16,1% jeb 1,3 mljrd. eiro, salīdzinot ar 2016.gada pirmajiem astoņiem mēnešiem. Būvniecības sektora uzrāviens atspoguļojas preču importa pieaugumā struktūrā, jo bez pārtikas produktiem straujākie importa kāpumi ir fiksēti tieši metāliem un to izstrādājumiem, mehānismiem un elektroierīcēm, kā arī minerālproduktiem. Arī augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, neskaitot pārtikas preču importa kāpumu par 27,5%, straujākie importa pieaugumi ir fiksēti tādās preču grupās kā minerālprodukti (+57,5%), mehāniskās ierīces (+48,0%), ķīmiskas rūpniecības ražojumi (+12,0%), kā arī metāli (+3,8%).

Ekonomikas sentimenta indeksa vērtība Eiropas Savienībā kopumā pašlaik atrodas augstākajā punktā kopš 2007.gada augusta un, ņemot vērā tā augošo tendenci, kā arī novērtējot Latvijas uzņēmēju noskaņojumu par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un ražošanas apjomiem, pozitīvās tendences Latvijas preču eksportā un importā saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, skaidrots Finanšu ministrijas ziņojumā.

Ref: 225.000.103.2271


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.