bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.10.2017 | Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte
LatviaLatvija

FM: Budžeta deficīts nākamgad nedrīkst pārsniegt 1% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arī nākamajā gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju, šonedēļ vienojusies valdība.

Nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz pieļaujamo deficīta līmeni. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2016.gadam izvirzīto mērķi – budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP, norāda Finanšu ministrija (FM), aicinot visas ministrijas ļoti izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu, gan valdības prioritātes.

Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.

Turpmākajos trīs gados vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams šāds deficīts: 2016. un 2017.gadā 1,0% no IKP un 2018.gadā 0,8% no IKP apmērā.

Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1%, bet 2016.gadā – 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums. Tomēr ārējās vides nenoteiktība, Krievijas noteiktās sankcijas un ekonomiskās problēmas, kā arī zemais investīciju līmenis kavēs straujāku ekonomikas attīstību, skaidro FM.

Vispārējās valdības budžeta izpilde šajā gadā lielā mērā būs atkarīga no nodokļu ieņēmumu izpildes, izdevumu pieauguma speciālajā budžetā, sekmīgas ES fondu finansējuma apguves un pašvaldību budžetu attīstības šā gada turpmākajos mēnešos.

Būtiskākais negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai joprojām ir ģeopolitiskā situācija un iespējama jaunu ierobežojumu noteikšana ES importam Krievijā. Tāpat nevar izslēgt jaunus satricinājumus globālajos finanšu tirgos. No iekšējiem riskiem visbūtiskākie ir produktivitātes pieaugumam ilgstoši neatbilstošs algu kāpums, zems kreditēšanas un investīciju līmenis, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmes potenciālu, norāda ministrijā.

Savukārt faktori, kas var veicināt pozitīvāku izaugsmi Latvijā, ir straujāka nekā prognozēts eirozonas ekonomikas izaugsme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi un Eiropas Komisijas 315 miljardu eiro investīciju plāna veiksmīga ieviešana, kā arī zemās naftas cenas.

Latvijas fiskālās politikas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem Latvijas fiskālās politikas stratēģijas pamatā ir nosacījums, ka strukturālais deficīts ilgtermiņā nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP, uzsver ministrijā.

Raugoties uz fiskālās situācijas attīstību vidējā termiņā, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz, ka 2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,3% no IKP, savukārt 2018.gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, tādējādi veidojot pārpalikumu 0,5% no IKP. Ievērojot fiskālās disciplīnas normas, 2017. un 2018.gadā vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts un tādējādi 2017.gadā jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai pieejamais finansējums ir 205,0 miljoni eiro un 2018.gadā tas ir 367,0 miljoni eiro.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar komercbanku, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir prezentētas Fiskālās disciplīnas padomei un ir saskaņotas ar Latvijas Banku, kā arī ar Ekonomikas ministriju.

Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 30.septembrī.

Ref: 102.000.102.10421


Pievienot komentāru

Parakstīs Latvijas un Krievijas valsts robežas gala dokumentus

Ārlietu ministrijā trešdien, 25.oktobrī, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols.

Pēc pierādītās balsu pirkšanas Saeimas mandātus tomēr nepārdala

Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi nepārdalīt 12.Saeimas mandātus pēc Latgales apgabaltiesas konstatētās četru balsu pirkšanas par labu partijas Saskaņa kandidātam Andrejam Elksniņam.

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.