bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

FM: Budžeta deficīts pērn atbilda plānotajam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kaut arī vēl nav pieejami visi dati, lai novērtētu vispārējās valdības budžeta izpildi 2015.gadā, taču jau pašreizējais Finanšu ministrijas novērtējums ļauj secināt, ka deficīta līmenis pērn bijis likumā «Par valsts budžetu 2015.gadam» plānotajā apmērā, nepārsniedzot 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Neskatoties uz vājo izaugsmi 2015.gada sākumā un līdz ar to nelielo pesimismu attiecībā uz izaugsmi gadā kopumā, pagājušā gada laikā izaugsme uzņēma apgriezienus, un IKP pieauga par 2,8%, kas arī bija pamatā vispārējās valdības budžeta prognožu izstrādāšanā.

Atbilstoši iepriekš prognozētajam, konsolidētā kopbudžeta pārpalikums decembrī samazinājās, un gadā kopumā izveidojās deficīts 372,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem valsts budžeta deficīts bija 346,8 miljoni eiro, savukārt pašvaldību budžetos deficīts – vien 25,5 miljoni eiro.

Ekonomiskā izaugsme atbilstoši sākotnējai prognozei un sekmīgi nodokļu administrēšanas pasākumi noteica nodokļu ieņēmumus atbilstoši plānotajam līmenim. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015.gadā bija 7,0 miljardi eiro jeb 100,3% no sākotnējā plāna. Zīmīgi, ka tie sastādīja 28,2% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā. Ekonomikas attīstība, nodokļu politikas izmaiņas un nodokļu administrēšanas pasākumu uzlabošana pērn sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugumu par 326,4 miljoniem eiro jeb 4,9%, salīdzinot ar 2014.gadu. Jāatzīmē, ka tas bija augstāks nekā 2014.gadā (4,7%), bet zemāks kā pēckrīzes gados novērotais pieaugums, kas, piemēram, 2011.gadā sasniedza pat 14,0%, informē Finanšu ministrija.

Vērtējot nodokļu ieņēmumu izpildi pa nodokļu veidiem, ministrija secina, ka pieaugums bija vērojams visu nodokļu ieņēmumos, bet visstraujāk – akcīzes nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos. Savukārt nodokļu izpilde pret plānu bija atšķirīga pa nodokļu veidiem. Vislabāk ir pildījušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa, kas bija par 27,1 miljonu eiro jeb 3,5% vairāk nekā plānots, galvenokārt lielāka naftas produktu patēriņa dēļ. Tāpat nodarbināto ienākumu pieaugums nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus virs plāna 20,6 miljonu eiro jeb 1,5% apmērā. Turpretī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī gadā kopumā nesasniedza plānoto līmeni par 32,8 miljoniem eiro un tie bija 98,3% no plāna, ko pamatā noteica iepriekš plānoti, bet neieviesti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Ļoti laba izpilde bija ieņēmumos no nekustamā īpašuma nodokļa, kas tika saņemti par 5,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, salīdzinot ar 2014.gadu.

Salīdzinājumā ar sākotnējo plānu kopbudžeta kopējie izdevumi bija tuvu plānotajam līmenim, taču situācija pa budžetiem bija atšķirīga. Īpaši jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā izdevumi visās pozīcijās bija zemāki, izņemot kapitālos izdevumus, procentu izdevumus un transfertus citiem budžetiem. Ietaupījums bija izdevumos, kas plānoti valsts funkciju nodrošināšanai, bet nav paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Piemēram, iemaksas ES budžetā bija par 39,7 miljoniem eiro zemākas. Tāpat ietaupījums bija atalgojuma izmaksai un ministriju tēriņiem preču un pakalpojumu apmaksai, kopumā veidojot ap 50 miljoniem eiro. Bez tam jāatzīmē, ka aizvadītā gada laikā daļa no ietaupītajiem līdzekļiem Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai tika pārdalīta veselības jomai – ārstniecības iestāžu ņemto valsts galvoto aizdevumu atmaksai, Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai jomai – autoceļu uzturēšanai un citām nozarēm.

Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi pārsniedza sākotnēji plānotos, jo tika piešķirts papildu nepieciešamais finansējums sociālajiem pabalstiem. Tāpat arī pašvaldību budžetu un atvasināto publisko personu budžetu izdevumi pārsniedza sākotnējo plānu gan kārtējo izdevumu dēļ, gan augstāku ES fondu izdevumu dēļ investīciju projektu īstenošanai.

Kopbudžeta izdevumos pagājušajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija vērojams pieaugums 3,0% apmērā, taču tas bija mērenāks salīdzinājumā ar izmaiņām ieņēmumos. Līdzīgi kā Finanšu ministrija jau iepriekš skaidroja, pērn būtisks pieaugums bija izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas palielinājās par 141,5 miljoniem eiro jeb 5,8%. Šo izdevumu pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu “griestus”, kā rezultātā pieauga pabalstu vidējie apmēri mēnesī. Tāpat palielinājās arī pabalsta saņēmēju skaits, īpaši bērnu kopšanas, slimības un bezdarba gadījumā. Iepriekšminēto faktoru ietekmē 2015.gada novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija akceptēja papildu līdzekļu piešķiršanu sociālo pabalstu izmaksai.

Izdevumu pieaugums par 92,4 miljoniem eiro jeb 6,4% bija vērojams sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma izmaksai. Valsts budžetā pieaugums bija 33,5 miljoni eiro jeb 4,6%, savukārt pašvaldību budžetos tas bija straujāks – 58,9 miljoni eiro jeb 8,3%. Šo izdevumu izmaiņas pamatā noteica minimālās darba algas palielināšana no pagājušā gada sākuma, kā arī papildu izdevumi Latvijas prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Pieaugumu kopbudžeta izdevumos pamatkapitāla veidošanai par 42,8 miljoniem eiro jeb 4,9% noteica valsts budžeta izdevumu kāpums autoceļu tīkla uzturēšanai un attīstīšanai, ēku būvniecībai un rekonstrukcijai, tajā skaitā Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī kāpums 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju projektu sekmīgai uzsākšanai, vienlaikus, noslēdzoties 2007.-2013. gada plānošanas periodam, intensīvāka ES fondu finansējuma investēšana valsts galveno autoceļu seguma pārbūvei un infrastruktūras uzlabošanai izglītības jomā, piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecība. Savukārt pašvaldību budžetos izdevumi pamatkapitāla veidošanai pērn bija zemāki nekā 2014.gadā mazāku izdevumu ES fondu projektu īstenošanai dēļ, kas tādējādi noteica zemāku kopējo deficītu pašvaldību budžetos nekā iepriekšējos gados.

Ref: 102.000.102.11769


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.