bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

FM: Budžeta deficīts pērn atbilda plānotajam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kaut arī vēl nav pieejami visi dati, lai novērtētu vispārējās valdības budžeta izpildi 2015.gadā, taču jau pašreizējais Finanšu ministrijas novērtējums ļauj secināt, ka deficīta līmenis pērn bijis likumā «Par valsts budžetu 2015.gadam» plānotajā apmērā, nepārsniedzot 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Neskatoties uz vājo izaugsmi 2015.gada sākumā un līdz ar to nelielo pesimismu attiecībā uz izaugsmi gadā kopumā, pagājušā gada laikā izaugsme uzņēma apgriezienus, un IKP pieauga par 2,8%, kas arī bija pamatā vispārējās valdības budžeta prognožu izstrādāšanā.

Atbilstoši iepriekš prognozētajam, konsolidētā kopbudžeta pārpalikums decembrī samazinājās, un gadā kopumā izveidojās deficīts 372,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem valsts budžeta deficīts bija 346,8 miljoni eiro, savukārt pašvaldību budžetos deficīts – vien 25,5 miljoni eiro.

Ekonomiskā izaugsme atbilstoši sākotnējai prognozei un sekmīgi nodokļu administrēšanas pasākumi noteica nodokļu ieņēmumus atbilstoši plānotajam līmenim. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015.gadā bija 7,0 miljardi eiro jeb 100,3% no sākotnējā plāna. Zīmīgi, ka tie sastādīja 28,2% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā. Ekonomikas attīstība, nodokļu politikas izmaiņas un nodokļu administrēšanas pasākumu uzlabošana pērn sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugumu par 326,4 miljoniem eiro jeb 4,9%, salīdzinot ar 2014.gadu. Jāatzīmē, ka tas bija augstāks nekā 2014.gadā (4,7%), bet zemāks kā pēckrīzes gados novērotais pieaugums, kas, piemēram, 2011.gadā sasniedza pat 14,0%, informē Finanšu ministrija.

Vērtējot nodokļu ieņēmumu izpildi pa nodokļu veidiem, ministrija secina, ka pieaugums bija vērojams visu nodokļu ieņēmumos, bet visstraujāk – akcīzes nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos. Savukārt nodokļu izpilde pret plānu bija atšķirīga pa nodokļu veidiem. Vislabāk ir pildījušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa, kas bija par 27,1 miljonu eiro jeb 3,5% vairāk nekā plānots, galvenokārt lielāka naftas produktu patēriņa dēļ. Tāpat nodarbināto ienākumu pieaugums nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus virs plāna 20,6 miljonu eiro jeb 1,5% apmērā. Turpretī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī gadā kopumā nesasniedza plānoto līmeni par 32,8 miljoniem eiro un tie bija 98,3% no plāna, ko pamatā noteica iepriekš plānoti, bet neieviesti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Ļoti laba izpilde bija ieņēmumos no nekustamā īpašuma nodokļa, kas tika saņemti par 5,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, salīdzinot ar 2014.gadu.

Salīdzinājumā ar sākotnējo plānu kopbudžeta kopējie izdevumi bija tuvu plānotajam līmenim, taču situācija pa budžetiem bija atšķirīga. Īpaši jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā izdevumi visās pozīcijās bija zemāki, izņemot kapitālos izdevumus, procentu izdevumus un transfertus citiem budžetiem. Ietaupījums bija izdevumos, kas plānoti valsts funkciju nodrošināšanai, bet nav paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Piemēram, iemaksas ES budžetā bija par 39,7 miljoniem eiro zemākas. Tāpat ietaupījums bija atalgojuma izmaksai un ministriju tēriņiem preču un pakalpojumu apmaksai, kopumā veidojot ap 50 miljoniem eiro. Bez tam jāatzīmē, ka aizvadītā gada laikā daļa no ietaupītajiem līdzekļiem Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai tika pārdalīta veselības jomai – ārstniecības iestāžu ņemto valsts galvoto aizdevumu atmaksai, Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai jomai – autoceļu uzturēšanai un citām nozarēm.

Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi pārsniedza sākotnēji plānotos, jo tika piešķirts papildu nepieciešamais finansējums sociālajiem pabalstiem. Tāpat arī pašvaldību budžetu un atvasināto publisko personu budžetu izdevumi pārsniedza sākotnējo plānu gan kārtējo izdevumu dēļ, gan augstāku ES fondu izdevumu dēļ investīciju projektu īstenošanai.

Kopbudžeta izdevumos pagājušajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija vērojams pieaugums 3,0% apmērā, taču tas bija mērenāks salīdzinājumā ar izmaiņām ieņēmumos. Līdzīgi kā Finanšu ministrija jau iepriekš skaidroja, pērn būtisks pieaugums bija izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas palielinājās par 141,5 miljoniem eiro jeb 5,8%. Šo izdevumu pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu “griestus”, kā rezultātā pieauga pabalstu vidējie apmēri mēnesī. Tāpat palielinājās arī pabalsta saņēmēju skaits, īpaši bērnu kopšanas, slimības un bezdarba gadījumā. Iepriekšminēto faktoru ietekmē 2015.gada novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija akceptēja papildu līdzekļu piešķiršanu sociālo pabalstu izmaksai.

Izdevumu pieaugums par 92,4 miljoniem eiro jeb 6,4% bija vērojams sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma izmaksai. Valsts budžetā pieaugums bija 33,5 miljoni eiro jeb 4,6%, savukārt pašvaldību budžetos tas bija straujāks – 58,9 miljoni eiro jeb 8,3%. Šo izdevumu izmaiņas pamatā noteica minimālās darba algas palielināšana no pagājušā gada sākuma, kā arī papildu izdevumi Latvijas prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Pieaugumu kopbudžeta izdevumos pamatkapitāla veidošanai par 42,8 miljoniem eiro jeb 4,9% noteica valsts budžeta izdevumu kāpums autoceļu tīkla uzturēšanai un attīstīšanai, ēku būvniecībai un rekonstrukcijai, tajā skaitā Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī kāpums 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju projektu sekmīgai uzsākšanai, vienlaikus, noslēdzoties 2007.-2013. gada plānošanas periodam, intensīvāka ES fondu finansējuma investēšana valsts galveno autoceļu seguma pārbūvei un infrastruktūras uzlabošanai izglītības jomā, piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecība. Savukārt pašvaldību budžetos izdevumi pamatkapitāla veidošanai pērn bija zemāki nekā 2014.gadā mazāku izdevumu ES fondu projektu īstenošanai dēļ, kas tādējādi noteica zemāku kopējo deficītu pašvaldību budžetos nekā iepriekšējos gados.

Ref: 102.000.102.11769


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.