bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

FM: Budžeta deficīts pērn atbilda plānotajam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kaut arī vēl nav pieejami visi dati, lai novērtētu vispārējās valdības budžeta izpildi 2015.gadā, taču jau pašreizējais Finanšu ministrijas novērtējums ļauj secināt, ka deficīta līmenis pērn bijis likumā «Par valsts budžetu 2015.gadam» plānotajā apmērā, nepārsniedzot 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Neskatoties uz vājo izaugsmi 2015.gada sākumā un līdz ar to nelielo pesimismu attiecībā uz izaugsmi gadā kopumā, pagājušā gada laikā izaugsme uzņēma apgriezienus, un IKP pieauga par 2,8%, kas arī bija pamatā vispārējās valdības budžeta prognožu izstrādāšanā.

Atbilstoši iepriekš prognozētajam, konsolidētā kopbudžeta pārpalikums decembrī samazinājās, un gadā kopumā izveidojās deficīts 372,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem valsts budžeta deficīts bija 346,8 miljoni eiro, savukārt pašvaldību budžetos deficīts – vien 25,5 miljoni eiro.

Ekonomiskā izaugsme atbilstoši sākotnējai prognozei un sekmīgi nodokļu administrēšanas pasākumi noteica nodokļu ieņēmumus atbilstoši plānotajam līmenim. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015.gadā bija 7,0 miljardi eiro jeb 100,3% no sākotnējā plāna. Zīmīgi, ka tie sastādīja 28,2% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā. Ekonomikas attīstība, nodokļu politikas izmaiņas un nodokļu administrēšanas pasākumu uzlabošana pērn sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugumu par 326,4 miljoniem eiro jeb 4,9%, salīdzinot ar 2014.gadu. Jāatzīmē, ka tas bija augstāks nekā 2014.gadā (4,7%), bet zemāks kā pēckrīzes gados novērotais pieaugums, kas, piemēram, 2011.gadā sasniedza pat 14,0%, informē Finanšu ministrija.

Vērtējot nodokļu ieņēmumu izpildi pa nodokļu veidiem, ministrija secina, ka pieaugums bija vērojams visu nodokļu ieņēmumos, bet visstraujāk – akcīzes nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos. Savukārt nodokļu izpilde pret plānu bija atšķirīga pa nodokļu veidiem. Vislabāk ir pildījušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa, kas bija par 27,1 miljonu eiro jeb 3,5% vairāk nekā plānots, galvenokārt lielāka naftas produktu patēriņa dēļ. Tāpat nodarbināto ienākumu pieaugums nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus virs plāna 20,6 miljonu eiro jeb 1,5% apmērā. Turpretī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī gadā kopumā nesasniedza plānoto līmeni par 32,8 miljoniem eiro un tie bija 98,3% no plāna, ko pamatā noteica iepriekš plānoti, bet neieviesti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Ļoti laba izpilde bija ieņēmumos no nekustamā īpašuma nodokļa, kas tika saņemti par 5,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, salīdzinot ar 2014.gadu.

Salīdzinājumā ar sākotnējo plānu kopbudžeta kopējie izdevumi bija tuvu plānotajam līmenim, taču situācija pa budžetiem bija atšķirīga. Īpaši jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā izdevumi visās pozīcijās bija zemāki, izņemot kapitālos izdevumus, procentu izdevumus un transfertus citiem budžetiem. Ietaupījums bija izdevumos, kas plānoti valsts funkciju nodrošināšanai, bet nav paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Piemēram, iemaksas ES budžetā bija par 39,7 miljoniem eiro zemākas. Tāpat ietaupījums bija atalgojuma izmaksai un ministriju tēriņiem preču un pakalpojumu apmaksai, kopumā veidojot ap 50 miljoniem eiro. Bez tam jāatzīmē, ka aizvadītā gada laikā daļa no ietaupītajiem līdzekļiem Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai tika pārdalīta veselības jomai – ārstniecības iestāžu ņemto valsts galvoto aizdevumu atmaksai, Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai jomai – autoceļu uzturēšanai un citām nozarēm.

Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi pārsniedza sākotnēji plānotos, jo tika piešķirts papildu nepieciešamais finansējums sociālajiem pabalstiem. Tāpat arī pašvaldību budžetu un atvasināto publisko personu budžetu izdevumi pārsniedza sākotnējo plānu gan kārtējo izdevumu dēļ, gan augstāku ES fondu izdevumu dēļ investīciju projektu īstenošanai.

Kopbudžeta izdevumos pagājušajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija vērojams pieaugums 3,0% apmērā, taču tas bija mērenāks salīdzinājumā ar izmaiņām ieņēmumos. Līdzīgi kā Finanšu ministrija jau iepriekš skaidroja, pērn būtisks pieaugums bija izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas palielinājās par 141,5 miljoniem eiro jeb 5,8%. Šo izdevumu pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu “griestus”, kā rezultātā pieauga pabalstu vidējie apmēri mēnesī. Tāpat palielinājās arī pabalsta saņēmēju skaits, īpaši bērnu kopšanas, slimības un bezdarba gadījumā. Iepriekšminēto faktoru ietekmē 2015.gada novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija akceptēja papildu līdzekļu piešķiršanu sociālo pabalstu izmaksai.

Izdevumu pieaugums par 92,4 miljoniem eiro jeb 6,4% bija vērojams sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma izmaksai. Valsts budžetā pieaugums bija 33,5 miljoni eiro jeb 4,6%, savukārt pašvaldību budžetos tas bija straujāks – 58,9 miljoni eiro jeb 8,3%. Šo izdevumu izmaiņas pamatā noteica minimālās darba algas palielināšana no pagājušā gada sākuma, kā arī papildu izdevumi Latvijas prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Pieaugumu kopbudžeta izdevumos pamatkapitāla veidošanai par 42,8 miljoniem eiro jeb 4,9% noteica valsts budžeta izdevumu kāpums autoceļu tīkla uzturēšanai un attīstīšanai, ēku būvniecībai un rekonstrukcijai, tajā skaitā Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī kāpums 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju projektu sekmīgai uzsākšanai, vienlaikus, noslēdzoties 2007.-2013. gada plānošanas periodam, intensīvāka ES fondu finansējuma investēšana valsts galveno autoceļu seguma pārbūvei un infrastruktūras uzlabošanai izglītības jomā, piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecība. Savukārt pašvaldību budžetos izdevumi pamatkapitāla veidošanai pērn bija zemāki nekā 2014.gadā mazāku izdevumu ES fondu projektu īstenošanai dēļ, kas tādējādi noteica zemāku kopējo deficītu pašvaldību budžetos nekā iepriekšējos gados.

Ref: 102.000.102.11769


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.