bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

FM: Diferencētais neapliekamais minimums mazinās nevienlīdzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības izskaušanai un nodokļu progresivitātei, kā arī sloga mazināšanai mazo algu saņēmējiem. Tā būs arī papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū, uzskata Finanšu ministrijā.

Šogad, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, pirmo reizi tika izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome par budžeta un nodokļu jautājumiem. Vairākās apakšpadomes sēdēs kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem tika diskutēts par priekšlikumiem 2016.gada budžeta projektam, lai risinātu vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem – iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020.gadam. Tai pašā laikā plānots 2016.gadā palielināt mēneša neapliekamā minimuma apmēru no 75 uz 85 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka 2016.gadā visiem strādājošajiem tiks piemērots mēneša neapliekamais minimums 85 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums par 2016. gadu būs 120 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz pie darba algas virs 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums paliks 85 eiro mēnesī, informē Finanšu ministrija.

Savukārt 2017.gadā piemērotais neapliekamais minimums tiks samazināts uz 65 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiks palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums uz 130 eiro mēnesī. Tā kā strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017.gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu, tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada griezumā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā. Tas pats notiks 2018. un 2019. gadā, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums būs nulle, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums būs 160 eiro mēnesī.

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 93,5 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 85 uz 65 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 4,6 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 38,3 eiro gadā.

Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim, 1 500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4,6 eiro mēnesī, 2018. un 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī par 4,6 eiro mēnesī, bet 2020.gadā – par 5,8 eiro mēnesī.

Ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta, jo iedzīvotāji portālā Latvija.lv, pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās VID filiālēs.

Dažās Eiropā Savienības (ES) valstīs, piemēram, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā jau tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Zviedrijā, Beļģijā un Slovēnijā, bet šajās valstīs paralēli pastāv arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Jāpiebilst, ka ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām un valsts sociālie pabalsti.

Atvieglojums par apgādībā esošām personām krīzes laikā netika samazināts (no 2009.gada 1.janvāra – 63 lati jeb apmēram 90 eiro mēnesī), ko nevar teikt par ar nodokli neapliekamo minimumu, kas no 2009.gada 1.jūlija tika samazināts vairāk kā uz pusi no 90 latiem (aptuveni 128 eiro) uz 35 latiem (aptuveni 50 eiro) mēnesī. Turklāt atvieglojums par apgādībā esošām personām tika paaugstināts gan 2011.gadā (no 63 latiem uz 70 latiem (apmēram 100 eiro) mēnesī), gan 2013.gadā (no 2013.gada 1.jūlija no 70 latiem uz 80 latiem (aptuveni 114 eiro) mēnesī), gan arī 2014.gadā – uz 165 eiro mēnesī, skaidro ministrijā.

Tai pašā laikā ar nodokli neapliekamais minimums tika paaugstināts retāk un par mazākām summām – 2011.gadā no 35 latiem uz 45 latiem (~64 eiro) mēnesī un 2014.gadā – uz 75 eiro mēnesī. Rezultātā ar nodokli neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks kā atvieglojums par apgādībā esošām personām.

Neapliekamais minimums Latvijā ir viens no zemākajiem ES un zemāks kā pārējās Baltijas valstīs (2015.gadā: Latvijā – 75 eiro mēnesī, Lietuvā – 166 eiro mēnesī, kas tiek piemērots atkarībā no ienākuma līmeņa, un Igaunijā – 154 eiro mēnesī). Turklāt nevienā no ES valstīm ar nodokli neapliekamais minimums nav zemāks par atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Ir izskanējuši apgalvojumi, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir jāpaaugstina vēl vairāk, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Jāatzīmē, ka jau tagad nodokļu maksātāji ar zemām darba algām un vairākiem apgādājamiem nevar pilnībā izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem no kopējā nodokļu maksātāju skaita, kuriem ir apgādībā esošas personas, 32,4% ir nodokļu maksātāji, kuru ienākumi no algota darba nepārsniedz 360 eiro mēnesī, un aptuveni 36,9% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu darba alga ir mazāka par IIN atvieglojumu summu, norāda ministrija.

Ref: 102.000.102.10710


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.