bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita
LatviaLatvija

FM: Diferencētais neapliekamais minimums mazinās nevienlīdzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības izskaušanai un nodokļu progresivitātei, kā arī sloga mazināšanai mazo algu saņēmējiem. Tā būs arī papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū, uzskata Finanšu ministrijā.

Šogad, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, pirmo reizi tika izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome par budžeta un nodokļu jautājumiem. Vairākās apakšpadomes sēdēs kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem tika diskutēts par priekšlikumiem 2016.gada budžeta projektam, lai risinātu vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem – iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020.gadam. Tai pašā laikā plānots 2016.gadā palielināt mēneša neapliekamā minimuma apmēru no 75 uz 85 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka 2016.gadā visiem strādājošajiem tiks piemērots mēneša neapliekamais minimums 85 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums par 2016. gadu būs 120 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz pie darba algas virs 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums paliks 85 eiro mēnesī, informē Finanšu ministrija.

Savukārt 2017.gadā piemērotais neapliekamais minimums tiks samazināts uz 65 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiks palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums uz 130 eiro mēnesī. Tā kā strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017.gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu, tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada griezumā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā. Tas pats notiks 2018. un 2019. gadā, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums būs nulle, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums būs 160 eiro mēnesī.

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 93,5 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 85 uz 65 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 4,6 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 38,3 eiro gadā.

Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim, 1 500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4,6 eiro mēnesī, 2018. un 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī par 4,6 eiro mēnesī, bet 2020.gadā – par 5,8 eiro mēnesī.

Ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta, jo iedzīvotāji portālā Latvija.lv, pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās VID filiālēs.

Dažās Eiropā Savienības (ES) valstīs, piemēram, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā jau tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Zviedrijā, Beļģijā un Slovēnijā, bet šajās valstīs paralēli pastāv arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Jāpiebilst, ka ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām un valsts sociālie pabalsti.

Atvieglojums par apgādībā esošām personām krīzes laikā netika samazināts (no 2009.gada 1.janvāra – 63 lati jeb apmēram 90 eiro mēnesī), ko nevar teikt par ar nodokli neapliekamo minimumu, kas no 2009.gada 1.jūlija tika samazināts vairāk kā uz pusi no 90 latiem (aptuveni 128 eiro) uz 35 latiem (aptuveni 50 eiro) mēnesī. Turklāt atvieglojums par apgādībā esošām personām tika paaugstināts gan 2011.gadā (no 63 latiem uz 70 latiem (apmēram 100 eiro) mēnesī), gan 2013.gadā (no 2013.gada 1.jūlija no 70 latiem uz 80 latiem (aptuveni 114 eiro) mēnesī), gan arī 2014.gadā – uz 165 eiro mēnesī, skaidro ministrijā.

Tai pašā laikā ar nodokli neapliekamais minimums tika paaugstināts retāk un par mazākām summām – 2011.gadā no 35 latiem uz 45 latiem (~64 eiro) mēnesī un 2014.gadā – uz 75 eiro mēnesī. Rezultātā ar nodokli neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks kā atvieglojums par apgādībā esošām personām.

Neapliekamais minimums Latvijā ir viens no zemākajiem ES un zemāks kā pārējās Baltijas valstīs (2015.gadā: Latvijā – 75 eiro mēnesī, Lietuvā – 166 eiro mēnesī, kas tiek piemērots atkarībā no ienākuma līmeņa, un Igaunijā – 154 eiro mēnesī). Turklāt nevienā no ES valstīm ar nodokli neapliekamais minimums nav zemāks par atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Ir izskanējuši apgalvojumi, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir jāpaaugstina vēl vairāk, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Jāatzīmē, ka jau tagad nodokļu maksātāji ar zemām darba algām un vairākiem apgādājamiem nevar pilnībā izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem no kopējā nodokļu maksātāju skaita, kuriem ir apgādībā esošas personas, 32,4% ir nodokļu maksātāji, kuru ienākumi no algota darba nepārsniedz 360 eiro mēnesī, un aptuveni 36,9% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu darba alga ir mazāka par IIN atvieglojumu summu, norāda ministrija.

Ref: 102.000.102.10710


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.