bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

FM: Diferencētais neapliekamais minimums mazinās nevienlīdzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības izskaušanai un nodokļu progresivitātei, kā arī sloga mazināšanai mazo algu saņēmējiem. Tā būs arī papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū, uzskata Finanšu ministrijā.

Šogad, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, pirmo reizi tika izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome par budžeta un nodokļu jautājumiem. Vairākās apakšpadomes sēdēs kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem tika diskutēts par priekšlikumiem 2016.gada budžeta projektam, lai risinātu vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem – iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020.gadam. Tai pašā laikā plānots 2016.gadā palielināt mēneša neapliekamā minimuma apmēru no 75 uz 85 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka 2016.gadā visiem strādājošajiem tiks piemērots mēneša neapliekamais minimums 85 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums par 2016. gadu būs 120 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz pie darba algas virs 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums paliks 85 eiro mēnesī, informē Finanšu ministrija.

Savukārt 2017.gadā piemērotais neapliekamais minimums tiks samazināts uz 65 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiks palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums uz 130 eiro mēnesī. Tā kā strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017.gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu, tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada griezumā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā. Tas pats notiks 2018. un 2019. gadā, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums būs nulle, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums būs 160 eiro mēnesī.

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 93,5 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 85 uz 65 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 4,6 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 38,3 eiro gadā.

Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim, 1 500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4,6 eiro mēnesī, 2018. un 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī par 4,6 eiro mēnesī, bet 2020.gadā – par 5,8 eiro mēnesī.

Ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta, jo iedzīvotāji portālā Latvija.lv, pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās VID filiālēs.

Dažās Eiropā Savienības (ES) valstīs, piemēram, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā jau tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Zviedrijā, Beļģijā un Slovēnijā, bet šajās valstīs paralēli pastāv arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Jāpiebilst, ka ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām un valsts sociālie pabalsti.

Atvieglojums par apgādībā esošām personām krīzes laikā netika samazināts (no 2009.gada 1.janvāra – 63 lati jeb apmēram 90 eiro mēnesī), ko nevar teikt par ar nodokli neapliekamo minimumu, kas no 2009.gada 1.jūlija tika samazināts vairāk kā uz pusi no 90 latiem (aptuveni 128 eiro) uz 35 latiem (aptuveni 50 eiro) mēnesī. Turklāt atvieglojums par apgādībā esošām personām tika paaugstināts gan 2011.gadā (no 63 latiem uz 70 latiem (apmēram 100 eiro) mēnesī), gan 2013.gadā (no 2013.gada 1.jūlija no 70 latiem uz 80 latiem (aptuveni 114 eiro) mēnesī), gan arī 2014.gadā – uz 165 eiro mēnesī, skaidro ministrijā.

Tai pašā laikā ar nodokli neapliekamais minimums tika paaugstināts retāk un par mazākām summām – 2011.gadā no 35 latiem uz 45 latiem (~64 eiro) mēnesī un 2014.gadā – uz 75 eiro mēnesī. Rezultātā ar nodokli neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks kā atvieglojums par apgādībā esošām personām.

Neapliekamais minimums Latvijā ir viens no zemākajiem ES un zemāks kā pārējās Baltijas valstīs (2015.gadā: Latvijā – 75 eiro mēnesī, Lietuvā – 166 eiro mēnesī, kas tiek piemērots atkarībā no ienākuma līmeņa, un Igaunijā – 154 eiro mēnesī). Turklāt nevienā no ES valstīm ar nodokli neapliekamais minimums nav zemāks par atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Ir izskanējuši apgalvojumi, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir jāpaaugstina vēl vairāk, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Jāatzīmē, ka jau tagad nodokļu maksātāji ar zemām darba algām un vairākiem apgādājamiem nevar pilnībā izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem no kopējā nodokļu maksātāju skaita, kuriem ir apgādībā esošas personas, 32,4% ir nodokļu maksātāji, kuru ienākumi no algota darba nepārsniedz 360 eiro mēnesī, un aptuveni 36,9% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu darba alga ir mazāka par IIN atvieglojumu summu, norāda ministrija.

Ref: 102.000.102.10710


Pievienot komentāru

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Jaunākie komentāri