bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita
LatviaLatvija

FM: Ekonomikas izaugsme šogad būs lēnāka nekā 2015.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, informē FM.

Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.

Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums,  savukārt vidējā termiņā, mazinoties nenoteiktībai ārējā vidē un Latvijas uzņēmējiem pārorientējoties uz straujāk augošiem tirgiem, izaugsme kļūs sabalansētāka starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Papildus tam līdz ar ārējās vides stabilizēšanos un straujāku ES fondu līdzekļu apguvi vidējā termiņā gaidāms arī investīciju pieaugums.

Pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija arī 2016.gadā saglabāsies zema – 0,0% līmenī. 2017.gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 1,6%, ko noteiks izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem. Savukārt 2018. un 2019.gadā minēto faktoru ietekmē inflācija paaugstināsies attiecīgi līdz 2,0% un 2,5%.

Līdz ar ekonomisko izaugsmi sagaidāms, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, bet uzlabojumi kļūs arvien mērenāki, bezdarbam tuvojoties dabiskajam līmenim un samazinoties darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitam. Atbilstoši FM prognozēm bezdarba līmenis Latvijā samazināsies no 9,8% 2016.gadā līdz 8,4% 2019.gadā, savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc 0,2% pieauguma 2016.gadā vidējā termiņā palielināsies tikai nebūtiski. Vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2016.gadā sasniegs 863 eiro un vidējā termiņā turpinās palielināties vidēji par 5,5% gadā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Negatīvie riski savukārt joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem Lielbritānijas ES balsojuma sakarā. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, neprognozēta kavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.

2016.gadā FM prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 0,9% no IKP apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāk, salīdzinot gan ar Latvijas Stabilitātes programmā 2016.-2019.gadam, gan ar likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteikto deficīta līmeni. Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki procentu izdevumi, iemaksas ES budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem, īpaši pašvaldību budžetos. Savukārt vidējā termiņā scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2017.gadā 0,9% no IKP, 2018.gadā 0,3% no IKP, bet 2019.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,6% no IKP.

Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes par īstenotajām reformām – likmes palielināšanu iemaksām 2.pensiju līmenī un plānotās reformas veselības nozarē, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem – vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2017.gadā ir 1,0% no IKP, 2018.gadā 1,1% no IKP un 2019.gadā 1,0% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts: 2017. gadā 1,1% no IKP, 2018.gadā 1,0% no IKP un 2019.gadā 0,7% apmērā no IKP.

Pēc FM aprēķiniem indikatīvais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā 2017.gadā tiek prognozēts -4,9 milj. eiro, 2018.gadā 67,6 milj. eiro un 2019.gadā 215,6 milj. eiro.

Ref: 102.000.102.13283


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.