bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

FM: Kā darbojas «ofšori» no nodokļu aplikšanas viedokļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Publicitātes foto

Par «ofšoriem» dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo «Panamas dokumentu» kontekstā. Finanšu ministrijas Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Kļuškina skaidro, kas tieši saprotams ar vārdu«ofšori» un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku?

Runājot par ārzonām jeb tā sauktajiem «ofšoriem», būtu jāpiemin atšķirīgas to nozīmes. No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitas uzņēmumu vai pārdot uzņēmumu ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Attiecīgi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura valsts tiek iesaistīta, teorētiski par «ofšoriem» varam runāt, kad kādas darbības rezultātā attiecīgi ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.

No nodokļu aplikšanas viedokļa vārds «ofšors» tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā – tax haven), un attiecīgi iepriekš minētajā vienkāršotajā piemērā, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas uzņēmumu, tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā ir zemi nodokļi. Tādējādi, faktiski nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi. Piemēram, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijā ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm (zemākā ir Bulgārijā – 10%). Tomēr arī zemi nodokļi parasti nav vienīgais kritērijs, strukturējot biznesu un runājot par «ofšoriem». Ja mērķis ir slēpt ienākumus vai to izcelsmi, tad izvēlē noteicoša būs arī attiecīgās valsts attieksme pret informācijas apmaiņu.

«Ofšori» un speciāls nodokļu aplikšanas režīms

Kā norāda FM pārstāve, Latvijas tiesību akti nodokļu jomā paredz speciālas nodokļu pretizvairīšanās normas. Likums Par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz vairākas tiesību normas, atbilstoši kurām ir jāietur nodoklis vai jāpalielina ar nodokli apliekamais ienākums, ja maksājumi tiek veikti personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas kādā no Ministru kabineta (MK) noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzskaitītajām valstīm vai teritorijām. Minētais likums ar zināmiem izņēmumiem paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanu pēc 15% likmes no visiem maksājumiem un dividendēm, kā arī īpaši nosaka nodokļu ieturēšanu no procentu maksājumiem, maksājumiem par intelektuālo īpašumu un arī ārkārtas dividendēm, no kurām nodoklis ieturams pēc 30% likmes. Nodokli jāietur Latvijas rezidentiem vai nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras maksājumus izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kas atrodas šajās valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

Līdzīgi nodokļu ieturēšanu, piemērojot 23% likmi, paredz arī likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam – saimnieciskās darbības veicējam – ir darījumi ar «ofšoriem». Ja nodoklis atbilstoši minētajam bija jāietur, bet tas kādu apstākļu dēļ netika ieturēts, nodoklis jāmaksā izmaksātājam, vairumā gadījumu palielinot savu ar nodokli apliekamo ienākumu. Nodokļu pretizvairīšanās nolūkos īpašs nodokļu režīms ir arī attiecībā uz saņemamajām dividendēm. Apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Turklāt, ja dividenžu saņēmējs ir fiziskā persona un tai ir būtiska līdzdalība, tad nodoklis, piemērojot likmi 23%, no zemu nodokļu beznodokļu valstī gūtās peļņas jāmaksā pat tad, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Papildus minētajam, ja Latvijas nodokļu maksātājam ir darījumi ar personām no MK noteikumos minētajām zemu nodokļu un beznodokļu valstīm vai teritorijām, darījumi tiek uzskatīti kā tādi, kuri ir notikuši starp saistītiem uzņēmumiem.

«Ofšoru» saraksts

Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām izveidotā «ofšoru» vai tā sauktā «melnā saraksta» pamatā ir OECD veidotais saraksts, stāsta Diāna Kļuškina. Saskaņā ar to galvenie nodokļu patvērumus raksturojošie kritēriji ir zema nodokļu uzlikšana vai to neuzlikšana, kaitīga nodokļu prakse, caurskatāmības un informācijas apmaiņas trūkums. Minētajos MK noteikumos uzskaitītas 65 valstis un teritorijas, tomēr, lai izvairītos no šo noteikumu regulāras grozīšanas, tajos ir iekļauta norma, ka gadījumā, ja ar jurisdikciju tiek uzsākta atbilstoša nodokļu informācijas apmaiņa, tā automātiski netiek uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju (lai gan joprojām ir minēta sarakstā). Tādējādi tiek nodrošināts, ka gadījumā, ja kāda no sarakstā minētajām valstīm pārtrauc informācijas apmaiņu, Latvija  automātiski to atkal uzskatīs par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju. Tādējādi spēkā esošais «melnais saraksts» ir mainīgs un lielā mērā atkarīgs no tajā iekļauto valstu vēlmes sadarboties un atklāt informāciju. Ņemot vērā minēto, uz 2016.gada 1.janvāri sarakstā palikušas 43 valstis un teritorijas, jo daudzas no sarakstā iekļautajām valstīm starptautiski ir  izrādījušas savu vēlmi sadarboties un pievienojušās OECD Konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos.

Ref:103.000.103.10057


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.