bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

FM: Kopbudžeta ieņēmumu kāpums šogad vērtējams kā mērens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro. Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens.

Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 18,1 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 218,6 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi.

Lielākie virsplāna ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos iekasēti no akcīzes nodokļa – par 20,3 miljoniem eiro jeb 4,4% vairāk nekā periodā plānots. Salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, ieņēmumi pieauga par 37,2 miljoniem eiro jeb 8,3%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu.

Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā nodrošināja lielākos kopbudžeta nodokļu ieņēmumus jeb 1 219,9 miljonus eiro, kas iekasētas 100,1% apmērā no periodā plānotā jeb par 1,8 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Salīdzinājumā ar pirmajiem septiņiem mēnešiem pērn ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pieauga par 36,7 miljoniem eiro jeb 3,1%. Jāatzīmē, ka ieņēmumi no šīm iemaksām fondēto pensiju shēmā iekasēti par 8,3 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā plānots septiņos mēnešos un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ieņēmumi kāpuši par 53,7 miljoniem eiro jeb 31,2%, kas skaidrojams ar iemaksu likmes palielināšanu no 5% uz 6% 2016. gadā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde jūlijā pārsniedza plānoto par 5,9 miljoniem eiro jeb 3,4%, kas kopumā sekmēja šā gada septiņu mēnešu PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 64,4 miljoniem eiro jeb 6%, ko nodrošināja PVN atmaksu īpatsvara samazināšanās. Šā gada septiņos mēnešos atmaksāts par 70,1 miljonu eiro jeb 13,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.

Turpretī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēti par 15,1 miljonu eiro jeb 1,7% mazāk nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada septiņos mēnešos atmaksāti 68,5 miljoni eiro, kas ir par 19,4 miljoniem eiro jeb 39,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes. Taču, neskatoties uz būtisko atmaksu kāpumu, salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem ieņēmumi no IIN pieauga par 40,6 miljoniem eiro jeb 5%.

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos 5 090,1 miljona eiro apmērā bija par 42 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Zemāki izdevumi vērojami visos budžeta līmeņos, izņemot valsts speciālo budžetu, kur izdevumi sociālajiem pabalstiem joprojām ir augstākā līmenī nekā gadu iepriekš. Kopumā lielāko ietekmi izdevumu samazinājumā radīja izdevumi valsts parāda apkalpošanai par 55,1 miljonu eiro jeb 20,8%, parāda restrukturizācijas rezultātā, kā arī kopbudžeta kapitālo izdevumu kritums par 157,6 miljoniem eiro jeb 39,6%, kas pamatā skaidrojams ar ES fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir mazākas investīcijas pašvaldību projektos šā gada septiņos mēnešos. Izdevumu samazinājums precēm un pakalpojumiem par 14,2 miljoniem eiro jeb 2,2% pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem pērn prezidentūras un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai, savukārt Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanai šogad novirzīts par 19,2 miljoniem eiro vairāk.

Lielākais izdevumu kāpums šā gada septiņos mēnešos vērojams subsīdijām un dotācijām – par 125,8 miljoniem eiro jeb 12,9%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS Enerģijas publiskais tirgotājs 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 55 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Finanšu ministrijas (FM) izdevumi subsīdijām un dotācijām palielinājušies par 27,9 miljoniem eiro, kas pamatā saistāms ar šā gada jūlija izdevumiem attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmu īstenošanai 29,6 miljonu eiro apmērā. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 22,1 miljonu eiro, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.

Kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada septiņos mēnešos palielinājušies par 67,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. No tiem, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, palielinās valsts pamatbudžeta izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu palielinās izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug daudz straujāk, ko pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem, kas galvenokārt ir saistīts ar minēto pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Kopš 2015. gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu, turpinās vidējā pabalsta apmēra pieaugums šiem pabalstu veidiem, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums 2014. gadā un 2015. gadā, veicinot vidējās algas kāpumu. Tāpat 2016. gada pirmajos mēnešos turpinās tendence pieaugt slimības un bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitam.

Neskatoties uz reģistrētā bezdarba līmeņa pakāpenisku samazināšanos, bezdarbnieku īpatsvars, kas saņem pabalstu, pieaug. Ja 2012. gada beigās bezdarbnieku pabalsta saņēmēju īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita bija 24%, tad jau šī gada vidū īpatsvars attiecīgi ir pieaudzis līdz 50%, kā rezultātā  pabalsta saņēmēju skaits pieaug. Tāpat izdevumi valsts pensijām šā gada septiņos mēnešos bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015. gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014. gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī.
FM informē, ka 2016. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,9% no IKP, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāks, salīdzinot gan ar Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam, gan ar likumā Par valsts budžetu 2016. gadam noteikto deficīta līmeni. Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki procentu izdevumi, iemaksas ES budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem (īpaši pašvaldību budžetos) nekā iepriekš tika plānots.

Ref: 102.000.102.13373


Pievienot komentāru

  1. Dzintra teica:

    ja visi maksatu nodoklus valsts kase nevis aploksnes,valsts butu bagata

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.