bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

FM: Kopbudžeta ieņēmumu kāpums šogad vērtējams kā mērens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro. Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens.

Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 18,1 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 218,6 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi.

Lielākie virsplāna ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos iekasēti no akcīzes nodokļa – par 20,3 miljoniem eiro jeb 4,4% vairāk nekā periodā plānots. Salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, ieņēmumi pieauga par 37,2 miljoniem eiro jeb 8,3%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu, kā arī ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu.

Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā nodrošināja lielākos kopbudžeta nodokļu ieņēmumus jeb 1 219,9 miljonus eiro, kas iekasētas 100,1% apmērā no periodā plānotā jeb par 1,8 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Salīdzinājumā ar pirmajiem septiņiem mēnešiem pērn ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pieauga par 36,7 miljoniem eiro jeb 3,1%. Jāatzīmē, ka ieņēmumi no šīm iemaksām fondēto pensiju shēmā iekasēti par 8,3 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā plānots septiņos mēnešos un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ieņēmumi kāpuši par 53,7 miljoniem eiro jeb 31,2%, kas skaidrojams ar iemaksu likmes palielināšanu no 5% uz 6% 2016. gadā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde jūlijā pārsniedza plānoto par 5,9 miljoniem eiro jeb 3,4%, kas kopumā sekmēja šā gada septiņu mēnešu PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 64,4 miljoniem eiro jeb 6%, ko nodrošināja PVN atmaksu īpatsvara samazināšanās. Šā gada septiņos mēnešos atmaksāts par 70,1 miljonu eiro jeb 13,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.

Turpretī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēti par 15,1 miljonu eiro jeb 1,7% mazāk nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada septiņos mēnešos atmaksāti 68,5 miljoni eiro, kas ir par 19,4 miljoniem eiro jeb 39,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes. Taču, neskatoties uz būtisko atmaksu kāpumu, salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem ieņēmumi no IIN pieauga par 40,6 miljoniem eiro jeb 5%.

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos 5 090,1 miljona eiro apmērā bija par 42 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Zemāki izdevumi vērojami visos budžeta līmeņos, izņemot valsts speciālo budžetu, kur izdevumi sociālajiem pabalstiem joprojām ir augstākā līmenī nekā gadu iepriekš. Kopumā lielāko ietekmi izdevumu samazinājumā radīja izdevumi valsts parāda apkalpošanai par 55,1 miljonu eiro jeb 20,8%, parāda restrukturizācijas rezultātā, kā arī kopbudžeta kapitālo izdevumu kritums par 157,6 miljoniem eiro jeb 39,6%, kas pamatā skaidrojams ar ES fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir mazākas investīcijas pašvaldību projektos šā gada septiņos mēnešos. Izdevumu samazinājums precēm un pakalpojumiem par 14,2 miljoniem eiro jeb 2,2% pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem pērn prezidentūras un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai, savukārt Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanai šogad novirzīts par 19,2 miljoniem eiro vairāk.

Lielākais izdevumu kāpums šā gada septiņos mēnešos vērojams subsīdijām un dotācijām – par 125,8 miljoniem eiro jeb 12,9%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS Enerģijas publiskais tirgotājs 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 55 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Finanšu ministrijas (FM) izdevumi subsīdijām un dotācijām palielinājušies par 27,9 miljoniem eiro, kas pamatā saistāms ar šā gada jūlija izdevumiem attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmu īstenošanai 29,6 miljonu eiro apmērā. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 22,1 miljonu eiro, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.

Kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada septiņos mēnešos palielinājušies par 67,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. No tiem, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, palielinās valsts pamatbudžeta izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu palielinās izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug daudz straujāk, ko pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem, kas galvenokārt ir saistīts ar minēto pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Kopš 2015. gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu, turpinās vidējā pabalsta apmēra pieaugums šiem pabalstu veidiem, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums 2014. gadā un 2015. gadā, veicinot vidējās algas kāpumu. Tāpat 2016. gada pirmajos mēnešos turpinās tendence pieaugt slimības un bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitam.

Neskatoties uz reģistrētā bezdarba līmeņa pakāpenisku samazināšanos, bezdarbnieku īpatsvars, kas saņem pabalstu, pieaug. Ja 2012. gada beigās bezdarbnieku pabalsta saņēmēju īpatsvars no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita bija 24%, tad jau šī gada vidū īpatsvars attiecīgi ir pieaudzis līdz 50%, kā rezultātā  pabalsta saņēmēju skaits pieaug. Tāpat izdevumi valsts pensijām šā gada septiņos mēnešos bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015. gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014. gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī.
FM informē, ka 2016. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,9% no IKP, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāks, salīdzinot gan ar Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam, gan ar likumā Par valsts budžetu 2016. gadam noteikto deficīta līmeni. Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki procentu izdevumi, iemaksas ES budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem (īpaši pašvaldību budžetos) nekā iepriekš tika plānots.

Ref: 102.000.102.13373


Pievienot komentāru

  1. Dzintra teica:

    ja visi maksatu nodoklus valsts kase nevis aploksnes,valsts butu bagata

    +1 0 -1 0

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

NVO mudina nodokļu regulējumā saglabāt motivējošu sistēmu uzņēmējiem ziedot

Dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji mudina Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot.

Apstiprināts parlamenta budžeta pieprasījums 2018.gadam

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 20.jūlijā, apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī.

Tiesībsargs saņem ASV pateicību par ieguldīto darbu cilvēku tirdzniecības apkarošanā

Tiesībsargs Juris Jansons saņem Amerikas Savienoto Valstu pateicību par ieguldīto darbu cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Aizvadītajā nedēļā, tiekoties ar ASV vēstnieci Latvijā, tiesībsargs pieņemšanā saņēma nominācijas apliecinājumu.

Alus ražotāji: Spēlēšanās ar nodokļu reformu var iznīcināt alus brūvēšanu Latvijā

Būtiski palielinot akcīzi alum, netiks sasniegts mērķis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu, jo daudz straujāk pieaugs citu alkoholisko dzērienu realizētais apjoms, norāda Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš, komentējot valdības plānus paaugstināt akcīzes nodokli alum.

Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, informē Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Latvijas skolēnu skaits pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai

Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Šī gada sešos mēnešos reģistrētas 4 558 laulības

Pēdējos trīs gados dzimušo skaits Latvijā ir salīdzinoši nemainīgs – 22 tūkstoši gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem provizoriskajiem demogrāfijas rādītājiem šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie. Salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, tas ir par 990 mazuļiem mazāk.

Plāno noteikt sociālās aprūpes līmeņus

No 2018.gada 1.janvāra pašvaldību sociālajiem dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jānosaka katram klientam, kas saņem, vai pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu, aprūpes līmenis un atbilstoši šim līmenim jāpiemeklē un jānodrošina piemērotākais sociālais pakalpojums.

Spēļu asociācija: Šī brīža nodokļu reformas lielākais ieguvējs - nelegālais sektors

Latvijas Spēļu biznesa asociācija, izvērtējot valdībā apstiprinātos likumu grozījumus šobrīd skatītās nodokļu reformas kontekstā, secinājusi, ka reformas rezultātā lielākie ieguvēji spēļu biznesa nozarē būs nelegālajā sektorā strādājošie uzņēmēji.

Kases aparātu sertificēšanas process notiek atbilstoši godīgas konkurences principiem

Kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu sertificēšanas pakalpojumu sniegšana un ierīču izplatīšana pēc jaunajām prasībām, kas stājās spēkā 1. jūlijā, noris saskaņā ar godīgas konkurences principiem,  secina Konkurences padome.

Raidorganizāciju asociācijas aicina NEPL neiejaukties sabiedrisko mediju saturā

Latvijas raidorganizāciju asociācijas valde aicina valdību un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi turpināt reformu virzīšanu sabiedriskajos medijos.