bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

FM: Latvija būs sekmīgi izmantojusi visu ES fondu finansējumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šajā plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā sekmīgi izmantot pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu – 4,53 miljardus eiro, pateicoties iepriekš veiktiem mērķtiecīgiem risku vadības pasākumiem, tostarp valdības piešķirtajam papildus valsts budžeta finansējumam rezerves projektu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos dodot iespēju pabeigt projektu īstenošanu un mērķu sasniegšanu pagarinātos termiņos, informē Finanšu ministrija.

Līdz ar pērnā gada 31.decembri noslēdzās Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods, savukārt šī gada 31.marts bija pēdējais termiņš, kurā iestādes Valsts Kasē varēja iesniegt atbilstošus maksājumu dokumentus par īstenotiem ES fondu projektiem.

Vienlaikus, joprojām pastāv riski, kas varētu ietekmēt atbilstošo izdevumu pamatošanu Eiropas Komisijai (EK). Piemēram, līdz programmu noslēguma dokumentu iesniegšanai EK vēl notiek veikto izdevumu revīzijas. Tāpat ir vairāki joprojām pilnībā nepabeigti projekti, kuriem ir pagarināts termiņš pilnīgai mērķu sasniegšanai. Finanšu ministrijas (FM) aktuālais datu kopsavilkums liecina, ka papildus kā rezerves vai kompensējoši sekmīgi īstenoti projekti ir aptuveni 5% apmērā. Tādēļ FM prognozē, ka iespējamo risku kompensējoši instrumenti ir pietiekami, lai Latvija nezaudētu ES finansējumu.

Projekti, kurus noteiktajā termiņā nav bijis iespējams pilnībā pabeigt, tostarp nodrošināt šo projektu funkcionalitāti, ir apzināti jau 2014. gada beigās, intensīvāk – 2015. gadā un 2016. gada sākumā. FM un nozaru ministrijas par sarežģījumiem projektos informēja arī Ministru Kabinetu un Saeimu, sniedzot priekšlikumus par iespējamo rīcību ES finansējuma zaudējuma un negatīvas ietekmes uz valsts budžetu risku novēršanai vai mazināšanai. Attiecīgi ar valdības pilnvarojumu šobrīd ir dota iespēja pagarinātos termiņos pabeigt 22 projektus – ostu, lidostu, dzelzceļa infrastruktūras, vides aizsardzības un ūdenssaimniecības, kā arī veselības, publisko elektronisko pakalpojumu, enerģētikas un uzņēmējdarbības jomās par kopējo attiecināmo izdevumu apjomu 311,4 miljoni eiro. Skaita ziņā tie ir 0,3% no visiem periodā noslēgtajiem projektu līgumiem.

Lielāko daļu jeb 19 projektus plānots pabeigt jau šajā gadā, bet pa vienam 2017., 2018. un 2019. gadā, izmantojot EK vadlīnijās sniegto iespēju. Kā jau iepriekš FM ir informējusi – vieni no pirmajiem un finanšu ziņā ievērojamākiem projektiem, kuros tika konstatēti projektu pabeigšanas noteiktos termiņos riski, ir Krievu salas infrastruktūras attīstīšanas un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts. Šie ir tā saucamie «lielie» projekti, par kuru apstiprināšanu ir lēmusi EK.

Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts kā augsta riska projekts. Tāpat tā īstenošanas laikā bijis daudz sarežģījumu un risinātas problēmas, piemēram, būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas. Tādēļ noteiktā termiņā 2015. gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam – atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Šobrīd projektu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Par šo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas Brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015. gadā ir informēta arī EK, kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31.martam. Projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies projekta mērķu sasniegšanu pilnībā nodrošināt, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši uz pabeigšanas brīdi spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030. gadam. Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti.

Savukārt par vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu ir panākta vienošanās ar EK par projekta sadalīšanu posmos, projektu pabeidzot 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Šobrīd tiek gaidīts EK oficiāls lēmums, apstiprinot šīs izmaiņas projektā. Aizkavēšanās un sarežģījumi projekta īstenošanā saistīti ar netipisku gudrona ķīmisko sastāvu un līgumstrīda rezultātā lauzto līgumu starp Valsts Vides dienestu un būvdarbu veicēju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2016. gada laikā jāsniedz informācija valdībai, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus par projekta sekmīgas pabeigšanas finanšu un citiem aspektiem.

FM vērtē, ka viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc projekti netiek ieviesti laicīgi un atbilstoši plānotajam, ja neskata objektīvos apstākļus, ir nepietiekama īpaši lielo infrastruktūras projektu vadības kapacitāte, profesionalitāte, nepietiekami rūpīga projektu plānošanas fāze, kā arī neatbilstoša risku pārvaldība. Šiem riskiem tiek pievērsta uzmanība, veicot dažādus pasākumus, lai iespēju robežās proaktīvi novērstu negatīvās sekas. FM aicina visus potenciālos un esošo finansējuma saņēmējus, projektu īstenotājus īpaši atbildīgi un rūpīgi veikt ikvienu projektu īstenošanas soli, lai katrs projekts būtu sekmīgs un sasniegtu izvirzīto mērķi.

Ref: 102.000.102.12367


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.