bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

FM: Latvija būs sekmīgi izmantojusi visu ES fondu finansējumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šajā plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā sekmīgi izmantot pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu – 4,53 miljardus eiro, pateicoties iepriekš veiktiem mērķtiecīgiem risku vadības pasākumiem, tostarp valdības piešķirtajam papildus valsts budžeta finansējumam rezerves projektu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos dodot iespēju pabeigt projektu īstenošanu un mērķu sasniegšanu pagarinātos termiņos, informē Finanšu ministrija.

Līdz ar pērnā gada 31.decembri noslēdzās Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods, savukārt šī gada 31.marts bija pēdējais termiņš, kurā iestādes Valsts Kasē varēja iesniegt atbilstošus maksājumu dokumentus par īstenotiem ES fondu projektiem.

Vienlaikus, joprojām pastāv riski, kas varētu ietekmēt atbilstošo izdevumu pamatošanu Eiropas Komisijai (EK). Piemēram, līdz programmu noslēguma dokumentu iesniegšanai EK vēl notiek veikto izdevumu revīzijas. Tāpat ir vairāki joprojām pilnībā nepabeigti projekti, kuriem ir pagarināts termiņš pilnīgai mērķu sasniegšanai. Finanšu ministrijas (FM) aktuālais datu kopsavilkums liecina, ka papildus kā rezerves vai kompensējoši sekmīgi īstenoti projekti ir aptuveni 5% apmērā. Tādēļ FM prognozē, ka iespējamo risku kompensējoši instrumenti ir pietiekami, lai Latvija nezaudētu ES finansējumu.

Projekti, kurus noteiktajā termiņā nav bijis iespējams pilnībā pabeigt, tostarp nodrošināt šo projektu funkcionalitāti, ir apzināti jau 2014. gada beigās, intensīvāk – 2015. gadā un 2016. gada sākumā. FM un nozaru ministrijas par sarežģījumiem projektos informēja arī Ministru Kabinetu un Saeimu, sniedzot priekšlikumus par iespējamo rīcību ES finansējuma zaudējuma un negatīvas ietekmes uz valsts budžetu risku novēršanai vai mazināšanai. Attiecīgi ar valdības pilnvarojumu šobrīd ir dota iespēja pagarinātos termiņos pabeigt 22 projektus – ostu, lidostu, dzelzceļa infrastruktūras, vides aizsardzības un ūdenssaimniecības, kā arī veselības, publisko elektronisko pakalpojumu, enerģētikas un uzņēmējdarbības jomās par kopējo attiecināmo izdevumu apjomu 311,4 miljoni eiro. Skaita ziņā tie ir 0,3% no visiem periodā noslēgtajiem projektu līgumiem.

Lielāko daļu jeb 19 projektus plānots pabeigt jau šajā gadā, bet pa vienam 2017., 2018. un 2019. gadā, izmantojot EK vadlīnijās sniegto iespēju. Kā jau iepriekš FM ir informējusi – vieni no pirmajiem un finanšu ziņā ievērojamākiem projektiem, kuros tika konstatēti projektu pabeigšanas noteiktos termiņos riski, ir Krievu salas infrastruktūras attīstīšanas un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts. Šie ir tā saucamie «lielie» projekti, par kuru apstiprināšanu ir lēmusi EK.

Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts kā augsta riska projekts. Tāpat tā īstenošanas laikā bijis daudz sarežģījumu un risinātas problēmas, piemēram, būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas. Tādēļ noteiktā termiņā 2015. gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam – atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Šobrīd projektu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Par šo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas Brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015. gadā ir informēta arī EK, kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31.martam. Projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies projekta mērķu sasniegšanu pilnībā nodrošināt, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši uz pabeigšanas brīdi spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030. gadam. Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti.

Savukārt par vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu ir panākta vienošanās ar EK par projekta sadalīšanu posmos, projektu pabeidzot 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Šobrīd tiek gaidīts EK oficiāls lēmums, apstiprinot šīs izmaiņas projektā. Aizkavēšanās un sarežģījumi projekta īstenošanā saistīti ar netipisku gudrona ķīmisko sastāvu un līgumstrīda rezultātā lauzto līgumu starp Valsts Vides dienestu un būvdarbu veicēju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2016. gada laikā jāsniedz informācija valdībai, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus par projekta sekmīgas pabeigšanas finanšu un citiem aspektiem.

FM vērtē, ka viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc projekti netiek ieviesti laicīgi un atbilstoši plānotajam, ja neskata objektīvos apstākļus, ir nepietiekama īpaši lielo infrastruktūras projektu vadības kapacitāte, profesionalitāte, nepietiekami rūpīga projektu plānošanas fāze, kā arī neatbilstoša risku pārvaldība. Šiem riskiem tiek pievērsta uzmanība, veicot dažādus pasākumus, lai iespēju robežās proaktīvi novērstu negatīvās sekas. FM aicina visus potenciālos un esošo finansējuma saņēmējus, projektu īstenotājus īpaši atbildīgi un rūpīgi veikt ikvienu projektu īstenošanas soli, lai katrs projekts būtu sekmīgs un sasniegtu izvirzīto mērķi.

Ref: 102.000.102.12367


Pievienot komentāru

Merkele: Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV un Lielbritāniju

Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz sabiedrotajiem, Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju, kopš pirmo vada Donalds Tramps, bet otrā nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, tā priekšvēlēšanu gaisotnē sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.