bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

FM: Latvija būs sekmīgi izmantojusi visu ES fondu finansējumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šajā plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā sekmīgi izmantot pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu – 4,53 miljardus eiro, pateicoties iepriekš veiktiem mērķtiecīgiem risku vadības pasākumiem, tostarp valdības piešķirtajam papildus valsts budžeta finansējumam rezerves projektu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos dodot iespēju pabeigt projektu īstenošanu un mērķu sasniegšanu pagarinātos termiņos, informē Finanšu ministrija.

Līdz ar pērnā gada 31.decembri noslēdzās Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods, savukārt šī gada 31.marts bija pēdējais termiņš, kurā iestādes Valsts Kasē varēja iesniegt atbilstošus maksājumu dokumentus par īstenotiem ES fondu projektiem.

Vienlaikus, joprojām pastāv riski, kas varētu ietekmēt atbilstošo izdevumu pamatošanu Eiropas Komisijai (EK). Piemēram, līdz programmu noslēguma dokumentu iesniegšanai EK vēl notiek veikto izdevumu revīzijas. Tāpat ir vairāki joprojām pilnībā nepabeigti projekti, kuriem ir pagarināts termiņš pilnīgai mērķu sasniegšanai. Finanšu ministrijas (FM) aktuālais datu kopsavilkums liecina, ka papildus kā rezerves vai kompensējoši sekmīgi īstenoti projekti ir aptuveni 5% apmērā. Tādēļ FM prognozē, ka iespējamo risku kompensējoši instrumenti ir pietiekami, lai Latvija nezaudētu ES finansējumu.

Projekti, kurus noteiktajā termiņā nav bijis iespējams pilnībā pabeigt, tostarp nodrošināt šo projektu funkcionalitāti, ir apzināti jau 2014. gada beigās, intensīvāk – 2015. gadā un 2016. gada sākumā. FM un nozaru ministrijas par sarežģījumiem projektos informēja arī Ministru Kabinetu un Saeimu, sniedzot priekšlikumus par iespējamo rīcību ES finansējuma zaudējuma un negatīvas ietekmes uz valsts budžetu risku novēršanai vai mazināšanai. Attiecīgi ar valdības pilnvarojumu šobrīd ir dota iespēja pagarinātos termiņos pabeigt 22 projektus – ostu, lidostu, dzelzceļa infrastruktūras, vides aizsardzības un ūdenssaimniecības, kā arī veselības, publisko elektronisko pakalpojumu, enerģētikas un uzņēmējdarbības jomās par kopējo attiecināmo izdevumu apjomu 311,4 miljoni eiro. Skaita ziņā tie ir 0,3% no visiem periodā noslēgtajiem projektu līgumiem.

Lielāko daļu jeb 19 projektus plānots pabeigt jau šajā gadā, bet pa vienam 2017., 2018. un 2019. gadā, izmantojot EK vadlīnijās sniegto iespēju. Kā jau iepriekš FM ir informējusi – vieni no pirmajiem un finanšu ziņā ievērojamākiem projektiem, kuros tika konstatēti projektu pabeigšanas noteiktos termiņos riski, ir Krievu salas infrastruktūras attīstīšanas un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts. Šie ir tā saucamie «lielie» projekti, par kuru apstiprināšanu ir lēmusi EK.

Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts kā augsta riska projekts. Tāpat tā īstenošanas laikā bijis daudz sarežģījumu un risinātas problēmas, piemēram, būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas. Tādēļ noteiktā termiņā 2015. gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam – atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Šobrīd projektu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Par šo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas Brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015. gadā ir informēta arī EK, kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31.martam. Projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies projekta mērķu sasniegšanu pilnībā nodrošināt, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši uz pabeigšanas brīdi spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030. gadam. Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti.

Savukārt par vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu ir panākta vienošanās ar EK par projekta sadalīšanu posmos, projektu pabeidzot 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Šobrīd tiek gaidīts EK oficiāls lēmums, apstiprinot šīs izmaiņas projektā. Aizkavēšanās un sarežģījumi projekta īstenošanā saistīti ar netipisku gudrona ķīmisko sastāvu un līgumstrīda rezultātā lauzto līgumu starp Valsts Vides dienestu un būvdarbu veicēju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2016. gada laikā jāsniedz informācija valdībai, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus par projekta sekmīgas pabeigšanas finanšu un citiem aspektiem.

FM vērtē, ka viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc projekti netiek ieviesti laicīgi un atbilstoši plānotajam, ja neskata objektīvos apstākļus, ir nepietiekama īpaši lielo infrastruktūras projektu vadības kapacitāte, profesionalitāte, nepietiekami rūpīga projektu plānošanas fāze, kā arī neatbilstoša risku pārvaldība. Šiem riskiem tiek pievērsta uzmanība, veicot dažādus pasākumus, lai iespēju robežās proaktīvi novērstu negatīvās sekas. FM aicina visus potenciālos un esošo finansējuma saņēmējus, projektu īstenotājus īpaši atbildīgi un rūpīgi veikt ikvienu projektu īstenošanas soli, lai katrs projekts būtu sekmīgs un sasniegtu izvirzīto mērķi.

Ref: 102.000.102.12367


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.