bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības (ES) budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

ES 2017.gada apstiprinātajam kopbudžetam atbilstošais Latvijas iemaksu apmērs ir aptuveni 250,6 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2015.gadā ES budžetā Latvija iemaksāja 244,8 miljonus eiro, bet 2016.gadā plānojam iemaksāt – 254,9 miljonus eiro.

«2015.-2017.gadi iemaksu apjomu ziņā ir diezgan līdzīgi. 2015.gadā Latvijas iemaksas ES budžetā pēc ilgstoša to pieauguma perioda samazinājās no 284,4 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 244,8 miljoniem eiro 2015.gadā. Iemaksu apjomi gadu no gada ir atšķirīgi, ir periodiski samazinājumi vai palielinājumi, taču kopējā tendence ir, ka Latvijas iemaksas ES budžetā pieaug,» sacīja Jarockis.

Viņš atzina, ka nav iespējams ieplānot, kādu summu Latvija saņems no ES budžeta 2017.gadā, jo tas ir atkarīgs no programmu apguves. Tomēr, tā kā ir prognozējams, ka 2017.gadā Latvija joprojām saņems vairāk nekā iemaksās ES budžetā – par vienu iemaksāto eiro ES budžetā Latvija saņems vidēji četrus eiro. «Tomēr jāņem vērā, ka tā ir ilgtermiņa tendence un pa gadiem iespējamas nobīdes. Iespējams, Latvija 2017.gadā no ES budžeta varētu saņemt līdzvērtīgu finansējuma apjomu jau saņemtajam 2015.gadā,» teica FM pārstāvis.

2017.gadā varētu saglabāties iepriekšējo gadu Latvijas no ES budžeta saņemtā finansējuma proporcija, proti, ap 90% kohēzijas politikai un lauksaimniecības politikai.

ES 2017.gada apstiprinātā budžeta apmērs ir 134,5 miljardi eiro maksājumu apropriācijās un 157,9 miljardi eiro saistību apropriācijās. ES ikgadējais budžeta kopapjoms nosaka izdevumu apjomu, ko dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim. Lai finansētu ES izdevumus 134,5 miljardu eiro apmērā, Latvijas iemaksa ES budžetā būtu ap 250,6 miljoniem eiro. Tomēr, kā liecina pēdējo demit gadu statistika, tad apstiprinātais ES budžets gada laikā mainās vēl vidēji astoņas reizes. Ar ES budžeta grozījumu palīdzību ikgadējā budžeta kopapjoms var tikt gan palielināts, gan samazināts, un atbilstoši tam mainīsies arī dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, iemaksas ES budžetā.

Latvija, kā ES dalībvalsts, 2015.gadā saņēma līdzfinansējumu kopējo politiku ieviešanai 981,6 miljonu eiro apmērā jeb 0,8% no kopējiem ES budžeta izdevumiem, kuri izmaksāti dalībvalstīm. Par 2016.gadu vēl notiek datu apkopošana.

2015.gadā ikgadējo rēķinu apmaksai Latvija lielāko summu jeb 663 miljonus eiro saņēmusi budžeta izdevumu apakškategorijā «Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija». Kategorijas ietvaros finansējums tiek piešķirts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālais fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF).

Otra lielākā budžeta izdevumu kategorija, kuras ietvaros Latvija saņēma finanšu līdzekļus un par kuru EK veikusi rēķinu apmaksu 253,7 miljonu eiro apmērā, ir budžeta izdevumu kategorija Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi. Šīs izdevumu kategorijas ietvaros Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis realizē Kopējo lauksaimniecības politiku un saņem līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

Zinātnes, pētniecības, transporta un enerģētikas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta projektu realizācijai no budžeta izdevumu kategorijas «Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai» Latvija 2015.finanšu gadā saņēmusi līdzfinansējumu 47,9 miljonu eiro apmērā. Šīs nozares ietvaros Latvija realizē projektus un piedalās tādās programmās kā Apvārsnis 2020, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), Erasmus un instruments mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai (COSME).

Salīdzinoši mazāku līdzfinansējumu Latvija 2015.gadā saņēmusi migrācijas politikas un iekšējās drošības, kultūras, un civilās aizsardzības politikas ieviešanai, īstenojot projektus un iesniedzot rēķinus apmaksai budžeta izdevumu kategorijā «Drošība un pilsonība» 7,5 miljonu eiro apmērā.

Par minimālu summu tiek atlīdzināti izdevumi izdevumu kategorijas «Globālā Eiropa» ietvaros, tā kā šī kategorija finansē ES ārpolitiku un drošības politiku un valstis praktiski nerealizē individuālus projektus šajās programmās. Šajā izdevumu kategorijā Latvija ir saņēmusi atlīdzināmos izdevumus 200 000 eiro apmērā, kas praktiski neatspoguļojas procentuāli saņemtajā kopapjomā par 2015.gadu.

Ref: 102.000.102.14062


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.