bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

FM: Latvija par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņem vidēji četrus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības (ES) budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

ES 2017.gada apstiprinātajam kopbudžetam atbilstošais Latvijas iemaksu apmērs ir aptuveni 250,6 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2015.gadā ES budžetā Latvija iemaksāja 244,8 miljonus eiro, bet 2016.gadā plānojam iemaksāt – 254,9 miljonus eiro.

«2015.-2017.gadi iemaksu apjomu ziņā ir diezgan līdzīgi. 2015.gadā Latvijas iemaksas ES budžetā pēc ilgstoša to pieauguma perioda samazinājās no 284,4 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 244,8 miljoniem eiro 2015.gadā. Iemaksu apjomi gadu no gada ir atšķirīgi, ir periodiski samazinājumi vai palielinājumi, taču kopējā tendence ir, ka Latvijas iemaksas ES budžetā pieaug,» sacīja Jarockis.

Viņš atzina, ka nav iespējams ieplānot, kādu summu Latvija saņems no ES budžeta 2017.gadā, jo tas ir atkarīgs no programmu apguves. Tomēr, tā kā ir prognozējams, ka 2017.gadā Latvija joprojām saņems vairāk nekā iemaksās ES budžetā – par vienu iemaksāto eiro ES budžetā Latvija saņems vidēji četrus eiro. «Tomēr jāņem vērā, ka tā ir ilgtermiņa tendence un pa gadiem iespējamas nobīdes. Iespējams, Latvija 2017.gadā no ES budžeta varētu saņemt līdzvērtīgu finansējuma apjomu jau saņemtajam 2015.gadā,» teica FM pārstāvis.

2017.gadā varētu saglabāties iepriekšējo gadu Latvijas no ES budžeta saņemtā finansējuma proporcija, proti, ap 90% kohēzijas politikai un lauksaimniecības politikai.

ES 2017.gada apstiprinātā budžeta apmērs ir 134,5 miljardi eiro maksājumu apropriācijās un 157,9 miljardi eiro saistību apropriācijās. ES ikgadējais budžeta kopapjoms nosaka izdevumu apjomu, ko dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim. Lai finansētu ES izdevumus 134,5 miljardu eiro apmērā, Latvijas iemaksa ES budžetā būtu ap 250,6 miljoniem eiro. Tomēr, kā liecina pēdējo demit gadu statistika, tad apstiprinātais ES budžets gada laikā mainās vēl vidēji astoņas reizes. Ar ES budžeta grozījumu palīdzību ikgadējā budžeta kopapjoms var tikt gan palielināts, gan samazināts, un atbilstoši tam mainīsies arī dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, iemaksas ES budžetā.

Latvija, kā ES dalībvalsts, 2015.gadā saņēma līdzfinansējumu kopējo politiku ieviešanai 981,6 miljonu eiro apmērā jeb 0,8% no kopējiem ES budžeta izdevumiem, kuri izmaksāti dalībvalstīm. Par 2016.gadu vēl notiek datu apkopošana.

2015.gadā ikgadējo rēķinu apmaksai Latvija lielāko summu jeb 663 miljonus eiro saņēmusi budžeta izdevumu apakškategorijā «Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija». Kategorijas ietvaros finansējums tiek piešķirts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālais fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF).

Otra lielākā budžeta izdevumu kategorija, kuras ietvaros Latvija saņēma finanšu līdzekļus un par kuru EK veikusi rēķinu apmaksu 253,7 miljonu eiro apmērā, ir budžeta izdevumu kategorija Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi. Šīs izdevumu kategorijas ietvaros Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis realizē Kopējo lauksaimniecības politiku un saņem līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

Zinātnes, pētniecības, transporta un enerģētikas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta projektu realizācijai no budžeta izdevumu kategorijas «Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai» Latvija 2015.finanšu gadā saņēmusi līdzfinansējumu 47,9 miljonu eiro apmērā. Šīs nozares ietvaros Latvija realizē projektus un piedalās tādās programmās kā Apvārsnis 2020, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), Erasmus un instruments mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai (COSME).

Salīdzinoši mazāku līdzfinansējumu Latvija 2015.gadā saņēmusi migrācijas politikas un iekšējās drošības, kultūras, un civilās aizsardzības politikas ieviešanai, īstenojot projektus un iesniedzot rēķinus apmaksai budžeta izdevumu kategorijā «Drošība un pilsonība» 7,5 miljonu eiro apmērā.

Par minimālu summu tiek atlīdzināti izdevumi izdevumu kategorijas «Globālā Eiropa» ietvaros, tā kā šī kategorija finansē ES ārpolitiku un drošības politiku un valstis praktiski nerealizē individuālus projektus šajās programmās. Šajā izdevumu kategorijā Latvija ir saņēmusi atlīdzināmos izdevumus 200 000 eiro apmērā, kas praktiski neatspoguļojas procentuāli saņemtajā kopapjomā par 2015.gadu.

Ref: 102.000.102.14062


Pievienot komentāru

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.

Krievija sola pildīt Beslanas traģēdijas spriedumu par 2,9 miljoniem eiro

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi Krievijas apelācijas sūdzību par spriedumu, kur tiesa atzinusi, ka 2004.gadā drošībnieki lietojuši pārmērīgu spēku Beslanas skolas ķīlnieku sagrābšanā, kas noslēdzās ar 330 cilvēku nāvi.

Spānijas premjers aicina pārtraukt eskalāciju ap Katalonijas referendumu

Katalonijas reģiona separātistiem ir jāatsakās no ieceres 1.oktobrī rīkot neatkarības referendumu un jāpārtrauc situācijas saasināšana, tā paziņojis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs par Katalonijas nepiekāpīgi virzīto referendumu, ko Madride atzinusi par konstitūcijas pārkāpumu.

Rinkēvičs aicina radikāli reformēt ANO miera uzturēšanas misiju darbu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina radikāli uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas ātrās reaģēšanas spējas miera uzturēšanas misijās, vēsta Ārlietu ministrijā.

Aizturēts noziedzīgs grupējums; valstij nodarīti 1,7 milj.eiro zaudējumi

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, veicot 27 kratīšanas, apturējusi pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu.

Pretterorisma mācībās pārbaudīs, kā reaģēt uz uzbrukumu masveida pulcēšanās vietās

Divas dienas no ceturtdienas, 21.septembra līdz 22.septembra rītam tirdzniecības centrā Mols notiks pretterorisma mācības Hermejs 2017, kuru mērķis ir pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto valsts institūciju spējas reaģēt gadījumā, ja ir noticis teroristu uzbrukums cilvēku masveida pulcēšanās objektam.

Vairāki deputāti vēlas pāreju uz izglītību tikai valsts valodā

Koalīcijas partneri ir gatavi vērtēt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK espējamo rosinājumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.