bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

FM: Minimizēti Krievu salas projekta īstenošanas riski

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievu salas projekta sekmīgai pabeigšanai riski ir minimizēti, atzīst Finanšu ministrijā (FM).

Kā zināms, Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra», kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja, ka Valsts kontroles revidētais Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts par augsta riska projektu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka FM ir rūpīgi sekojusi un turpinās šo projektu uzraudzīt arī līdz tā pilnīgai pabeigšanai, lai tam netiktu piemērota finanšu korekcija, kā rezultātā projekts pilnībā tiktu finansēts no budžeta līdzekļiem bez ES finansējuma.

«Tā īstenošanas laikā bija daudz sarežģījumu un problēmu, tostarp būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas,» sacīja Jarockis.

Tādēļ noteiktā termiņā 2015.gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Par projekta progresu un ar to saistītajiem riskiem gan Satiksmes ministrija (SM), gan FM ir regulāri informējusi uzraudzības komiteju, kā arī Ministru kabinetu un Saeimu. Tāpat par esošo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015.gadā ir informēta arī Eiropas Komisija (EK), kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums 77,2 miljonu eiro apmērā, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam, kad EK veiks galīgo projekta mērķa izpildes vērtējumu.

«Ja būtu pazīmes par pārkāpumiem, EK nepagarinātu projekta īstenošanas termiņu,» piebilda Jarockis.

Patlaban projektu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām, kad projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies pilnībā nodrošināt projekta mērķu sasniegšanu, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši pabeigšanas brīdī spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030.gadam.

«Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis SM kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti,» norādīja Jarockis..

Vienlaikus SM un FM turpinās uzraudzīt projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējam ir pienākums reizi ceturksnī atskaitīties SM par projekta ieviešanas progresu, tostarp izstrādātā rīcības plāna izpildi, mērķa sasniegšanas riskiem un plānu to novēršanai.

Savukārt Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka RBP realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus. Auditu ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus.

«Valsts kontrole vairāk kā gada garumā RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmums. Valsts kontrole izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu,» teikts paziņojumā medijiem.

RBP uzskata, ka Valsts kontroles ziņojumā paustais viedoklis nav objektīvs un var radīt materiālu kaitējumu Rīgas brīvostas pārvaldei, kā rezultātā tiks traucētas RBP tiesības izmantot savu mantu tam mērķim, kāds noteikts šai izmantošanai Likumā par ostām, kā arī radīt negatīvu noskaņojumu sabiedrībā un riskus projektā iesaistītajām pusēm, lai pārceltu piesārņojošās kravas uz Krievu salu.

Pretstatā Valsts kontroles viedoklim, šobrīd nepastāv tādi apstākļi un nav konstatēti tādi projekta ieviešanas pārkāpumi, lai par ES fondu apguvi atbildīgās institūcijas piemērotu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma finanšu korekciju 15% – 100% apmērā. Projektā paredzētie un no Kohēzijas fonda līdzfinansētie darbi (projekta iznākuma rādītāji) ir pabeigti un visas būves Krievu salā ir nodotas ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.decembrim, no būvdarbu līguma summas ietaupot 2 862 285,69 EUR. Projekta attiecināmās izmaksas ir izlietotas par 10 milj. EUR mazāk nekā tas tika plānots, savukārt Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir ietaupīts 1,1 milj. EUR apmērā. Projekta termiņš, lai nodrošinātu projekta mērķu un rezultātu rādītāju sasniegšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ir pagarināts līdz 2018.gada decembrim. Projekta darbības tiek plānotas, vadītas un uzraudzītas. RBP ir izstrādājusi Rīcības plānu un laika grafiku projekta mērķa sasniegšanai, informē RBP.

Valsts kontrole, sagatavojot ziņojumu, nav ņēmusi vērā, ka lēmums par ostas aktivitāšu pārcelšanu uz Krievu salu tika pieņemts nevis pēc RBP iniciatīvas, bet gan pamatojoties uz Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam, ko Rīgas dome apstiprināja 2005.gadā. Ar minēto plānojumu Andrejsalas un Eksportostas teritoriju lietošanas mērķis tika mainīts uz centra apbūves teritoriju. Tāpat Valsts kontrole nav ņēmusi vērā faktu, ka projekta realizāciju apgrūtināja situācija, ka Krievu salā būvējamā jaunā infrastruktūra bija nepieciešama jau funkcionējošas stividoru komercdarbības pārcelšanai, kuru ietekmē tirgus un ģeopolitiskā situācija, norāda RBP.

Lai saglabātu Rīgas ostas konkurētspēju un vairāk, kā tūkstoti darba vietu, tika paredzēs pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra uz Krievu salu. Projekta lietderība tika izvērtēta no tehniski ekonomiskā, izmaksu un ieguvumu, kā arī no vides viedokļa. Projekts tika apstiprināts atbilstošajās Latvijas institūcijās, kā arī to apstiprināja Eiropas Komisijas Konkurences un Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāti. Savukārt projekta izmaiņas, kas paredz daļu kravas (ne ogļu kravas) atstāt Eksportostas teritorijas ziemeļu daļā ir izvērtētas no vides viedokļa, neradot vides situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar projekta sākotnējo variantu. Iespēja veikt nepiesārņojošas ostu darbības, pilsētvidei neizmantojamā Eksportostas teritorijā uz ziemeļiem no jaunā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma, tiks paredzēta jaunajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā. Par projekta izmaiņām ir informēta Eiropas Komisija un ar Eiropas Komisiju panākta vienota izpratne par izmaiņu iespējamību, un saņemta atbilde, ka projekta grozījumi nav nepieciešami. Līdz ar to līdz cik vien iespējams, mazināti Kohēzijas fonda finanšu korekcijas riski, uzsver brīvostas pārvalde.

RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, par 3,8 milj. EUR apmērā izlietošanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības praksei. Nepamatoti izlietoto līdzekļu apjomā Valsts kontrole ir ieskaitījusi tādus darbus un pakalpojumus, bez kuriem projekta ieviešana nebūtu iespējama: būvdarbu līguma summas ietvaros veikto izmaiņu izmaksas, projekta ieviešanai nepieciešamo ārpakalpojumu izmaksas, kompensējamā kravu laukuma izveidošanas izmaksas. Ārpakalpojumi un laukuma izbūve nav Projekta attiecināmās izmaksas, tām tika izmantots RBP finansējums.

Būvdarbu līgumā izmaiņas tika veiktas, lai izveidotā Krievu salas ostas termināla infrastruktūra atbilstu stividoru prasītajām, lielākām kravu pārkraušanas jaudām. Izmaiņas būvdarbu līgumā neradīja papildus izmaksas, tās tika veiktas, nepārsniedzot sākotnējo būvdarbu līguma summu 126 218 817,70 EUR. Izmaiņas tika finansētas no līgumā jau sākotnēji iekļautās pasūtītāja rezerves summas, kopumā par 2 369 158,12 EUR, kas ir nepilnu 2% apmērā no līguma summas. No būvdarbu līguma kopējās summas tika ietaupīti 2 862 285,69 EUR. Būvdarbu līgumā veiktās izmaiņas kā pamatotas un būvobjekta efektivitāti un vērtību palielinošas, kā arī veiktas atbilstoši līguma noteikumiem ir vērtētas Valsts kontroles pasūtītā Eksperta atzinumā.

Tāpat RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, ka RBP Projekta ieviešanai nelikumīgi ir piesaistījusi ārpakalpojuma sniedzējus, tai pašā laikā, norādot, ka projekta komandas sastāvs un slodze nav bijusi atbilstoša šāda apjoma un mēroga projektam, tā bija būtiski mazāka, nekā nepieciešams. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda apjoma projektu īstenot nav iespējams, jau projekta iesniegumā tika plānota projekta organizācijas struktūra, paredzot atsevišķām – periodiskām vai padziļinātas izpētes funkcijām piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādejādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības kapacitāti. Ārpakalpojumu sniedzēji neveica Rīgas brīvostas darbiniekiem noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus, Rīgas Brīvostas pārvalde konstatēja, ka esošajā projekta īstenošanas posmā, neatkarīgi no Valsts kontroles secinātā, divi no pieciem Valsts kontroles ieteikumiem ir veiksmīgi ieviesti un darbojas, lai nodrošinātu projekta funkcionalitāti un sasniegtu projekta mērķi. RBP ir izstrādāti projekta ilgtermiņa darbību plāns un rīcības plāns, kas apstiprināti RBP valdē, saskaņoti ar stividoriem un pārējām iesaistītajām pusēm, detalizēti aprakstot izpildāmās aktivitātes, to realizācijas termiņus, ietverot tajos uzraudzības veikšanas robežpunktus un monitoringu.

Līdztekus RBP secina, ka neskatoties uz to, ka RBP izstrādātajā rīcības plānā visas projekta sekmīgai pabeigšanai iesaistītās puses ir definētas, detalizēti aprakstīta katras puses veicamās darbības, to izpildes termiņi un kontrolējošās darbības Valsts kontrole ieskatā RBP jāizstrādā vēl viens papildus dokumentu – komunikācijas plāns. Ņemot vērā Valsts kontroles uzstādījumu, RBP sagatavos projekta komunikācijas plānu, atbilstoši definētajiem termiņiem.

«Krievu salas projekta īstenošanas laikā ir izbūvētā pilnīgi jauna Ostas infrastruktūra, visas būves ir nodotas ekspluatācijā 2015. gada decembrī, ir vairāku miljonu eiro ietaupījums no būvdarbu līguma summas un projekta attiecināmajās izmaksās izlietots par desmit miljoniem eiro mazāk, kā sākotnēji plānots, kas RBP ieskatā norāda uz to, ka īstenotā projekta vadība notiek augsti kvalificētu darbinieku un profesionāļu vadībā, atbilstoši labas prakses projektu vadības standartiem un nepiekrīt Valsts kontroles ieteikumam saistībā ar pilnīgi jaunas un no izpildaparāta vadības neatkarīgas projekta komandas izveidošanai, kas RBP ieskatā varētu dot projektam negatīvu pienesumu un radīt neparedzamas sekas tā turpmākai īstenošanai un mērķa sasniegšanai. Lai nodrošinātu sekmīgu projekta vadību turpmākajos tā posmos, tiks pārskatīti un pilnveidoti atbilstoši starptautiski atzītu auditoru ieteikumiem projekta komandas nolikums, amatu apraksti un sadarbības procedūra ar pārējām RBP struktūrām. Līdztekus, pilnveidojot darījumu pamatojumu dokumentu noformēšanas prasības, tādejādi pastiprinot RBP līdzekļu izlietošanas kontroli,» uzsver brīvostas pārvalde.

Valsts kontroles padomes lēmums tiks pārsūdzēts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, informē RBP.

Ref: 102.000.102.12519


Pievienot komentāru

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.