bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.09.2017 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo
LatviaLatvija

FM: Minimizēti Krievu salas projekta īstenošanas riski

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievu salas projekta sekmīgai pabeigšanai riski ir minimizēti, atzīst Finanšu ministrijā (FM).

Kā zināms, Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra», kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja, ka Valsts kontroles revidētais Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts par augsta riska projektu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka FM ir rūpīgi sekojusi un turpinās šo projektu uzraudzīt arī līdz tā pilnīgai pabeigšanai, lai tam netiktu piemērota finanšu korekcija, kā rezultātā projekts pilnībā tiktu finansēts no budžeta līdzekļiem bez ES finansējuma.

«Tā īstenošanas laikā bija daudz sarežģījumu un problēmu, tostarp būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas,» sacīja Jarockis.

Tādēļ noteiktā termiņā 2015.gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Par projekta progresu un ar to saistītajiem riskiem gan Satiksmes ministrija (SM), gan FM ir regulāri informējusi uzraudzības komiteju, kā arī Ministru kabinetu un Saeimu. Tāpat par esošo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015.gadā ir informēta arī Eiropas Komisija (EK), kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums 77,2 miljonu eiro apmērā, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam, kad EK veiks galīgo projekta mērķa izpildes vērtējumu.

«Ja būtu pazīmes par pārkāpumiem, EK nepagarinātu projekta īstenošanas termiņu,» piebilda Jarockis.

Patlaban projektu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām, kad projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies pilnībā nodrošināt projekta mērķu sasniegšanu, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši pabeigšanas brīdī spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030.gadam.

«Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis SM kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti,» norādīja Jarockis..

Vienlaikus SM un FM turpinās uzraudzīt projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējam ir pienākums reizi ceturksnī atskaitīties SM par projekta ieviešanas progresu, tostarp izstrādātā rīcības plāna izpildi, mērķa sasniegšanas riskiem un plānu to novēršanai.

Savukārt Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka RBP realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus. Auditu ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus.

«Valsts kontrole vairāk kā gada garumā RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmums. Valsts kontrole izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu,» teikts paziņojumā medijiem.

RBP uzskata, ka Valsts kontroles ziņojumā paustais viedoklis nav objektīvs un var radīt materiālu kaitējumu Rīgas brīvostas pārvaldei, kā rezultātā tiks traucētas RBP tiesības izmantot savu mantu tam mērķim, kāds noteikts šai izmantošanai Likumā par ostām, kā arī radīt negatīvu noskaņojumu sabiedrībā un riskus projektā iesaistītajām pusēm, lai pārceltu piesārņojošās kravas uz Krievu salu.

Pretstatā Valsts kontroles viedoklim, šobrīd nepastāv tādi apstākļi un nav konstatēti tādi projekta ieviešanas pārkāpumi, lai par ES fondu apguvi atbildīgās institūcijas piemērotu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma finanšu korekciju 15% – 100% apmērā. Projektā paredzētie un no Kohēzijas fonda līdzfinansētie darbi (projekta iznākuma rādītāji) ir pabeigti un visas būves Krievu salā ir nodotas ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.decembrim, no būvdarbu līguma summas ietaupot 2 862 285,69 EUR. Projekta attiecināmās izmaksas ir izlietotas par 10 milj. EUR mazāk nekā tas tika plānots, savukārt Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir ietaupīts 1,1 milj. EUR apmērā. Projekta termiņš, lai nodrošinātu projekta mērķu un rezultātu rādītāju sasniegšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ir pagarināts līdz 2018.gada decembrim. Projekta darbības tiek plānotas, vadītas un uzraudzītas. RBP ir izstrādājusi Rīcības plānu un laika grafiku projekta mērķa sasniegšanai, informē RBP.

Valsts kontrole, sagatavojot ziņojumu, nav ņēmusi vērā, ka lēmums par ostas aktivitāšu pārcelšanu uz Krievu salu tika pieņemts nevis pēc RBP iniciatīvas, bet gan pamatojoties uz Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam, ko Rīgas dome apstiprināja 2005.gadā. Ar minēto plānojumu Andrejsalas un Eksportostas teritoriju lietošanas mērķis tika mainīts uz centra apbūves teritoriju. Tāpat Valsts kontrole nav ņēmusi vērā faktu, ka projekta realizāciju apgrūtināja situācija, ka Krievu salā būvējamā jaunā infrastruktūra bija nepieciešama jau funkcionējošas stividoru komercdarbības pārcelšanai, kuru ietekmē tirgus un ģeopolitiskā situācija, norāda RBP.

Lai saglabātu Rīgas ostas konkurētspēju un vairāk, kā tūkstoti darba vietu, tika paredzēs pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra uz Krievu salu. Projekta lietderība tika izvērtēta no tehniski ekonomiskā, izmaksu un ieguvumu, kā arī no vides viedokļa. Projekts tika apstiprināts atbilstošajās Latvijas institūcijās, kā arī to apstiprināja Eiropas Komisijas Konkurences un Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāti. Savukārt projekta izmaiņas, kas paredz daļu kravas (ne ogļu kravas) atstāt Eksportostas teritorijas ziemeļu daļā ir izvērtētas no vides viedokļa, neradot vides situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar projekta sākotnējo variantu. Iespēja veikt nepiesārņojošas ostu darbības, pilsētvidei neizmantojamā Eksportostas teritorijā uz ziemeļiem no jaunā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma, tiks paredzēta jaunajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā. Par projekta izmaiņām ir informēta Eiropas Komisija un ar Eiropas Komisiju panākta vienota izpratne par izmaiņu iespējamību, un saņemta atbilde, ka projekta grozījumi nav nepieciešami. Līdz ar to līdz cik vien iespējams, mazināti Kohēzijas fonda finanšu korekcijas riski, uzsver brīvostas pārvalde.

RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, par 3,8 milj. EUR apmērā izlietošanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības praksei. Nepamatoti izlietoto līdzekļu apjomā Valsts kontrole ir ieskaitījusi tādus darbus un pakalpojumus, bez kuriem projekta ieviešana nebūtu iespējama: būvdarbu līguma summas ietvaros veikto izmaiņu izmaksas, projekta ieviešanai nepieciešamo ārpakalpojumu izmaksas, kompensējamā kravu laukuma izveidošanas izmaksas. Ārpakalpojumi un laukuma izbūve nav Projekta attiecināmās izmaksas, tām tika izmantots RBP finansējums.

Būvdarbu līgumā izmaiņas tika veiktas, lai izveidotā Krievu salas ostas termināla infrastruktūra atbilstu stividoru prasītajām, lielākām kravu pārkraušanas jaudām. Izmaiņas būvdarbu līgumā neradīja papildus izmaksas, tās tika veiktas, nepārsniedzot sākotnējo būvdarbu līguma summu 126 218 817,70 EUR. Izmaiņas tika finansētas no līgumā jau sākotnēji iekļautās pasūtītāja rezerves summas, kopumā par 2 369 158,12 EUR, kas ir nepilnu 2% apmērā no līguma summas. No būvdarbu līguma kopējās summas tika ietaupīti 2 862 285,69 EUR. Būvdarbu līgumā veiktās izmaiņas kā pamatotas un būvobjekta efektivitāti un vērtību palielinošas, kā arī veiktas atbilstoši līguma noteikumiem ir vērtētas Valsts kontroles pasūtītā Eksperta atzinumā.

Tāpat RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, ka RBP Projekta ieviešanai nelikumīgi ir piesaistījusi ārpakalpojuma sniedzējus, tai pašā laikā, norādot, ka projekta komandas sastāvs un slodze nav bijusi atbilstoša šāda apjoma un mēroga projektam, tā bija būtiski mazāka, nekā nepieciešams. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda apjoma projektu īstenot nav iespējams, jau projekta iesniegumā tika plānota projekta organizācijas struktūra, paredzot atsevišķām – periodiskām vai padziļinātas izpētes funkcijām piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādejādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības kapacitāti. Ārpakalpojumu sniedzēji neveica Rīgas brīvostas darbiniekiem noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus, Rīgas Brīvostas pārvalde konstatēja, ka esošajā projekta īstenošanas posmā, neatkarīgi no Valsts kontroles secinātā, divi no pieciem Valsts kontroles ieteikumiem ir veiksmīgi ieviesti un darbojas, lai nodrošinātu projekta funkcionalitāti un sasniegtu projekta mērķi. RBP ir izstrādāti projekta ilgtermiņa darbību plāns un rīcības plāns, kas apstiprināti RBP valdē, saskaņoti ar stividoriem un pārējām iesaistītajām pusēm, detalizēti aprakstot izpildāmās aktivitātes, to realizācijas termiņus, ietverot tajos uzraudzības veikšanas robežpunktus un monitoringu.

Līdztekus RBP secina, ka neskatoties uz to, ka RBP izstrādātajā rīcības plānā visas projekta sekmīgai pabeigšanai iesaistītās puses ir definētas, detalizēti aprakstīta katras puses veicamās darbības, to izpildes termiņi un kontrolējošās darbības Valsts kontrole ieskatā RBP jāizstrādā vēl viens papildus dokumentu – komunikācijas plāns. Ņemot vērā Valsts kontroles uzstādījumu, RBP sagatavos projekta komunikācijas plānu, atbilstoši definētajiem termiņiem.

«Krievu salas projekta īstenošanas laikā ir izbūvētā pilnīgi jauna Ostas infrastruktūra, visas būves ir nodotas ekspluatācijā 2015. gada decembrī, ir vairāku miljonu eiro ietaupījums no būvdarbu līguma summas un projekta attiecināmajās izmaksās izlietots par desmit miljoniem eiro mazāk, kā sākotnēji plānots, kas RBP ieskatā norāda uz to, ka īstenotā projekta vadība notiek augsti kvalificētu darbinieku un profesionāļu vadībā, atbilstoši labas prakses projektu vadības standartiem un nepiekrīt Valsts kontroles ieteikumam saistībā ar pilnīgi jaunas un no izpildaparāta vadības neatkarīgas projekta komandas izveidošanai, kas RBP ieskatā varētu dot projektam negatīvu pienesumu un radīt neparedzamas sekas tā turpmākai īstenošanai un mērķa sasniegšanai. Lai nodrošinātu sekmīgu projekta vadību turpmākajos tā posmos, tiks pārskatīti un pilnveidoti atbilstoši starptautiski atzītu auditoru ieteikumiem projekta komandas nolikums, amatu apraksti un sadarbības procedūra ar pārējām RBP struktūrām. Līdztekus, pilnveidojot darījumu pamatojumu dokumentu noformēšanas prasības, tādejādi pastiprinot RBP līdzekļu izlietošanas kontroli,» uzsver brīvostas pārvalde.

Valsts kontroles padomes lēmums tiks pārsūdzēts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, informē RBP.

Ref: 102.000.102.12519


Pievienot komentāru

Augstākā tiesa noraida Dimanta sūdzību par atlaišanu no NEPLP

Augstākā tiesa noraidījusi bijušā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa Aināra Dimanta kasācijas sūdzību par viņa atcelšanu no NEPLP padomes locekļa amata.

Vai Lembergs tiesā melo, noliedzot dalību vairākos ārvalstu uzņēmumos?

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs pirmdien, 25.septembrī, Rīgas apgabaltiesā noliedza savu dalību vairākos ārvalstu uzņēmumos.

ANO: Krievija Krimā nodara smagus cilvēktiesību pārkāpumus

Krievija okupētajā Krimas pussalā veic smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp deportē cietumniekus un uzspiež savu pilsonību, tā norādīts ANO ziņojumā par cilvēktiesību ievērošanu.

Atbalsta grozījumus, lai atvieglotu apķīlāšanas procesu

Ministru kabineta komiteja pirmdien. 25.septembrī atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas atvieglos apķīlāšanas procesu un apķīlātās mantas realizāciju, kā arī specificēs tiesu izpildītāja un parādnieka likumiskās tiesības un saistības.

Eksperts: Digitalizācija nākotnē mainīs nekustamo īpašumu nozari

Digitalizācija jau tuvākajā nākotnē ietekmēs visus nekustamā īpašuma nozares dzīves ciklus, tajā skaitā arī celtniecību un projektu attīstītājus, Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā pauž Lucernas Lietišķās zinātnes un mākslas universitātes Nekustamā īpašuma zinātnes programmas vadītājs profesors Mihaels Trubešteins. 

Gar Rail Baltica sliedēm žogu vietā zvērus baidīs ar skaņas signālu

Igaunijā tiek veikts pētījums, kur speciālisti gar plānoto ātrvilciena Rail Baltica sliežu ceļu iesaka daļu plānoto žogu aizstāt ar skaņas ierīcēm, kas atbaidītu savvaļas zvērus no sliedēm.

LM: Iecerētajai ģimenes valsts pabalstu palielināšanai trūkst vēl vismaz 12 milj.eiro

Naudas trūkuma dēļ Labklājības ministrija piedāvās koriģēt ģimenes valsts pabalsta apmērus par pirmo, otro un katru nākamo bērnu ģimenē, atsaucoties uz labklājības ministra Jāņa Reira teikto, raksta Diena.

Ne dienas bez likumpārkāpējiem; lidostā Rīga aiztur meklēšanā esošu pilsoni

Lidostas Rīga robežkontroles punktā svētdien, 24.septembrī, konstatēts viens no Londonas ieceļojošs Latvijas pilsonis, kurš atrodas policijas meklēšanā. 1986.gadā dzimušais vīrietis aizturēts un nodots Valsts policijas amatpersonām, vēsta Valsts robežsardze.

IM: Latvija uzņēmusi 65% no noteiktā patvēruma meklētāju skaita

Septembrī apritot noteiktajam divu gadu termiņam patvēruma meklētāju kvotas izpildei, Latvija uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja, skaidro Iekšlietu ministrijā. Turklāt sankcijas par saistību neizpildīšanu Latvijai nedraud, apliecināja ministrijā.

Progresīvie: Veselības aprūpes finansēšanas likums palielinās sociālo nevienlīdzību

Šobrīd valsts vēlas risināt līdzekļu trūkumu medicīnā un nodokļu nemaksāšanas problēmu uz iedzīvotāju veselības rēķina, īpaši apdraudot tos cilvēkus, kuri jau šobrīd ir pakļauti sociālajiem riskiem, uzskata Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

Latvijā plāno uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju

Līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Rolands Rumba.

Aicina pieteikties bezmaksas speciālistu konsultācijām par miega traucējumiem

Ikviens, kurš cieš no miega traucējumiem, tiek aicināts apmeklēt privāti praktizējošo psihiatru un neirologu bezmaksas konsultācijas. Tās norisināsies Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Saldū un Valmierā līdz pat novembrim.

Igaunijā subsidēs biometāna ražošanu

Igaunijā no 2018.gada varēs pieteikties biometāna ražošanas subsīdijām, valstij tiecoties palielināt vietējā ražojuma videi draudzīgas gāzes patēriņu.

Uzņēmēja: Pieci ieteikumi biznesa attīstības veicināšanai

Izveidot uzņēmumu vai vadīt uzņēmējdarbību, kas darbojas ar peļņu, ir liels sasniegums, taču ikviens, kurš šajā nozarē izēdis vismaz pudu sāls, zina, ka uzņēmējdarbība ir joma, kurā nedrīkst gulēt uz lauriem un nepārtraukti jāstrādā pie biznesa attīstības. Uzņēmēja un Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un pasniedzēja Zane Driņķe sniedz piecus ieteikumus, kas noderēs uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt un paplašināt savu biznesu.

Ārpolitikas institūta direktors: Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Virši-A: Latvijas degvielas tirgū turpinās stabila izaugsme

Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū turpinās stabila izaugsme, pauž AS Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Krievijā Kalašņikova piemineklī kļūdas pēc attēlo vācu ieroci

Maskavā no pieminekļa krievu ieroču izgudrotājam Mihailam Kalašņikovam, kas atklāts pagājušajā nedēļā, jau izgriezts fragments pēc tam, kad ievērots, ka piemineklī attēlots Nacistiskajā Vācijā izgudrots šaujamais.

Rinkēvičs: ANO Drošības padomes darbs masu noziegumu novēršanā nav efektīvs

«Diemžēl, daudzos gadījumos pastāvīgo Drošības padomes valstu veto tiesību privilēģija tiek izmantota ļaunprātīgi un tādējādi tiek paralizēts padomes darbs,» uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc plūdiem atvērta satiksme uz visiem autoceļiem Latgalē

Rīgas apvedceļa pie tilta pār Mazo Juglu notiek būvdarbi un satiksme tur tiek organizēta pa vienu ceļa joslu, turklāt ir ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvijas policisti «točku» biznesā

Trīs policistu aizturēšana apstiprinājusi jau iepriekš piesauktās problēmas policijas iecirkņos - tiešie vadītāji un iecirkņu priekšnieki nav informēti vai arī izliekas neredzam to, ar ko nodarbojas viņu padotie, stāstīts Latvijas Televīzijas raidījums de facto

Eksportētāji iepazīst gaisa kravu pārvadājumu iespējas lidostā Rīga

Starptautiskajā lidostā Rīga aizvadītajā nedēļā pulcējās vairāk kā 40 Latvijas eksportējošo uzņēmumu pārstāvji, lai iepazītos ar gaisa kravu pārvadājumu iespējām, ko piedāvā lidosta un tajā strādājošās aviokompānijas.

Vācijas parlamenta vēlēšanās sarūk atbalsts Merkeles kristīgiem demokrātiem

Vācijā aizvadītas federālā parlamenta vēlēšanas, kur uzvarējuši ilggadējās kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) vadītie kristīgie demokrāti, bet vēlētāju simpātijas iemantojusi pret imigrāciju noskaņotā Alternatīva Vācijai.

Par korupciju veselības aprūpē KNAB pēdējos trīs gados sācis septiņas lietas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējos trīs gados sācis vai nodevis kriminālvajāšanai prokuratūrai septiņus kriminālprocesus par koruptīviem noziegumiem veselības aprūpes sistēmā.

Atvasara turpinās; pakāpeniski kļūs vēsāks

Līdzīgi kā aizvadītajās brīvdienās, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks augsta spiediena apgabals ar centru virs Skandināvijas austrumu daļas. Līdz ar to debesis būs skaidras, nokrišņi nav gaidāmi un pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.