bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

FM: Nodokļu ieņēmumi šogad nepieaug tik strauji kā iepriekšējos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Zemāki ekonomikas izaugsmes tempi šogad salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn ietekmē budžeta ieņēmumu pieaugumu. Lai arī joprojām šī gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 miljonu eiro liels pārpalikums, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tas ir samazinājies uz pusi (par 133,5 miljoniem eiro jeb 50,4%). Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5 263,7 miljoni eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn.

Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī – jūlijā bija 5 132,1 miljons eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu palielinājums par 175,8 miljoniem eiro jeb 4,6% šā gada septiņos mēnešos ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī – jūlijā, tomēr tas ir zemāks nekā tika plānots likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 30,7 miljoniem eiro jeb 0,8% pamatā skaidrojama ar mazākiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem.

Zemāki šā gada ekonomikas pieauguma tempi nekā iepriekš prognozēts, kā arī lielāks piešķirto termiņa pagarinājumu apmērs un PVN aktuālais parāds skaidro PVN plāna neizpildi par 37,7 miljoniem eiro jeb 3,4%. Lai arī salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem PVN ieņēmumi ir pieauguši par 39 miljoniem eiro jeb 3,8%, kas saistāms ar veikto nodokļa iemaksu palielināšanos par 40,5 miljoniem eiro jeb 2,6%, PVN ieņēmumu palielinājums tomēr neaug tik strauji kā iepriekšējos gados. Tā, piemēram, 2013.gada septiņu mēnešu ieņēmumu pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 5,0%, bet 2014.gadā attiecīgi 8,0%.

Tāpat septiņu mēnešu ieņēmumu plāns nav izpildīts no sociālās apdrošināšanas (SOC) iemaksām – par 8,9 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk nekā plānots. Ieņēmumi iekasēti atbilstoši nodarbinātības rādītājiem šā gada janvārī – jūlijā, kas ir zemāki nekā tika plānots likumā «Par valsts budžetu 2015.gadam». Taču tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada septiņiem mēnešiem, kur SOC iemaksas pieauga par 48,2 miljoniem eiro jeb 4,2% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 33,7 miljoniem eiro jeb 4,3%. Pēc informācijas iesniegtajos darba devēju ziņojumos 2014.gada decembrī un 2015. gada sešos mēnešos nodarbināto ienākumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 6,8%.

Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 23,3 miljoniem eiro jeb 5,5%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri – jūliju un ir par 11,7 miljoniem eiro jeb 2,7% lielāki nekā plānots šā gada septiņos mēnešos. Lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem patēriņam nodotās dīzeļdegvielas apjoms 2014. gada decembrī un šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir pieaudzis par 10,7%, kas skaidrojams ar dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kritumu un tādu transportlīdzekļu, kas patērē dīzeļdegvielu, skaita pieaugumu šā gada janvārī – jūlijā par 15,7%.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 105,4 miljoniem eiro jeb 7,6%, kur izdevumi pensijām pieauga par 35,2 miljoniem eiro jeb 3,5%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 70,2 miljoniem eiro jeb 19,2%. Pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro, trešo un nākamajiem bērniem.

Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 93,1 miljoniem eiro jeb 8,7%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 37 miljoniem eiro jeb 6,8%, savukārt pašvaldību budžetā – par 56,1 miljonu eiro jeb 10,7%. Vidējā darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 6,1% līdz 785 eiro, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Lielākais kāpums līdzīgi kā iepriekšējā gadā vērojams privātajā sektorā – par 6,9% līdz 773 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidēji algas palielinājās par 5,0% līdz 809 eiro, kas skaidrojams ar minimālās darba algas palielināšanu no 320 eiro līdz 360 eiro ar šā gada 1. janvāri.

Izdevumu kāpumu pozīcijā preces un pakalpojumi, kas kopumā šā gada septiņos mēnešos palielinājās par 43 miljoniem eiro jeb 7,0% galvenokārt skaidro izdevumi, kas saistāmi ar Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanu šā gada pirmajā pusē. Augstāki izdevumi bijuši arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī lielāki tēriņi valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Šā gada septiņos mēnešos vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 41,5 miljonu eiro jeb 11,6%, kas skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā, lai nodrošinātu finansējumu Rīgas pils Priekšpils būvniecībai un Valsts autoceļu fondam, kā arī ar kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus autoceļu būvniecības un izglītības iestāžu būvniecības jomā.

Neraugoties uz pārpalikumu kopbudžetā, nedrīkst aizmirst par ikgadējo straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas rezultātā ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts, norāda ministrija.

2015.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,5% no IKP, kas ir vienāds ar Stabilitātes programmas sagatavošanas laikā, tas ir,  šā gada pavasarī prognozēto deficīta līmeni. Savukārt šobrīd prognozētais deficīts par 0,5 procentpunktiem pārsniedz likumā «Par valsts budžetu 2015.gadam» apstiprināto pieļaujamo līmeni. Salīdzinot ar budžeta prognozēm, augstāku deficītu pamatā nosaka būtiski zemāki nodokļu ieņēmumi lēnākas prognozētās ekonomikas izaugsmes dēļ, kā arī augstāki prognozētie pašvaldību izdevumi atlīdzībai un kapitālieguldījumiem.

Ref: 102.000.102.10565


Pievienot komentāru

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis iedzīvotājiem liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Eesti Energia brīdina: piesārņojuma griestu noteikšana var Baltijā apdraudēt energoapgādi

Iecere noteikt oglekļa dioksīda izmešu griestus, lai saņemtu subsīdijas, kas šobrīd tiek apspriesta Eiropas Savienībā, var Igaunijā un Baltijas valstīs radīt problēmas ar energopiegāžu nepārtrauktību, tā vērtējis igauņu energokoncerns Eesti Energia.

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Jaunākie komentāri