bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

FM: Nodokļu ieņēmumi šogad par 22,9 miljoniem eiro augstāki, nekā plānots

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns sešos mēnešos Latvijā izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi.

Kopbudžeta ieņēmumi kopumā iekasēti 4 555,1 miljonu apmērā, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt EK atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē 4 369 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Rezultātā – pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn saruka par 31,3 miljoniem eiro un bija 186,2 miljoni eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti pērnā gada līmenī 289,8 eiro apmērā, taču joprojām vērojama ieņēmumu neizpilde atsevišķiem ne-nodokļu veidiem. Piemēram, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjetes, kas paredzētas kravas transportlīdzekļiem) iekasēti vien 8,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69,8% no periodā plānotā. Jāatzīmē, ka plānotajiem ieņēmumiem tiek piesaistīti izdevumi valsts autoceļu uzturēšanai, kas ieņēmumu neizpildes gadījumā netiek pārskatīti.

PVN sešos mēnešos iekasēts 956,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 99,5% no periodā plānotā jeb par pieciem miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Salīdzinot ar sešu mēnešu izpildi pērn, PVN ieņēmumi kāpuši par 42,7 miljoniem eiro jeb 4,7%, ko nodrošināja PVN atmaksu samazināšanās. Šā gada sešos mēnešos atmaksāts par 51 miljonu eiro jeb 11,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.

Savukārt ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēti 723 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,6 miljoniem eiro jeb 2% mazāk, nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada sešos mēnešos atmaksāti 59 miljoni eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro jeb 60,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes.

Laba izpilde vērojama ieņēmumos no akcīzes nodokļa, kas iekasēts 408,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots sešos mēnešos. Salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ieņēmumi pieauga par 33,9 miljoniem eiro jeb 9%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (SOC) nodrošināja lielākos nodokļu ieņēmumus jeb 1 211 miljonu eiro, kas iekasētas 100,9% apmērā no periodā plānotā jeb par 10,7 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Ieņēmumi plānotajā apmērā tika iekasēti gan valsts speciālajā budžetā, gan valsts fondēto pensiju shēmā. Salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem pērn ieņēmumi no SOC iemaksām pieauga par 80,9 miljoniem eiro jeb 7,2%. Jāatzīmē, ka arī kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada pirmajā pusē turpina augt, un salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem tie kāpuši par 77,6 miljoniem eiro jeb 6,1%. Tajā skaitā valsts pamatbudžetā palielinās izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu pieaug izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

Savukārt valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug, un to straujāku pieaugumu pēdējos gados pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem. Kopš 2015.gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu, turpinās vidējā pabalsta apmēra pieaugums šiem pabalstu veidiem, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums, veicinot vidējās algas kāpumu. Tāpat 2016.gada pirmajos mēnešos turpinās tendence pieaugt slimības un bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitam. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits pieaug, neskatoties uz reģistrētā bezdarba rādītāju samazināšanos kopumā. Tāpat izdevumi valsts pensijām šā gada sešos mēnešos bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015.gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014.gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015.gada 1.oktobrī.

Šā gada sešos mēnešos arī subsīdijām un dotācijām vērojams būtisks tēriņu kāpums – par 133,5 miljoniem eiro jeb 16,2%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS Enerģijas publiskais tirgotājs 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 60,3 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 20,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.

Izdevumu kāpumu minētajās kopbudžeta pozīcijās kompensē ievērojami mazāki tēriņi kapitālajiem izdevumiem, kas salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn kritās par 128,3 miljoniem eiro jeb 41,5% (pamatā pašvaldību budžetā ES finansēto projektu īstenošanai). Tas joprojām skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai uzsākšanai šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados. Tāpat mazāki tēriņi veikti valsts parāda apkalpošanai, kas salīdzinājumā ar izdevumiem pirms gada saruka par 47,3 miljoniem eiro jeb 20%, kas pamatā saistāms ar to, ka pagājušā gada janvārī tika veikts pēdējais procentu maksājums par tajā pašā mēnesī atmaksāto Eiropas Komisijas izsniegtā aizdevuma daļu 1,2 miljardu eiro apmērā, kā arī 2015.gada decembrī veikti valsts parāda apkalpošanas izdevumu optimizācijas pasākumi. Izdevumi iemaksām Eiropas Savienības budžetā bija zemāki par 48,6 miljoniem eiro jeb 29,8%, salīdzinot ar izdevumu līmeni pirms gada.

Ref: 102.000.102.13242


Pievienot komentāru

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Jaunākie komentāri