bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

FM: Nodokļu ieņēmumi šogad par 22,9 miljoniem eiro augstāki, nekā plānots

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns sešos mēnešos Latvijā izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi.

Kopbudžeta ieņēmumi kopumā iekasēti 4 555,1 miljonu apmērā, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt EK atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē 4 369 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Rezultātā – pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn saruka par 31,3 miljoniem eiro un bija 186,2 miljoni eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti pērnā gada līmenī 289,8 eiro apmērā, taču joprojām vērojama ieņēmumu neizpilde atsevišķiem ne-nodokļu veidiem. Piemēram, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjetes, kas paredzētas kravas transportlīdzekļiem) iekasēti vien 8,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69,8% no periodā plānotā. Jāatzīmē, ka plānotajiem ieņēmumiem tiek piesaistīti izdevumi valsts autoceļu uzturēšanai, kas ieņēmumu neizpildes gadījumā netiek pārskatīti.

PVN sešos mēnešos iekasēts 956,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 99,5% no periodā plānotā jeb par pieciem miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Salīdzinot ar sešu mēnešu izpildi pērn, PVN ieņēmumi kāpuši par 42,7 miljoniem eiro jeb 4,7%, ko nodrošināja PVN atmaksu samazināšanās. Šā gada sešos mēnešos atmaksāts par 51 miljonu eiro jeb 11,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.

Savukārt ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēti 723 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,6 miljoniem eiro jeb 2% mazāk, nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada sešos mēnešos atmaksāti 59 miljoni eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro jeb 60,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes.

Laba izpilde vērojama ieņēmumos no akcīzes nodokļa, kas iekasēts 408,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots sešos mēnešos. Salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ieņēmumi pieauga par 33,9 miljoniem eiro jeb 9%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (SOC) nodrošināja lielākos nodokļu ieņēmumus jeb 1 211 miljonu eiro, kas iekasētas 100,9% apmērā no periodā plānotā jeb par 10,7 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Ieņēmumi plānotajā apmērā tika iekasēti gan valsts speciālajā budžetā, gan valsts fondēto pensiju shēmā. Salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem pērn ieņēmumi no SOC iemaksām pieauga par 80,9 miljoniem eiro jeb 7,2%. Jāatzīmē, ka arī kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada pirmajā pusē turpina augt, un salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem tie kāpuši par 77,6 miljoniem eiro jeb 6,1%. Tajā skaitā valsts pamatbudžetā palielinās izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu pieaug izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

Savukārt valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug, un to straujāku pieaugumu pēdējos gados pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem. Kopš 2015.gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu, turpinās vidējā pabalsta apmēra pieaugums šiem pabalstu veidiem, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums, veicinot vidējās algas kāpumu. Tāpat 2016.gada pirmajos mēnešos turpinās tendence pieaugt slimības un bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitam. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits pieaug, neskatoties uz reģistrētā bezdarba rādītāju samazināšanos kopumā. Tāpat izdevumi valsts pensijām šā gada sešos mēnešos bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015.gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014.gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015.gada 1.oktobrī.

Šā gada sešos mēnešos arī subsīdijām un dotācijām vērojams būtisks tēriņu kāpums – par 133,5 miljoniem eiro jeb 16,2%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS Enerģijas publiskais tirgotājs 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 60,3 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 20,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.

Izdevumu kāpumu minētajās kopbudžeta pozīcijās kompensē ievērojami mazāki tēriņi kapitālajiem izdevumiem, kas salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn kritās par 128,3 miljoniem eiro jeb 41,5% (pamatā pašvaldību budžetā ES finansēto projektu īstenošanai). Tas joprojām skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai uzsākšanai šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados. Tāpat mazāki tēriņi veikti valsts parāda apkalpošanai, kas salīdzinājumā ar izdevumiem pirms gada saruka par 47,3 miljoniem eiro jeb 20%, kas pamatā saistāms ar to, ka pagājušā gada janvārī tika veikts pēdējais procentu maksājums par tajā pašā mēnesī atmaksāto Eiropas Komisijas izsniegtā aizdevuma daļu 1,2 miljardu eiro apmērā, kā arī 2015.gada decembrī veikti valsts parāda apkalpošanas izdevumu optimizācijas pasākumi. Izdevumi iemaksām Eiropas Savienības budžetā bija zemāki par 48,6 miljoniem eiro jeb 29,8%, salīdzinot ar izdevumu līmeni pirms gada.

Ref: 102.000.102.13242


Pievienot komentāru

Deputāts Kļaviņš pagaidām atkārtoti uz KNAB nav aicināts; no komentāriem izvairās

Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš pagaidām atkārtoti uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nav aicināts. Politiķis aģentūrai norādīja, ka advokātu, kurš viņu pārstāvēs, varētu izvēlēties tad, kad būs zināms došanās laiks uz KNAB. Kļaviņš arī piebilda, ka iepriekšējās komunikācijas laikā no izmeklētāju puses bijusi absolūti korekta izturēšanās.

Vidusskolas eksāmenu rezultāti Igaunijā - par zemu Tartu Universitātei

Igaunijas vidusskolu valsts eksāmenu vidējie rezultāti šogad ir pārāk zemi, lai dotu iespēju nākamiem studentiem iestāties Tartu Universitātē, kas ir starptautiski visaugstāk novērtētā augstākās izglītības iestāde Baltijā.

Vasaras saulgriežos Igaunijā ugunsdzēsēji lūguši reģistrēties «ugunskura sargiem»

Igaunijā aizvadīti vasaras saulgriežu svētki Jaanipäev, kur uz atbildīgu ugunskuru kurināšanu iedzīvotāji aicināti, rosinot katrā Jāņa bērnu pulkā izvirzīt vienu «ugunskura sargu» un par to paziņot ugunsdzēsējiem.

Brīdina – ABLV pašlikvidācijas procesā varētu pazust pierādījumi 102,3 miljonu dolāru atmazgāšanas lietā

Bijušais Sergeja Magņitska darba devējs, Hermitage Capital Management, 2018.gada 21.jūnijā nosūtīja iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur ABLV Bank. Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju ABLV īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 68 likumus, bet deputāti uzstājušies 765 reizes

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 9.aprīļa pieņēmusi 68 likumus – 13 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 11 kārtējām sēdēm, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi,bet no tribīnes deputāti šajā laikā runājuši 765 reizes.

Itālija, vēršoties pret migrantu pieplūdumu, brīdina par Šengenas zonas apdraudējumu

Eiropas Savienības bezrobežu zona varētu būt apdraudēta, ja netiks atrisināts Vidusjūras migrācijas plūsmas jautājums, tā tiekoties ar 15 citu dalbvalstu vadītājiem, norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Jurašs vēršas ar iesniegumu KNAB par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs ir vērsies ar iesniegumu KNAB, aicinot izvērtēt žurnālistu publicētos materiālus par Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu, liecina paziņojums sociālajos tīklos.

VID: Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvar ilggadējais līderis Erdogans

Turcijā svētdien, 24.jūnijā, aizvadītas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kamēr parlamenta vēlēšanu rezultāti vēl tiek skaitīti, prezidenta vēlēšanās savu uzvaru pieteicis ilggadējais Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.

DP nesaskata kriminālpārkāpumus Tēvijas sargu paziņojumā par «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem»

Drošības policija patlaban nesaskata Krimināllikuma pārkāpumus biedrības Tēvijas sargi paziņojumā par «lielās talkas» rīkošanu Latvijā un «īstajā laikā neizmantotiem ieročiem».

Šajā nedēļā nokrišņi mitēsies un temperatūra paaugstināsies līdz +27

Šī nedēļa daļā Latvijas vēl iesāksies lietaina, taču, pastiprinoties anticiklonam, nokrišņi mitēsies un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. Darba nedēļas beigās laika apstākļi atkal mainīsies, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.