bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 22.11.2017 | Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm, pie tam pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, savu uzskatu pauž Finanšu ministrija (FM).

«Nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus,» paziņo FM.

IIN likmes samazinājums no 23% līdz 20% ienākumiem, kuri nepārsniedz 45 000 eiro gadā, skars visus strādājošos, palielinot to rīcībā esošo ienākumus, kurus varēs izmantot patēriņam, investīcijām vai uzkrājumiem. Arī nodarbinātie ar ienākumiem, kas ir augstāki par 45 000 eiro gadā, iegūs no IIN likmes samazinājuma, jo 23% IIN likme tiks piemērota tikai tiem ienākumiem, kuri pārsniedz minēto slieksni.

Papildus pozitīva ietekme uz strādājošo iedzīvotāju ienākumiem būs IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanai, kas visbūtiskāk ietekmēs tieši zemāk atalgoto iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus ar diferencētās IIN likmes ieviešanu mazinot ienākumu nevienlīdzību.

Balstoties uz FM nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus, vēsta FM.

FM ziņojums norāda arī to, ka paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka minimālās algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami zemāks.

Turklāt nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, pie tam pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm.

Baltijas valstu kontekstā Fm atzīmē, ka tā, piemēram, Igaunijā minimālā mēneša darba alga pašreiz ir būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā (2017.gadā Igaunijā tā ir 470 eiro mēnesī, bet Latvijā un Lietuvā – 380 eiro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā būs 430 eiro mēnesī, kas ir būtiski augstāka kā Lietuvā, bet joprojām zemāka kā Igaunijā. Arī Latvijā noteiktā IIN pamatlikme, kas pašreiz ir 23%, tiks pielīdzināta Igaunijā noteiktajai – 20% (Lietuvā tā ir 15%).

Tāpat ar IIN neapliekamais minimums tiks tuvināts pārējo Baltijas valstu līmenim (Igaunijā 2017. gadā tas ir 180 eiro mēnesī, bet no 2018.gada to plānots diferencēt no 0-500 eiro mēnesī atkarībā no ienākumu līmeņa, Lietuvā – 2017. gadā neapliekamais minimums ir noteikts 0-310 eiro mēnesī, ko arī piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa, bet Latvijā 2017. gadā tas ir 60-115 eiro mēnesī (tāpat piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa), bet pēc reformas to plānots paaugstināt uz 0-250 eiro mēnesī.

Jāatzīmē, ka VSAOI likme Latvijā ir viszemākā (Latvijā 2017. gadā tā ir 34,09%, no tās darba devēja likme – 23,59%, bet darba ņēmēja likme – 10,5%, Lietuvā – 40,2% un Igaunijā – 37,4%).

Pēc FM aprēķiniem, ieviešot plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas, darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas, Latvijā samazināsies no 41,9% 2015. gadā (Eurostat dati) līdz pat 38,1% (pēc Eurostat datiem 2015. gadā Lietuvā tas bija – 39,2%, bet Igaunijā – 38,0%).

Pēc nodokļu reformas darba ņēmējs saņems lielākus ieņēmumus, kas savukārt uzlabos Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm.  Ja 2017. gadā pie vienas bruto algas (910,1 eiro mēnesī) Latvijā strādājošais bez apgādībā esošām personām saņem neto algu – 641 eiro mēnesī, tad pēc reformas – viņš saņems – 666 eiro mēnesī (Lietuvā 2017. gadā pie vienādiem nosacījumiem strādājošā neto alga sastāda – 698,7 eiro mēnesī, bet Igaunijā – 738,2 eiro mēnesī).

Par nodokļu politikas reformas mērķiem vēsta FM: Mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uz­ņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.

Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama līdz 2021.gadam.

Ref: 225.000.103.718


Pievienot komentāru

Turcijā žurnālistam cietumsods par Twitter ierakstu

Tiesa Turcijā žurnālistam no opozīcijas laikraksta piespriesti trīs gadi cietumā par teroristiskas propagandas izplatīšanu saistībā ar ierakstu mikroemuāru vietnē Twitter, kas uz brīdi bijis internetā.

Latvijas pilsonībā uzņem vēl 60 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 21.novembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 60 personas, tajā skaitā divus nepilngadīgos, kuri naturalizējušies kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Apšauba Ogres novada domes ieceri ieviest maksu par iebraukšanu Ogrē

Latvijas valsts ceļi apšauba Ogres novada domes ieceri citu teritoriju iedzīvotājiem piemērot nodevu par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, norāda LVC pārstāve Anna Kononova.

Pētījums: Latvijā nodokļi uzņēmumiem - pievilcīgākie Baltijas valstīs

Latvijā nodokļu sistēma ir pievilcīgākā Baltijas valstu vidū, bet kopumā 190 pasaules valstu vidū tā ir 13.pievilcīgākā, liecina jaunākais Pasaules Bankas un audita kompānijas PricewaterhouseCoopers ziņojums par nodokļu sistēmām pasaulē. Igaunija reitingā Paying Taxes 2018 ierindojas 14.vietā, bet Lietuva - 18.vietā.

Būvniecībā varēs izmantot EEZ valstu standartiem atbilstošu stiegrojuma tēraudu

Ministru kabinets otrdien, 21.novembra sēdē, apstiprināja grozījumus būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtībā, ar kuriem turpmāk Latvijā būvdarbos tiek atļauts izmantot tādu stiegrojuma tēraudu, kurš ir ieguvis atbilstības novērtējumu ikvienam Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu standartam, kā arī atbilst noteikumos izvirzītajām minimālajām prasībām.

Decembrī uz «oligarhu lietas» izmeklēšanu aicinās Šķēli, Dūklavu un Ameriku

Decembrī uz «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi aicināts ekspolitiķis Andris Šķēle, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Lai samazinātu OIK izmaksas, mazina atbalstu AS Latvenergo TEC stacijām

Valdība, otrdien, 21.novembra sēdē, nolēma par 75% samazināt atbalstu AS Latvenergo TEC stacijām, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.

Militāro karjeru sāks vairāk nekā 30 profesionālajā dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 22.novembrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot profesijas pamatiemaņas Kājnieku skolā Alūksnē.

FM: Nodokļu reforma nodrošinās atvieglojumus ziedojumiem

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām, pauž Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Latvija 35.vietā pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā

Latvija šogad sasniegusi 35.vietu pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas attīstībā, liecina publiskotais jaunākais ANO Starptautiskās Telekomunikāciju savienības pētījums.

Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināts Aivars Lapiņš

Valdība otrdien, 21.novembri, Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā pārcēla bijušo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Aivaru Lapiņu, informē ministrijā.

Lietuvā atrod miljona vērtu hašišu, kuru caur Latviju bijis plānots vest uz Krieviju

Lietuvas policisti, pārbaudot kādu vieglo automašīnu, atraduši 100 kilogramus hašiša ar «melnā tirgus» vērtību ap miljonu eiro, kuru caur Latviju bijis plānots vest uz Krieviju, paziņojusi Lietuvas policija.

Zibmaksājumu infrastruktūra ieviesta Eiropas mērogā

Otrdien, 21.novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā 2017.augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru.

Konstatē atšķirības Latvijā un citās valstīs pieejamos ārvalstu izcelsmes produktos

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas, secina Pārtikas un veterinārā dienesta, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu.

Igaunijā valdošā Centra partija izslēdz 31 deputātu par startēšanu no cita saraksta

Centra partija, kuras rokās pašlaik ir gan Igaunijas valdības, gan Tallinas domes groži, pieņēmusi apakšnodaļu priekšlikums par biedriem, kuri 2017.gada pašvaldību vēlēšanās startējuši no atsevišķa saraksta, un izslēgusi no politiskā spēka rindām 31 šādu biedru.

Pārtrauc grupējuma darbību, kas valstij nodarījis zaudējumus 7 miljonu eiro apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde, veicot 34 kratīšanas, par aizdomās turētām atzīstot divas personas, šī gada novembrī apturēja noziedzīga grupējuma darbību.

BVKB šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas

Būvniecības valsts kontroles birojs šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, vēst biroja pārstāvji.

Biržu indeksi kāpj, naftas cenas krītas

Biržu indeksi Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā pirmdien, 21.novembrī, kāpa, bet eiro kritās, valdot bažām par politisko krīzi Vācijā. Spēcīgi rezultāti Volstrītā palīdzējuši stiprināt arī biržu rezultātus Eiropā. Tikmēr eiro vērtība pret dolāru jūtami saruka, un daži analītiķi prognozē turpmāku kritumu.

Reaģējot uz e-tirdzniecības izaugsmi, Omniva steidz Baltijā izvērst pakomātu tīklu

Igaunijas valsts pasta uzņēmums Eesti Post, kas darbojas ar zīmolu Omniva, pavēstījis, ka paplašinās savu pasta paciņu skapīšu tīklu Baltijā un līdz Ziemassvētkiem paplašinās 100 esošos pakomātus.

Zariņš: Deputāti, balsojot par budžetu bez grozījumiem, pārkāps tautai doto zvērestu

Nav pieļaujams, ka Saeimas koalīcija iet Ministru kabineta pavadā un neievēro likumus budžeta pieņemšanas procesā, norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš, piebilstot, ka deputātiem, balsojot par budžetu bez grozījumiem, nāksies pārkāpt Latvijas tautai doto zvērestu.

Eiropā joprojām jāskaidro, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības

Diemžēl arī Eiropas Savienībā joprojām nākas skaidrot, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības, Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos atzīst ES Pamattiesību aģentūras direktors Maikls O'Flahertijs.

Pabriks: Valsts intereses ir jātur augstāk par partiju interesēm

Latvija nedrīkst atļauties iestigt provinciālismā, un tās interesēs ir saglabāt Eiropas un NATO vērtību kursu. Situācijā, kad centriski un eiropeiski orientēto partiju skaits ir liels, to izdarīt paliek aizvien grūtāk, jo notiek politiskā fragmentācija, kurā galvenais pašmērķis ir 5% vēlēšanu barjeras pārvarēšana, nevis Latvijas izaugsme un attīstība, pauž Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uber un Volvo vienojas par 24 000 pašgājēju automašīnu iegādi

Amerikāņu neformālo taksometru pakalpojumu platformas uzturētājs Uber ir vienojies ar ķīniešu uzņēmējiem piederošo autoražotāju Volvo par 24 000 tādu automašīnu iegādi, kuras sevi vada pašas.

SEB: Vidējais uzkrājums pensiju 2. līmenī vienam dalībniekam pieaudzis par 18%

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās, algu pieaugums, kā arī investīcijas stratēģijas pareiza izvēle palīdzējuši šī gada desmit mēnešos kāpināt SEB pārvaldīto pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitālu par 97 miljoniem eiro.

Vācijā izjūk ilgstošas koalīcijas sarunas

Vācijas federālajā parlamentā septembrī iekļuvušās politiskās partijas joprojām nespēj vienoties par koalīcijas un vairākuma valdības izveidi, bet Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka labākas par mazākuma valdību būtu jaunas vēlēšanas.