bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

FM: Oktobrī preču eksports sasniedzis jaunu rekordu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eksporta apjoms novembrī turpinājis pieaugt un sasniedzis 1 070,6 miljonus eiro, tādējādi uzstādot preču eksporta vērtības rekordu viena mēneša ietvaros. Šāda eksporta vērtība ir augstākā statistikas uzskaites vēsturē, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, teikts Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā.

Ziņojumā secināt, ka kopumā eksporta apjoms faktiskajās cenās oktobrī par 3,5% pārsniedza oktobra līmeni, gada pieaugumam sasniedzot 9,7%. Atšķirībā no iepriekšējā mēneša, kad eksporta izaugsme galvenokārt bija balstīta uz mehānismu un elektroierīču reeksporta kāpumu, oktobrī eksporta pieauguma struktūra par preču grupām ir daudzveidīgāka.

Jāmin, ka lielākais kāpums starp visām preču grupām fiksēts metāliem un to izstrādājumiem – kopumā par 43,3%, salīdzinot ar pērnā gadā attiecīgo periodu. Tas skaidrojams ar dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugumu uz Turciju un vairākām ES valstīm, kā arī dzelzs un tērauda metāla konstrukciju eksporta pieaugumu uz Skandināvijas valstīm. Jāatzīmē, ka metālu eksports ir viens no straujāk augošajām eksporta precēm 2017.gadā. Pirmajos desmit mēnešos metālu eksports pieauga par 23,1%.

Savukārt otrais lielākais pieaugums tika fiksēts koka un koka izstrādājumiem, tā eksporta vērtība gada griezumā pieaugusi par 18,8%; pārsvarā to nodrošināja eksporta pieaugums uz ES valstīm. Neskatoties uz diezgan strauju izaugsmi oktobrī, šī gada pirmajos desmit mēnešos kopumā eksporta kāpums ir mērens jeb 6,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Ministrijā lēš, ka koksnes eksporta attīstībā šogad ir diezgan svārstīga, ko ievieš koksnes eksporta kritums uz Lielbritāniju. Toties šo kritumu pilnībā kompensē eksporta kāpums uz Vāciju, Igauniju, Zviedriju un mazākā pakāpē arī uz citam ES valstīm. Zīmīgi, ka pozitīvu koksnes eksporta attīstību šogad nodrošina preces tieši ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, finiera loksnes, kokskaidu plātnes, namdaru un būvgaldnieku darinājumi.

Vienlaikus FM analizē teikts, ka, lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports oktobrī bija par 4,4% augstāks nekā pērnajā gadā, to pamatā nodrošināja tikai viena preču grupa jeb alkoholisko dzērienu eksports. Šogad šī preču grupa uzrāda augstus pieaugumā tempus, vidēji 55% katru mēnesi salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, ko galvenokārt izskaidro stiprā alkohola eksporta kāpums uz Krieviju.

No pārtikas precēm eksporta kāpums vēl ir fiksēts eļļas augu sēklām, gaļai un dārzeņiem. Tajā pašā laikā oktobrī būtiski – par 36,2% – samazinājies graudaugu eksports. Graudaugu eksporta vērtība oktobrī bija 58,9 miljoni eiro, kas kopumā atbilst pērnā gada vidējai vērtībai. Tomēr tieši pagājušā gada oktobrī graudaugu eksports sasniedza maksimālo apjomu jeb 92,3 miljonus eiro un, ņemot vērā samērā vājo šī gada ražu, graudaugu eksports šī gada oktobrī bija ievērojami zemāks.

Papildus tam, oktobrī mēreni turpināja pieaugt farmācijas produktu, poligrāfijas izstrādājumu, tekstilmateriālu, kā arī minerālproduktu eksports.

Vērtējot eksporta nākotnes attīstības perspektīvas, sagaidāms, ka līdzvērtīgs preču eksporta pieaugums būs arī pēdējos 2017.gada mēnešos. Eiropas Savienības patērētāju un uzņēmēju noskaņojumā radītāji ir augstākie pēdējo desmit gadu laikā, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Spriežot pēc 2017.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, ES ekonomikas izaugsme būs viena no straujākajām pēdējo desmit gadu periodā, skaidro ministrijā.

Arī Latvijas ražotāju noskaņojuma rādītājs šī gada pēdējos mēnešos sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2007.gada vidus. 2017.gada pēdējā ceturkšņa ražotāju apsekojuma dati liecina, ka gada nogalē nedaudz uzlabojies sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjoms un konkurētspējīgas pozīcijas ES tirgū, kas liecina par to, ka preču eksporta kāpums ap desmit procentiem gada griezumā varētu saglabāties arī šī gada novembrī un decembrī.

Ministrijā min, ka optimistisks uzņēmēju sagaidāmo pasūtījumu vērtējums, kā arī augstā jaudu noslodze varētu atjaunot pēdējo gadu stagnējošās investīcijas apstrādes rūpniecībā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai. Jāatzīmē, ka tautsaimniecībā veikto nefinanšu investīciju apjoms šī gada trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 19,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr investīcijas apstrādes rūpniecības nozarē samazinājās par 7,4%.

Tāpat ministrijā atzīmēts, ka investīciju kritums apstrādes rūpniecībā bija vērojams arī 2016.gadā (par 25,4%). Tieši apstrādes rūpniecības nozares darbība visvairāk ietekmē Latvijas eksporta sniegumu. Līdz ar to augošs ārējais pieprasījums varētu būt viens no faktoriem, kas stimulētu atjaunot investīciju apjomus ražošanas sektorā. Pretējā gadījumā, ņemot vērā to, ka jaudu noslodze ir sasniegusi vēsturisko maksimumu, investīciju trūkums var radīt situāciju, ka, pieaugot ārējam pieprasījumam, ražotājiem var trūkt kapacitātes ražošanas apjomu palielināšanai.

Preču importa vērtības kāpums oktobrī bija nedaudz straujāks par eksportu jeb 10,9%. Straujākie preču importa kāpumi ir fiksēti ķīmiskās rūpniecības precēm, mehānismiem un elektroierīcēm, metāliem un satiksmes līdzekļiem.

Ref: 225.000.103.3072


Pievienot komentāru

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.