bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

FM paaugstina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2018.gadam līdz 4%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam* sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim – 3%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2018.gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem un 2019.gadam – par 0,2 procentpunktiem. Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos nosaka labvēlīgā situācija ārējos tirgos un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Šo faktoru ietekmē jau 2017.gadā Latvijas IKP pieaugums pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,5%, kas bija straujākais kāpums kopš 2011.gada.

Ministrijas ziņojumā teikts, ka līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, 2018.gadā un vidējā termiņā kopumā saglabāsies spēcīgi eksporta pieauguma tempi, bet investīciju kāpums, pateicoties straujākai ES fondu investīciju ieplūdei un uzņēmēju konfidences kāpumam, tuvākajos divos gados būs tuvu 10% līmenim. Kā būtisks izaugsmes nodrošinātājs līdzās eksportam un investīcijām saglabāsies privātais patēriņš, kuru veicinās spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa tālāka mazināšanās.

Speciālisti prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā bija pieaugusi par 7,5%, 2018.gadā varētu augt vēl nedaudz straujāk – par 8,0%, gadā kopumā sasniedzot 997 eiro. Straujo algas pieaugumu 2018. gadā noteiks augošais pieprasījums pēc darbiniekiem, būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018. gada 1. janvāra, kā arī valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, tajā skaitā veselības aprūpes nozares darbiniekiem. 2019. gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6,0%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm, darba samaksas pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 2,0 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,7 procentpunktiem.

Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošinās arī nedaudz straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos – pēc jaunākajām FM prognozēm bezdarba līmenis 2018. gadā saruks līdz 8%, salīdzinot ar 2017. gadā sagaidītajiem 8,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2018. gadam ir pazemināta par 0,2 procentpunktiem, bet nākamajam gadam nav mainīta.

Jānorāda, ka, pēc ekspertu domām, patēriņa cenu pieaugums Latvijā 2018.gadā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, un pēc FM prognozēm būs 2,8%. Salīdzinoši augsto inflācijas līmeni 2018.gadā noteiks gan spēcīgā ekonomikas izaugsme un darba samaksas pieaugums, gan akcīzes nodokļa paaugstināšana naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt 2019.gadā inflācija pazemināsies līdz 2,4%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2018. un 2019.gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2021.gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2,1%.

Ministrijā skaidro, ka makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir nedaudz vairāk augšupvērsti, un labvēlīgā ekonomiskā attīstība pasaulē un straujāks iekšēju faktoru izraisīts ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā, tajā skaitā aktivizējoties kreditēšanai un uzņēmumiem aktīvāk izmantojot pašu līdzekļus investīcijām, var nodrošināt straujāku IKP pieaugumu nekā paredzēts bāzes prognozēs.

Būtiski atzīmēt, ka eksperti norāda, ka ekonomikas izaugsmei šobrīd ir arī vairāki nopietni negatīvi riski, tajā skaitā ilgstoši zemais investīciju līmenis tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā var būt samazinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada spriedzi darba tirgū un stimulē tālāku darba samaksas kāpumu, kas, ilgstoši pārsniedzot produktivitātes pieaugumu, var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo konkurētspēju. Tāpat kā ārējie negatīvie riski saglabājas ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī politiskā nenoteiktība un augstais svārstīgums pasaules finanšu tirgos.

* Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Balstoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Ref: 225.000.103.2836


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.