bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.02.2017 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

FM: Pašvaldību budžeta pārpalikumu veido zemāki izdevumi ES fondu realizācijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka pašvaldību budžeta pārpalikums pērn bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015.gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, vēsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Zaiga Puškina.

Salīdzinot ar 2015.gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016.gadā bija 2 205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015.gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016.gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, skaidro FM pārstāve.

IIN ieņēmumi 2016.gadā bija 1 233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015.gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016.gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016.gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām ceturtajā ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde – 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016.gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.

Vēl straujāk pagājušajā gadā ir pieauguši NĪN ieņēmumi, kuri pieauga par 22,8 miljoniem eiro jeb par 11,5%. Kopējie NĪN ieņēmumi sasniedza 219,8 miljonus eiro. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 17,1 miljona eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājies par 47,7 miljoniem eiro jeb par 7,9%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. Nenodokļu ieņēmumi 2016.gadā bija 49,6 miljoni eiro, kas ir par 3,4 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk kā 2015.gadā.

FM norāda, ka kopējie pašvaldību izdevumi 2016.gadā bija 2148,1 miljoni eiro, kas ir par 19,9 miljoniem eiro jeb par 0,9% mazāki kā 2015.gadā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieauguši par 64,4 miljoni eiro un 2016.gadā sasniedza 1 837,6 miljonus eiro. Kārtējie izdevumi sasniedza 1 544,8 miljonus eiro, kas ir par 53,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk kā 2015.gadā.

Pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 9,6 miljoni eiro un 2016. gadā sasniedza 157,2 miljonus eiro. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 107,8 miljoni eiro, no kuriem virs 91% Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme pakalpojumu nodrošināšanai.

Kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājušies par 84,3 miljoni eiro jeb par 21,3%. Kapitālo izdevumu samazinājumu noteica kopējais finansējuma samazinājums ES fondu projektiem par 122,9 miljoniem eiro, kas saistīts ar lēnāku kā plānots ES finansējuma apguvi, savukārt izdevumi pamatfunkcijām auguši par 39,6 miljoniem eiro. Izsniegto aizņēmuma atļauju apjoms 2016.gadā samazinājies par 0,7 miljoniem eiro un sasniedzis 111,5 miljonus eiro, galvenokārt aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas izglītības iestāžu investīciju projektiem (55,8 miljoni eiro), ceļu un to kompleksa investīciju projektiem (25,3 miljoni eiro), savukārt par 38,4 miljoniem eiro samazinājies piešķirto aizņēmumu atļauju apjoms ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

2017.gadā FM prognozē sabalansētu pašvaldību budžetu. Valsts budžeta likumā 2017.gadam noteiktie garantētie IIN ieņēmumi pašvaldībām noteikti 1 312,2 miljonu eiro apmērā. 2017.gadā, līdzīgi kā 2016.gadā tiks saglabāts IIN ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetu un valsts pamatbudžetu – 80% un 20% attiecīgi. Lielākais pašvaldību budžeta izdevumi pieaugums tiek saistīts ar kapitālajiem izdevumiem, kurus ietekmēs aktīvāka ES fondu projektu realizācija.

Ref:224.000.103.315 


Pievienot komentāru

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.

Latvijas Kuģniecības provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro

Kuģošanas kompānijas AS Latvijas Kuģniecība koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 90,38 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 21,156 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Rīga iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Valsts kontrole: Veselības ministrija nedrīkstēja publiski atklāt RAKUS revīzijas faktus

Valsts kontrole aizrādījusi Veselības ministrijai, ka tā pāragri publiski atklājusi faktus no revīzijas ziņojuma, tā kā līdz revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās brīdim, publiskot informāciju ir aizliegts.

Piebalgs: ZZS popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas

«ZZS vadītās valdības popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas. Ja patiesi gribam pārmaiņas, politiķiem jābūt dinamiskākiem un gataviem domāt ārpus ierastajām kategorijām,» uzskata Vienotības partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Nebanku kredīta devēju un to klientu strīdus varēs izskatīt ārpustiesas

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie tiesībsarga, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

VUGD: Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem

Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, piebilstams, ka tas skaidrojams ar darbinieku algu palielināšanos

Polija «attīra» armiju no Padomju laika militāristiem

Polijas Bruņotajos spēkos nomainītas ap 90% augtāko amatpersonu, pavēstījusi Polijas Aizsardzības ministrija, kas armijā īsteno plašas pārmaiņas.

CSDD: Latvijas auto tehniskais stāvoklis krietni atpaliek no vadošajām ES valstīm

Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas rīkotajos reidos uz ceļiem divu mēnešu laikā pārbaudīti vairāk nekā 1 793 transportlīdzekļu, gandrīz 10% no pārbaudītajiem spēkratiem konstatēts neatbilstošas riepas, fiksēti arī citi būtiski defekti.

Nasdaq Riga: Latvijas Tilti akcijas nākamnedēļ izslēgs no regulētā tirgus

Biržas Nasdaq Riga valde šodien, 24.februārī apstiprināja būvkompānijas Latvijas Tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no biržas otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu, nosakot 2017.gada 27.februāri, norāda biržas Nasdaq Riga ziņojums.

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

Veselības tests: Latvijas iedzīvotāji savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju

Lielajā Latvijas veselības testa ietvaros noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, liecina Euroaptiekas veiktā testa rezultāti. Testa rezultāti norāda, ka ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.

Nedēļas nogalē vēl gaidāms sniegs

Nedēļas nogalē laika apstākļus lielākoties turpinās noteikt ciklonu darbība, līdz ar to pa laikam gaidāmi nokrišņi. Vējam saglabājoties brāzmainam, vietām iespējama arī neliela putināšana, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuvas pilsētas neizpratnē par ieceri uz tām pārvietot bēgļus, apejot Ruklu

Situācijā, kad Lietuvas Bēgļu uzņemšanas centrā Ruklā vairs nav brīvu vietu, valdība ierosinājusi ar laiku centru slēgt un tā iemītniekus, arī bēgļus turpmāk tiešā veidā sūtīt uz pašvaldībām. To pārstāvji portālam pauduši skepsi par iespējām bēgļus izmitināt un iekļaut vietējā sabiedrībā.