bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

FM: Pašvaldību budžeta pārpalikumu veido zemāki izdevumi ES fondu realizācijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka pašvaldību budžeta pārpalikums pērn bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015.gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, vēsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Zaiga Puškina.

Salīdzinot ar 2015.gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016.gadā bija 2 205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015.gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016.gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, skaidro FM pārstāve.

IIN ieņēmumi 2016.gadā bija 1 233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015.gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016.gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016.gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām ceturtajā ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde – 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016.gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.

Vēl straujāk pagājušajā gadā ir pieauguši NĪN ieņēmumi, kuri pieauga par 22,8 miljoniem eiro jeb par 11,5%. Kopējie NĪN ieņēmumi sasniedza 219,8 miljonus eiro. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 17,1 miljona eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājies par 47,7 miljoniem eiro jeb par 7,9%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. Nenodokļu ieņēmumi 2016.gadā bija 49,6 miljoni eiro, kas ir par 3,4 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk kā 2015.gadā.

FM norāda, ka kopējie pašvaldību izdevumi 2016.gadā bija 2148,1 miljoni eiro, kas ir par 19,9 miljoniem eiro jeb par 0,9% mazāki kā 2015.gadā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieauguši par 64,4 miljoni eiro un 2016.gadā sasniedza 1 837,6 miljonus eiro. Kārtējie izdevumi sasniedza 1 544,8 miljonus eiro, kas ir par 53,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk kā 2015.gadā.

Pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 9,6 miljoni eiro un 2016. gadā sasniedza 157,2 miljonus eiro. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 107,8 miljoni eiro, no kuriem virs 91% Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme pakalpojumu nodrošināšanai.

Kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājušies par 84,3 miljoni eiro jeb par 21,3%. Kapitālo izdevumu samazinājumu noteica kopējais finansējuma samazinājums ES fondu projektiem par 122,9 miljoniem eiro, kas saistīts ar lēnāku kā plānots ES finansējuma apguvi, savukārt izdevumi pamatfunkcijām auguši par 39,6 miljoniem eiro. Izsniegto aizņēmuma atļauju apjoms 2016.gadā samazinājies par 0,7 miljoniem eiro un sasniedzis 111,5 miljonus eiro, galvenokārt aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas izglītības iestāžu investīciju projektiem (55,8 miljoni eiro), ceļu un to kompleksa investīciju projektiem (25,3 miljoni eiro), savukārt par 38,4 miljoniem eiro samazinājies piešķirto aizņēmumu atļauju apjoms ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

2017.gadā FM prognozē sabalansētu pašvaldību budžetu. Valsts budžeta likumā 2017.gadam noteiktie garantētie IIN ieņēmumi pašvaldībām noteikti 1 312,2 miljonu eiro apmērā. 2017.gadā, līdzīgi kā 2016.gadā tiks saglabāts IIN ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetu un valsts pamatbudžetu – 80% un 20% attiecīgi. Lielākais pašvaldību budžeta izdevumi pieaugums tiek saistīts ar kapitālajiem izdevumiem, kurus ietekmēs aktīvāka ES fondu projektu realizācija.

Ref:224.000.103.315 


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.