bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

FM: Pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā izveidojies 74,7 miljons eiro liels pārpalikums, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu pārpalikums ir samazinājies par 32,1 milj. eiro. Lai arī sagaidāms, ka gada beigās vēl straujāk pieaugs izdevumi pašvaldībās, tomēr pēc Finanšu ministrijas (FM) novērtējuma 2017.gads pašvaldību budžetā tiks noslēgts ar nelielu pārpalikumu.

«Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada trijos ceturkšņos sasniedza 1 783,7 milj. eiro, kas ir par 185,8 milj. eiro jeb 11,6% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Kopējo ieņēmumu pieaugums ir straujākais pēckrīzes periodā. Galvenais ieņēmumu avots šā gada trijos ceturkšņos ir nodokļu ieņēmumi, kas auguši par 92,2 milj. eiro jeb 8,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un sasniedza 1 172,5 milj. eiro,» skaidro FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka lielāko daļu nodokļu ieņēmumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas sasniedza 975,4 milj. eiro, un salīdzinot ar pērnā gada trijiem ceturkšņiem, IIN ieņēmumi pieauguši par 84,7 milj. eiro jeb 9,5%. «IIN ieņēmumu pieaugums saistīts ar vidējās bruto darba samaksas un minimālās darba algas pieaugumu valstī. Vidējā bruto darba samaksa valstī, pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 7,9%. Jāatzīmē, ka šā gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā IIN ieņēmumi ir par 42 milj. eiro augstāki kā valsts budžeta likumā prognozētie.»

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pieauguši par 6,7 milj. eiro jeb 3,8%, veidojot ieņēmumus 184,4 milj. eiro apmērā. Lielākais pieaugums Rīgas pilsētas budžetā 4,3 milj. eiro apmērā, ko pamatā nodrošināja kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā, teikts FM ziņojumā.

FM norāda, ka otru nozīmīgāko ieņēmumu pozīciju pēc nodokļu ieņēmumiem veido valsts transferti. 2017.gadā valsts transfertu apjoms pieaudzis par 88,6 milj. eiro jeb 23,1%, veidojot 472,6 milj. eiro. Par 38,1 milj. eiro pieaugušas pašvaldību saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas, piem. skolotāju atalgojumam, un par 48,8 milj. eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

Pārējie ieņēmumi šā gada trijos ceturkšņos veidoja 137,9 milj. eiro, t.sk. nenodokļu ieņēmumi 43,4 milj. eiro, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 91,1 milj. eiro.

Ministrijā pauž, ka kopējie pašvaldību budžeta izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos sasnieguši 1 709,1 milj. eiro, kas ir par 217,9 milj. eiro jeb 14,6% vairāk kā 2016.gada trijos ceturkšņos. Kopējo izdevumu pieauguma temps, līdzīgi kā ieņēmumu pieauguma temps, ir straujākais pēckrīzes periodā.

Lielāko kopējo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauguši par 119,3 milj. eiro jeb 66,4% un sasniedza 299 milj. eiro. Tik strauju kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālo izdevumu pieaugums pamatfunkcijās un ES fondu projektu realizācijā. Īpaši strauji pieauguši izdevumi ES fondu projektu realizācijai šā gada trešajā ceturksnī. Kopumā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai veidoja 59,9 milj. eiro, kas ir par 53,3 milj. eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn.

«Lai arī kapitālie izdevumi ir pieauguši straujāk, tomēr uzturēšanas izdevumi veido lielāko daļu no kopējiem izdevumiem. Uzturēšanas izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos veido 1 410 milj. eiro, kas ir par 98,6 milj. eiro jeb 7,5% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 61,8 milj. eiro jeb 8,6% un 27,6 milj. eiro jeb 7,5%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu,» turpina FM.

Savukārt lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu), kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par 7 milj. eiro un 5,4 milj. eiro. Tāpat uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi sociālajiem pabalstiem, subsīdijām un dotācijām. Izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5,9 milj. eiro jeb 9,7%, savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 5,3 milj. eiro jeb 4,2%.

Ref:224.000.103.2688


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.