bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

FM: Pēc 19 gadiem vispārējās valdības budžetā izveidojies pārpalikums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RUVispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai aizvadītajā gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Pagājušā gada konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 miljoni eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 miljoni eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015.gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016.gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 miljonus eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā.

Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā, ziņo FM.

Nenodokļu ieņēmumi bija 563 miljoni eiro, un tas ir par 63,9 miljoniem eiro jeb 12,8% vairāk kā 2015.gadā. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 113,3% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, kopumā 46,8 miljonu eiro apmērā.

Pārpalikumu vispārējās valdības budžetā nodrošināja arī visu Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas (EK). Tātad 2016.gadā ES fondu izdevumi (bez valsts līdzfinansējuma) kopbudžetā bija ievērojami augstāki nekā saņemtais finansējums no EK, un saskaņā ar EKS metodoloģiju tiek veikta pozitīva ieņēmumu korekcija 147,2 miljonu eiro apmērā, norādā FM.

Atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem 2016.gadā konsolidētajā kopbudžetā veidojies deficīts 101,7 miljonu ampērā. Vienlaikus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi salīdzinājumā ar 2015.gadu samazinājās par 254,9 miljoniem eiro jeb 25,4%, ņemot vērā sagaidāmo lielāku investīciju plūsmu turpmākos gados.

FM ziņo, ka kopbudžeta izdevumi pērn bija 9,17 miljardi eiro – salīdzinot ar 2015.gadu, tie samazinājušies par 23,2 miljoniem eiro jeb 0,3%. 2016.gadā mazāki bija kapitālie izdevumi, samazinoties par 256,4 miljoniem eiro jeb 27,9%. Kapitālajos izdevumus kopā izdoti 663,5 miljoni eiro un kritums saistīts arī ar ES fondu projektu ciklu plānošanas periodu pārejas posmā.

Tāpat 2016.gadā būtiski zemāki kā iepriekš bijuši izdevumi procentu maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu, kas galvenokārt saistāms ar Valsts kases veiksmīgajām darbībām valsts parāda apkalpošanā, uzņemto saistību pārfinansēšanā. Izdevumi procentu maksājumiem bija 308,6 miljoni eiro un gada laikā samazinājās par 127,0 miljoniem eiro jeb 29,2%.

Turpretī līdzīgi kā iepriekšējos gados izdevumu pieaugums pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, bijis vērojams sociālo pabalstu izdevumos un kārtējos izdevumos, kas auguši attiecīgi par 114,4 un 129,9 milj. eiro jeb 4,4% un 4,1%. Izdevumu sociālajiem pabalstiem kāpums saistāms ar atalgojuma līmeņa un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu valstī, savukārt kārtējie izdevumi pieauguši, jo pieauguši izdevumi sabiedriskajā sektorā strādājošo atlīdzībai, norāda FM.

Valsts pamatbudžetā 2016.gadā ieņēmumi bija 5,16 miljard eiro, salīdzinot ar 2015.gadu pieaugot par 68,8 miljoniem eiro jeb 1,4%. Ieņēmumu pieaugums saistāms ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem. Izdevumi bija 5 400,8 miljonu eiro, un, salīdzinot ar 2015.gadu, tie samazinājās par 78,6 miljoniem eiro jeb 1,4%.

Par 31,6 miljoniem eiro mazāki kā budžetā plānots bija izdevumi precēm un pakalpojumiem. Lielā mērā to iespaidoja mazāki kā plānots izdevumi Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, veidojot ietaupījumus 2016.gadā. Par 33,0 miljoniem eiro mazākas kā budžetā plānots bija iemaksas ES budžetā un maksājumi starptautiskajai sadarbībai, kas galvenokārt skaidrojams ar ES budžeta grozījumiem, kas dalībvalstīm noteica mazākas iemaksas 2016. gadā. Tāpat par 11,9 miljoniem eiro mazāki izdevumi bija pamatkapitāla veidošanai.

Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi bija 2 338,1 miljoni eiro, un, salīdzinot ar 2015.gadu, tie auga par 43,9 miljoniem eiro jeb 1,9%. Ieņēmumu pieaugums bijis zemākā līmenī kā izdevumu pieaugums. Izdevumi 2016.gadā bija 2 290,8 miljoni eiro, bet, salīdzinot ar 2015.gadu, tie auga par 87,7 miljoniem eiro jeb 4,0%.

Sociālo pabalstu izdevumi pērn bija 2,27 miljardi eiro, salīdzinot ar 2015.gadu augot par 87,9 miljoniem eiro jeb 4,0%. Pērn speciālajā budžetā veidojies mazāks pārpalikums kā 2015.gadā. Salīdzinot ar 2015 gada pārpalikuma  – 91,1 miljon eiro apmēru, tas samazinājies par 43,8 miljoniem eiro un 2016.gadā bija 47,3 miljoni eiro. Būtiskākais kāpums speciālajā budžetā bijis izdevumiem bezdarbnieka, slimības un citiem pabalstiem, kas auguši par 61,0 miljoniem eiro jeb 15,7%, kamēr pensiju izdevumu pieaugums bija 26,9 miljoni eiro jeb 1,5%.

Līdzīgi kā valsts pamatbudžetā arī pašvaldību budžetos vērojama situācija, kad kāpuši ieņēmumi, bet samazinājušies izdevumi. Tomēr atšķirībā no 2015.gada, kad pašvaldību budžetā bija 25,5 miljonu eiro deficīts, 2016.gadā veidojies pārpalikums 56,9 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumu apjoms 2016.gadā bija 2 205,0 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015.gadu, tie auguši par 62,4 miljoniem eiro jeb 2,9%.

Izceļams būtiskais nodokļu ieņēmumu kāpums par 106,1 miljoni eiro jeb 7,8%, kas ļāvis pašvaldībām vairāk līdzekļu novirzīt pamatfunkciju veikšanai. Ieņēmumi no nodokļiem 2016.gadā bija 1 490,0 miljoni eiro. Pašvaldību kopējie izdevumi 2016.gadā bija 2 148,1 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015.gadu tie samazinājušies par 19,9 miljoniem eiro jeb 0,9%. Izdevumu samazinājumu ietekmēja zemāki kā 2015.gadā kapitālie izdevumi. 2016.gadā tie bija 310,5 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinoties par 84,3 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2015.gadā pašvaldību kopējie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai bija 149,2 miljoni eiro, pērn tikai 26,3 miljonu eiro, gatavojoties investīciju projektu straujākai ieviešanai 2017.gadā.

Atvasināto publisko personu budžetā tāpat kā pašvaldību budžetā 2016.gadā veidojies pārpalikums. Ieņēmumi pērn bija 318,7 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015.gadu samazinoties par 20,9 miljoniem eiro jeb 6,2%.

FM norāda, ka ieņēmumu kritums skaidrojams ar mazākiem transfertiem uz atvasināto publisko personu budžetiem. Savukārt izdevumi pērn bija 285,0 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājās būtiski – par 106,4 miljoniem eiro jeb 27,2%, veidojot budžeta bilancē 33,7 miljonu eiro pārpalikumu. Vēl 2015.gadā atvasināto publisko personu budžeta bilancē bija 51,8 miljonu eiro deficīts. Izmaiņas bilancē saistāmas ar atliktiem izdevumiem investīcijām, tai skaitā ES fondu projektu realizācijā. «Piemēram, Latvijas Universitātes konsolidētā pamatbudžeta atlikums (bez ziedojumiem un dāvinājumiem) 2016.gada decembrī bija 7,9 miljoni eiro, kas atstāja būtisku iespaidu uz atvasināto publisko personu bilanci,» norāda FM.

Ref:224.000.103.358


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri